Muzejs ir bez maksas... Sajinska zozulka, zelta dārgumi un Lieldienu kūkas recepte no Mihaila Gruševsku ģimenes...
Tuvojas maijs, un lī dz ar to tuvojas Starptautiskā muzeju diena, kad lielā ko daļ u muzeju var apmeklē t bez maksas un bez maksas apskatī t daž ā du š edevru kolekcijas.
Kopš.1977. gada katru gadu 18. maijā visā pasaulē tiek svinē ta Starptautiskā muzeju diena. To dibinā ja Starptautiskā muzeju padome, “lai uzsvē rtu muzeju bū tisko lomu kultū ras apmaiņ ā , izglī tī bā un sabiedrī bas attī stī bā ”.
Pagā juš ajā gadā.18. maijs iekrita svē tdienā , tā pē c bija daudz cilvē ku, kuri vē lē jā s bez maksas iekļ ū t muzejos.
Kā ds teiks: “Š ajā dienā bū tu jauki atrasties kaut kur Vī nē vai Romā , Parī zē , Madridē , Ņ ujorkā vai…” Jā , es piekrī tu. Ir lieliski apmeklē t jebkuru muzeju pasaulē bez maksas, bet… Vai varat iedomā ties, cik garas ir rindas uz š iem muzejiem?
Un arī … Pateicoties mū su austrumu kaimiņ am, lielā kā daļ a ukraiņ u š obrī d vienkā rš i nevar ceļ ot…
Un es esmu starp viņ iem. Tā pē c nolē mu doties uz savu dzimto Kijevas Peč erskas klosteri.
Turklā t psihe ir pā rslogota ziņ u, pastā vī gā s apš audes un sprā dzienu dē ļ , un tai ir nepiecieš ams kaut kas skaists un iedvesmojoš s.
Pirms daž iem gadiem, kad pē c ilgas restaurā cijas beidzot tika atvē rta Berestovas Pestī tā ja baznī ca, es apmeklē ju Lavru un apskatī ju visus apskates objektus, kas bija iekļ auti kompleksajā biļ etē . Par to varat lasī t š eit un š eit.
Lavras teritorijā atrodas vairā ki muzeji: Dekoratī vā s mā kslas muzejs, Grā matu un poligrā fijas muzejs, Vē stures dā rgumu muzejs (Ukrainas Nacionā lā vē stures muzeja kase) un Teā tra, mū zikas un kino muzejs. Biļ etes uz tiem jā iegā dā jas atseviš ķ i.
Maija sā kumā Dekoratī vā s mā kslas muzejā tika atklā ta izstā de “Sainskaja Zozulka. 19. un 20. gadsimta Ukrainas izš ū to kreklu ornamentā lie motī vi”, kas veltī ta Pasaules izš ū š anas dienai. Ņ emot vē rā , ka savas karjeras sā kumā man bija “attiecī bas” ar izš uvumu, š ā das izstā des mani vienmē r interesē.
Pluss bija vē lme nokļ ū t Valsts kasē . Un atkal uzkā pt zvanu tornī.
Iepriekš ē jo nedē ļ u visu nedē ļ u lija, un kultū ras pasā kumu apmeklē š ana bija apš aubā ma: “slapinā ties lietū ? Ko gan citu es tur neesmu redzē jis? Esmu bijis tajos muzejos un Lavrā … un man mā jā s ir grā mata no Vē stures dā rgumu muzeja, no padomju laikiem…” Bet Visums nolē ma Kijevas iedzī votā jiem uzdā vinā t dā vanu, un no rī ta spī dē ja saule. Brī niš ķ ī gi. Es dodos prom.
Lavras teritorijā ir daudz cilvē ku, viņ i ieradā s lielā s kompā nijā s un ģ imenē s, visur ir rindas. Ī paš i pie Valsts kases un Mikola Sjadristija Mikrominiatū ru muzeja.
Š ķ iet, ka netiku lī dz Valsts kasei...
Labi. Vispirms dodos uz izš ū š anas izstā di. Uzreiz dodos augš ā uz otro stā vu – tur atrodas izstā de. Bet pirms tam man jā iziet cauri zā lē m ar veciem dvieļ iem, paklā jiem, Lieldienu olā m un Ukrainas nacionā lajiem apģ ē rbiem no visiem valsts reģ ioniem un nostū riem.
