Hersona ir tā reģ iona centrs, kurā es dzī voju, tā pē c daudzi mani draugi to neuzskata par tū ristu piesaisti, daž i š eit pavadī ja savus studentu gadus, daudzi devā s uz turieni biznesa darī š anā s. Kad es teicu, ka gribu svinē t savu dzimš anas dienu Hersonā , visi ieteica citas pilsē tas ceļ ojumam, apgalvojot, ka Hersonā nav nekā ievē rī bas cienī ga un interesanta. Es pā rcē los uz Hersonas reģ ionu pē c tam, kad studentu gadi jau bija beiguš ies, un es vairā kas reizes biju pilsē tā .

Tā tad, Herson. Vē sturnieki liek domā t, ka pilsē tas nosaukums cē lies no Tauric Chersonesus, viduslaiku apmetnes Krimā , kas grieķ u valodā nozī mē pussalu. Dņ epras un tā s kanā la ū deņ u apskalotā Koš evojhersona izskatā s kā pussalas pakavs. Hersona vē sturē iegā ja kā jū rnieku un kuģ u bū vē tā ju pilsē ta, kur dzima Melnā s jū ras flote. Bū vniecī ba tika iecerē ta vē rienī gā mē rogā , ar pretenzijā m uz Krievijas dienvidu galvaspilsē tu.

Pilsē tas dibinā š ana un vē sture ir saistī ta ar daudzā m izcilā m vē sturiskā m personī bā m: ķ eizarieni Katrī nu II, G. A. Potjomkinu, F. Uš akovu, A. V. Suvorovu, I. A. Hanibā lu, A. S. Puš kinu, Dž onu Hovardu un daudziem citiem. Par to liecina lielpersonu pieminekļ i un pilsē tas ielu, laukumu, laukumu, rajonu nosaukumi. 1778. gadā pē c Katrī nas II pavē les tika uzcelts cietoksnis, kuģ u bū vē tava un pilsē ta. Pilsē tas dibinā tā js un pirmais ģ enerā lgubernators bija ķ eizarienes, pazī stamā politiskā un militā rā tē la, kņ aza Grigorija Potjomkina mī ļ ā kā . Celtniecī ba tika uzticē ta A. S. Puš kina vectē vocim I. A. Gannibalam, vē lā k dzejnieks apmeklē ja pilsē tu, kuras celtniecī bā piedalī jā s viņ a mā tes onkulis. Tagad Hersonas upes ostā atrodas piemineklis pirmajiem Hersonas kuģ u bū vē tā jiem, kas ir viens no Hersonas simboliem, celts 1972. gadā .

Kad internetā meklē ju informā ciju par Hersonu, mana vē lme apmeklē t pilsē tu kā tū ristam ne tikai nepazuda, bet pat pastiprinā jā s. Genič esku ar Hersonu savieno tikai autobusu satiksme. Es neesmu ceļ oš anas ar autobusu cienī tā js. Tač u pē dē jā laikā cenš os nepievē rst uzmanī bu daž ā m neē rtī bā m ceļ ojuma laikā - ne pā rā k ē rts autobuss un slikti ceļ i. Galvenais ir pozitī va attieksme un vē lme redzē t un uzzinā t ko jaunu.

Laiks bija brī niš ķ ī gs, noskaņ ojums arī , un pē c č etru stundu brauciena mē s nonā cā m galamē rķ ī . Atseviš ķ i es gribu teikt par naktsmī tņ u rezervē š anu. Ja neveicat priekš apmaksu par rezervā ciju, tad, visticamā k, neviens jū s nesagaidī s. Tas attiecas ne tikai uz Hersonu, bet arī uz citā m pilsē tā m, kur bijā m. Mums izdevā s ā tri noī rē t vietu citā vietā , nelielu mā jī gu istabiņ u Gostiny Dvor pilsē tas centrā , dā rgā k nekā plā nojā m, bet vietas, kuras apmeklē jā m, bija pastaigas attā lumā no viesnī cas.

