ŠRILANKA – SVĒTĪTA ZEME

20 Septembris 2010 • Ceļošanas laiks: no 05 Jūlija 2010 ieslēgts 14 Jūlija 2010
Reputācija: +306
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Š rilanka ir augļ u paradī ze, pē rtiķ u zeme, ziloņ u, budistu tempļ u un Budu zeme, tē jas un unikā lo saulrietu sala – kā nosaukt š o skaisto, floras un faunas bagā to valsti? ! Droš i vien, patieš ā m, svē tī ta zeme, labā k par to nedomā t, lai gan š ai valstij ir 43 nosaukumi. Nav brī nums, ka M. Bunins, kuģ ojot uz Ceilonu 1912. gadā , rakstī ja "Zeme, paradī ze tuvojas ... ".

Tikko atgriezos no Š rilankas, iespaidi par jū ru, nē - okeā ns, ar ko sā kt? Vispirms! Un 2010. gada 7. jū lija sā kums, kad pē c 28 stundu nogurdinoš a brauciena mē s nolaidā mies Kolombo lidostā . Izstrā dā jā m individuā lu tū ri, paš i sastā dī jā m programmu, izvē lē jā mies, ko vē lē tos redzē t un ar ko iepazī ties, bet nemā nā m sevi, skraidot pē c vī zā m, biļ etē m, viesnī cu rezervā cijā m - tas viss tika nodroš inā ts profesionā ļ iem un viņ i to arī izdarī ja. izcils darbs.

7.07. 2010. gads.


“Rī ts mū s sagaida ar rī tausmu... ” 4:00 no rī ta Š rilanka mū s sagaidī ja ar 32 grā du karstumu un gidu no Lankas, kurš turē ja zī mi ar mū su vā rdiem. Drī zā k ieskriet maš ī nā ar kondicionieri (vē lā k gan pieradā m gan pie augsta mitruma, gan smacī gā karstā gaisa, bet kur tagad labā k? ).

Braucam un ar nepacietī bu ielū kojamies ielu tumsā - palmas, bū diņ as, soliņ i un atkal palmas, un visur pa ceļ u Buda stikla vā ciņ os un zem nojumē m, mazi un lieli, skaisti, "zelti", uzmanī gi tevi vē rojot - jū s jau jū taties eksotiski, bet tas ir tas, ko mē s nā cā m!

Pegassus Reef Hotel, 13 km attā lumā no Kolombo, mazā zvejnieku ciematā Wattala. Pē c 50 minū tē m mē s bijā m istabā , nevarē jā m izturē t, izgā jā m uz verandu un ...okeā ns, viļ ņ u troksnis, un tieš i pretī logam magnolijas dā rzs un maiga smarž a ... ! Tā izskatā s paradī ze!

Dā rzā ir veikli burunduki, krā sainie tauriņ i un visuresoš as vā rnas, saprotu, ka š is putns š eit ir visizplatī tā kais, lai gan valstī ir 428 putnu sugas, no tā m 33 ir endē miskas (tas ir, dzī vo tikai Š ri). Lanka).

Viesnī ca laba, pirms ceļ ojuma meklē ju atsauksmes par to - neatradu, tā pē c daž as detaļ as par apkalpoš anu. Numurā ir tē jas un kafijas pagatavoš anas iespē ja, 2 pudeles ū dens, TV (nav krievu kanā la), ledusskapis, gaisa kondicionieris, seifs, duš a (bez vannas), ziepes, ž eleja, š ampū ns, fumigators (tā bija visā s viesnī cā s, bet mē s to nedarī jā m). odus) kaitina ne okeā na tuvumā , ne salas centrā lajā daļ ā ). Ē diens labs, kā jau 3+*-4* viesnī cai (dati daž ā di dati par š ī s viesnī cas zvaigž ņ u vē rtē jumu), divi restorā ni (atvē rti), baseins, pieklā jī gs, izpalī dzī gs personā ls.

