Mēs dzīvojam kā uz vulkāna... (kusmanišče Nr. 5)
Dzī vo kā uz vulkā na. . . >>>
Mē s dzī vojam kā uz vulkā na. . . (gabals Nr. 2 ) >>>
Mē s dzī vojam kā uz vulkā na. . . (3. daļ a ) >>>
Mē s dzī vojam kā uz vulkā na. . . (kusmanishche #4 ) >>>
Pamodos. Es mē ģ inā ju atcerē ties, ko sapņ oju. Nekas nenā ca prā tā . Dī vaini. Parasti es sapņ oju par š ā diem brī numiem! Cerē ju, ka tā dā vietā tas bū s kaut kas apburoš s. Pū t!
Blā va gaisma filtrē jā s caur nelielu logu, kas pā rklā ts ar aizkaru. Viņ a paskatī jā s telefona pulkstenī . Rī tausma pē c pusstundas! Vadik, celies! Mans vakardienas nogurums pilnī bā izgaisa. Es devos uz vannas istabu. Sit ar pieri pa griestiem! Gaismu nevarē ja ieslē gt - bū tu izgaismojusies ar dzirkstelē m! Es lieliski redzē ju, ka laupī jums ir tieš i vienā lī menī ar manu lobeš niku, tā pē c es notupos. Bet viņ a pā rā k ā tri pacē la galvu. Tieš i aiz durvī m bija griesti. Un, es ieplaisā ju otro reizi. Pirmā bija naktī . Tā pē c es neatcerē jos sapni! Sasituma rezultā tā tika notriekta neliela atmiņ a!
Vadiks naivi domā ja, ka mē s skatī simies balles no savas terases. Schaz! Uz priekš u, uz skatu laukumu!
Izejot no telpas, mē s redzē jā m, ka pā rē jā s telpas, jo vakar tā s bija plaš i atvē rtas, palika nemainī gas. Kā pē c, es brī nos? Lai nesamirktu? Baterijas bija visā s istabā s. Bet, cik man izdevā s ievē rot, viņ a strā dā ja tikai pie mums. Kā da jē ga? Dubaka, kā bija vakarā , no rī ta nekur negā ja. Tač u pā rsteidz kas cits – saimnieks nebaidā s tā pamest durvis. Tas neskatoties uz to, ka arī viesnī cas vā rti bija plaš i atvē rti. Diez vai kā ds piecē lā s pirms rī tausmas, lai tā s atvē rtu. Tas liek domā t, ka š eit nav nekā das zā dzī bas. Tas iepriecina! Mē s bū tu izņ ē muš i visu, arī tualetes. Personī gi es zagtu gultas pā rklā ju no gultas - ļ oti spī dī gs un absolū ti autentisks. Tajā bija attē loti baloni, akmens sē nes, Dž ordž s Uzvarē tā js, zvaigznes ar pusmē neš iem, dejojoš a turciete (vai varbū t derviš s), kaut kā ds paradī zes putns un vē l kaut kas. Protams, es to nedarī ju. Č ī bas – arī tā s neņ ē mu.
Š odien mē ness jau bija nedaudz bojā ts, tā pē c tas nebija tik iespaidī gs.
Tač u saule parā dī jā s virs Ercijesas no nedaudz cita leņ ķ a.
Un š odien mū su fotosesijai pievienojā s suns. Viņ a ar prieku pozē ja gan viena, gan apskā vienā ar visiem. Tā da smukiņ a, ne tā kā vakardienas kaukā zieš i!
Es nolē mu saskaitī t bumbiņ u skaitu. Es saņ ē mu 50.
Pē c fotografē š anas mē s devā mies atpakaļ uz viesnī cu. Pulksten 8 mums vajadzē tu ieturē t brokastis, kas bija iekļ autas mū su samaksā tajos 20 dolā ros. Pa ceļ am ieraudzī jā m atvē rtu veikalu, kurā , cita starpā , tirgoja svaigas sulas. Granā tā bols maksā ja 25 liras. Iekš ā neviena nebija, un mē s devā mies tā lā k. Uz ielas bija galds ar augļ iem un svaigu presi. Pā rdevē ja tī rī ja apkā rtni. Viņ a sula maksā ja jau 20 liras. Tas jau ir vieglā k, bet atceros, ka agrā k glā ze svaigas sulas maksā ja vienu dolā ru, bet tagad gandrī z trī s. Bet es ļ oti gribē ju granā tā bolu.