Jā atzī mē , ka neparasti mirkļ i un notikumi dzī vē vienmē r paliek atmiņ ā . Š oreiz savu dzimš anas dienu nosvinē ju savā dā k. Tas nebija svē tku mielasts ar draugiem mā jā s vai kafejnī cā . Mē s saspiedā mies tieš i uz grī das uz svinī gā m vakariņ ā m. Kopā ar mums bija mū su draudzene Anija ar ģ itā ru, kura komponē ja dzejoļ us un dziesmas un kurai bija apbrī nojami maiga balss. Viņ a dziedā ja dziesmas pē c Svetlanas vā rdiem un savas kompozī cijas.

Tik pā rsteidzoš ā radoš ā gaisotnē es nosvinē ju savu dzimš anas dienu. Un vakarā mū s gaidī ja teā tris.

Mums bija nedaudz laika pirms izrā des. Izgā jā m pa Suvorovska prospektu, Hersonas gā jē ju ielu, iegā jā m Potjomkinska laukumā , kur atrodas G. Potjomkina piemineklis. Katrī na Otrā lika to uzstā dī t par godu pilsē tas dibinā tā jam, kur viņ š atdusas, viņ a apbedī jums atrodas Katrī nas katedrā lē .

Pulksten 18 mē s tuvojā mies Mū zikas un drā mas teā trim. Projektē jot teā tri, arhitekts par pamatu ņ ē ma Odesas operas namu. Š ajā dienā notika monoizrā de "Kohanjas mirklis" ar Jevgeņ iju Niš č uku.

Ukrainā ir labi pazī stams izcilais Ivana Franko teā tra aktieris, Ukrainas Tautas mā kslinieks, bijuš ais kultū ras ministrs. Izrā de tapusi pē c Vladimira Vinņ ič enko lugas motī viem. Š ī ir vī rieš a atzī š anā s, kurš piedzī voja tikš anā s brī di ar mī lestī bu. Skatī tā ja acu priekš ā viņ š robež as š ķ ē rsoš anas brī dī piedzī vo visus mī lestī bas posmus. Vienlaikus viņ š vē rš uzmanī bu uz konvencijā m un robež ā m, kas pastā v mū sdienu pasaules cilvē ku attiecī bā s. Bijā m pā rsteigti par aktiera sniegumu. Apbrī nojami, kā viens cilvē ks var noturē t spriedzi visu zā li 1.5 stundu. Viņ š spē lei atdod visu. Visu var izskaidrot tikai mī lestī ba. Teā trī mū s sagaidī ja patī kams bonuss: nopirkā m sē dvietas uz balkona, bodē s bija vairā kas brī vas vietas, drī kstē jā m tā s ieņ emt. Teā tra interjers, orķ estris vestibilā , skaista foto zona un pati izrā de radī ja svē tku noskaņ u.

Izrā des beigā s skatī tā ji sveica aktieri ar ovā cijā m. Pē c uzstā š anā s vakarā devā mies nelielā pastaigā pa Hersonu. Nā kamajā dienā nolē mā m izpē tī t Hersonas ielas un parkus, kas nebija tā lu no mū su dzī vesvietas. Mū s ieinteresē ja moderna ē ka, kas atrodas iepretim teā trim. Tam otrā pusē , pirmajā stā vā , atrodas vairā kas tirdzniecī bas iestā des, bet kam un kas to bū vē jis, mē s to neuzzinā jā m.

Mē s kā rtē jo reizi gā jā m pa Suvorova ielu, viens no pilsē tas rajoniem arī nes viņ a vā rdu, un uz ielas ir uzstā dī ta Ģ enerā lisimo krū š utē .

Mē s atradā m tik interesantu mā kslas objektu š ajā ielā , kur agrā k auga veca goba:

Hersonas centrā lajā s ielā s ir daudz vecu ē ku ar interesantu arhitektū ru, daž as no tā m ir jā atjauno.

