Un es lidoju tur, kur viņi pieņem (c) 3. daļu

24 Novembris 2020 Ceļošanas laiks: no 05 Novembris 2020 ieslēgts 16 Novembris 2020
Reputācija: +15097.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>

Un pirksts ir pietū kis, un nags ir kļ uvis nedaudz zils! Jā , ko tad tagad? Viņ a piecē lā s un pabā za apkā rt. Viņ a uzvilka sandales un paņ ē ma lī dzi koraļ ļ u kurpes. Es atceros Dahabā ieeju no krasta, apmē ram vienpadsmit metrus, gar miruš ajiem koraļ ļ iem. Es tieš ā m nezinu, vai varu uzvilkt č ī bas uz savainotā pirksta.


Neskaitot š oferi un gidu, mikrikā jau atradā s seš i cilvē ki. Divi tumš i puiš i, jauns musulmaņ u pā ris un jaukts pā ris - arā bu puisis ar balto meiteni. Fu! Baltā s meitenes klā tbū tne mani nomierinā ja. Un arā bs arī izskatī jā s ļ oti nevainī gs. Un viņ as vī rs ir, un vispā r - nū ģ is. Ar brillē m un lielu degunu. Un tumš ie puiš i izrā dī jā s. . . brazī lieš i! Un viņ i aizrā vā s! Interesi izpelnī jā s arī jaukts pā ris - kā izrā dī jā s saziņ as procesā , meitene bija baltkrieviete, bet puisis bija arā bu viesnī cas gids no Aneksovas. Es viņ am sarkastiski jautā ju, kā pē c viņ š negā ja ar savu mī ļ oto Aneksu? Dā rgi, vai ne? Uz ko viņ š mierī gi atbildē ja, ka Anex š eit neveic ekskursijas. Un viņ š ļ oti gribē ja. Un viņ am ir daž i draugi Dahabā . Mē s esam atlasī juš i š ā du starptautisku kolektī vu.

Pa ceļ am paņ ē muš i apsargu civildrē bē s, bet no vestes apakš as rē gojā s lož metē ja purns, metā mies kalnos. Pa ceļ am bija tehniska pietura. Piebrauca daudzi citi autobusi un autobusi, tostarp tika pamanī ts Tez tour.

Š ķ iet, ka pē dē jo reizi, 2008. gadā , mē s š eit palikā m. Vai varbū t ne š eit. Turklā t man bija aizdomas, ka mums rā da nevis Krā saino kanjonu, bet gan kaut kā du Balto kanjonu. Tomē r mums ļ oti patika. Bet Cvetnojs tik un tā gribē ja redzē t.

Pabraucot nedaudz augš up no Dahabas, mē s nonā cā m š ajā vietā .

Un pagā juš ajā reizē mū s iekrā va dž ipos un diezgan ilgu laiku ripinā jā m pa tuksnesi. Bet man vē l nekas nav aizdomas. Bija daž as bū diņ as, skatuve un bū diņ as-kafejnī cas.

Pē c aptuveni 20 minū š u pastaigas mē s uzzinā jā m, ka tas ir VISS! Tas ir viss kanjons! Saldi lī dz riebumam izdzē ruš i beduī nu zā ļ u tē ju, mū s atkal iekrā va autobusā . Teikt, ka esmu vī lies, ir par zemu! Es jautā ju Aneksovas gidam, kas noticis ar ī sto krā saino kanjonu? Viņ š teica, ka reiz tur kā ds (domā jams, tū risti) pazuda, tā pē c neviens to vairs tur neved! Mā jā s jau pameklē ju googlē , bet atradu tikai pieminē jumu, ka 2011. gadā Sv. klosterī notika tū ristu uzbrukums. Katrī na pieprasa daž u ieslodzī to atbrī voš anu. Acī mredzot pē c revolū cijas kļ uva pā rā k bī stami ceļ ot dziļ i Sinajā . 2015. gadā mē s devā mies tikai ekskursijā uz Jordā niju un neko tā du nenojauš am.

Nu, vismaz pirksts netraucē ja!

Atpakaļ ceļ ā satikā m divus White Walkers. Divi kailā m krū tī m kaukā zieš u puiš i gā ja kalnup virzienā uz kanjonu. Un ko viņ i tur aizmirsa?