Izmantojot ne mazā k kā č etras vidē jas granā tas, vī rietis piespieda glā zi ar priekš metstikliņ u. Kamē r pirmkursnieks drupinā ja otro glā zi, mē s pirmo ieskaitī jā m par diviem. Zelo Borzo! Sava veida vitamī nu ietekme uz organismu! Mā jā s mē s ar Vadiku veselas divas dienas ē dam vienu granā tā bolu diviem. Un š eit vienā rā vienā č etri pret vienu!
Mē s pabeidzā m otro glā zi un devā mies mā jā s. Balles mums sekoja visur! Apburoš i!
Mē s uzkā pā m uz terasi. Zē ns jau bija klā t. Viņ š jautā ja, kur mums jā sedz – iekš telpā s vai ā rā ? Lai gan tas bija ļ oti svaigs, es noteikti gribē ju iet ā rā . Bumbiņ as turpinā ja riņ ķ ot apkā rt, tī kami acij. Un saule, kas paspē ja pacelties diezgan augstu, jau sildī ja.
Brokastis izrā dī jā s vienkā rš as: gurķ i, tomā ti, olī vas, olas, desa (starp citu, ē dama), fetas siers, tē ja un sviesta maisiņ i, nutella un daž ā di medus ievā rī jumi. Kaut kas pietrū kst! Ak, maize! Kliedzu puisim: kur ir ekmeks? Viņ š atnesa grozu ar svaigiem rullī š iem. Nu? Vitamī ni, olbaltumvielas, tauki un ogļ hidrā ti. Viss ir savā s vietā s, un nekas vairā k.
Ā tri tikuš i galā ar ē dienu, viņ i nolaidā s savā bedrē . Viņ i zvanī ja Suleimanam caur viber (viesnī cā bijā m vieni, tā pē c Wi-Fi bija tikai mū su un ļ ā va mums zvanī t), viņ i prasī ja, kur un kad mū s no š ejienes savā ks? Viņ š teica, ka plkst. 15.00 pie brī vdabas muzeja. Mē s vē lē tos, lai mū s savā c no Chaushin, kur mums bija paredzē ts veikt š odienas marš rutu. Tas ir ok. Galu galā jū s varat doties pretē jā virzienā , sā kot no Chaushin un beidzot ar muzeju.
Bija jau 9, mums nebija palicis daudz laika — tikai 6 stundas. Ja nejauksimies, tiksim galā . Bet kaut kas man teica, ka tas ir maz ticams. Topogrā fiskais kretinisms ir neā rstē jams.
Atvadī juš ies no saimnieka, pametā m savu patversmi. Kā man patī k rī ts! Joprojā m enerģ ijas pilna un pasaule izskatā s tik krā saina. Ī paš i tik saulainā laikā .
Arī kaķ iem tas patika. Es nevarē ju paiet garā m, nenofotografē joties.
Aizaudzis kā Demis Russ, puisis pasmaidī ja, vē rojot mani. Viņ š teica, ka viņ am ir pat 20 kaķ i. Oho! Bet es domā ju, ka viņ i visi nā k, kā mū su lauku mā jā s. Turē t mā jā tik daudz cilvē ku. . . es to nesaprotu.
Pirms doš anā s uz Č auš inu, mē s nolē mā m izņ emt no bankomā ta vē l daž as liras - mums ir vē l divas dienas jā brauc, un mums atkal bū s jā ī rē stulbas cepures, un mums paliks tikai 60 liras.
Izņ ē muš i vē l simts bankomā tā , kas nejauš i izvē lē ts no daudziem citiem, dodamies tā lā k.
Un te atkal ir kaķ i! Vadiks teica, ja es nofotografē š u visus kaķ us, kurus mē s satiekam, mē s netiksim laikā !
Un tad vē l ir retro atkritumu noma! Protams, es gribē tu ar vienu braukt. Bet viņ š ē d, es domā ju! Domā ju, ka vismaz 25 litri uz simts kilometriem. Kolina sapnis!
Zī me vē stī ja, ka Č auš ins atrodas tikai 3 km attā lumā .