Interesanta ir arī Fjodora Uš akova vā rdā nosauktā iela, kuru neš ķ ē rso neviena iela, no tā s visi ir cē luš ies. Nokā pā m upes ostā , nofotografē jā m slaveno "Frigati", lielgabalu, krastmalu un blakus esoš o viesnī cu ar tā du paš u nosaukumu.

1790.  gadā Hersonā tika atvē rta pirmā Melnā s jū ras lielgabalu lietuve.

Vecā kais parks Hersonā ir Š evč enko parks. Ideja par publiska parka iekā rtoš anu Hersonā piederē ja Grigorijam Potjomkinam. Tikai 7 gadus pē c pilsē tas dibinā š anas augstajā un pamestajā Dņ epras krastā tika ierī kots parks, kas vairā kas reizes tika pā rdē vē ts: to sauca par Deņ isovski, Aleksanrovski, Taraso-Š evč enkovski, pilsē tu, nosauktu vā rdā . Ļ eņ ins un visbeidzot Š evč enkovskis. Š eit aug kā tains ozols, kuram ir vairā k nekā.100 gadu.

Š ajā parkā uzmanī bu piesaista pamests vasaras kinoteā tris, kas atdarina vecu cietoksni.

Pē c pastaigas parkā mē s devā mies uz vietu, kur tika uzcelts Hersonas cietoksnis. Kā ds Hersonas iedzī votā js laipni parā dī ja mums ceļ u. Pagā jā m garā m kinoteā trī Yubileiny, kas ir viens no pilsē tas simboliem.

Lī dz mū sdienā m no cietokš ņ a konstrukcijā m ir labi saglabā juš ies Oč akova vā rti un Maskavas vā rti, arsenā ls un pulvera ž urnā ls. Š eit var redzē t cietokš ņ a plā nu.

Hersonas cietoksnis aizņ ē ma aptuveni 100 hektā rus lielu platī bu, kas ir 4 reizes lielā ka par Maskavas Kremli. Ceļ ojuma laikā uz dienvidiem no ķ eizarienes Katrī nas Hersones cietokš ņ a pat ā rzemnieki bija pā rsteigti. Š is viens no spē cī gā kajiem cietokš ņ iem pasaulē savā pastā vē š anas vē sturē nav aizvadī jis nevienu cī ņ u.

Cietokš ņ a iekš pusē atrodas Arsenā ls un Sv. Katrī nas katedrā le. Princis Grigorijs Potjomkins katedrā li iecerē jis klasiskā stilā un veltī jis svē tajai, kuras vā rds tika dots ķ eizarienei, viņ a pati savulaik š eit bija dievkalpojuma nolū kos. Netā lu no katedrā les paceļ as zvanu tornis, arī celts klasiskā stilā , sā kumā tas bija koka, vē lā k pā rbū vē ts akmenī .

Mē s nedevā mies uz katedrā les teritoriju laika trū kuma dē ļ . Bija nepiecieš ams atgriezties mā jā s. Pa ceļ am uz autoostu uztaisī jā m daž as fotogrā fijas.

Š ī ir Svē tā Gara katedrā le — viena no lielā kajā m pareizticī go baznī cā m pilsē tā . To sauc arī par "tirgotā ju", jo tā bū vniecī bā galveno atbalstu sniedza tirgotā ji.

Blakus autoostai ir botā niskais dā rzs. Ziemā tas maz interesē . Bet tajā atrodas Hersonas, Ukrainas un pasaules arhitektū ras miniatū ru izstā de. Es gaidī ju, ka ieraudzī š u kaut ko lielā ku, tā pē c arī sī ktē li nebija ī paš i iespaidī gi.

Pavasarī un vasarā Hersona kļ ū st vē l pievilcī gā ka tū ristiem. Š ī ir viena no zaļ ā kajā m pilsē tā m Ukrainā . Varat arī braukt pa Dņ epru un veikt ceļ ojumu pa Dņ epru palienē m. Interesants un skaists vienmē r ir ar mums, tikai jā grib to redzē t.