Hersonu tu nezini

13 Novembris 2020 Ceļošanas laiks: no 08 Novembris 2020 ieslēgts 09 Novembris 2020
Reputācija: +4764
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Es vē los jums pastā stī t stā stu par dienvidu saulaino pilsē tu, kuru jū s, iespē jams, nezinā t. No visā m Dienvidukrainas pilsē tā m, kas dibinā tas pē c Katrī nas II pavē les, Hersona bija unikā la, jo tā bija cietokš ņ a pilsē ta.

Ierodoties Hersonā diezgan nobrieduš ā vecumā , mans iespaids par provinces centru nebija tas labā kais. Bija sajū ta, ka š ī ir bandī tu, gaviļ nieku un bandī tu pilsē ta. Radā s doma, bet vai man mainī t dzī vesvietu uz kulturā lā ku vidi? Bet nē ! Tu š obrī d to nevari izdarī t! Ir jā atrod kaut kas labs un jā sā k to apbrī not. Es sā ku vā kt pluszī mes Hersona karmā . Pirmais pluss bija milzī gs parka zonu skaits, tā pē c uzzinā ju, ka Hersona ir viena no zaļ ā kajā m pilsē tā m Ukrainā , un divi grezni parki ar strū klakā m, atrakcijā m un rotaļ u laukumiem atrodas tieš i centrā , kur principā visi pilsē tnieki. atpū tieties.

Otrs pluss bija tuvums jū rai, nē , pat divā m jū rā m - Melnajai un Azovas, jo abas atrodas Hersonas reģ ionā .


Š ajā sakarā ar apmeklē tā jiem biež i notiek incidents. Uzzinot, ka Hersonā ir jū ras osta, uzreiz jautā , kā nokļ ū t lī dz jū rai, un, izdzirdē juš i atbildi, ka var tikt tikai lī dz jū rai, ir neizpratnē , kā tad tur ir osta, bet tur vai nav jū ras?

Treš ais pluss ir plaš ā s Dņ epras un Dņ epras palienes, š ī s vietas ir kļ uvuš as par mū su ģ imenes iecienī tā ko atpū tas vietu.

Ceturtais plus punkts ir kompaktums un cieš a pieejamī ba visā m vē sturiskajā m vietā m un centram no jebkuras vietas pilsē tā .

Piektā pluszī me parā dī jā s, tuvā k iepazī stoties ar pilsē tu un tā s apkā rtni. Izrā dā s, ka š ajā reģ ionā atrodas lielā kais tuksnesis Eiropā , un Staņ islavskas kalni atgā dina Amerikas kanjonus, un ā rpus pilsē tas sā kas skujkoku mež i.

Vē lā k bija daudz vairā k š ā du plusu, tač u pilsē ta mani beidzot aizrā va, kad es ieniru tā s vē sturē , un pagā tnes vē jš aizveda mani pagā juš o gadsimtu labirintos.

Tā lais 18. gadsimts, karš ar turkiem nebija beidzies, vienī gais tā laika priekš postenis bija Izmailas cietoksnis, un, ja tas kristu, tad kristu arī Krievija. Tē vzemes aizsardzī bai bija jā bū vē nocietinā jumi, tā pē c 1735. gadā tika uzcelts Aleksandra Š antas cietoksnis, kam jā kļ ū st par droš u aizsardzī bu pret Turcijas-Osmaņ u impē rijas uzbrukumiem.

Cietokš ņ a teritorijā atradā s tikai garnizona militā rpersonas, kurā m tika uzceltas pagaidu kazarmas un izrakta aka, kas saglabā jusies lī dz mū sdienā m, š obrī d aka nedarbojas, bet ir vē sturiska piemiņ as vieta.

Ekskursijas laikā visi viņ am nez kā pē c met ar monē tā m, tiek uzskatī ts, ka, ja monē ta nokrī t, ne reizi neiesitoties pret sienu, tad vē lme piepildī sies.

Tā tad Hersonas vē sture sā kā s ar parastu cietokš ņ a mū ru celtniecī bu.