Garā m brauca autobuss un deva mums signā lu. Es uzreiz nesapratu, ka tas ir dolmushs. Viņ š piebrauca netā lu. Mē s skrē jā m. Izskatī jā s - ko vajag. Č auš iņ ā . Nav ko iet, bet laika taupī š anas nolū kos nolē mā m braukt augš ā .
Pirms bija laiks pienā cī gi paā trinā ties, autobuss jau bija samazinā jis ā trumu. Iedeva š oferim 50 liras. Viņ š mums iedeva sī knaudu - 40.20 grivnas no deguna par nelaimī gajiem 3 km! Tomē r!
Atstā jot mikroautobusu, mē s devā mies uz caurumiem esoš ajiem slidkalniņ iem.
Uzkā pa vienā pusē , pā rcē lā s uz otru pusi. Baloni joprojā m lido.
Š ī s alas man š ķ ita neskaidri pazī stamas. Tā ir patiesī ba! Mē s bijā m š eit pē dē jo reizi. Š ī vieta ir ievē rojama ar savu salī dzinoš i labi saglabā juš os templi. Ļ oti relatī vi. Es domā ju, ka vismaz kaut kas izdzī voja. Nu, tā tad treš ais gadsimts, tomē r. Vai ceturtais. Vai desmitais. Daž us simtus gadu uz priekš u un atpakaļ , kā da ir atš ķ irī ba?
Š o vietu, kā es saprotu, neviens neapsargā , tā pē c katrs dara, ko vē las. Viņ i satver visu, kas ir slikts meli ir tā vē rts.
Es atceros, ka š eit ir ū dens avots. Ceru, ka tas neizž ū s.
Nav sausa. Papildinot ū dens krā jumus, izņ ē ma karti. Kur pā rcelties tā lā k? Pa kreisi celms skaidrs! Es uzgā ju paplā ti ar krū zes pelnutraukiem, kas izgrebti no vietē jā klints. Viss pē c liras. Es jautā ju pā rdevē jam, vai mē s ejam pareizi? Viņ š apstiprinā ja, ka tā ir patiesī ba. Kā pateicī bas zī mi nolē mu kaut ko no viņ a nopirkt. Man ir palikuš as daž as monē tas no iepriekš ē jā ceļ ojuma. Paņ ē mu pelnu trauku smē ķ ē š anas draugiem. Bet tas maksā ja nevis liru, bet divas. Tas ir tā pat kā mū su veikalos rakstī ts "Viss par 5 UAH", tač u patiesī bā par tā du cenu tur var atrast maz. Nu nopirku par 2. Nopirku un atcerē jos, ka draugam nesen atklā ja plauš u vē zi. Pelnutrauks viņ am vairs nav noderī gs. Lai gan. . . Un es aizmirsu par savu draugu, nevis tā pē c, ka esmu tik neiejū tī ga (lai gan esmu), bet tā pē c, ka š eit, Kapadokijā , es aizmirsu par visu pasaulē . Bija sajū ta, ka mē s š eit esam bijuš i mū ž ī gi. Un mē s vispā r atstā jā m Mariupoli iepriekš ē jā dzī vē . Laiks apstā jā s. Lai gan patiesī bā tas atzī mē jā s. Pulkstens jau ir 11, un mums vē l ir jā malko un jā š ū po.
Mē s gā jā m garā m vecajai kapsē tai.
Mē s redzē jā m zirgu, kas metā s prom no mums.
Š eit ir ganī bas.
Dū rieties pa daž ā diem ceļ iem. Vadiks neatrā vā s no savas mī ļ otā s Maps Me. Š eit viņ a nedaudz palī dzē ja. Viņ i joprojā m pū ka. Kad es gā ju ā rā uz sē tu, es jautā ju zē nam, kur mē s esam, un pabā zu karti viņ am zem deguna. Viņ š teica, ka esam rož u ielejā . Es nevarē ju jums precī zi parā dī t. Un uz jautā jumu, kur atrodas zobenu ieleja, viņ š pamā ja ar roku kaut kur uz sā niem. Ī si sakot, ļ oti noderī gi!
Ejam pa diezgan labi iestaigā tu ceļ u.
Un beidzot atradu rā dī tā ju.
Mums nav jā dodas uz Č avuš inu. Dosimies uz Guluderu (Pink Valley). Mū s apdzina maš ī na, kuras piekabē bija grozs bumbiņ ai. Kā pjot augš ā citā kalnā , es ieraudzī ju piepū š amu balonu un pat nofotografē ju. Bet vē lā k es to neatradu. Acī mredzot es slikti nospiedu pogu.
