Kā Foma iekārtoja Krievijas dienvidus (turpinājums)
Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>
Tomass dzī voja. Viņ š dzī voja tā lu, Devonš ī ras grā fistē no tā lā s Anglijas. Un to sauca Tomass Koblijs. Bet pē c likteņ a gribas viņ š nokļ uva Krievijā . Tikai š eit viņ i sā ka viņ u saukt par Fomu Aleksandrovič u Koble.
No Odesas lī dz Koblevo nedaudz vairā k kā piecdesmit kilometru. Š ķ iet, ka nekas. Tomē r pamest dienvidu galvaspilsē tu ir ļ oti grū ti. Rodas sajū ta, ka visus pilsē tas iedzī votā jus un tā s viesus pā rņ ē musi neatvairā ma kaisle uz masu kustī bu. Nav svarī gi, kur. Galvenais ir pats process. Tā pē c pats ceļ š starp š ī m apdzī votajā m vietā m aizsteidzas garā m vienā mirklī .
Tiligulskas estuā ra ū dens virsma atdala Odesas un Nikolajevas reģ ionus. Estuā ra Nikolajevskas piekrastē atrodas Koblevo kū rorts. Lai gan sā kumā bija Postovoye ciems. To Krievijas un Turcijas kara laikā dibinā ja Krievijas princis Grigorijs Volkonskis. Baznī ca tika uzcelta 1788. Tieš i laikā uz Svē tā s Trī svienī bas svē tkiem. Un par godu š im notikumam apmetne tika pā rdē vē ta par Troitskoye.
Tač u č etrus gadus vē lā k par veiksmī gu Turcijas kampaņ as pabeigš anu un teicamu apkalpoš anu Katrī na II ziedo Foma Koblei 12 akrus zemes Tiligulas estuā ra kreisajā krastā . Un pē c kā da laika ciems tika pā rdē vē ts par Koblevku. Tad kļ uva nedaudz labā k. Un š odien tos sauc vienkā rš i par Koblevo.
Viss bū tu labi, bet vē sturnieki ir aizmirsuš i, ka š eit jau sen dzī vo tjurku ciltis. Osmaņ u impē rijas laikā š ī s zemes piederē ja Oč akovas tatā riem. Un, ja paskatā s uz to paš u 1767. gada Ricci Zanoni karti, tad tagadē jā s Koblevo vietā ir atrodama Olu-Kulles apmetne. Ko nozī mē “augsts tornis”?
Kā pē c ir tā , ka? Tajos laikos Tiligul estuā rs bija ļ oti ē rts lī cis kuģ iem. Un, lai atvieglotu navigā ciju, pie ieejas tika novietotas bā kas. Augstas ē kas ar uguni augš ā . Tā pē c joprojā m nav zinā ms, no kurienes paš reizē jais Koblevo kū rorts ieguvis savu nosaukumu.
Uzreiz aiz grī vas no Odesas-Nikolajevas š osejas atzarojas vienī gais ceļ š uz kū rortu. Pē c pā ris kilometriem viesus sagaida ceļ u policijas postenis un autoosta. Un pretī ir slavenais akvaparks.
Starp citu, tie, kas vē las atvieglot savu dzī vi tajā paš ā vietnē https://inbus. ua, var pasū tī t tieš o lidojumu uz Koblevo. Vai arī iegā dā jieties biļ etes ar pā rsē š anos Odesā vai Nikolajevā . Ļ oti ē rti un bez problē mā m atpū š oties.
Kū rorta zona nosacī ti sadalī ta divā s daļ ā s. Moldā vu valoda ir skaļ ā ka. Ir diskotē kas un citas izklaides vietas. Ukraiņ u valoda ir mierī gā ka un pamatī gā ka. Pā rsvarā š eit ierodas vecā ki ar bē rniem. Lai gan pē dē jā laikā š ajā valstī bā viss ir sajaukts.
Pansija Lidia atrodas paš ā Moldā vijas zonas centrā . Trī sstā vu padomju laika ē ka atrodas modernizā cijas procesā . Kas tiek pā rtraukts tikai uz brī vdienu sezonu. Labā kā s istabas atrodas pirmajā stā vā , ekonomiskais variants ir treš ajā .
Istabā ir divas gultas. Labs matracis, tī ra veļ a jaukā s krā sā s. Starp tiem ir nakts skapī š i. Pie ledusskapja un pakaramā kā jā m. Uz griestiem ir apvienota lustra ar ventilatoru. Un, tas arī viss. . . Sanitā ro telpu bloki un duš as gaiteņ a galā pie kā pnē m. Tī rs, glī ts un askē tisks. Ideā ls variants tiem, kas pavada tikai nakti.
