Nikolajevs. Vecpilsētas aprises
"Baltā bura pā ri estuā ram
Un akā cijas zied
Es redzu kuģ u bū vē tā ju pilsē tu
Augstajā krastā .
Jā , Nikolajevu sauc par kuģ u bū vē tā ju pilsē tu, jo tā ir parā dī jusies Melnā s jū ras flotei. Nupat es jums stā stī ju stā stu par dienvidu saulaino pilsē tu Hersonu, kuras pirmais ģ enerā lgubernators bija Viņ a Rā mā Augstī ba Princis Grigorijs Aleksandrovič s Potjomkins, kurš ī paš u nozī mi pieš ķ ī ra Krievijas valsts flotes stiprinā š anai. Un tā kā Dņ epras delta tajā laikā bija ļ oti š aura, tika nolemts Ingulā bū vē t pirmo kuģ u bū vē tavu. No š ī s paš as kuģ u bū vē tavas 1789. gada 27. augustā sā kā s krā š ņ ā s Nikolajevas pilsē tas vē sture. Un savu vā rdu viņ š ir parā dā uzvaroš ajai kaujai pie Oč akovas karā pret turkiem, kas notika Svē tā Nikolaja piemiņ as dienā .
Pilsē tas vē sture ir interesanta, un, bū dams š eit daudzas reizes, es vienmē r pievē rsu uzmanī bu vecpilsē tas siluetiem, kas, iespē jams, drī z pilnī bā izbalē s, jo pilsē tas tē vi, bet drī zā k tā s " patē vi” un “pamā tes”, neaudzina savu prā tu. Bet, kamē r tū ristam vē l ir pieejamas pagā tnes laikmeta aprises, es jums parā dī š u senatni, kurai ir vairā k nekā divsimt gadu. Cilvē ces gadsimtiem senajai vē sturei tas ir diezgan maz, bet treš ā s tū kstoš gades pē cnā cē jiem tas ir mā kslinieciski un vē sturiski vē rtī gs.
Kuģ u pilsē tiņ a sā kā s ar tikai divu desmitu mā ju celtniecī bu, kurā s dzī voja nedaudz vairā k nekā simts iedzī votā ju. Un pirmais Nikolajevā uzbū vē tais kuģ is bija fregate "Saint Nicholas", kas tika nolaista uz Nikolajevas Admiralitā tes krā jumiem un tika nolaista ū denī.1790. gada 25. augustā .
Kuģ u celtniecī bai bija nepiecieš ami amatnieki un strā dnieki, bet jū ras dienestam jū rnieki un virsnieki, un viņ i visi bija vī rieš i, tā pē c akū ts sievieš u trū kums. Tika paziņ ots, ka tiek celta jauna dienvidu pilsē ta, kurā jebkura meitene varē tu atrast sev tī kamu lī gavaini. Bet vai varat iedomā ties, kā das meitenes š eit ieradā s? Kurš dosies uz nepazī stamu rajonu, pā rvarē jis tik garu ceļ u, bez radiem un draugiem? Protams, pā rsvarā tie bija piedzī vojumu meklē tā ji ar apš aubā mu pagā tni, tač u tē vzemes vī riem tas nebija svarī gi, dzimtas saglabā š anas instinkts bija daudz spē cī gā ks. Un pirmā s kā zas notika nevis templī , bet tieš i militā rā s parā des laukumā . Visus, kas vē lē jā s atrast ģ imenes pavardu, kronē ja pirmais Nikolajevas priesteris Efims Savarskis, kuram paš am tā lajā Sanktpē terburgā bija pat 22 bē rni, un, veicot ceremoniju, viņ š vienmē r atkā rtoja: “Esiet auglī gs un vairojies! ” ko pilsē tnieki uztvē ra burtiski un pē c diviem gadiem pilsē tā bija gandrī z divi tū kstoš i iedzī votā ju, kā arī tika atvē rti daudzi veikali un pagrabi, pat iepirkš anā s pasā ž as. Tā parā dī jā s Admiralteyskaya Slobidka ar “sarkanā m rindā m”, kur tirgojā s ar vienkā rš ā m mantā m, un kā dā raž oš anas cehā ierē dnis jautā ja: “Madame, vai jū s vē lē tos š incu, trī s kapeikas par arš inu? ”.