Š rilankas iedzī votā ji kopumā izceļ as ar pieklā jī bu, mierī gumu, viņ i nelamā jas (lamā jas mū su eiropeiskā izpratnē ), praktiski nesmē ķ ē , nedzer daudz, krogi brī vdienā s slē gti, vienmē r gatavi lai palī dzē tu atrisinā t raduš os problē mu, viņ i ir viesmī lī gi, draudzī gi un naivi, kā bē rni, kad redz kaut ko retu, un mē s viņ iem joprojā m esam reti (es nedomā ju viesnī cas personā lu). Populā cija ī sa auguma, slaida, lī dz melnumam iedegusi, tikai plaukstas gaiš as ar melnā m “likteņ a lī nijā m”.


Ar interesi klausā mies ceļ vež a informā ciju - valsts ir kļ uvusi neatkarī ga kopš.1948. gada, š odien Š rilanka no treš ā s pasaules valstu kategorijas ir pā rgā jusi uz attī stī bas valstu kategoriju, valdī bas formā tā ir prezidentā la republika, prezidentu ievē l uz 6 gadiem. Iedzī votā ji ir daudznacionā li – singā li, tamili, arā bi un pieder pie daž ā dā m reliģ ijā m – budismam, hinduismam, 8% musulmaņ u. Valstī ir 2 kalendā ri. Pē c budistu domā m, tagad ir 2554.  gadi kopš Budas nā ves.

Viņ i savu vē sturi zina jau 2.5 tū kstoš us gadu, ar to lepojas, lolo un cenš as par to mums, tū ristiem, nodot un pastā stī t.

No rī ta es skatī jos televī zijā reportā ž u par vakardienas sadursmē m starp streikotā ju un valdī bas karaspē ku, atklā tā m cī ņ ā m. Gids mierī gi pateica, ka pieņ ē muš i kaut kā du nepopulā ru likumu, un iedzī votā ji sā kuš i protestē t. Es neiedziļ inā jos detaļ ā s, ņ emot vē rā tamilu priekš nesumus. Bet pē cpusdienā , kad devā mies ekskursijā pa Kolombo, ik pē c 10 metriem bruņ ojuš ies ar lož metē jiem zaļ ā s, baltā s formā s, nepā rtraukta patruļ a. "Tā ir parasta bilde, nav par ko uztraukties, " teica gids, un es to uztvē ru kā paš saprotamu, viņ i sargā mieru, ļ auj sargā t (armija valstī ir lī gumā , komplektē š ana no 18 gadiem) .

Lai gan Kolombo ir tikai valsts biznesa un tirdzniecī bas centrs, tieš i š o pilsē tu paš i iedzī votā ji un visā pasaulē uzskata par de facto Š rilankas galvaspilsē tu.

No maš ī nas logiem vē rojam nabadzī gu dzī vi, mazas nož ē lojamas mā jiņ as, daudz tuktuku, sievietes saros. Piestā jā m Kolonā des laukumā , pie pieminekļ a pirmajam premjerministram, apmeklē jā m Š rilankas Neatkarī bas muzeju, prestiž o Cinnamon gardenss 7. rajonu, kur atrodas dā rgas skaistas vietē jā s elites mā jas (dzī voklis vienkā rš ā rajonā Kolombo maksā apmē ram 100 tū kstoš us USD), vecā s koloniā lā s savrupmā jas stilā ; ejam garā m debesskrā pjiem, 5 zvaigž ņ u viesnī cā m, senajam budistu templim Gangarama, hinduistu templim Katiseran Pettah rajonā , kur koncentrē jas pilsē tas tirdzniecī ba. Pilsē tā ar 1.5 miljoniem iedzī votā ju savijas gan senā koloniā lā pagā tne, gan valsts biznesa tagadne, pilsē ta ir daudzš ķ autņ aina un rosī ga.

Kolombo krastmalā viņ i rā da viesnī cu, kurā.1890. gadā dzī voja Č ehovs, tač u viņ u iztraucē ja viļ ņ u troksnis, un viņ š pā rcē lā s uz citu viesnī cu. Gar krastu staigā ja daudzi cilvē ki, jaunieš i, un, protams, klā t bija arī bruņ oti likumsargi.


Aizgā jā m uz veikalu Odel - nekas ī paš s.