Bija daudz ceļ u. Arī dakš a. Pē c nikniem strī diem viņ i nogriezā s uz kaut kā da ceļ a. Rezultā tā mē s nonā cā m pie kafejnī cas.
Ī paš nieks piedā vā ja dzert sulu no viņ a. Es paraustī ju plecus, sakot, ka man nav laika. Tad viņ š teica, ka š eit ir labā kā baznī ca. Labi, palē ninā t. Kā pē c gan neiedzert citu sulu? Granā tā bols, protams. Š eit tas maksā ja mazā k nekā Goremē - 15 liras. Pavē lē juš i saimniekam tā du uztaisī t, uzkā pā m apskatī t baznī cu. Patiesī bā tas bija labā kais, ko jebkad esmu redzē jis. Freskas bija gandrī z kā jaunas. Tradicionā li cieta tikai sejas. Š ķ iet, ka musulmaņ i ir mē ģ inā juš i. Un varbū t ne musulmaņ i.
Es tagad skatos š os fotoattē lus, un man ir daž i interesanti jautā jumi. Bet es neuzdroš inos jautā t savam tē vam. Pagaidā m.
Atpakaļ uz tabulā m.
Ī paš nieks jautā ja, vai mums ir viena sula? Pē rc divus par 25! Nā c!
Krū zes š eit bija mazā kas nekā Goremē . “Tie vakar bija ļ oti lieli, bet katrs pa pieciem. Un š odien tie ir mazi, bet katrs pa trim "(c)
Kā ds š arms!
Un mē s devā mies vemt tā lā k.
Nejautā jiet man, kur mē s bijā m. Es pats nezinu. Laiks spieda. Man bija bail nokavē t autobusu. Tā pē c pē rle kā tanks devā s tur, kur lika mana sieviš ķ ā intuī cija. Vadkas vī riš ķ ā intuī cija karš u mi personā viņ am ieteica tieš i pretē jo. Viņ š nikni bakstī ja ar pirkstu telefona ekrā nā un iebilda, ka mums jā iet pilnī gi pretē jā virzienā . Pretē jā gadī jumā mē s palaidī sim garā m visu jautrī bu.
- Oho, tur ir rakstī ts "Kapadokija"!
Kas, pie velna, ir Kapadokija? Š o reģ ionu kopumā tā sauc. Tas sastā v no sarkanā m, rozā un citā m ielejā m. Š ķ iet, ka esam tā m gā juš i cauri. Kā du skaistumu tev vē l pietrū kst? Tagad mums ir svarī gā kais uzdevums laicī gi ierasties pie bultas (tā dā ziņ ā uz brī vdabas muzeju). Jau pietiekami daudz apskates objektu. Tas vē l nav fakts, ka mums bū s laiks.
Š ķ iet, ka ceļ š ir kaut kur netā lu, bet kanjona otrā pusē ! Tur ieraudzī jā m stā voš u mikroautobusu. Kā tikt pie viņ a? Pa labi vai pa kreisi? Mē s devā mies, kā vienmē r, pa kreisi. Un, ak, brī nums! Mē s satikā m cilvē kus. Un pat krievvalodī gie. Es jautā ju, vai tas ir viņ u bass otrā pusē ? Apstiprinā ja, ka viņ i ir. Urja! Mē s esam izglā bti. Jū s varat doties tur!
Pa ceļ am bija vē l viena norā de uz nā kamo "cherchi", bet mē s tur nenogriezā mies. Izkā pā m uz asfaltē tā ceļ a. Kā jas jau atkal bija notirpuš as. Un pirms muzeja - joprojā m, tā pat kā pirms Kijevas, vē ž veidī gie. Bet jau ceļ ā . Varbū t kā du apturē t? Maš ī nas ir reti sastopamas, tač u tā s ir sastopamas. Vienu no tiem es, uzdroš inā joties, pamā ju ar roku. Š oferis man pacē la ī kš ķ i. Nav vidē ji, nesmejies! Liels. Ko viņ š ar to domā ja, es nezinu, bet viņ š brauca garā m. Nu pie velna ar tevi. Mums vē l ir pusotra stunda. Mums bū s laiks pastaigā ties.