Un Katrī na II saņ ē ma vē stules no saviem subjektiem, kurā s bija teikts, ka “daudz ē ku ir pabeigtas un daudz kas ir uzsā kts. Ū dens akā s ir labs, un strū klakas ir lieliskas. Ir iestā dī ti daudz koki. Lauku saimniecī bā s ierī ko dā rzus augu gatavoš anai un uzar zemes maizes sē jai. Atzī š os, ka biju pā rsteigts, ieraugot tik daudz ē ku vietā , kur pirms diviem gadiem redzē ju tikai divas no niedrē m celtas bū das.
Pat austrieš u ceļ otā js atstā ja š ā das atmiņ as par pilsē tu: “Es devos tieš i uz Nikolajevu, visskaistā ko pilsē tu starp visas Tavrijas stepē m: tajā ir daudz lielu ielu, ar savrupmā jā m, ar kolonnā m, skaistiem laukumiem un lielu Admiralitā tes ē ka kopā ar kuģ u bū vē tavu.
Ir saglabā ti arī Admiralitā tes vā rti:
Un ielu ar skaistā m mā jā m sā ka saukt par Admiralskaya.
Š eit, Admiralskajā , atrodas bijuš ā s jū ras kara flotes kazarmu ē kas. Š is ir komplekss, kas celts krievu klasicisma stilā , ko projektē jis Karls Akroids. Starp citu, gandrī z visas tā laikmeta ē kas celtas pē c š ī arhitekta projektiem. Briti bija š okē ti par š o faktu, jo viņ i nesaprata, kā pē c pē kš ņ i š ā ds pagodinā jums tika pieš ķ irts kā dai sveš as valsts provinces pilsē tai. Viņ u izcilais Karls Akroids bū vē kaut kā du Nikolajevu. Vecajā s Jū ras spē ku kazarmā s tagad atrodas Nikolajevas reģ ionā lais novadpē tniecī bas muzejs.
Un no staļ ļ a logiem, kas jau sen bija aizmū rē ti, pavē rā s ziņ kā rī gie zirgu purni.
Tuvumā atrodas bijusī Aleksandrovskas vī rieš u ģ imnā zija:
Tomē r vecais Ieslodzī tais Ostrogs, kas atrodas Bolshaya Morskaya ielas stū rī , tiek uzskatī ts par pilsē tas veclaiku. Uzcelta pirms pilsē tas dibinā š anas kā kuģ u bū vē tavas aizsardzī bas reduts, vē lā k pā rveidota par cietumu, kurā sā kumā atradā s jū rniecī bas departamenta ieslodzī tie, bet pē c tam visi pā rē jie notiesā tie. Hronikā teikts: "Š eit tika turē ta kā da pilsone Ivanova, kas savai sā ncensei iesita ar veļ as grozu. " Jā , pat par š ā diem pā rkā pumiem viņ i tika ieslodzī ti cietumā , kur valdī ja liels bads, aukstums un briesmī ga drū zmē š anā s. Tač u arī tā nebija lielā kā cietuma nelaime, bet gan vannu trū kums, kur varē tu “mazgā t veļ u”. Apkā rtē jo ielu iedzī votā ji ļ oti cieta no briesmī gā s smakas un utī m, bet pilsē tas valdnieki 60 gadus domā ja, kā š o jautā jumu atrisinā t, un rezultā tā pirtis tika uzbū vē ta par pilsē tnieku lī dzekļ iem.