Logos bija redzami daudzi skaisti sari: gan izš ū ti, gan ar zelta diegiem, gan daudzkrā saini spī dī gi. Sari ir valsts aģ entū rā s, skolā s un slimnī cā s strā dā još o sievieš u oficiā lais apģ ē rbs. Ceļ ojuma laikā daudzkā rt krustojā mies ar skolē niem ekskursijā s un redzē jā m skolotā jus skaistos saros.

Klausos š rilankieš u vā rdos: tē tis - tata, kaķ is - pusa (cik es biju pā rsteigts, jo mani sauc Pusja! ), Mama-ama, bet tie izskatā s pē c mū su vā rdiem! “A yu bovan! ”- ilga mū ž a novē lē jums, tā viņ i sveicina. Noslē pumainais punkts uz pieres vienmē r ir bijis interesants. Mū su gide paskaidroja, ka tas tiek likts no ļ aunas acs uz maziem bē rniem, un tamilu sievietes norā da uz savu laulī bu ar punktu, š ie cilvē ki ir tumš ā ki, ziemeļ u iedzī votā ji. Ja vī rietis valkā "svā rkus" - sarongu (ap gurniem aptī ts audums), tad tas biež i attiecas uz arā biem, kuri galvenokā rt nodarbojas ar tirdzniecī bu.

Zī mī gi, ka 98% iedzī votā ju ir lasī tprasmi, bē rni mā cā s no 5 gadu vecuma, mā cā s 12 gadus, brī vdienas 3 reizes gadā . Valsts (! ) bē rniem bez maksas uz gadu nodroš ina divus pilnus apģ ē rbu komplektus - krekli, svā rki, bikses, zeķ es, kedas, viss ir balts. Tikai kaklasaites katrā skolā ir atš ķ irī gas - sarkanas, kā meiteņ u bantes, zilas ar svī trā m, bordo...Vidē jā un augstā kā izglī tī ba, kā arī ā rstē š ana valstī ir bez maksas. Lai gan, protams, ir privā tskolas un slimnī cas.

Skolotā ji un ā rsti ir ļ oti cienī jamas profesijas (! ) un attiecī gi labi atalgoti, ā rsti saņ em 2000$. Skolotā ja pensija ir aptuveni 200 USD, viņ i pensionē jas no 55 gadu vecuma, ir arī sociā lā pensija un ir atkarī ga no sociā lā s. uzkrā jumus, bet daudzi savus personī gos uzkrā jumus veido, nepaļ aujoties uz valsti (tas tač u ir pazī stami! ). Laulī bas ir atļ autas no 18 gadu vecuma, bet vī rieš i parasti precas 29-30 gadu vecumā . Ģ imenē vidē ji aug 2 bē rni. Minimā lā alga ir aptuveni 140 USD.

Dzī ves ilgums ir 76 gadi (ir par ko padomā t! ).


Es gribu uzreiz atspē kot mī tu par Š rilankas autovadī tā ju neapdomī go braukš anu. Var jau bū t, ka mums paveicā s ar uzmanī gu š oferi, bet, manuprā t, tū ristus vienkā rš i mulsina un biedē kreisā s puses kustī ba (angļ u mantojums), kad š ķ iet, ka pretimbraucoš ā maš ī na lido tieš i tev virsū ! Visā mū su ceļ ojuma laikā , un mē s nobraucā m vairā k nekā.1000 km (ar valsts lielumu 435 x 225 km), mū su vadī tā js nekur nebrauca vairā k par 70 km/h, bet kalnu augstienē s - 40 km/h. Kandi reģ ions. Tā tad krā pnieki ir visur!

Vakarā viņ i pievienojā s nacionā lajai virtuvei, ka ir daudz pikantu ē dienu ar kariju, garš vielas - jā , tiesa, es biju gatava š im, tā pē c izvairī jos (ak, diē ta), bet pamē ģ inā ju zivju pī rā gus, mazas maizī tes ar sieru, roti - kokosriekstu kū kas no kokosriekstu skaidiņ ā m, rī su milti.

Rī si ir valsts kults, kultū ras ir sastopamas visur un pā rsteidz ar savu spilgti zaļ o krā su.