Pē c kara beigā m un ļ oti nestabila miera nodibinā š anas ar turkiem ir nepiecieš ams uzbū vē t jū ras kuģ u bū vē tavu pilnvē rtī gai valsts flotilei. Vajadzē ja izvē lē ties vietu, kur bū vē t valstij kuģ us. Š im nolū kam tika organizē ta ekspedī cija admirā ļ a Senjavina vadī bā , kurš ierosinā ja bū vē t kuģ u korpusus Aleksandra-Š anca nocietinā juma aizsegā . Bet Dņ epras delta tolaik bija ļ oti sekla, tikai divus metrus, tā pē c š eit varē ja uzbū vē t tikai kuģ u korpusus, bet pē c tam nolaist tos estuā rā Deep Harbor rajonā un tikai tad aprī kot ar mastiem un takelā ž u.

Un tā.1778.  gadā ķ eizariene Katrī na II parakstī ja dekrē tu par kuģ u bū vē tavas un pilsē tas celtniecī bu un nosauca to par Hersonu par godu Taurikam Hersonesam.

Cietoksnī ierodas labi zinā mais ķ eizarienes Katrī nas II mī ļ ā kais princis Grigorijs Aleksandrovič s Potjomkins, kurš pamatoti tiek uzskatī ts par Melnā s jū ras flotes radī tā ju.

Un tagad pilsē tā ir laukums, kas nes viņ a vā rdu.

Mums ir jā veido pilsē ta, kurai jā kļ ū st par š tata jū ras kuģ u bū vē tavu. Bū vniecī ba tika uzticē ta ģ enerā lim Ivanam Andrejevič am Hannibalam. Saskaņ ā ar plā nu cietoksni apjoza zemes vaļ ņ i un grā vis, kuru nepiecieš amī bas gadī jumā varē ja piepildī t ar ū deni no Dņ epras.

Abā s pusē s tiek uzcelti cietokš ņ a vā rti, lai atzī mē tu robež as un iekļ ū tu pilsē tā .

No ziemeļ iem - Pē terburgas vā rti (kas ir vē stures piemineklis). . .

. . . un no dienvidiem - Oč akovska vā rti (š odien slē gti).

Cietokš ņ a iekš pusē tika uzcelta Admiralitā te, arsenā ls un naudas kaltuves. Un arī uzcē la kazarmas jū rniekiem.

Taurides prinč a Grigorija Potjomkina vadī bā notiek intensī va Melnā s jū ras flotes bū vniecī ba. Un, visbeidzot, 1783. gada 16. septembrī no Admiralitā tes kuģ u bū vē tavas krā jumiem tika palaists pirmais lielais Krievijas impē rijas kaujas kuģ is Slava Jekaterina, kas nesa 66 lielgabalu lielgabalus. Tač u kuģ u celtniecī bai ar jū rniekiem vien nepietika, bija vajadzī gi amatnieki un strā dnieki, kuriem vajadzē ja kaut kur dzī vot, un cietokš ņ a platī ba tam izrā dī jā s par mazu.


Tā tad 1784. gadā pilsē tas bū vniecī bu pā rņ ē ma inž enieris pulkvedis N. I. Korsakovs, kurš cē la apriņ ķ a pilsē tu. Tač u pilsē tas vadī ba pilnī bā ir Grigorija Potjomkina rokā s, kurš no valsts kases saņ em milzī gus lī dzekļ us flotes un pilsē tas celtniecī bai. Mū su Rā mā kais princis lī dzā s drosmei bija pazī stams kā kaislī gs azartisks spē lmanis un tē rē tā js, kurš izš ķ ē rdē ja ne tikai savu bagā tī bu, bet arī kases naudu, kas bija pieš ķ irta tempļ a celtniecī bai par godu Katrī nai II, kura gatavojā s ciemos. Taurides zemē m un personī gi pā rbaudī t, kā tiek veidota valsts flote krieviski.