Labi, varbū t vismaz snorkelē t bū s cienī gi? Viņ i mū s atveda uz veikalu, kas nomā peldē š anas piederumus - maskas, snorkeles, spuras, hidrotē rpus, glā bš anas vestes. Es tur pat negā ju. Man lī dzi bija maska, un man nekas cits nav vajadzī gs. Gids gan man centā s iestā stī t, ka bez glā bš anas vestes nav iespē jams. Es nopū tos un teicu, ka peldu kā Ariels. Verka negrasī jā s peldē t. Aiz muguras. Pā rē jie bija pilnī bā aprī koti.

Bet vispirms mū s aizveda vizinā ties ar kamieļ iem. Nu vismaz man bija jautri. Es fotografē ju kamieļ us no daž ā diem leņ ķ iem.

Bija kustī ba. Daž as karavā nas devā s prom, citas jau atgriezā s. Atpū tuš ies kamieļ i sakoda viens otru, ņ urdē ja savā starpā un uz braucē jiem, kas mē ģ inā ja tos pacelt. Forš i! Bija mū su kā rta braukt. Kamieļ u iekā pš ana ir tā ds pasā kums. Vē l viena atrakcija! Nokrī t no viņ a, kamē r viņ š ceļ as – kā divi pirksti uz asfalta! Paldies Dievam, ka tas nenotika. Lai kas arī bū tu, izjā des ar kamieļ iem ir pozitī vas tā s tī rā kajā formā ! Visu bez izņ ē muma pasaž ieru sejas burtiski saplaisā ja no baudas. Smaidi bija no auss lī dz ausij. Es neesmu izņ ē mums. Izmantojis brī di, kad mū su grupa sadalī jā s divos paralē los gā jienos, es atdevu fotoaparā tu vienam no brazī lietē m, lai viņ š mani iemū ž ina. Verka brauca priekš ā , ar nā ves tvē rienu ieķ ē rusies seglos, tā pē c viņ a nebū tu tikusi galā ar š o misiju.

Mums garā m steidzā s cilvē ki ar kvadricikliem, acī mredzot tie, kas iegā dā jā s tū ri 5 vienā .

Pastaiga nebija ilga. Nebija laika pā rspē t ē zeļ us. Mazliet ekstrē mā k, nolaiž ot kamieli zemē , un viss.

Gids Aneksovskis ar savu baltkrievu aizrauš anos palika š eit peldē ties, un mē s devā mies uz citu vietu - vairā kā m kafejnī cā m gar ceļ u. Š ķ iet, ka š o vietu sauc par "Trī s baseiniem". Pē dē jo reizi mū s aizveda uz Zilo caurumu. Toreiz mums bija peldkostī mi, bet masku nebija. Tā pē c mē s nevarē jā m izbaudī t Hole zemū dens pasauli.

Verka palika dastarkhanā vai kā to š eit sauc, bet pā rē jie devā s ģ ē rbties. Tikusi ar š o galā ā trā k nekā citi, jo no sā kuma biju ģ ē rbies peldkostī mā , devos peldē ties, lī dzi ņ emot jaunu segu. Ir pienā cis laiks to izmē ģ inā t.


Ak, un es arī cietu! Ja gaisā segums lieliski atsaucā s uz maniem pieskā rieniem, tad ū denī viss bija savā dā k! Silikons pielipa pie ekrā na, un telefons dzī voja savu dzī vi – patstā vī gi pā rslē dzā s uz video, tad uz selfijiem, tad izslē dzā s pavisam, tad uzrakstī ja “atbrī vo skaļ ruņ u zonu”. AAAAA! Un paturiet prā tā , ka tas viss tika aizturē ts. Neviens lā sts nav pietiekams, lai aprakstī tu manu ī gnumu. Nu vismaz nav ko š aut tur. Tur nav zivju! Viņ i droš i vien to visu apē da. Nu, daž as kļ ū das. Nu lū k. Š eit ir viss, ko man toreiz izdevā s uzņ emt:

Pē c neilga laika es izkā pu ā rā . Pā rģ ē rbusies ģ ē rbtuvē pā ri ceļ am, viņ a pievienojā s Verkai. Beidzot nā ca klajā pā rē jie gida vadī bā . Es nezinu, vai viņ i redzē ja kaut ko cienī gu. Es nejautā ju. Arā bu meitene savā skafandrā kļ uva zila no aukstuma, nabaga puisis! Viņ ai nenā ca zobs uz zoba, kamē r viņ a nepā rģ ē rbā s sausā s drē bē s.