Pat š ajā mū ž zaļ ajā valstī rī si netiek raž oti eksportam, bet gan vietē jam patē riņ am, un tā pē c ir daudz rī su ē dienu. Nevarē ju pretoties, mē ģ inā ju pamē ģ inā t krabju kariju - vienkā rš i pieskā ros ar lū pā m - aizrā vā s elpa, izdzē ru puslitru ū dens, lai sajustu vismaz kā du garš u, izņ emot dedzinoš u sajū tu mutē un rī kle. Nē , ne mans...

8.07. 2010. Rī ts, agrs celš anā s, š odien bagā tī ga ekskursiju programma - braucieni uz Dambulla un Sigiriya.

Izbraukš ana 7.30. Pa ceļ am piestā jam Ibbankatukā , 9. gadsimta apbedī jumu vietā . BC e. Š is senais piemineklis atrodas tā lā k no ceļ a un tū risti to praktiski neapmeklē . Vairā ki akmens kapi - milzī gas plā tnes, kas ieklā tas apmē ram 30-40 kvadrā tmetru platī bā . metri, ne ž ogu, ne norā ž u, bet viss glī ti iztī rī ts, zā le noplū kta, dabī gais ž ogs ir uzbē rums un netā lu ir krē sls, kur, acī mredzot, sē ž zemnieks un vē ro kapos.

Nokā pā m lejā , pastaigā jā mies starp akmens kapu rindā m un sajutā m - lū k, kur tas ir - cieņ u un mī lestī bu pret mū su vē sturi! Jā , ne velti budisma galvenie postulā ti ir mī lestī ba, lī dzjū tī ba, tolerance, vienlī dzī ba.


Ir pienā cis laiks pateikt daž us vā rdus par mū su gidu - Senac (gandrī z Seneka! ). Daudz kas ir atkarī gs no gida, 90% no ekskursijas panā kumiem, vai atpazī sti valsti, vai iemī lies tajā , vai vē lies atgriezties vē lreiz, vai saproti tā s dzī vesveidu, paraž as, tradī cijas, cilvē kus. Tā pē c mums palaimē jā s iepazī t Š rilanku kopā ar gidu, kurš ļ oti mī l savu valsti, ļ oti labi pā rzina tā s vē sturi profesionā lā lī menī un lieliski prot par to pastā stī t mums saprotamā valodā – krievu.

Senaka dzī voja 18 gadus Ukrainas un Krievijas teritorijā , studē ja Odesā , bija Ļ vovā , Krimā , studē ja Maskavā , bija Sanktpē terburgā , ir divas augstā kā s izglī tī bas. Viņ š centā s parā dī t valsti no malas, ko parastā tū rē neredzē si.

Š eit ir daž as no š ī m mini ekskursijā m.

Piestā jā m pa ceļ am uz gumijas plantā ciju. Ar stieplē m iež ogota teritorija, neliels augļ u veikals un vietē jie pamatiedzī votā ji - veci cilvē ki, bē rni. Pie mums ar veiklu milzī ga naž a kustī bu tika “atvē rti” kokosrieksti, nevis parastie, mums lielveikalos pazī stami, bet gan oranž ie - karaliskie, kam vietē jie iecienī juš i, tur ielika tū biņ as un baudī jā m dzī vi. -dodot mitrumu mazliet kā bē rzu sulai.

Tad “ekskursija” pa gumijas mež u, slī ps cirtums kokā , burka zemē un tajā lē nā m iesū cas balts š ķ idrums - gumija. Pavelkot to ar pirkstiem, tas pā rvē rš as par lipī gu cietu sloksni. Tieš i tā!

Un cik gudri uz ķ ieģ eļ u pagalma meistars ieveidoja smiltis formā (atcerē jos bē rnu smilš u maisus), tad iedeva citam strā dniekam nož ū t, un viņ š veikli salika ar maliņ u - ķ ieģ eļ u kaudzes.

