Un es lidoju tur, kur viņi pieņem (c) 5. daļu

27 Novembris 2020 Ceļošanas laiks: no 05 Novembris 2020 ieslēgts 16 Novembris 2020
Reputācija: +15097.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>

Miriks ir ieradies. Tajā sē dē ja jauns tautieš u pā ris. Cerē ju, ka cilvē ku bū s maz, kā pagā juš o reizi. Tā pē c viņ a ieņ ē ma č etrus aizmugurē jos sē dekļ us un izjuka cerī bā pasnaust trasē . Pa dienu mē ģ inā ju pē c vakariņ ā m iedzert pokemaru, bet nekas nesanā ca. Iepriekš ē jā dienā es nedzē ru vispā r - un bū s vieglā k staigā t, un nav gatavoš anā s absolū cijas sakramentam. Interesanti, kurš izdomā ja, ka tas notiks tieš i rī tausmā ? Un vai tas vispā r notiks? Droš i vien ceļ vež i. Es to nemaz nevē lē jos, jo periodiski pē c grē ksū dzes saņ emu no priestera absolū ciju. Man vienkā rš i patī k kalni. Man vajag jaunu pieredzi. Nu bildes arī . Protams, laika posmā , kas pagā jis kopš pē dē jā s atzī š anā s, paspē ju sajukt, tā pē c nebū tu lieki kā rtē jo reizi sakopt, ja kas. Jauks bonuss.


Bet manas cerī bas gulē t autobusā nebija pamatotas. Vispirms uz Savoju aizvedā m č etrus tautieš us, un man vē l palika cerī bas, ka tas arī viss. Bet gids teica, ka Dahabā paņ emsim vē l č etrus. Nu, es vismaz apgulš os uz Dahabu!

Es nevarē ju aizmigt. Degvielas uzpildes stacijā autobusā iegrū dā s č etri puiš i. Blakus sē doš ais uzreiz angliski jautā ja, no kurienes esmu. Viņ š pats bija no Spā nijas. Manas niecī gā s angļ u valodas un viņ a krievu valodas zinā š anas bija vairā k nekā pietiekamas visiem 80 km lī dz kalna pakā jei. Puiš i bija divi no Madrides, divi no Amsterdamas. Studenti. Mē s ieradā mies Dahabā nirt. Mans sarunu biedrs mā cī jā s par lidojuma inž enieri. Pagā juš ajā gadā biju Sanktpē terburgā , un š im nolū kam tieš saistē apguvu krievu valodu.

Mē s ieradā mies tieš i pusnaktī . Kā jā bija tikai plus 6. Uzvilku visu, kas bija silts - T-kreklu, flaneles kreklu, raglā nu ar kompromitē još u uzrakstu "Es rakstu TurPravda" un beigtu dū nu jaku. Kā jas dž insos un trekinga apavos. Ā rzemju tū risti uzreiz no telts iegā dā jā s vilnas ponč o. Savojas ģ imene uzvilka cepures un cimdus. Starp citu, kā izrā dī jā s, tie ceļ as ne pirmo reizi. Es arī neesmu pirmais. Veselu sekundi! Un viņ u ģ imenes tē vs to izdarī ja jau...astoto reizi! Mā te ir piektā , meita arī piektā . Traks!

Nododot mū s gidam no rokas rokā , gids aizgā ja, no rī ta norunā jot tikš anos klosterī .

Es domā ju, kam pievienoties, un par upuri izvē lē jos jaunu pā ri. Puiš i (puisis un meitene) bija no Harkovas. Es galvenokā rt runā ju ar viņ iem visu ceļ u. Starp citu, viņ i apmetā s Montekarlo viesnī cā . Č au! Savoy, Montycarly! Krī ze, viņ i saka?

Un ceļ š sā kumā izskatī jā s š ā di:

Es naivi pieņ ē mu, ka 10 gadu laikā , kad nebiju š eit bijis, ceļ š bija izgaismots lī dz pat augš ai! Aha, shaz! Tiklī dz iegā jā m klosterī , apgaismojums beidzā s. Un neviens neizdalī ja lukturī š us! Ak! Telefoni sā ka spī dē t. Un zvaigznes, zvaigznes! Tik zvaigž ņ otas debesis sen nebiju redzē jis! Izteiciens "pieskarties ar roku" bija diezgan pamatots. Š ā da ilū zija š eit patieš ā m pastā vē ja.


Bet jums ir jā paskatā s zem kā jā m. Un es gribē ju paskatī ties apkā rt. Paskatoties pa kreisi, es ieraudzī ju tikko pamanā mu figū ru ar lož metē ju uz akmens. Ak! Vai mē s esam aizsargā ti? Vai no mums?