Tā ir tikai nedaudz apkaunojoš a veranda, kas stiepjas gar istabā m. Tas ir, ikviens var interesē ties par kaimiņ a dzī vi un ne tikai. Saglabā jiet situā ciju smagie aptumš ojoš ie aizkari. Bet tad telpa pā rvē rš as par sava veida brī vprā tī go izolatora kameru. Lai gan tas ir tikai uz nakti. . .
Tomē r iekš ē jā balss saka, ka nav slikti sevi atsvaidzinā t. Vai ir kaut kas vieglā ks? Vienalga, kā . Izsalkuš ajiem bū s jā piedzī vo neliels piedzī vojums. Kas sā kas burtiski aiz pansionā ta vā rtiem. Neskaitā mas mazumtirdzniecī bas vietas un ē dinā š anas iestā des. Un vē l vairā k cilvē ku pastā vī gi atrodas haotiskas kustī bas stā voklī . Kaut kā tas viss atgā dina slavenos austrumu tirgus. Principā š eit var nopirkt visu vai gandrī z visu. Ja jū s uzstā dā t konkrē tu mē rķ i.
Labi, ka ir uzticams ceļ vedis. Kas ļ oti ā tri piegā dā vē lamajam objektam. Mini akvaparks. Iestā des centrā ir liels peldbaseins. Ap to ir daudz atpū tas vietu. Ē š anas un dzerš anas galdiņ u izpratnē . Ē diens katrai gaumei. Un diezgan pieņ emamā m cenā m. Produkti ir svaigi. Galu galā gandrī z visi ir no š ī reģ iona.
Bet atgriezties ir problē ma. Pirmkā rt, pē c sā tī gā m vakariņ ā m ir vienkā rš i ļ oti grū ti pā rvietoties. Un, otrkā rt, krē slas stundā ir ļ oti grū ti atrast ceļ u. Bet iekš ē jais autopilots pā rliecinoš i aizvedī s jū s uz pareizo vietu. Tagad guli.
Savā di, bet rī ts sā kas pietiekami agri. Un š ķ ita, ka tas nevienu neinteresē ja. Un brī niš ķ ī gs sapnis. Bet tai paš ai iekš ē jai balsij ir nepiecieš ama kustī ba. Tā tad pē c obligā tajā m procedū rā m dodamies ceļ ā . Vietē jo apskates objektu apmeklē š anas nozī mē .
Ielas ir pamestas. Desmit minū tes lī dz jū rai ar laisku soli. Vietē jā krastmala stiepjas starp pludmalē m un ē kā m. Tas ir, flī zē ts celiņ š ir pietiekami plats promenā dei. Odesas reģ iona virzienā pavisam jauns pavisam jauns. Ar palmā m un skaistā m laternā m kuģ u mastu formā .
Pludmales zonas katrai gaumei. Tajā skaitā ir bezmaksas publika. Taka paš ā galā ietek kanā lā , kas savieno Tiligul kanā lu ar jū ru. Gandrī z atpū š as. Jo starp tā m ir trī sdesmit metri tī ras smiltis. Un tad vā rti. Un laipa, kas savieno abas zonas.
Rodas jautā jums – kā pē c gan nepagarinā t trasi tieš i lī dz š im objektam. Galu galā tū ristiem š ī ir eleganta vieta fotogrā fijā m. Kaut gan paš ā krastmalā atpū tnieki ar fotoaparā tiem tika sarū pē ti. Tradicionā lie trī sdimensiju uzraksti “I love Koblevo” un vienkā rš i “I love”. Kaut kā angliski. Lai gan britu lordi nekur nav redzami. Un ir arī pā rsteidzoš s dzī vnieks, kas izskatā s kā zilonis. Tas tika atrasts tieš i jū rā bē guma laikā . Tagad tā ir vietē ja atrakcija.
“Mama Beach” ir ne tikai pludmale, bet arī brī niš ķ ī gs restorā ns ar tā du paš u oriģ inā lo nosaukumu. Pē dē jais atrodas krastmalas otrā pusē . Tas ir piecu metru attā lumā . Divdesmit metri lī dz jū rai. Ir ļ oti ē rti plunč ā ties jū rā un uzreiz izdzert tasi kafijas. Vai arī paē diet lielu maltī ti. Kā saka, - tas viss, neatkā pjoties no kases. Starp citu, kafija š eit ir diezgan laba.
Bū t jū ras tuvumā un negarš ot jū ras veltes ir muļ ķ ī bas. Salī dzinoš i nesen Koblevo parā dī jā s specializē ta iestā de “Zivju krogs”. Tas atrodas kū rorta zonas otrā pusē Oč akovas virzienā . Vienkā rš i ir ļ oti grū ti tikt pie tā . Salauzto asfaltē to ceļ u drī z vien nomaina parasts zemes ceļ š . Kas turklā t vijas kā applaucē ts zaķ is, kas bē g no dzī š anas. Tomē r pū les ir tā vē rtas.
