Odesa joprojām gaida
Un ne tikai Odesa. Noslē pumainā Besarā bija, reģ ions, kas stiepjas starp divā m lielā m upē m – Dņ estru un Donavu, ir gatava atklā t savus noslē pumus.
Jebkurš ceļ ojums sā kas ar ceļ u. Ā trā kais veids, kā nokļ ū t no Kijevas uz Odesu, ir ar lidmaš ī nu. Ukraine International Airlines (https://www. flyuia. com) izlidojiet no Borispilas lidostas (https://kbp. aero). Lidmaš ī nas Motor Sich Airlines (https://flymotorsich. com) izlidoš ana no Kijevas lidostas (https://iev. aero). Piekļ ū stiet tam daudz ā trā k. Tomē r lidojuma laiks ir gandrī z divas reizes lielā ks nekā konkurentam.
Galvenais gaisa ceļ ojumos ir cena. Ne visi to var atļ auties. Tā pē c vilciens ir vispopulā rā kais transporta veids. No Kijevas uz Odesu kursē vairā ki nakts vilcieni. Ir arī dienas ekspress. bet, ņ emot vē rā galamē rķ a popularitā ti, ir ļ oti problemā tiski iegā dā ties biļ etes. Pat oficiā lajā vietnē Ukrzaliznytsia (https: / / www. uz. gov. ua). Ī paš i svē tku laikā .
Autobusi izglā bj dienu. Bet kā atrast ī sto lidojumu? Iet uz autoostas biļ eš u kasi? Ilgi, neē rti un liela laika tē rē š ana. Turklā t lidojumi iziet no vairā kiem punktiem. Ietaupa Viņ a Majestā tes internetu. Varat doties uz konkrē tas autoostas vai autoostas vietni un apskatī t grafiku. Un tad nopē rc biļ eti. Bet Kijevā ir apmē ram ducis autoostu un autoostu. Un to š ķ iroš ana ir diezgan nogurdinoš s uzdevums. Š ā dā situā cijā palī dzē s biļ eš u apkopotā ji.
Neskatoties uz tik viltī go nosaukumu, viss ir pavisam vienkā rš i. Vienā vietnē ir piedā vā jumi no vairā kā m stacijā m un autoostā m vienlaikus. Summa ir atkarī ga no š ī paš a kolektora lī meņ a. Turklā t lielā kajai daļ ai nav tieš as piekļ uves biļ eš u pā rdoš anai. Tas ir, viņ i ir starpnieku starpnieki. Attiecī gi zemā ka uzticamī ba un augstā ka cena. Ir ļ oti maz tā du, kas pā rdod tieš i. Pirmkā rt, vecā vietne http://bus. com. ua/ un jaunā https://inbus. ua/.
Vietnei https://inbus. ua/ ir nepā rprotamas priekš rocī bas. Ir uzlabots filtrs. Tas ir, neuzticami autobusu pakalpojumi paliek aizkulisē s. Bet galvenais ir uzticamī ba. Galu galā CoDrive vietnes ī paš nieks ir programmatū ras izstrā dā tā js Ukrainas autoostā m. Un tikai CoDrive tiek nodroš inā ti ekskluzī vi nosacī jumi no partneru autoostas. Rezultā tā autobusu biļ etes tiek pā rdotas ar garantiju par vietu pieejamī bu un iekā pš anu autobusā . Biļ etes var iegā dā ties arī terminā ļ os. Viss pasaž ieru ē rtī bā m.
Odesas virziens izceļ as ar piedā vā jumu masu. Lidojumus apkalpo daudzi uzņ ē mumi. Attiecī gi pastā v izvē les brī vī ba. Katrs pats izlemj, kas viņ am ir svarī gā ks. Daž iem cilvē kiem rū p cena. Citiem komforts un uzticamī ba ir prioritā te.
Uzņ ē mums Autolux (https://autolux. ua) veclaiks valsts tirgū . Un pē c apvienoš anā s ar starptautisko mobilo sakaru operatoru Ecoline (https://ecolines. net a >) parasti ir lielā kā autobusu kompā nija Ukrainā . Lieliski autobusi tiek atjauninā ti ar vē l jaunā kiem, ē rtā kiem un uzticamā kiem. Neoplan, MAN, Setra - š o raž otā ju nosaukumi runā paš i par sevi. Mū su iedzī votā jiem svarī ga priekš rocī ba ir paplaš inā tie sē dekļ i un palielinā ts attā lums starp rindā m.