Ceļ š gā ja pa kā du parastu aizu. Varbū t š ī bija krā š ņ ā zobenu ieleja. Lai gan tagad rakstu un skatos kartē . Acī mredzot Vadikam bija taisnī ba. Visticamā k, mē s neredzē jā m zobenu ieleju. Acī mredzot gā jā m pa ceļ u paralē li Meskendir aizai. Sasodī ts, sasodī ts, sasodī ts! Un ko tagad, treš o reizi nā kt š eit?
Mē s nonā cā m pie kases. Acī mredzot š eit iekasē ja naudu par ceļ oš anu. Vai varbū t par caurlaidi. Paldies Dievam, mū s nenobremzē ja!
Bija sakņ u dā rzi, vī na dā rzi un pat ferma.
Mums pieķ ē rā s jauns suns – precī za kopija tam, ar kuru no rī ta fotografē jā mies, tač u mē rogā.1:2. Tik smieklī gi.
Viņ a satvē ra visu, ko satika ceļ ā . Viņ ai ī paš i patika maskas. Viņ a tos saburzī ja kā Bobiku lupatu. Atcerē jos, ka mums ir palicis gabaliņ š maizes, un piedā vā ju viņ ai to. Viņ a negribē ja! Baluvana! Varbū t viņ š ē d goferus? Pa ceļ am es vairā kas reizes sā ku lauzt viņ iem caurumus.
Kopā ar suni, nogriež oties no ceļ a, uzkā pā m vē l daž ā s alā s. Viņ i ir š eit ik uz soļ a.
Jau netā lu no muzeja no zemes spraucā s ā rā caurules. Sena vai mū sdienu?
Interesanti! Viņ a pienā ca klā t un vienā no caurulē m izveidoja “UUU”. ES klausī jos. Es dzirdē ju balsis zemā k. Vadiks piegā ja pie citas caurules. Natū rā , no apakš as nā ca turku runa! Tā tad š is nemaz nav faš istu bunkurs.
Vē lā k, jau mā jā s, Verkinas vī rs, kurš apmeklē ja ekskursiju, pastā stī ja, ka ir daudz pazemes dā rzeņ u veikalu. Acī mredzot š is bija viens no tiem.
Jau netā lu no muzeja bija pagrieziens uz citu baznī cu. Nu, galds ar svaigā m sulā m. Svaigu varu izdzert gandrī z tikpat daudz kā alu. Tā pē c es gribē ju vairā k! Bet Vadikam jau bija apnikuš i granā tā boli, tā pē c viņ š nolē ma paņ emt greipfrū tu. Es teicu, lai pagaidā m izspiež sulu, un mē s dosimies apskatī t baznī cu.
Apskatī jā mies, atgriezā mies pē c sulas. Te arī maksā ja 15 liras, bet nokaulē jos bez grū tī bā m divas pa 25. Toties bija ļ oti lielas glā zes, ar vā kiem un salmiņ iem.
Pē c piecpadsmit minū tē m lī dz trijiem mē s beidzot ieradā mies muzejā . Stā vlaukumā atradā s vairā ki autobusi.
Suleimans mums apliecinā ja, ka mū su autobuss bū s ar uzrakstu "Odeon tour" un tikai viens. Patieš ā m, bija tikai viens. Pā rē jā s divas bija no citā m aģ entū rā m. Mums teica, ka gida vā rds bū s Asas. Dī vains vā rds.
Es kā pju autobusā . Saku vadī tā jam paroli: "Asas". Izskatā s neizprotami. Es piebilstu: Hyde Asas. Tas pats efekts. Es saku: "Erciyes". Un viņ š man teica: "Koraļ ļ u ceļ ojumi? ". Es pamā ju. Viņ š pamā j, lai viņ i apsē ž as. Viņ i apsē dā s tukš ā s vietā s. Es domā ju brī vu no daž ā dā m lietā m, kas atstā tas uz sē dekļ iem.