Potjomkins, kam piemī t izgudrotā ja prā ts un tieksme uz uzņ ē mē jdarbī bu, paziņ o, ka tos, kas dod naudu Lielā s ķ eizarienes baznī cas celtniecī bai, Matuš ka iepazī stinā s ar viņ iem personī gi. Un tajā laikā tika uzskatī ts par milzī gu privilē ģ iju saņ emt personisku iepazī stinā š anu ar karalisko personu, tirgotā ji un virsnieki labprā t atdeva Potjomkinam savus ietaupī jumus. Tā , veikli no pavalstnieku kabatā m izzvejotu kapitā lu, par godu Katrī nai Lielajai 1886. gadā Hersonā tika iesvē tī ta pirmā pareizticī go baznī ca – Katrī nas katedrā le.

Ē ka celta no Inguleta kaļ ķ akmens, krievu klasicisma stilā ar č etrstū rainu portiku pie rietumu fasā des. Ā rē jā s niš ā s novietotas svē to skulptū ras.

Un uzraksts skan: "Katrī na II velta cilvē ces Glā bē jam. "

Divā m statujā m, kas atrodas netā lu no galvenā s ieejas, ir simboliska nozī me: Sv. Apustulis Pē teris ar paradī zes atslē gā m un Sv. Apustulis Pā vils ar zobenu. Saskaņ ā ar ķ eizarienes plā nu Hersonai bija jā kļ ū st par Pē terburgas dienvidu daļ u, un katedrā le bija viens no pirmajiem soļ iem š ajā ceļ ā . Un Potjomkins tā dē jā di atgā dinā ja, ka atslē gas uz dienvidiem (tas ir, uz zemes paradī zi) tika pē c smagas cī ņ as, kas iegū tas ar zobenu.

Katedrā les interjeram ir vē sturiska vē rtī ba, jo tas praktiski ir palicis nemainī gs. Fotografē š ana katedrā lē ir aizliegta, vienī gais izņ ē mums ir ķ eizarienes krē sls.

Un Potjomkina apbedī jums, kurš tika apbedī ts Katrī nas katedrā lē.1901.  gadā

Izveidojis Katrī nai templi, Tauridas princis neatņ ē ma sevi, uzbū vē jot savu pili klasicisma stilā . Tā tas izskatī jā s tajos tā lajos laikos:


Princis nekad nebija precē jies, tač u saskaņ ā ar neapstiprinā tu informā ciju viņ š bija morganā tiskā laulī bā ar Katrī nu II. Pastā v pieņ ē mums, ka š ajā laulī bā Katrī na dzemdē ja meitu Elizabeti Temkinu, kurai tika pieš ķ irtas vairā kas dienvidu zemes. Pats princis krita grē kā , iekā rtodams savā pilī neprecē tā s brā ļ ameitas, kurā m pirms apprecē š anā s mā cī ja mī lestī bas priekus. Pilī notika arī izsmalcinā tas balles un banketi, tika iestudē ti teā tra uzvedumi un koncerti.

Bet ē ka kalpoja ne tikai kā iecienī tā kā izklaides vieta. Province tika pā rvaldī ta no š ejienes, tač u pē c prinč a nā ves tā tika nodota militā rā departamenta ī paš umā , pē c tam pā rplā nota un pā rveidota par militā ro feldš eru skolu. Jā piebilst, ka laiks un pilsē tas varas vienaldzī ba pret vē stures pieminekli ir paveikusi savu postoš o darbu, un š obrī d no pils palikusi tikai akmeņ u kaudze.

Un tad š ī ē ka pieš ķ ī ra cietokš ņ a pilsē tai pilnī gu tē lu, par ko pā rsteidza pat ā rzemnieki, kuri kopā ar ķ eizarieni veica slaveno ceļ ojumu uz Krimu 1787. gadā . Klī st leģ endas, ka š ī ceļ ojuma laikā Potjomkins cē lis ciematus burtiski vienā . dienā , izmantojot tikai ainavu. Protams, tas viss bija tikai butaforija, kas vē lā k saņ ē ma nosaukumu "Potjomkina ciemati". Cik lielā mē rā tas atbilst patiesī bai, nav zinā ms. Lai gan ķ eizariene bija ļ oti apmierinā ta ar Potjomkina valsts aktivitā tē m, un Sevastopoles reida skats ar eskadronu kļ uva par visievē rojamā ko skatu visā ceļ ojumā . Potjomkins saņ ē ma Tauridas prinč a goda titulu.