Vē lais izbraukš anas laiks nepā rtrauc izbraukš anas dienu. Turklā t ir ļ oti viegli nokļ ū t Vydubychi autoostā . Metro, trolejbusi, autobusi un mikroautobusi. Un galveno automaģ istrā ļ u krustojumā ir autoosta.
Š eit ir uzņ ē muma Autolux birojs (https://autolux. ua). Kā arī neliela uzgaidā mā telpa un bufete. Ļ oti ē rti. Vakarā pē c pulksten desmitiem sā kas atmoda. Ierodas dienas un starptautiskie lidojumi, un izlido nakts lidojumi. Galu galā neaizmirstiet, ka Ecoline (https://ecolines. net) ir lielā kais autobusu pā rvadā tā js Eiropā .
Beidzot tiek paziņ ots par nosē š anos. Autobusu kategorija AVTOLUX VIP. Dā rgā kais un ē rtā kais. Salonā ir bezmaksas WI-FI, rozetes zem katra sē dekļ a (220v), klimata kontrole, ķ ī miskā s tualetes.
Mani ī paš i iepriecina palielinā tais attā lums starp sē dekļ u rindā m, kā ju balsts ar iespē ju individuā li regulē t, sē dekļ u rindas izvietojums 2+1, ergonomiski sē dekļ i, regulē jama atzveltne, krē sli ievelkami eja, palielinā ts attā lums attiecī bā pret sē dekli priekš ā . Un kā izcelt, bezmaksas kafija vai tē ja, kas pagatavota kafijas automā tos.
Un arī informā cijas un izklaides centrs. Tas ir, pasaž iera priekš ā ir uzstā dī ts interaktī vs ekrā ns. Varat spē lē t spē les, skatī ties filmas vai doties tieš saistē . Tam ir arī iespē ja uzraudzī t autobusa kustī bu marš rutā .
Daž as minū tes lī dz izejai uz Capital Highway, un jū s varat atpū sties. Lai gan Odesas š osejas posms lī dz Bela Cerkovas pilsē tai ir jū tams pat ar visē rtā ko piekari. Un tad ceļ š nebū t nav ideā lā stā voklī .
Tomē r tas pats ē rtais komplekts ļ auj labi izgulē ties. Agri no rī ta autobuss ierodas Odesā Starosennaya autoostā . Jaunā ē ka atrodas blakus labiekā rtotam laukumam pā ri ielai no dzelzceļ a stacijas. Apkā rtnē ir vē l divas autoostas - "Privoz" un "Privokzalnaya". Un pilsē tas transporta pā rpilnī ba. No š ejienes jū s varat doties jebkur.
Bet viesi jau gaida personī go transportu. Jaunā kā modeļ a mikroautobuss Mercedes. Autovadī tā js un ī paš nieks Jurijs Pavļ uks (tā lr. : +380970607979) apgalvo, ka par š o maš ī nu forš ā kas var bū t tikai olas. Astoņ padsmit sē dvietas, klimata kontrole, DVD, ē rti krē sli. Ko vē l jū s varē tu vē lē ties.
Daž as minū tes pasē dē š anai un lietu iekrauš anai, un jū s varat doties ceļ ā . Brauciens sā kas ar svinī gu pā reju pa Stacijas laukumu garā m Odesas galvenajai dzelzceļ a stacijai. Faktiski tā sā kotnē jais nosaukums ir cietums, kas cē lies no atbilstoš ā s iestā des, kas atrodas š eit. Bet galu galā nav koš era satikt dā rgos viesus ar tik rupju mā jienu. Tā pē c laukums ar jauno dzelzceļ a staciju tika pā rdē vē ts.
1883. gadā to uzcē la Odesas arhitekts Aleksandrs Osipovič s Bernardazzi pē c Viktora Aleksandrovič a Š rē tera projekta. I un II klases pasaž ieri iekļ uva pa galveno ieeju no Puš kina ielas. Š eit galveno fasā di rotā ja trī s arkas, ko ierā mē ja doriskā s kolonnas. Un, lai nesamulsinā tu diž ciltī gos kungus par III š ķ iru, tika izveidota sā nu ieeja no Sennaya laukuma.
Centrā virs arkas ir uzstā dī ts pulkstenis. Odesieš i ļ oti lepojas ar saviem pulksteņ iem. Un sī vajā s pilsoņ u kara cī ņ ā s, kad mehā nisms tika iznī cinā ts, viņ i ā tri to nomainī ja pret jaunu. Tad pulkstenis atkal tika iznī cinā ts un atkal mainī ts. Neviens neatceras, cik reizes tas notika.