Aiz aizas izskatī jā s š ā di:

Uz augš u, es iesildī jos un novilku jaku. Un rī tausma jau 6! Un braukt uz š ejieni - tikai nekas, divas stundas. Tā pē c viņ i sā ka ieiet visos pilonos. Pirmajā , kas bija š ķ ū nis ar paš ū tiem svī trainiem paklā jiem sienu vietā , mē s vienkā rš i sē dē jā m. Tas š ausmī gi pū ta no caurumiem. Puiš i iekā pa mugursomā pē c uzkodas un sač aukstē ja somu. Tū lī t pienā ca nekaunī gs kaķ is un mē ģ inā ja iekā pt tieš i mugursomā .

Nā kamajā bū dā diriģ ents mū s izklaidē ja, strinkš ķ inot kā du dī vainu trī sstū rveida instrumentu — “trī s nū jas, divas stī gas”.

Š eit bija arī kaķ is. Atnā ca vē l viena grupa, ko vadī ja jokdaris. Kaimiņ os ar saviem jokiem, jokiem. "Kā tev iet? Vai vē l nav dzemdē jusi? " - un tamlī dzī gas lietas. Es vienmē r esmu brī nī jies par ē ģ iptieš u valodas spē jā m. Reiz, pē rkot somu Vecajā tirgū , š aubī jos, vai tā nav ā da. Es par to pastā stī ju pā rdevē jam. Viņ š nobolī ja acis un kliedza: "Sveiks! " Es izkritu. Labi, vā rdi! Bet intonā cija! Kā to var tik smalki saprast?

Starp citu, kad gids ieteica mū su grupu saukt par "Venē ru", tika saņ emts alternatī vs priekš likums - saukt to par "Meģ eru". Iedomā jieties, diriģ ents zinā ja š ī vā rda nozī mi!

Jo augstā k jū s ejat, jo aukstā ks kļ ū st. Atkal uzvilku jaku, bet centos nesteigties, lai nesvī stu. Un kā da steiga? Tā lu no rī tausmas. Es gribē ju dzert, bet tajā paš ā laikā es gribē ju darī t tieš i pretē jo. Un ne tikai es. Vienī gi nogriezties no ceļ a tumsā bija stulbi. Pē kš ņ i aiz katra akmens ir sargs?

Tač u daba uzvarē ja pā r bailē m, un mē s ar meiteni tikā m droš i atbrī voti no liekā š ķ idruma. Pē c tam viņ i uzreiz papildinā ja tā s rezerves nā kamajā stā vvietā .


Un tā lruņ u uzlā de nav bezgalī ga! Un fotografē jiet saullē ktu! Tā pē c viņ i sā ka taupī t. Mē ness ir pieaudzis. Nevis mē ness, bet plā ns pusmē ness. Bet viss joks bija tā ds, ka tas bija orientē ts nevis no malas, bet skaidri no apakš as. Un sarkanī gi. Skaistums!

Pē dē jā pieturā augš gala priekš ā š ķ ū nī visi veikali bija aizņ emti ar kamieļ u segā s ietī tiem lī ķ iem.

Turpat tika izī rē tas segas. Starp citu, marš rutā bija ļ oti maz cilvē ku. Attiecī gi pieprasī jums pē c kamieļ iem pilnī bā samazinā jā s. Es neredzē ju nevienu braucē ju. Bet segas lidoja kā karstmaizes. Acī mredzot uzņ ē mī gie beduī ni ā tri pā rprofilē ja uzņ ē mumu un uzlika kamieļ us segā s.

Ar grū tī bā m atradu sev stū ri, es uzvilku kapuci un saliku rokas kabatā s, mē ģ inot snaust. Bet es nevaru nosē dē t uz vietas. Labi, ka jau sā k pelē kot. Kā puri izkā pa no kokoniem un rā poja uz augš u.

Un kā ds tur gulē ja! Un uz ielas uz minū ti nulle! Nu vismaz vē ja gandrī z nebija.

Es dzirdē ju pazī stamus vā rdus — š ī ir viena ģ imene, kas tā lrunī ieslē dza rī ta lū gš anu ierakstī š anu. Un es, stulba, nedomā ju to darī t. Stā vusi aiz viņ iem, viņ a arī lū dza.

Un tagad ir pienā cis ilgi gaidī tais brī dis! Ikviens nospieda kameru.

Piecas minū tes, un jū s varat doties lejā .