Ir piebraucis vē l viens autobuss ar uzrakstu "Odeon". Es domā ju, vai mē s tur sē dē jā m. Izkā pu ā rā un devos pie tikko pienā kuš ā autobusa. Tur vē sture atkā rtojā s. Neviens nezinā ja vā rdu Asas. Es jautā ju: "Erciyes? " Viņ i saka: "Antā lija" un norā da uz pirmo autobusu. Viņ i saka: "Erciyes". Nomierinā ta atgriež os pirmajā autobusā . Un uz blakus sē dekļ a ieraugu pazī stamu slē poš anas jaku. Š ī ir Slavika (viena no mū su draugiem no Harkovas grupas) jaka! Tā tad mē s veiksmī gi iekļ uvā m.
Cilvē ki sā ka tuvoties. Kamē r nepazī stami. Es jautā ju viņ iem, kā sauc viņ u gidu. Neviens neatceras. Visbeidzot, kā ds atcerē jā s:
- Ak, nē ! Burjaks! Precī zā k, Buraks!
Lū k, sasodī ts! Un kur ir Asas?
Atradā s arī mū su paziņ as, tostarp Verkinhusband. Viņ i bija ļ oti pā rsteigti, no kurienes mē s nā kā m. Nu lū k! Tā s, kā jau bija paredzē ts, ekskursijas laikā tika vestas uz visā dā m rū pnī cā m un rū pnī cā m. Tiesa, viņ i mū s pabaroja arī ar pusdienā m.
Beidzot pienā ca ceļ vedis Burjaks. Mē s pie viņ a palikā m, bet kur ir Asas? Izrā dī jā s, ka nevis Asas, bet Asab, kas ir harmoniskā ks. Un š is autobuss dodas tikai uz Kayseri, bez vē lā kas ieraš anā s Erciyes. Viņ i sā ka saukt Suleimanu un iepriekš minē to Asabu. Pē c ilgā m sarunā m mums teica, ka mū su autobuss atbrauks vē lā k un pat pateica tā numuru. Sasodī ts, mē s steidzā mies! Mums bū tu bijis laiks apbraukt pā ris ielejas!
Autobuss ir aizgā jis. Un mē s sē dē jā m uz parapeta pie maksas tualetes. Un autobuss joprojā m nav un nav!
Debesis, kas iepriekš bija pilnī gi skaidras, sā ka apmā kties. Pū ta vē jiņ š . Neē rti!
Liels prieks
Mē s esam š eit ieraduš ies!
Izved mū s no š ejienes!
Mē s bū sim ļ oti pateicī gi! (c)
Jau tuvā k pieciem, ieradā s "mū su" autobuss. Bijā m jau nosaluš i, tā pē c uzreiz iekā pā m tajā un sē dā mies priekš ē jos sē dekļ os, š ķ ietami neviena neaizņ emti. Viņ i ilgi gaidī ja. Bet ko jū s varat redzē t tur, š ajā muzejā ?
Beidzot pasaž ieri sā ka piebraukt. Viens puisis uzmeta mums acis:
- Un š ī s ir mū su vietas!
- Tas nav jautā jums! Parā diet man, kur ir bezmaksas.
- Ahhh. . . Duc, nē , š ķ iet, bezmaksas! Kas tu esi?
– Mē s esam palikuš i pasaž ieri.
Es neiedziļ inā jos detaļ ā s.
Ceļ vedis parā dī jā s. Es viņ am teicu, ka mē s esam no Suleimana.
- Nu, apsē dies!
- Kurp? Viņ i saka, ka nav vietu!
- Kā nav? Autobusā ir 38 sē dvietas un 35 pasaž ieri!
- Labi, mē s sē dē sim uz rokturiem.
Es tikai jokoju.
Kaut kā apsē dieties.
Š ajā autobusā bija arī pā ris pazī stamas personī bas. Viens no viņ iem lidmaš ī nā apsē dā s man blakus, un tur bija trijotne, kas kopā ar mums devā s iepirkties.
Cilvē ki sā ka jautā t gidam, cik ilgi mums jā iet? Gids teica 2 stundas. Visi neapmierinā ti nomurminā ja. Tad gids teica, ka, lai tā bū tu, vienu stundu! Viņ š , piemē ram, zina saī sni. es pie sevis nomurminā ju. Jokdaris!
Galerija nebija zaudē jusi un sā ka padarī t ceļ ojumu gaiš ā ku, dzerot. Es biju krustcelē s. Priekš ā viņ i lū dza neaizturē t konteineru, ar ko bija par maz. Es jau gribē ju padalī ties ar savē jo. Vadiks sē dē ja tuvā k priekš galam, tā pē c neievē roja š o bakhanā liju. Viņ i mani pā rā k netraucē ja. Es pats biež i esmu tā ds pats. Bet ē st jau gribē jā s! Jā , neē d, bet jau ē d! Atvē liet laiku vakariņ ā m!