1944. gadā nacistu atkā pš anā s laikā stacija tika pilnī bā iznī cinā ta. Bet tas tika ā tri pā rbū vē ts 1952. gadā pē c A. M. Č uprina projekta. Ē ka ā rē ji atgā dinā ja veco arhitektū ru, tikai tā tika pā rvietota uz dienvidiem, lai paplaš inā tu Stacijas laukumu.
Burtiski pretī stacijai Panteļ eimonovskas ielā stā v eleganta katedrā le. Un dī vainā kā rtā ar tā du paš u nosaukumu. Kā dreiz bijusi baznī ca, tad kā dreizē jais planetā rijs, tad atkal katedrā le. Kopumā š eit noteikti ir kā da saistī ba ar debesī m.
Starp citu, uz vienas no Panteleimonovskas ielas mā jā m ir zī me ar trī s ielu nosaukumiem. Karaliskais ē rglis - Novorybnaya, padomju sirpis un ā murs - Č iž ikovs, Ukrainas tridents - Panteleimonovskaja. Kā saka, katrai gaumei.
Tikmē r mikroautobuss izlauž as ekspluatā cijas telpā . Vē l mazliet un parā dī tas krā š ņ ā s pilsē tas Iļ jič evskas priekš pilsē tas. Ak, atvainojiet, tagad to sauc par Melno jū ru. Ja atmiņ a neviļ , tieš i pie viņ a nokļ uva Ilfa un Petrova romā na “Divpadsmit krē sli” varoņ i. Mū sdienā s tā galvenokā rt ir jū ras osta.
Daž i vietē jie ceļ i ved uz slaveno Karolino-Bugaz ciematu. Tas ir no Odesas. Jo apmetne atrodas tieš i uz iesma, kas atdala Melno jū ru no Dņ estras grī vas. Pē dē jā garums ir 41 kilometrs ar platumu lī dz 12 kilometriem. Vidē jais dziļ ums nepā rsniedz 3 metrus. Tā pē c vasarā ū deņ i labi sasilst. Un tā s ir lieliska vieta peldē š anai.
Š ē rsojot paceļ amo tiltu, jū s jau atrodaties Zatokas ciemā . Vā rdi, kas pastā vī gi dzirdami. Pareizi viena no slavenā kajā m piejū ras atpū tas vietā m Odesas reģ ionā . Tač u cilvē ku skaits brī vdienu sezonā ir ā rpus mē roga.
Drī z bū s pagrieziens no galvenā ceļ a. Priekš ā ir leģ endā rais vī ndaru ciemats Shabo. Un ne tikai, tas ir vē rts teikt. Tā kā autobuss pietur netā lu no “Eiropas siera fabrikas” (https: / /eurosir. com. ua). Tieš i tā , ar lielo burtu. Un simboliski, ka uzņ ē mums atrodas Š veices ielā.20.
Uzņ ē mums ir jauns. Atvē rts pavisam nesen. Bet jau tagad viņ š pā rdod sieru č etros veikalos Odesā , č etros Izmailā un Belgorodā -Dņ estrovskā . Un, protams, galvenajā birojā Š abo. Š ī ir pirmā lieta, ko viesis redz, tiklī dz viņ i atver durvis. Lai gan sā kumā viņ u sagaida tā da dzī vespriecī ga govs ar milzī gu siera gabalu.
Š ī s mazā s rū pnī cas apskate sā kas no veikala. To kopī gi vada uzņ ē muma ī paš nieks Rostislavs Zinovskis un direktore Natā lija Korņ uš enko. Atveras aizmugurē jā s durvis, un manu acu priekš ā parā dā s milzī ga siena no savī tā m smarž ī gā siena bagelē m. Tas ir gan fons fotografē š anai, gan lopu barī bai. Siena ķ ī pā s iestrē guš i milzu lietussargi. Tā da atpū tas vieta pie ceļ a noguruš iem apskates objektiem.
Aiz stū ra atkal satiekas govs. Š oreiz raž oš anas makets. Ī paš i tiem, kas nezina, ko no viņ as vilkt un no kurienes nā k piens. Viss darbojas, un jū s varat trenē ties, neiedzenot dzī vu dzī vnieku trakā .
Tā lā k aplokos ir ī stie raž otā ji. Tieš ā m ļ oti jauns. Aitas, govis, kazas. Jū s varat tē rzē t ar visiem. Un kopā nofotografē jieties piemiņ ai. Galvenais neaizmirst norā dī t - bildē pa kreisi vietē jais ragainais. Un skaties, nejauciet.