“Zivju krogs” ir paš u makš ķ ernieku izveidota sabiedriskā ē dinā š ana. Lī dz ar to produktu kvalitā te ir garantē ta. Agri no rī ta viņ i to noķ ē ra un nekavē joties devā s uz virtuvi. Visas caurules karstas. Starp citu, paš i raž oš anas instrumenti ir turpat krastā . Uzticami apsargā pinkaini sargsuņ i.
Vairā kas motorlaivas un tradicionā lā palaiš ana. Vē l viens ar parakstu “Zivju krogs” ir pā rvē rsts par tū ristu pielū gsmes objektu. Paš ā krodziņ ā ir vē l viens akcents. Vecs bronzas kuģ a zvans plī vo tieš i uz bā ra letes. Izgū ts no nogrimuš a britu kuģ a.
Pē c gardā m brokastī m varat doties nelielā pastaigā . Savvaļ as piekrasti drī z vien nomaina labiekā rtots uzbē rums. Daudzi atpū tas centri un pansionā ti, kā likums, mainī ja ī paš niekus. Un, spriež ot pē c izskata, š is apstā klis nepā rprotami nā ca par labu.
Piemē ram, atpū tas centrs Ivuš ka, š ķ iet, ir atstā jis kā da Turcijas kū rorta broš ū ru. Viss komplekss atrodas stā vā nogā zē . Un pat vienā no terasē m iederas baseins. Peldbaseins ar skatu uz jū ru ir pā rsteidzoš s! Un nedaudz tā lā k mež onī gas romantikas cienī tā jiem, bezmaksas auto kempings. Tā pē c ir izvē le katrai gaumei un budž etam.
Bū t Koblevo un neapmeklē t slaveno vī na darī tavu ir muļ ķ ī bas. Tas atrodas ceļ a otrā pusē no ciemata. Un tas ir slavens galvenokā rt ar saviem vī na dā rziem. Starp citu, ciematu sauc par Vinogradovo. Vietē jais klimats un augsnes esot ļ oti lī dzī gas leģ endā rajam Bož olē reģ ionam Francijā . Nav brī nums, ka viņ i stā v uz vienas 46. paralē les.
Un viss sā kā s ar to paš u Tomasu Koble. Saņ ē mis no ķ eizarienes dā vanā.12 akrus Tiligulas grī vas krastos, grā fs nolē ma apmesties š ajā s vietā s, par ko viņ š pā rcē la savu ģ imeni un uzcē la pili. Augstajā krastā viņ š uzcē la verandu atpū tai.
Tač u, acī mredzot, mež onī gie stepes plaš umi jaunā saimnieka acij ī paš i neapmierinā ja. Un viņ š uzaicinā ja ekspertus no Itā lijas un Francijas, lai sniegtu daž us praktiskus padomus. Ar viņ u iesniegumu apkā rtē jā s zemes tika apstā dī tas ar vī na dā rziem. Un skaistumam tika atnesti neparasti mā la ā boli. Kas vē lā k kļ uva pazī stams kā tomā ti vai tomā ti. Un pā rvē rtā s par baudu vē deram.
Saldā oga sā kumā nebija ī paš i populā ra. Un tikai Padomju Savienī bas laikā tā ir pā rvē rtusies par spē cī gu tehnoloģ isko kultū ru. 1972. gadā tika izveidota reģ ionā lā saimniecī ba vī nogu audzē š anai. Desmit gadus vē lā k tika atvē rta vī na raž oš ana.
Mū sdienā s Koblevo vī na darī tava ir viens no lielā kajiem uzņ ē mumiem š ajā nozarē . Divarpus tū kstoš i vī na dā rzu. Un Dienvidbugas krastos ir arī partnerī bas saimniecī ba. Desmitiem vī nogu š ķ irņ u, kuras periodiski tiek atjauninā tas. Un jaunas, kas ir izturī gā kas pret klimata pā rmaiņ ā m un slimī bā m.
Runā jot par pē dē jo. Apkā rtnē ir daudz rož u. Un tie nav paredzē ti tikai skaistumam. Izrā dā s, ka rož u un vī nogu fizioloģ ija ir ļ oti lī dzī ga. Tikai ziedi ir daudz jutī gā ki pret slimī bā m. Un viņ i saslimst daudz agrā k nekā vī nogas. Tā tad, ja rozes ir sliktas, jums ir jā saglabā vī nogas. Lū k, tā ds bioloģ isks veselī bas rā dī tā js.
Galvenā tehnoloģ e Tatjana Matvejeva stā sta, ka pat novā kš anas laiks ietekmē ogu kvalitā ti. Labā kajiem vī niem vī nogas vā c no trijiem rī tā lī dz rī tam, kad gaisa temperatū ra nepā rsniedz 17 grā dus. Dienas laikā savā ktie ir papildus jā atdzesē .
Un viens no galvenajiem tehnoloģ iskajiem noslē pumiem ir maksimā la izejvielu kontakta ar skā bekli samazinā š ana. Š im nolū kam tiek izmantots slā peklis. Š eit to raž o specializē tā darbnī cā . Š o inerto gā zi izmanto no brī ž a, kad vī nogas nonā k presē , lī dz gatavā vī na iepildī š anai pudelē s un aizvā koš anai.
Degustā cijas telpā varat novē rtē t kvalitā ti. Interesanti, ka specializē tajā s degustā cijā s savus produktus izmē ģ ina ne tikai speciā listi, bet arī citi uzņ ē muma darbinieki. Tā teikt, tautas viedoklis. Un tas arī skaitā s. Par tū ristiem nemaz nerunā jot. Ekskursijas pa rū pnī cā m ir ļ oti populā ras atpū tnieku vidū .
Tomē r pē c š ā das dzerš anas nav slikti sevi atsvaidzinā t. Par laimi, jums nav jā brauc tā lu. Tikai kaimiņ u ciematā Ukrainkā . Vienkā rš i ir ļ oti grū ti tikt pie tā . Š ķ iet, ka uz š o apmetni ved asfaltē ts ceļ š . Bet nez kā pē c visi dod priekš roku taisni pa vietē jiem zemes ceļ iem.
Rezultā ts ir rallija stila piedzī vojums pa ļ oti nelī dzenu reljefu. Tajā paš ā laikā , spriež ot pē c ceļ ā sastaptajā m automaš ī nā m, ir ļ oti daudz cilvē ku, kuri vē las mest krustu. Kā pē c tik daudzi cilvē ki ir gatavi iziet š ā du pā rbaudi? Atbilde ir aiz nā kamā stū ra.
"Skitijas austeres" - tā sauc iestā di Tiligulas grī vas krastos. Drī zā k vesels atpū tas komplekss. Un tajā piedā vā tie produkti ir austeru audzē tavas raž oš anas beigu punkts. Starp citu, uzskatī ts par pirmo valstī .
Š eit tiek audzē ta pasaulē visizplatī tā kā pā rtikas austere Crassostrea Gigas, kuras dzimtene ir Klusais okeā ns. Ukrainas austere, pē c daudzu degustē tā ju domā m, izceļ as ar maigu “gaļ u” un smalku riekstu pē cgarš u.
Par š o gardumu gatavoš anu ir atbildī ga ī paš a persona. Ar speciā la naž a palī dzī bu viņ š atver č aulas, tur kaut ko izgriež un uz plastmasas š ķ ī vja noliek lietoš anai gatavo produktu. Standarta norma ir pieci gabali.
Darbī ba notiek centrā lajā , tā teikt, paviljonā . Aiz bā ra viņ i pasū ta jū ras veltes un tajā dzī vī gu mitrumu. Uz pudeles lepni rakstī ts “Austere”. Lai gan patiesī bā š im produktam nav nekā da sakara ar jū ru. Vienkā rš i labs baltvī ns.
Ē dieni tiek gatavoti virtuvē , kas paslē pta aiz pasū tī jumu letes. Viesmī lis izvē lē to nogā dā s patē rē š anas vietā . Un š eit ir liela izvē le. Greznā kā – pie galdiņ iem zem milzī gas sniegbaltas telts. Milzī gi izgriezumi ļ auj apbrī not estuā ra bezgalī go virsmu. Bet tajā paš ā laikā tie neglā bj no viesuļ vē tras vē jiem. Vienreizē jie trauki š obrī d pū š prom. Pat mē ģ inā jums apē st visgarš ī gā ko zivju zupu pā rvē rš as par unikā lu atrakciju.
Š obrī d ir lieliski apzinā ts, no kurienes cē lies š ī s teritorijas nosaukums. Tulkojumā no turku valodas “Deli Gol” nozī mē savvaļ as ezers. Arī traks vai traks. Š ī dabas brī numa garums ir 80 kilometri, un platums sasniedz trī sarpus. Nav pā rsteidzoš i, ka ar š ā diem vē jiem Tiligul estuā rs ir kļ uvis par pū ķ u un vindsē rfotā ju iecienī tu vietu.
Labos laikapstā kļ os š eit var lieliski nopeldē ties, braukt ar katamarā nu vai no sirds smē rē ties ar smirdoš iem dubļ iem. Katrs izvē las pē c savas gaumes.
Tikmē r uzņ emiet atvadu kadru uz mazas jū ras š alkoņ a fona. Un skrien uz autobusu. Lī dz pū š . Uz priekš u sagaida Nikolajeva kuģ u bū vē tā ju pilsē ta.
Beidzas bū t. . .