Vē lā k cietuma teritorijā pat parā dī jā s baznī ca ar neparastu vē sturi, kas diemž ē l lī dz mū sdienā m nav saglabā jusies.
No otras puses, ir saglabā jies vecā kais NikolajevaSvē tā s Jaunavas Marijas Piedzimš anas baznī ca. Baznī ca atrodas uz ielas. Ļ agins (bijusī Rož destvenska). Tolaik š eit varē ja apmesties tikai ļ oti bagā ts vī rs no virsnieku š ķ iras. Sā kumā tā bija neliela koka baznī ca, no kuras pamatiem Kā rlis Pavlovskis 1800. gadā uzcē la mū ra baznī cu.
Nedaudz vē lā k pilsē tas kapsē tā tiek uzcelta Visu svē to kapsē tas baznī ca.
Š ī ir Slobodkas vecā kā baznī ca, kurā dievkalpojumi nav beiguš ies kopš.1806. gada.
Baznī cai ir ļ oti laba enerģ ija, par ko es personī gi pā rliecinā jos, un svē tceļ nieki man teica, ka š ī baznī ca ir viena no spē cī gā kajā m Nikolajevas pareizticī go draudzē m.
Tā kā esam Nekropolē , tad izstaigā sim kapu celiņ us un atcerē simies tos, kas š ajā zemē palikuš i kopš.18. gadsimta: admirā ļ us, ģ enerā ļ us, ā rstus, rakstniekus, mū ziķ us, priesterus un daudzas citas izcilas personī bas. Un marmora eņ ģ eļ i rotā s mū su ceļ u.
Š eit, Nekropolē , atrodas divsimt gadu ilga vē sture, un tam ir nepiecieš ams atseviš ķ s stā sts. Un tagad es vē los apstā ties pie viena pieminekļ abrigas "Mercury" kapteinim Aleksandram Kazarskim, kurš paveica varoņ darbu, kas kļ uva par piemē ru pē cnā cē jiem.
Notika Krievijas un Turcijas karš . Patruļ ā pie Bosfora krastiem atradā s briga "Mercury" kapteiņ a Aleksandra Ivanovič a Kazarska vadī bā . Un tagad brigu apdzen divi Turcijas kuģ i, kas sā nos nes gandrī z divsimt lielgabalu. Mū su briga viņ iem varē ja pretoties tikai ar 18 maza kalibra lielgabalu lielgabaliem. Turku pā rsvars bija gandrī z desmitkā rtī gs! Bet kapteinis nolemj cī nī ties. Trī s stundas "Mercury" drosmī gi cī nī jā s ar diviem Turcijas flotes kuģ iem. Un drī z Sevastopoles lī cī iekļ ū st ievainotā , bet neuzvarē tā briga. Mercury uzvara bija tik fantastiska, ka visi militā rie eksperti nepā rprotami paziņ oja: "Ir absolū ti neiespē jami ļ aut tik mazam kuģ im atslē gt divus kaujas kuģ us. " Skaidrs, ka pē c š ā da triumfa Kazarska vā rds bija visas Krievijas lū pā s, un pieticī gais jū ras virsnieks vienā dienā kļ uva par nacionā lo varoni. Imperatora pavē le skanē ja: “Kapteini-leitnantu Kazarski paaugstinā t par 2. pakā pes kapteini, lai pieš ķ irtu Dž ordž am 4. š ķ iru. Visi virsnieki - š ā dā m pakā pē m. Kam nav Vladimira, dodiet Georgijam 4. š ķ iru, visas zemā kā s pakā pes - militā rā ordeņ a zī motnes un visiem virsniekiem - dubultu algu un mū ž a pensiju. Uz brigas "Merkū rijs" - Svē tā Jura karogs. . . Lai piemiņ a par brigas "Merkū rs" komandas slavenajiem nopelniem un viņ a vā rds flotē nepazustu un, pā rejot no paaudzes paaudzē , kalpotu kā uz visiem laikiem piemē rs pē cnā cē jiem. Tomē r brigas kapteinis 1833. gadā mī klainos apstā kļ os tika noindē ts. Tolaik pilsē tu pā rvaldī ja Aleksejs Greigs, kurš izš ķ ē rdē ja valsts kases naudu personiskā m vajadzī bā m. Par gubernatora darbiem Kazarskis vairā kkā rt rakstī ja imperatoram ziņ ojumus, kas Greigam ļ oti nepatika. Tad kā du dienu kā da dā ma Asamblejā pacienā ja kapteini ar tasi kafijas, kurā bija inde. Kazarska nā ve satricinā ja pilsē tu, varonis tika atcerē ts un iemī lē ts, cilvē ki bija gatavi saplosī t gubernatoru, bet Greigs tika ā tri izņ emts no pilsē tas, tā dē jā di mazinot cilvē ku dusmas, izglā bjot nolaidī go gubernatoru.