Starp citu, visu š o bē rnu mā tes dzī vo netā lu, seš us kilometrus no ciemata. Shabska ferma (http://shabska-ferma. com. ua a>) izmanto govju turē š anas tehnoloģ iju "atklā ta partija", kas nozī mē "atvē rta teritorija". Vienkā rš i sakot, dzī vnieki pastā vī gi atrodas ā rā . Un tikai no saules viņ iem ir nojumes. Un, ja ir ļ oti karsts, varat doties duš ā . Izrā dā s, ka viņ iem tas patī k labā k.
Barojiet viņ us ar sabalansē tu uzturu. Ļ oti krucheliki siens ar piedevā m. Un viņ i dzied ar tī rā ko artē zisko ū deni. Nav pā rsteidzoš i, ka rezultā tā no katras govs dienā tiek izslaukts lī dz 30 litriem piena, kas satur aptuveni 4% tauku un 3.2% olbaltumvielu. Paralē li tiek izmantotas zviedru firmas De Laval slaukš anas iekā rtas ar saudzē još u Duovac slaukš anas rež ī mu. Visi mā jlopi ir melnraibā s un sarkanraibā s ukraiņ u slaucamas govis, kas iegū tas, krustojot vietē jos liellopus ar Amerikas vai Kanā das selekcijas Holš teinas-Frī zijas buļ ļ iem.
Tagad, kad mē s zinā m, no kurienes nā k piens, mē s varam redzē t, kā tiek raž ots siers. Raž oš ana ir ļ oti maza. Bū tī bā aizņ em vienu istabu. Bet izskaidrot visu procesu ir ļ oti grū ti. Š eit svarī gas ir mazā s lietas. Piemē ram, kurā virzienā un kurā aparā ta pusē traucē t. Un kā dā temperatū rā tad izturē t. Pā ris grā di uz sā niem un visu var sabojā t.
Siers tiek raž ots pē c Nī derlandes tehnoloģ ijā m un izmantojot Nī derlandes sastā vdaļ as. Rezultā tā tiek iegū ti seš u š ķ irņ u sieri. Gan tī rā , gan ar daž ā dā m piedevā m. Piemē ram, oriģ inā lais smalkais siers ar Provansas garš augiem. Vai mā tī tes siers, kam ir patī kama riekstu smarž a un garš a.
Visi š ie smalkumi tiks pastā stī ti degustā cijā . Un arī detalizē ti paskaidrojiet, kā pagatavot siera š ķ ī vi. Vienkā rš i sakot, š ķ ē le vairā ku veidu siera. Galvenais nosacī jums, lai uz siera š ķ ī vja bū tu vismaz trī s vai č etru veidu sieri, un mazam uzņ ē mumam vislabā kais variants ir 5 - 6 veidi. Vai vē laties uzzinā t vairā k? Dodieties uz “Eiropas siera raž otni” Š abo.
Pē c š ā das uzkodas parā dā s nepā rvarama tieksme pē c dzī vinoš a mitruma. Par laimi, lī dz svē tavotam nav tā lu jā dodas. Tikai pā ris simtu metru attā lumā atrodas slavenā Shabo vī na darī tava. Pareizā k sakot, Ukrainas vī na darī š anas komplekss ar pilnu raž oš anas ciklu “Shabo” ( http://shabo . ua). Kuru svinī gi dē vē par vī na kultū ras centru. Par to liecina plā ksne uz fasā des.
Oficiā li Shabo Industrial and Trade Company LLC ir vertikā li integrē ts vī na darī š anas uzņ ē mums ar pilnu raž oš anas ciklu. Uzņ ē mums raž o augstas kvalitā tes negā zē tos vī nus, konjakus un dzirkstoš os vī nus ar TM "SHABO". Paš u izejvielu bā ze ir aptuveni 1000 hektā ru vī na dā rzu. Uzņ ē muma struktū rā ir savi primā rā s un sekundā rā s vī na darī š anas cehi, seni pagrabi un noliktavas ar kopē jo platī bu aptuveni 10 tū kstoš i kvadrā tmetru. M. . Visa š ī bagā tī ba pieder gruzī nu izcelsmes ukraiņ u ģ imenei Iukuridzei. Un to vada ģ enerā ldirektore Važ a Georgijevič a Iukuridze.
Bet š ī ir ne tikai raž otne, bet arī pilnvē rtī gs tū risma objekts. Ar savu muzeju, ī paš i sagatavotu marš rutu un gidu personā lu.