Paš u ceļ ojuma marš rutu izstrā dā ja ģ enerā lis I. M. Siņ eļ ņ ikovs un viņ š personī gi pavadī ja ķ eizarieni, par ko viņ š tika pagodinā ts tikt apglabā ts Katrī nas katedrā lē pē c daudzā m kaujā m, kuras viņ š uzvarē ja Krievijas un Turcijas karā .

Tač u š im ceļ ojumam bija arī negatī vā puse, jo tas nopietni saniknoja turkus, un 1787. gadā sā kā s jauns karš ar Turciju. Tavrijas organizē tā jam bija jā uzņ emas komandiera loma, un pilsē tas nocietinā jumu celtniecī ba tika uzticē ta Aleksandram Vasiļ jevič am Suvorovam, kurš vē lā k kļ uva par reģ iona ģ enerā lgubernatoru. Un tagad viena no pilsē tas centrā lajā m ielā m nes viņ a vā rdu.


Bet tad komandieris neiedomā jā s, ka š is cietoksnis varē tu ļ aut viņ am doties apkā rt pasaulei. Potjomkina laikā daudzas ē kas un nocietinā jumi tika uzcelti nejauš i, jo "Augstā kais princis" burtiski piegruž ī ja kasi ar naudu, izmantojot to savai izklaidei. Suvorovs, redzot faktisko nocietinā jumu un bū vju stā vokli, bija š ausmā s! Par restaurā cijas darbiem viņ š slē dza lī gumus ar bū vniekiem, bez skaidras naudas un izrakstī ja rē ķ inus bū vuzņ ē mē jiem. Kad parā da summa pā rsniedza 100 tū kstoš us rubļ u, viņ š vē rsā s Pē terburgā , lai to dzē stu. Bet Krievijas finanš u departaments viņ am atteicā s. Bū dams goda vī rs, Suvorovs izlika pā rdoš anā visus savus ī paš umus, lai nomaksā tu parā du. Un tikai Katrī nas iejaukš anā s paglā ba ģ enerā li no posta.

Lielā komandiera mā ja ir saglabā jusies lī dz mū sdienā m, tač u ē ka ir ā rkā rtī gi nož ē lojamā stā voklī . Mū su entuziastiskie vē sturnieki gribē ja to atjaunot, un bija pat iespē ja saņ emt grantu darbu veikš anai, tač u viens no nosacī jumiem bija, lai ē ka nenonā ktu privā tā s rokā s, un mū su pā rvaldnieki to jau sen bija pā rdevuš i, un š ā di tas stā v nobruž ā ts, paš ā vē sturiskā s ielas centrā .

Ne visā m ē kā m š ajā ielā ir lī dzī gs izskats, daž as ir nedaudz restaurē tas.

Kara laikā un pat nestabila miera laikos impē rijas dienvidu reģ ionos iebrukuma iespē jamī ba joprojā m bija liela, tā pē c no katras ē kas tika ierī kotas pazemes ejas, lai briesmu gadī jumā varē tu patverties impē rijas dienvidu reģ ionos. cietoksnis. Tā pē c visa Hersonas vē sturiskā daļ a atrodas uz katakombā m.

Bet vē sture ir attī stī jusies tā , ka Hersonas cietoksnim nekad nebija lemts apš audī t ienaidnieku un neizturē t nevienu aplenkumu, jo visas kaujas notika Hersonas tā lajā s pieejā s. Un 1835. gadā , jau pē c imperatora Nikolaja I pavē les, cietoksnis tika likvidē ts un nodots pilsē tas departamentam.