Patiesī bā autobuss brauca cauri daž iem, tē laini izsakoties, sakņ u dā rziem. Ne caur Kayseri. Garā m gā ja daž as mazpilsē tas, kuras nebija tik elegantas kā Kaiseri. Diezgan padomju stila skats un ar atbilstoš iem ceļ iem. Tā pat kā es atgriezos mā jā s!
Mē s braucā m uz degvielas uzpildes staciju.
Š oferis un gids devā s iedzert tē ju. Mē s sē ž am. Un saulriets bija lielisks! Izgā ja nobildē t. Saule tač u jau ir paslē pusies aiz mā koņ a.
Jā ! Tagad es tikko sapratu, cik mums paveicā s ar laikapstā kļ iem! Kā bū tu, ja vakar un š odien bū tu lietus? Vai sniegs? Vai vē jš ? Vai visu uzreiz?
Jā , cik daudz tē jas jū s varat vadī t? Mums nebū s laika vakariņ ā m!
Beidzot piedzeries! Cilvē ki, uzpū tuš ies, gribē ja iziet uzpī pē t, bet tika padzī ti. Dievs svē tī ! Dosimies tā lā k.
Ercijesā jau sniga. Mē s paspē jā m lī dz vakariņ ā m. Jura teica, ka viņ i mū s jau negaidī ja!
Atnā ca arī divas meitenes no Kijevas. Izrā dā s, viņ i arī pē c gaisa balona lidojuma nolē muš i palikt, tač u nenakš ņ ojot, tikai lī dz vakaram. Suleimans apsolī ja viņ iem pastā stī t, kā paš iem nokļ ū t Ercijesā . Bet viņ š ī sti neko nepaskaidroja. Rezultā tā meitenes, ieraduš ā s Goreme autoostā , nevarē ja izbraukt ar regulā ro autobusu uz Kaiseri, jo tā da nebija. Tā tad, viņ i neiet brī vdienā s! Bet viņ iem pā rdeva biļ etes uz kaut kā du autobusu, piemē ram, ar kuru mē s atgriezā mies, t. i. tū rists. Kā tas var bū t, es nezinu. Es biju pā rā k pā rņ emts ar savu pieredzi, lai pā rā k detalizē ti iedziļ inā tos par citiem. Bet kaut kā .
Viņ i nokļ uva Kayseri un gribē ja doties uz tirdzniecī bas centru Forum. Cilvē ki, kurus viņ i prasī ja pē c ceļ a, grozī ja pirkstus uz deniņ iem. Kā ds "forums"? Nedē ļ as nogales bloķ ē š ana! Un viņ i arī neatrada mikroautobusu uz Erciyes. Man bija jā brauc ar taksi. Nokaulē jā mies par 150. Es jau vā ji domā ju, bet prasī ju, cik naudas viņ i iztē rē juš i ceļ ā ? Meitenes to izdomā ja un teica, ka tas ir apmē ram 30 dolā ri. Nu mums ir č etrdesmit. Vienvirziena. Nav arī daudz dā rgā ks. Un cik bū tu maksā jis Goreme-Erciyes taksometrs, ir biedē još i domā t. Tā tad, es visu izdarī ju pareizi, piekrī tot gidam. Reptil, viņ š tieš ā m nav ceļ vedis! Bet tas tā . Profesija uzliek pienā kumu!
Un Ira un Jura teica, ka pierakstī juš ies uz masā ž u, tač u masiere ļ oti kavē jā s — viņ a arī nevarē ja ar sabiedrisko transportu izbraukt no Kaiseri uz Erciyes.
Un janvā rī man teica, ka turki ne tikai nedrī kstē ja nedē ļ as nogalē s kā pt kalnā . Pacē lā ji vispā r nestrā dā ja! Un visi stulbi sē dē ja viesnī cā s. Priecī gs! Iedomā jieties, cik daudz viņ i dzē ra! Ja, protams, uzminē jā t to.
Mē s dzī vojam kā uz vulkā na. . . (6. gabals ) Biedē još i. Bet ne ī sti >>>