Man jau ir Lieldienu olu, paklā ju un apģ ē rbu fotogrā fijas, es par tā m reiz runā ju sadaļ ā “Forums” tē mā “Kijeva”, tā pē c es pā rā k ilgi neuzkavē š os š ajā s zā lē s.
Es uzņ emu daž as dvieļ u un Lieldienu olu fotogrā fijas:
Tā lā k, labajā spā rnā , atrodas izš ū tu apģ ē rbu izstā de. Apmeklē tā ji š eit pā rsvarā ir sievietes.
Atrast ekspozī ciju, kad neviena nav apkā rt, ir diezgan liels uzdevums, bet es cenš os. Pa vidu kā ds arī lū dz nofotografē t viņ u uz kolekcijas fona...
Izš uvumi ir neticami! Krekli, izš ū tu audumu gabali, fragmenti, paraugi...
“Izstā dē ir apskatā mi muzeja kreklu kolekcijas priekš meti no 19. un 20. gadsimta sā kuma, kas nā k no daž ā diem Ukrainas reģ ioniem: Poltavas apgabala, Austrumpodiljas, Č erņ ihivas apgabala, Ternopiļ as apgabala, Ivanofrankivskas apgabala, Kijevas apgabala, Bukovinas, Aizkarpatu, Rivnes apgabala.
Reti tautas ornamentu piemē ri ar poē tiskiem nosaukumiem, ko pagā juš ā gadsimta sā kumā fiksē juš i daudzi etnogrā fi. Tā s ir ī sas, trā pī gas, tē lainas definī cijas: "Sainskas zozulka", "auna ragi", "lī kā Ivanko", "tauriņ i", "pavasaris", "melnais mā konis", "dē les", "maisi", "niedres", "ē rgļ i", "ē rgļ i lido", "kļ ū da", "rozes", "zvaigznes", "č ū ska", "auzas", "ķ epas" un daudzi citi. "*
*– viss š eit un zemā k slī prakstā norā dī tais teksts ir ņ emts no Ukrainas Nacionā lā vē stures muzeja (https://nmiu. org) un Nacionā lā rezervā ta "Kijivas-Peč erskas lagū na" (https://kplavra. kyiv. ua/ua) tī mekļ a vietņ u lapā m
Katrs raksts nav tikai dekoratī vs elements, tas ir daļ a no izš uvumu kultū ras mantojuma, sava veida kods, ar kura palī dzī bu mū su senč i nodeva savu pasaules redzē jumu un apkā rtē jā s pasaules izpratni.
Tā tad, aplū kosim...
Kreisajā spā rnā atrodas keramikas figū riņ u izstā de "Podoļ ska lakstī gala".
Izstā de veltī ta Ukrainas Goda tautas mā kslas meistara Ivana Tarasovič a Gonč ara (1888–1944) daiļ radei. Viņ š tiek dē vē ts par padomju tautas molberta keramikas skulptū ras mazo formu pamatlicē ju. Starp darbiem ir skulptū ras, ž anra daudzfigū ru kompozī cijas, dekoratī vi un zoomorfiski trauki, sveč turi, rotaļ lietas un svilpes no 1910. gada lī dz 1930. gadam.
Nejaukt ar citu Ivanu Honč aru – Ivanu Makarovič u Honč aru (1910–1993), arī tē lnieku. Kijevas iedzī votā ji viņ u pazī st labā k – pateicoties viņ a vā rdā nosauktajam muzejam, kas atrodas blakus Lavrai.
Izstā de “Podiļ skas lakstī gala” pirmo reizi muzeja vē sturē tik saturī gi iepazī stina apmeklē tā jus ar tē lnieka darbiem: “Ivana Honč ara darbu kolekcija ir ī sta muzeja kolekcijas pē rle – lielā kā meistara darbu kolekcija Ukrainā , kurā ir vairā k nekā.210 unikā lu eksponā tu. ”
Smieklī gi, amizanti tē li izraisa smaidu un iztē les uzplū du. Viņ a figū ras ir smieklī gas un pā rsteidzoš as, amizantas, veidotas ar autora maigo humoru.