Lai gan cietoksnis tika likvidē ts vē lā k, Suvorova valdī š anas laikā pilsē ta pieauga un sasniedza savu kulminā ciju. 1790. gadā š eit tika atvē rta pirmā Melnā s jū ras lielgabalu lietuve. Un paš ai Hersonai bija liela nozī me ā rē jo attiecī bu attī stī bā ar Eiropas valstī m. Un, ja Pē teris I izgrieza logu uz Eiropu no ziemeļ iem, tad Katrī na II to izgrieza no dienvidiem. Caur Hersonas ostu notika tirdzniecī ba ar Franciju, Itā liju, Spā niju un daudzā m citā m Eiropas valstī m. Un jau 19. gadsimta sā kumā Hersona kļ uva par Hersonas guberņ as centru, kas ietvē ra plaš as teritorijas, kā arī tā das pilsē tas kā Nikolajeva un Odesa. Jā piebilst, ka liela nozī me pilsē tas liktenī bija Emanuelam Osipovič am de Riš eljē , kurš.1805. gadā kļ uva par Novorosijas ģ enerā lgubernatoru, kurš nolē ma vī na tirdzniecī bas nodokli novirzī t Hersonas attī stī bai, tā dē jā di saglabā jot tā s teritoriju. nozī mi un reģ ionā lā centra lomu.

Tirdzniecī ba uzņ em apgriezienus un attī stā s, un papildus flotei valsts sā k izjust vajadzī bu pē c tirdzniecī bas kuģ iem. To celtniecī bai nepiecieš ami amatnieki, kas tiek aicinā ti no daž ā dā m valsts vietā m un ā rvalstī m. Steidzami nepiecieš amas dzī vojamā s telpas - tā pilsē ta sā k augt un iziet ā rpus cietokš ņ a robež ā m. Pirmkā rt, tiek uzcelta tā sauktā grieķ u jeb tirgotā ju priekš pilsē ta. Tieš i š eit apmetā s tirgotā ji, muiž niecī ba, amatnieki, veikalnieki un citi cienī jami cilvē ki. Grieķ ijas priekš pilsē tā s tika uzceltas greznas bankas un rezidences. Un ielā m bija skanī gi nosaukumi: Katedrā le, Riš eljē , Dvorjanska, Tirgotā js.

Sv. Debesbraukš anas katedrā le (š eit notiek atjaunoš anas darbi):

Bijusī luterā ņ u baznī ca:

Tā izskatī jā s imports (Odesas imports jau ir Hersona importa prototips un lī dzī ba):

Tač u ne visiem pilsē tas iedzī votā jiem bija tas gods dzī vot š ajā prestiž ajā rajonā . Papildus amatniekiem bija nepiecieš ami strā dnieki, un tie bija nepiecieš ami milzī gā daudzumā (lai uzbū vē tu tirdzniecī bas kuģ i, bija nepiecieš ami aptuveni 5000 amatnieku un 2.000 strā dnieku). Un lē tā kais darbaspē ks tolaik bija bē guļ ojoš ie notiesā tie un ieslodzī tie, kurus nolī ga par putraimu š ķ ī vi. Un viņ i apmetā s tā lā kajā reģ ionā , Arrestantkā , kas š eit joprojā m pastā v, tač u to jau sauc par Militā ro komisariā tu. Varbū t tā pē c Hersonam piemī t zinā ms neziņ as un brutalitā tes pieskā riens, ko veido viņ a nolā dē tā pagā tne? Grū tā kais un bī stamā kais darbs bija kuģ a palaiš ana ū denī . Fakts ir tā ds, ka rekvizī ti bija veikli jā izsit no kuģ a apakš as, riskē jot tikt saspiesti. Š im darbam piekrita tikai uz nā vi notiesā tie, jo dzī vi palikuš ie saņ ē ma pilnu indulgenci.


Bija plā nots palaist ū denī lī dz č etriem kuģ iem gadā , tač u plosī jā s mē ris, kā rezultā tā gā ja bojā liels skaits strā dnieku un jū rnieku. Š ajā periodā kuģ u bū vē tavā kā komandieris atradā s 1. pakā pes kapteinis Fjodors Fjodorovič s Uš akovs, kurš prasmī gi organizē ja bū vniecī bu un veica aktī vus pasā kumus mē ra epidē mijas apkaroš anai. Un tagad viņ a vā rdā ir Hersonas centrā lā iela.