Sā kumā viesus sagaida gara, gara aleja. Tai vienā pusē ir raž oš anas ē kas ķ ieģ eļ u siena, otrā – milzu lodī š u formā apgriezta zaļ a krū mu siena. Starp tiem ir rakstains bruģ akmens. Grupā m ir vairā k nekā pietiekami daudz vietas, kur pulcē ties un klausī ties, kā tieš i sā kā s vī na raž oš ana. Sen un tagad.
Un tad vē rojiet vī na dzimš anu darbī bā . Augsts až ū ra metā la cilindrs, kas austs no seniem simboliem, sevī slē pj strū klaku. Cilvē ki iet iekš ā un sā k skanē t burvī ga mū zika. Un ar laiku ū dens strū klas atdzī vojas. Mirgo daž ā dā s krā sā s, izpildot savu noslē pumaino deju. Ļ oti simboliska. Galu galā vī na gatavoš anas process patieš ā m ir mā ksla.
Un tagad uz muzeju. Lai gan tas vairā k izskatā s pē c milzu laika maš ī nas, kas ļ auj ā tri pā rvietoties starp laikmetiem. Sā kotnē ji 6. -2. gadsimtā pirms mū su ē ras, kad senie grieķ i nodibinā ja Melnā s jū ras piekrastē apmetni Tyra un bija pirmie, kas ierī koja vī na dā rzus estuā ra krastos. Un tas bija – ne vairā k, ne mazā k – vairā k nekā pirms 2.5 tū kstoš iem gadu. . .
16. gadsimtā turki ieradā s š ajā s daļ ā s. Turku apmetne tika saukta par "Asha-Abag", kas tulkojumā nozī mē "zemā kie vī na dā rzi". Tas ir, vī na dā rzi atradā s zem Ackermann pilsē tas. Tieš i š ajā laikā parā dī jā s unikā la vī nogu š ķ irne ar nosaukumu “Telti Kuruk”, kas turku valodā nozī mē “lapsas aste”. Viņ š ir izdzī vojis lī dz mū sdienā m.
1822. gadā , pā rvarē juš i 2.5 tū kstoš kilometru garu ceļ ojumu, Š veices kolonisti no tā lā Vo kantona ieradā s Dņ estras grī vas krastā Aš a-Abagas ciemā . Tieš i ar viņ iem ir saistī ta kultū ras vī na darī š anas raš anā s. Un tā kā neparasto turku nosaukumu bija grū ti izrunā t, tas tika mainī ts. Un apmetni sā ka saukt vispirms par Shabag, bet pē c tam par Shabo.
Kolonijas dibinā tā js Luiss Tardents rakstī ja: "Ja vē laties redzē t debesis uz zemes, jū s neatradī sit labā ku vietu. " Nav pā rsteidzoš i, ka Shabo vī ni kļ ū st slaveni visā Eiropā . 1847. gadā viņ i saņ ē ma savu pirmo zelta medaļ u.
Padomju laikos uzņ ē mums bija viens no lielā kajiem primā rā s vī na darī š anas centriem. Un eksperti turpinā ja eksperimentē t ar jaunā m š ķ irnē m.
Un 2003. gadā parā dī jā s uzņ ē mums Shabo - Ukrainas vī na darī š anas komplekss ar pilnu raž oš anas ciklu. Kas š odien raž o 24 alkoholisko produktu grupas, tostarp vī nus, konjakus un degvī nu. No vieglā , harmoniskā Shabo Young, karstā s vasaras iemiesojums - tā s garš as un reibinoš ie aromā ti. Ukrainas elitā rajam konjakam "Shabo" ar unikā lu piejaukumu - koš s un izsmalcinā ts, ar harmonisku kompleksu buķ eti, bagā tī gu zeltaini dzintara krā su un maigu, pilnu garš u ar ziedu notī m un gaiš iem ekspozī cijas toņ iem
Un pats galvenais, visu š o sarež ģ ī to procesu var redzē t savā m acī m. Ejiet pa visu tehnoloģ isko ķ ē di. Ī paš i iespaidī gi ir augstie vara cilindri, kas paredzē ti konjaka spirta raž oš anai. Patiesī bā milzī gs mē ness spī dums, kas paredzē ts tikai augstā kā s kvalitā tes produkta raž oš anai. Un jū s varat apskatī t to, ko redzat, un to nogarš ot. Un ī paš i patika pirkt veikalā .
Un jautrā stā voklī turpiniet iepazī š anos ar š o apbrī nojamo reģ ionu. Kā p autobusā ! Galu galā krā š ņ ā Akermaņ a pilsē ta jau gaida savus viesus pavisam netā lu.
Seko beigas