Eju garā m gaitenim, skatos ā rā pa logu…
Tad es dodos lejā uz pirmo stā vu. Lai gan, laikam jau man vajadzē ja sā kt tur…
Vispirms apmeklē tā jus sagaida Ļ vovas Mā kslas stikla skolas izstā de, kas veltī ta stiklinieka Franca Č erņ aka piemiņ ai. Izstā dē ir apskatā mi daž ā du paaudž u mā kslinieku darbi – sā kot no Ukrainas studijas kustī bas pionieriem lī dz mū sdienu autoriem. Ir apskatā mi arī.7 paš a Franca Č erņ aka oriģ inā ldarbi.
Diemž ē l stikla darbi bija izvietoti nelielā platī bā , un cilvē ku ir daudz, ir neē rti fotografē t, un arī bail kaut kam pieskarties.
Tā pē c tikai divi attē li.
Un vē l daž i, ņ emti no vietnē m, kas izziņ oja izstā di.
Tā lā k lielajā zā lē tika ievietots ieliktnis “Dzī vī bas koks. Lieldienu vienotī bas simbols”.
Projekts, kas veltī ts vienam no slavenā kajiem arhetipiem vizuā lajā kultū rā .
Dzī vī bas koks ir simbols, kas personificē saikni starp trim pasaulē m: pazemi, zemi un debesī m, kā arī starp pagā tni, tagadni un nā kotni. Caur to mē s izjū tam paaudž u saikni un nozī mju nepā rtrauktī bu, kas iet cauri gadsimtiem.
Izstā de ir veidota saskaņ ā ar paš a koka organisko loģ iku – no saknē m caur stumbru lī dz vainagam, no paleolī ta laikmeta arheoloģ iskajiem atradumiem un 18. gadsimta pulvera mucā m, Lieldienu olā m, svē tku tē rpiem, Lieldienu olu kolekcijas lī dz Viktora Zarecka, Pavlo Makova, Albī nas Jalozas darbiem, Oksanas Č ornas fotogrā fijā m un Darjas Aļ oš kas kokgriezumiem.
Š is simboliskais ceļ ojums ļ auj apmeklē tā jiem iedziļ inā ties Ukrainas vē stures dzī lē s un sajust nesaraujamo saikni starp paaudzē m.
Vairā k nekā.200 reti eksponā ti no septiņ u vadoš o Ukrainas muzeju kolekcijā m stā sta par vienu no vecā kajiem un spē cī gā kajiem Ukrainas kultū ras simboliem.
Vides ekspozī cijā ir apskatā mi unikā li retumi:
Kijivas metropolī ta Petro Mohilas antimī ns, kas izgatavots 17. gadsimta 30. gados Kijivas-Peč erskas lauras tipogrā fijā – kristī gā s dievkalpojuma atribū ts, uz kura tiek veikta liturģ ija. Tas ir izgatavots no lina vai zī da auduma, ar iegravē tiem attē liem, bī skapa un valsts vadī tā ja vā rdu uzrakstiem un iesvē tī š anas datumu. Aizmugurē ir pieš ū ta kabata ar mocekļ u svē to relikviju fragmentiem.
Lī ķ auts, kas ir vairā k nekā.220 gadus vecs, ir no Konotopas pilsē tas Č etrdesmit svē to baznī cas, kas saistī ta ar hetmaņ a Ivana Samoilovič a (1630–1690) ģ imenes pē cteč iem.
Un arī sadzī ves priekš meti: "piparkū ku" dē lī š i, Lieldienu kū kas recepte no Mihaila Gruš evska ģ imenes, seni koka, keramikas un izš ū ti izstrā dā jumi.
Zā les centrā uzmanī bu piesaista liela balta instalā cija. Tas ir Ļ vovas amatnieces Darjas Aļ oš kas kokgriezums “Atmiņ u koks”, kas sastā v no trim daļ ā m: “Dzī vī bas koks”, “Sē klas” un “Lū gš anas”. Ceturtajā pusē ir lentes, pie kurā m katrs izstā des apmeklē tā js var piestiprinā t baltu papī ra putnu Ukrainas aizstā vju piemiņ ai.
Š ī ir klusuma, pateicī bas visiem, kas aizstā v Ukrainu, un dziļ as kopī gas atmiņ as par tiem, kas atdeva savu dzī vī bu nā kotnei.
Nā kamais bū s...