(foto no interneta)

Paldies admirā lim Uš akovam tikai 10 gadus - no 1780. lī dz 1790. gadam. - tika uzbū vē ti un nolaisti vairā k nekā desmit tirdzniecī bas un karakuģ i. Nā kotnē flotes celtniecī ba tikai nostiprinā jā s un attī stī jā s, un gadā ū denī jau tika palaisti vairā k nekā.10 daž ā di kuģ i. Tā tad lī dz 1825.  gadam tika uzbū vē ti un nolaisti vairā k nekā.150 tirdzniecī bas un karakuģ i.

Tomē r Dņ epras seklais ū dens, ieplū stot grī vā , uzlika zinā mus ierobež ojumus Hersonā bū vē jamo kuģ u pā rvietoš anai un iegrimei. Tā pē c bū vniecī bas centrs pakā peniski pā rcē lā s uz Nikolajevu. Un tikai pē c dibena padziļ inā š anas Dņ epras kanā lā.1890. gados pieeju dziļ ums tika palielinā ts lī dz 7 metriem un Hersona atjaunoja savu status quo kā svarī gas jū ras ostas.

Pilsē ta turpina augt un attī stī ties. 1815. gadā tika atvē rta pirmā provinces jū ras spē ku ģ imnā zija. 1834. gadā tika atvē rta tirdzniecī bas kuģ niecī bas skola (tagad Jū ras akadē mija).

Ielas otrā pusē tiek atvē rts diž ciltī go jaunavu institū ts.

Bija tik smieklī gs stā sts, ka dievbijī gas meitenes naktī sā ka skriet, lai satiktu jū rniekus. Un, lai kaut kā pretotos š ā dai nepieklā jī bai, Sv. Mocekle karaliene Aleksandra.

Par pilsē tas dzī vi 19. gadsimtā rakstī ju stā stā " Kherson de Mason", kad province pā riet ā rzemju subjektu ī paš umā un Hersona kļ ū st par vilnas novā kš anas un lauksaimniecī bas produktu pā rstrā des centru, un vē lā k sā k attī stī ties rū pniecī ba. Savukā rt 19. gadsimta otrajā pusē pilsē tā darbojā s 22 vilnas mazgā tavas, 10 speķ a krā snis, 2 kokzā ģ ē tavas un 10 ķ ieģ eļ u rū pnī cas, tika uzcelta pirmā mehā niskā č uguna lietuve.

Un jau 19. gadsimta otrajā pusē tika uzcelts teā tris, bibliotē ka, izveidoti arheoloģ ijas un dabas vē stures muzeji.

Bijuš ā s pilsē tas domes ē ka, tagad Mā kslas muzejs. Š ovkuņ enko:

Publiskā bibliotē ka (tagad pilsē tas dzimtsarakstu nodaļ a):

Pirmā kredī ta sabiedrī ba:


Valsts banka (tagad Ukrainas Nacionā lā banka):

Gubernatora nams (tagad jaunieš u jaunrades nams):

Itā lijas konsulā ts. Angelo Anatro mā ja (tagad š aha un dambreta klubs):

Viesnī ca "Londona" (tagad reģ ionā lā finanš u nodaļ a):

Peru tirgotā ja mā ja:

Restorā ns "Kherson":

Slimnī ca:

Novadpē tniecī bas muzejs:

Lī dz revolū ciju sā kumam, tas ir, 1917. gadam, Hersona bija kļ uvusi par lielu industriā lo pilsē tu pē c tā laika standartiem, kurā darbojā s vairā k nekā.100 uzņ ē mumu, tostarp 2 kuģ u bū vē tavas, 3 dzelzs lietuves, 4 kokzā ģ ē tavas, 5 miecē tavas. , tabakas fabrika, 2 alus darī tavas un daudzi mazi arteļ i.

Tagad Hersona ir reģ ionā lais centrs, ļ oti maza pilsē ta pē c mū sdienu standartiem, ar ļ oti interesantu radī š anas vē sturi un sarež ģ ī tu likteni.

(Fotoattē ls no interneta)

Es vē los savu stā stu pabeigt ar talantī ga mū sdienu mū ziķ a Kuzmas Skrjabina vā rdiem, smaidot saviem pē cteč iem no sienas gleznojuma, kas nesen tapis Hersonskaja Suvorova ielā :

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
komentāri (28) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums