Ieeja muzejā bez maksas... Sajinska zozulka, zelta dārgumi un Lieldienu kūkas recepte no Mihaila Gruševsku ģimenes... Beigas. Negaidītas.
Pulkstenis rā da 16:35. Tas ir lieliski, man vē l ir laiks apskatī t zelta rotaslietas: muzeji ir atvē rti lī dz 18:00, un apmeklē tā ju ielaiš ana beidzas 17:00. Tā tad vē l ir laiks.
Varbū t mans ieradums ir sā kt savu ekskursiju no labā s malas un pē c tam pā rvietoties pa apli pa kreisi, vai varbū t tā pē c, ka lielā kā daļ a apmeklē tā ju iegriezā s muzeja kreisajā spā rnā , es devos pa labi un nonā cu pie Krimas tatā ru dzī ves priekš metu izstā des "Miras. Mantojums". Š is ir Ukrainas Vē stures muzeja un NVO "Alem" kopī gs projekts, kas ir atbildī ga par Krimas tatā ru nemateriā lā kultū ras mantojuma aizsardzī bu un popularizē š anu.
Izstā dē ir apskatā mi vairā k nekā.200 unikā lu priekš metu, tostarp kuš iki (sievieš u jostas) un topeliki (sievieš u galvassegu augš daļ as), Korā na maciņ i, vī rieš u amuleti, zelta izš uvumu paraugi, tradicionā lais apģ ē rbs un kafijas piederumi. Lielā kā daļ a eksponā tu ir datē ti ar 19. un 20. gadsimta sā kumu un demonstrē izsmalcinā tu Krimas tatā ru filigrā na un ornamentā lo kompozī ciju tehniku.
Izstā des otrajā zā lē – Frī driha Grosa litogrā fijas, kurā s attē lota Krima 19. gadsimta pirmajā pusē . Š ie darbi atspoguļ o tradicionā lā s Krimas tatā ru pasaules atmosfē ru, kas daļ ē ji tika zaudē ta krievu kolonizā cijas laikā .
Saite uz ī su video no Alem NVO par izstā di
Ē kas kreisajā spā rnā atrodas muzeja kolekcijas vē sturisko dā rglietu izstā de, starp kurā m slavenā kā ir zelta krū š u kaula no Tovsta Mohyla pilskalna. Es tū lī t pievilš u tos, kas cer savā stā stā redzē t fotogrā fijas no turienes – tā du nebū s. Pirmkā rt, pie katra kabineta ir daudz apmeklē tā ju, un, lai tiktu tuvā k, ir ilgi jā gaida. Turklā t viss apkā rt atspoguļ ojas stiklā , tā pē c fotogrā fijas lielā koties izrā dā s cilvē ku atspulgi.
Otrkā rt, informā cija, ka daž i kara laika eksponā ti tiek pasniegti kā kopijas (oriģ inā li tika evakuē ti uz droš u vietu), kaut kā dā veidā atcē la vē lmi ilgstoš i uzturē ties š ajā s zā lē s.
Es pamazā m sekoju apmeklē tā ju plū smai lī dz durvī m ar uzrakstu "Izeja". Tikai aiz durvī m nav iela, bet gan kā pnes, kas ved kaut kur lejup. Un te mani sagaida pā rsteigums.
Izstā de "Krimas dā rgumi. Atgrieš anā s".
Tie ir Krimas dā rgumi, kas 2013. gadā tika aizvesti uz Vā ciju izstā dei, lai tos izstā dī tu Reinzemes muzejā Bonnā . Un no turienes 2014. gada februā rī tie tika pā rvesti uz Nī derlandi, uz Alarda Pī rsona muzeju Amsterdamā , kur tos atrada, krieviem okupē jot pussalu.
Tie ir vairā k nekā.2000 muzeja priekš metu, kuru atgrieš anu ievadī ja 10 gadus ilga juridiska cī ņ a par ī paš umtiesī bā m starp Ukrainu un muzejiem, kas atrodas Krievijas kontrolē tajā teritorijā un kurus faktiski kontrolē Krievijas varas iestā des.
Esmu pā rliecinā ts, ka lielā kā daļ a ukraiņ u sekoja lī dzi notikumiem un bija noraizē juš ies par tiesas procesa iznā kumu.
2023. gada novembrī kolekcija atgriezā s Ukrainā . Un 2024. gada 5. jū lijā tika atklā ta pastā vī gā izstā de. "Pirms Krimas deokupā cijas" — teikts Ukrainas Nacionā lā vē stures muzeja tī mekļ a vietnē .
Vairā kā s zā lē s ir apskatā mi 565 eksponā ti no Bahč isarajas vē stures un kultū ras rezervā ta, Tauridas Centrā lā muzeja (Simferopole), Kerč as valsts vē stures un kultū ras rezervā ta un Tavridas Hersonesas (Sevastopole).
"Krimas dā rgumi. Atgrieš anā s" ir izstā de par spē cī gu uzvaru cī ņ ā par Ukrainas kultū ras mantojumu, mū su tū kstoš gadu vē stures liecī bā m, kas atklā jas caur daudzu tautu kultū rā m, un tiesiskuma nodibinā š anu.
Un atkal daudz cilvē ku. Un platī ba š ā dam eksponā tu skaitam ir diezgan maza. Nav ī paš i ē rti fotografē t, bet es cenš os.
Zā les centrā atrodas akrotē rija (ē kas frontona skulpturā ls rotā jums) ar divpusē ju dievietes attē lu. Sievietes akmens figū ra pā rvē rš as divos augu asnos - it kā viņ a bū tu ieaudzē jusi saknes zemē . Tiek uzskatī ts, ka š ī skulptū ra attē lo auglī bas un dabas dievieti, kā arī bija simbols, mā jas, uz kuras tā atradā s, aizstā ve. Torss tika atrasts 1883. gadā , bet galva un daļ a augu — 1891. gadā .
Starp eksponā tiem ir artefakti no skitu un sarmatu laikiem.
Pirmajā zā lē galvenokā rt atrodas keramikas vai akmens priekš meti: daž ā di trauki, figū riņ as, terakotas teā tra maskas, lieli kapakmeņ i ar siž eta attē liem vai tikai ar simbolisku apzī mē jumu, kas norā da, kura persona zem tiem ir apglabā ta.
Citā s zā lē s ir apskatā mi zelta un sudraba izstrā dā jumi, kas inkrustē ti ar dā rgakmeņ iem: auskari, sprā dzes, broš as, rokassprā dzes, krū š u bruņ u detaļ as (datē tas ar 5. –7. gadsimtu m. ē. ), zelta bē ru rotā jumi (1. gadsimts m. ē. ).
Daļ a atrasta Dž urgas-Obas nekropolē netā lu no Kerč as. Š ī apbedī jumu vieta tiek saistī ta ar gotiem vai citā m ģ ermā ņ u tautā m.
Par daudzveidī go tirdzniecī bu Melnā s jū ras ziemeļ u reģ ionā liecina ķ ī nieš u lakas lā dī tes, kas atrastas Ustjmaltas nekropoles apbedī jumos, kas datē jami ar 1. gadsimtu mū su ē rā .
Kastes ir interesantas ne tikai to eksotiskā s izcelsmes dē ļ , bet arī tā pē c, ka Ukrainas dienvidu klimatisko apstā kļ u dē ļ divus tū kstoš us gadu veci atradumi no koka ir ļ oti reti sastopami.
Kastes tika izgatavotas no koka un pē c tam pā rklā tas ar melnu un sarkanu laku. Š ā di izstrā dā jumi tika izmantoti, jo ī paš i, kosmē tikas uzglabā š anai. Starp Krimas kastē s atrastajiem priekš metiem bija daž ā di amuleti un kosmē tika.
Koksne slikti izturē ja laiku, un izrakumu laikā kastes bija pā rvē rtuš ā s simtiem mazu fragmentu, tač u lakas pā rklā juma fragmenti ar raksta paliekā m bija saglabā juš ies.
Speciā listu, kas varē tu tā s restaurē t, meklē š ana ilga desmit gadus. Galu galā to veica restauratoru komanda no Japā nas Š osai Kitamuras vadī bā - viņ i atjaunoja vienu zā rku un rekonstruē ja citu. Tas ir, mums ir divi zā rki, kas ir aptuveni divus tū kstoš us gadu veci, un citur pasaulē nav tā du.
Izstā de tuvojas beigā m.
Es izeju ā rā neticami apmierinā ts. Es redzē ju vairā k, nekā gaidī ju. Beidzot es ieeju Pestī tā ja baznī cā uz Berestovas...
Saule joprojā m spī d debesī s. Es lē nā m eju cauri Mū ž ī gā s slavas parkam… Garā m piemineklim, kas veltī ts Golodomoram…
Beidzot es uztaisu daž as bildes un steidzos uz metro…