Pusdienā s mums atnesa vistas kā ju ar rī siem un kartupeļ iem. Nav izvē les, bet tieš i tā - rī si ar kartupeļ iem. Lai cik dī vaini tas neliktos, Slovā kijā mū s cienā ja ar tieš i tā du paš u kombinā ciju, kad devos informatī vajā tū rē .

Atnā ca beduī nu bē rni un mē ģ inā ja mums pā rdot daž us savus dā rgakmeņ us. Tad atnā ca suns. Es sā ku viņ ai mest vistas kaulus. Dī vaini, bet neviens, izņ emot mani, nesā ka viņ u barot. Ne arā bi, ne brazī lieš i. Vai jums nepatī k suņ i?

Vakariņ as jau sen ir beiguš ā s, un mē s visi sē ž am. Gids devā s uz kafejnī cu pā ri ielai un kopā ar citiem gidiem veda uz turieni tē ju. Kā pē c mē s sē ž am? Gaidi kā du? Arā bu pā ris ieslē dza tā lrunī savas Khabib dziesmas un sā ka dziedā t viņ iem lī dzi, š ū pojoties ritmā un kratot pirkstus. Es nevarē ju vien pasmieties.

Beidzot ieradā s baltkrievu un arā bu pā ris, un mē s braucā m tā lā k. Ļ oti gribē ju uz viesnī cu, bet vē l neesam pabeiguš i iepirkš anā s programmu! Atveda uz tirdzniecī bas centru. Vī rietis vē lreiz mē ģ inā ja pastā stī t par smarž ā m, bet mē s ar Verku sē dē jā m tik garlaikoti, ka viņ š aizvainots apklusa un teica, ka, tā kā mē s neko negribam, viņ š netē rē s laiku uz mums. Un mē s aizgā jā m. Un bass ir pazudis! Brazī lieš i tač u bija š eit, bet viņ i arī aizgā ja kaut kur pa ielu. Stulba laika tē rē š ana! Drī z vien puiš i atgriezā s ar kafijas krū zē m. Beidzot atbrauca busiks un mē s devā mies uz viesnī cu. Nekā das ekskursijas! Tikai tad, ja esat Ē ģ iptē pirmo reizi, varat doties. Es noteikti neiesaku to citiem.


Neieejot istabā , mē s pā rcē lā mies uz bā ru. Jā papildina alkohola lī menis asinī s! Kad jau bijā m kā rtī gi iedzē ruš i, bā rmenis no kaut kurienes atnesa kannu ar ananā su sulu. Opana! Mē s reiz lū dzā m viņ u pagatavot mums pina colada, kas bija norā dī ts vī na kartē , bet viņ š ž ē lojā s, ka nevar. Ja nav ananā su sulas, tas nav iespē jams. Tā nu es apmierinā jos ar alu, bet Verka ar rumu, kas atš ķ aidī ts ar pretī go apelsī nu "sulu".

Pē c alus es vairs nejutos kā pina colada. Mē s devā mies uz savā m istabā m, lai pā rģ ē rbtos vakariņ ā s. Tur mū s gaidī ja "laimes vē stules", kas pirms vakariņ ā m aicinā ja uz kokteiļ u ballī ti. Lū k, tie laiki! Un mē s jau, it kā , un pietiekami! Ak, cerē sim kā Havaju cū kas!

Pā rģ ē rbuš ies, mē s atkal atgriezā mies reģ istratū rā . Verka saģ ē rbā s! Viņ a paņ ē ma lī dzi trī s kleitas, lai staigā tu, kā tajā multfilmā par Prostokvaš ino. Un trī s pā ri sandales! Achumet! Un es neko nepaņ ē mu. Ikdienas ir mans viss!

Ar bā rmeņ u un viesmī ļ u pū lē m zā le tika eleganti izklā ta ar krā sainu dzē rienu glā zē m.

Cilvē ki klī da starp tiem, gaidot signā lu. Beidzot pienā ca stunda, un rokas sniedzā s pē c glā zē m. Mē s ar Verku paņ ē mā m pā ris. Ņ ammī gs! Bet BEZ ALKOHOLA! Ak!

Vakariņ u laikā mē s teicā m kaimiņ iem, ka neesam izturē juš i seksa vergu atlasi, tā pē c atgriezā mies.

Turpinā jums š eit >>>

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Саранча
Дахаб
Дахаб