Tač u godī gi jā atzī mē , ka Greiga vadī bā Nikolajevs tika uzcelts un paplaš inā ts. Militā rais gubernators daudz darī ja pilsē tas izdaiļ oš anā : apzaļ umoja ielas, stā dī ja dā rzus un parkus, pat izbū vē ja pilsē tas ū dens apgā des sistē mu un optisko telegrā fu. Tomē r nozī mī gā kais bū vniecī bas projekts, protams, bijaNaval Observatory, kas kļ uva par dienvidu flotes lepnumu. Š obrī d observatorija darbojas un ir iekļ auta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā .
Ejot pa vecajā m ielā m, jū s klausā ties viņ u nosaukumos - Spasskaya, Rozhdestvenskaya, Admiralskaya, Nikolskaya. . . Starp citu, Nikoļ skas ielas nosaukumu devusi Sv. Nikolaja grieķ u baznī ca. stiprs>. Templis savu klosteri draudzes locekļ iem atklā ja 1817. gadā , tieš i simts gadus pirms labi zinā majiem revolucionā rajiem notikumiem.
Nikolajevā ir divpadsmit reliģ iskā s draudzes. Ir patluterā ņ u baznī ca, kas paceļ as vecpilsē tas centrā . Jebkurš draudzes loceklis varē ja š eit ierasties un pieņ emt protestantu ticī bu.
Turku tautā m, proti, karaī miem, tika uzcelta karaī tu kenasa, tač u š obrī d tā nedarbojas.
Virsniekiem, kuru pilsē tā bija daudz, viņ š atver savu klosteri"Ziemas diž ciltī gā asambleja". Kā tas izklausā s, ja? Nevis tas, kas tagad ir “Jū ras spē ku virsnieku nams”, bet vienkā rš i DOF, garlaicī gas, jaunas dā mas. Vai tad bizness! Sievieš u ir maz, vī rieš u daudz, tas nozī mē , ka plosā s kaislī bas! Cepures, boutonnieres, midshipmen un jaunas kurpes par 5 rubļ iem zeltā...Bija tikai viena bibliotē ka, un tā bija no jū ras. Tā pē c dā mas vairā k pā rzinā ja lunetes un musketes, nevis cepures un krinolī nus.
Lai policisti nedzertu, pilsē tā valdī bas programmas ietvaros tika atklā ts tā sauktais "Atturī bas parks", kurā tika lasī tas lekcijas. par alkohola kaitī gumu, un pē c tam pasniedza tē ju ar cukuru. Kā pē c virsniekiem vajadzī ga tē ja? Viņ i gribē ja Asamblejā iedzert š ampanieti un sajū sminā t dā mas, bet tā vietā viņ i bija spiesti sē dē t parkā ar sievā m, klausī ties garlaicī gu lekciju un dzert tē ju.