Pa ceļ am es pļ ā pā ju ar puiš iem. Viņ i nopirka š o ceļ ojumu no daž iem pludmales zē niem viesnī cā par 45 dolā riem. Viņ i bija neapmierinā ti ar ē dienu savā Montekarlo viesnī cā . Bet viņ i man iedeva garneles. HM! Mums neiedeva, bet esam apmierinā ti. Mē s vienkā rš i negaidī jā m, ka tos tur nokļ ū sim.

Es runā ju ar vē l divā m dā mā m. Viņ i atpū tā s Dreams Beach — tieš i tur, kur Andrejs nesen apmeklē ja cgistalker. Sū dzē jā s par č etrdesmit minū š u rindā m ē dnī cā . Š eit ir mī nusi degoš as cenas!

Saule, paceļ oties augstā k, sā ka cepinā t, un cilvē ki sā ka lē nā m izģ ē rbties.

Pie klostera atradā s kabī ne ar karotā jiem, kuri neļ ā va man nā kt tuvā k klostera sienai, lai nofotografē tos. No otras puses, nez kā pē c jau varē ja pietuvoties.


Klosterī mū s gaidī ja gids ar "brokastī m". Pē dē jo reizi mū s atveda uz provinces viesnī cu un tur mū s ļ oti slikti paē dinā ja. Tagad mums tikko iedeva kruasā nu un gvajaves nektā ra maisiņ u. Nu labi! Netē rē sim laiku plikā m brokastī m kailā viesnī cā .

Pē c ā trā iekost mē s devā mies ekskursijā . Gids runā ja krieviski, š ķ iet, un neslikti, bet informā cijas viņ am tikpat kā nebija. Viņ š parā dī ja degoš o krū mu, Mozus aku, un aizveda viņ u uz muzeju.

Degoš ais krū ms

Muzejā mē s paš i visu apskatī jā m. 6. gadsimta ikonas, vecas Bī beles grieķ u valodā , marmora svē tnī ca bez relikvijā m. Relikvijas gulē ja baznī cā . Un tas bija slē gts apmeklē tā jiem. Bildē t bija kaut kā neiespē jami, bet bildē ja visi. Neviens nelamā ja.

St. Jekaterina

Autobuss mū s gaidī ja stā vvietā . Pamanī ju, ka viņ am ir Vā cijas eiro ž etons, virsū uzkalti ē ģ iptieš u cipari. Muitoš ana ē ģ iptieš u valodā ? Uztvē ra š o brī numu. Bet tad pieskrē ja š oferis un man kaut kas sā ka rī stī ties. Man nebija vajadzī gs tulkojums, un es izņ ē mu no telefona kompromitē još us pierā dī jumus, lai viņ š to varē tu redzē t. Nomierinā jā s.

Atpakaļ ceļ š š ķ ita bezgalī gs. Autobuss apdzisa pilnā sastā vā , izņ emot, protams, š oferi. Un es. Es nevaru aizmigt sē dus. Nē , es meloju! Reiz lidmaš ī nā no Š rilankas es aizmigu pirms pacelš anā s. Tad es kļ uvu vē l vairā k izsmelts.

Nabaga spā ņ u zē ns man blakus, sē dē dams aizmugurē jā sē deklī pretī ejai, bez jebkā da atbalsta, periodiski noliecā s pa labi, tad pa kreisi. Man kā mā tei pat gribē jā s viņ a galvu nolikt uz ceļ iem. Neizlē ma. Joprojā m domā ju, kas pie velna. Un es viņ am piedā vā ju apmainī ties vietā m. Es sē dē ju pie loga un varē ju atbalstī t galvu pret logu vai uz priekš ē jā sē dekļ a atzveltnes. Bet man tas bija absolū ti bezjē dzī gi. Bet viņ š atteicā s. Tik pazemī gs!

Man neatlika nekas cits kā aiz loga fotografē t apkā rtē jā s Marsa (vai Mē ness? ) ainavas.


Es cerē ju, ka zē ni tiks izlaisti Dahabā , un es vismaz pusotru stundu nogulē š u lī dz Š arm. Bet uzreiz nez kā pē c devā mies uz Š armu. Pie ieejas pilsē tā autobuss kopā ar mums tika izbraukts caur metā la karkasa konstrukciju, kā viesnī cā s vai lidostā , bet tikai liela, transportam. Es vē l neesmu š eit apstarota, sasodī ts!

Es ierados tieš i laikā uz viesnī cas vakariņ ā m.

Turpinā jums š eit >>>

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Неопалимая купина
Св. Екатерина