Tač u ne visiem pilsoņ iem bija iespē ja dzī vot pilsē tas centrā lajā daļ ā . Zemā kā s militā rā s pakā pes, jū rnieki un strā dnieki apmetā s tā lu no galvenajā m ielā m. Tas bija Admiralskaya Slobodka apgabals, tač u pat š eit jū ras kara flotes nodaļ as zemā ko kā rtu meitā m tika atvē rta skola ar iesauku Ragu institū ts. Ragu institū ts savu nosaukumu ieguva tā pē c, ka visus, kas tolaik dienē ja Jū ras kara flotē , sauca par ragiem stū res formas dē ļ . Daudzi jū ras spē ku virsnieki teica: "Kā pē c sievietei vajadzī ga vē stule? " Galu galā pā rsvarā tie bija pavā ru bē rni, bet valsts programma tika veidota visu klaš u bē rnu izglī toš anai un attī stī bai, un š is institū ts saviem absolventiem iedeva uzreiz trī s profesijas, galvenokā rt no turienes iznā ca š uvē jas, auklī tes un guvernantes. Skatoties uz š ī m mā jā m, š ķ iet, ka tagad pa kā pnē m skries meitene ar ziedu grozu un sacī s: “Jū su pasū tī jums, jaunkundze. ”
Daudzas tā laika mā jas ilgu laiku greizsirdī gi glabā ja savus noslē pumus. Viena no š ī m noslē pumainajā m mā jā m bijatirgotā ja Dimova mā ja, kas atradā s Faļ ejeva ielā , kur dzī voja visa muiž niecī ba un bagā tnieki – tirgotā ji, baņ ķ ieri, ī res mā ju ī paš nieki. Š ī s mā jas vē sturi ilgu laiku klā ja noslē pumi par to, kurš bija tā s ī paš nieks, tač u agri vai vē lu noslē pumainī bas plī vurs nokrī t un izrā dā s, ka mā ja piederē jusi bulgā ram Fjodoram Dimovam. Viņ š gribē ja daudz zemes, bet viņ am pieš ķ ī ra nelielu zemes gabalu pie Svē tā Nikolaja baznī cas, tā pē c mā ju uzcē la kā tirgotā ju, lai gan Dimovs patiesī bā bija valsts padomnieks un augsta ranga amatpersona, kas viņ am ļ ā va. lai bū tu atbilstoš s kapitā ls.
Es vē lē tos jums pastā stī t par vē l vienu neizskatī gu tā laikmeta mā ju. Viņ i saka, ka, neskatoties uz visu tā s nepievilcī bu, nav iespē jams neiemī lē ties š ajā mā jā , jo tā ir ī sta. Un tajā dzī voja leitnants Stepans Volkovs. Bū dams pats no karavī ru bē rniem, viņ š nolemj precē ties tikai č etrdesmit gadu vecumā , sasniedzot pulkvež leitnanta pakā pi. Un par sievu viņ š ņ em deviņ padsmitgadī go Kseniju Makovejevu. Un viņ š iegū st slavu, pateicoties savam dē lamJevgeņ ijam Volkovam, kurš vē lā k nodibinā ja Krievijas impē rijas dzelzceļ a izglī tī bas sistē mu.
Nikolajevas pilsē tas domes ē ka. Iepriekš bija "akmens veikali" un tirgoja labā kā s preces. Tad š eit tika ievietota militā rā s ostas administrā cija. Tač u kara gados mā ja tika pilnī bā nopostī ta, bet jau 1954. gadā tika uzcelta jauna ē ka, kurā tagad atrodas Nikolajevas pilsē tas dome.
Š ajā stā stā es mē ģ inā ju apkopot un parā dī t pilsē tas dzimš anas laikmetu, kas saistī ts ar tā s dibinā š anas pirmsā kumiem. Varbū t nedaudz vē lā k turpinā š u stā stu par krā š ņ o kuģ u bū vē tā ju pilsē tu, kurai ir ļ oti interesanta vē sture un grū ts liktenis.
No cikla "Pā rsteidzoš ā Ukraina".