Nā kamajā pieturā , pagalmā , kurā tika apstrā dā ts kokosrieksts, redzē jā m, kā tas tiek atdalī ts no iekš pusē m un salikts milzī gā s kaudzē s, tad no š ī materiā la tiks izgatavoti matrač i. Tieš i š eit mū s cienā ja ar diedzē tu kokosriekstu, kurā kokosriekstu piens kļ uva par cieto serdi - ļ oti garš ī gs, vietē jiem š is gardums.

Tā nu mē s nonā cā m 1. gadsimtā pirms mū su ē ras seno klinš u klosteru kompleksā . e. - Dambullu. Š is klostera komplekss ir aktī vs arī š odien. Virs gleznainā lī dzenuma atrodas virkne alu tempļ u 150 metru augstumā . Novilkā m apavus, nodevā m apavus (tā ir tradī cija, visā s baznī cā s jā staigā basā m kā jā m vai zeķ ē s un bez galvassegas, man pat vizieri novilka), plecus un kā jas nosedzā m lī dz ceļ iem. Pā ri karstajiem akmeņ iem skrē jā m uz alā m.


Piecas klinš u zā les vieno atvē rta galerija, katrā alā ir Budas skulpturā li attē li, sē doš i, guļ oš i, stā voš i, lieli un mazā ki - lielā kā Budu kolekcija, daž i jau vairā k nekā.2000 gadus veci. Ī paš i iespaidī gs ir 14 metrus guļ oš ais Buda – Budas ienā kš anas Nirvā nā brī dis. Pie sienā m un griestiem ir gleznas, tač u tā s jau tagad ir grū ti saskatā mas lampu sodrē ju slā ņ a un ticī go vī raka dē ļ.

Pē dē jā zā lē viens Buda bija nokrā sots ar zelta krā su un nepā rprotami izcē lā s ar savu tikko krā soto izskatu. Gids stā stī ja, ka ne tik sen internetā tika ievietota fotogrā fija, kur blakus Budai nofotografē ta kaila ā rzemju meitene. Mū ki alu aizvē ra un tikai pē c noteikta laika, pā rkrā sojuš i Budu, it kā to iztī rot, ļ ā va atvē rt š o zā li jauniem apmeklē jumiem.

Mū ks-aprū pē tā js ieradā s mū su vizī tes laikā , bet mū su izpratnē pā rrauž u nebija, bildē t var visur, tikai nesē dies un neaiztiec ar rokā m. Samaksā jā m 50 rū pijas (cena nav fiksē ta, 1 $ » 112 rū pijas) par apavu glabā š anu un devā mies atpakaļ.

Ceļ š uz un no Dambulla tempļ iem palika atmiņ ā pē rtiķ iem, kas mū sos, metropoles iemī tniekos, izraisī ja neviltotu sajū smu. Š eit viņ i ir - veikli, kustī gi, ar jautrā m sejā m, lē kā , satver viens otru, skrā pē pinkainā s galvas un izrā da patiesu interesi par mums. Pie manis pienā ca vairā ki bē rni, viens pē rtiķ is noķ ē ra mazo ķ epiņ u manā kā jā un pakā rā s. Man ļ oti gribē jā s viņ us paglaudī t, bet gide brī dinā ja, ka nedrī kst barot un nemē ģ inā t pieskarties, to ir par daudz un tad neizklī dī si. Viens vecā ks "mē rkaķ is" apgū lā s ceļ a vidū un miegaini skatī jā s uz mums caur puspievē rtiem plakstiņ iem - saka, ko, viesi, aiziet?

Un es š eit esmu priekš nieks!

Ir patī kami redzē t dzī vniekus ierastajā un dabiskajā vidē , nevis apkaklī tē vai ķ ē dē , nevis aiz ž oga vai bū rī , bet gan š ā di, jautri lē kā jot pa koku zariem. Svē tī ga ir Š rilankas zeme, dodot š ā du iespē ju daž ā diem dzī vniekiem, jo ​ ​ valstī ir 19 nacionā lie parki un tas veido 25% no valsts.


Un atkal es gribu kliedē t vē l vienu mī tu par nepatī kamiem, lipī gajiem pā rdevē jiem un ubagotā jiem Š rilankā . Salī dzinā jumā ar turku-tunisieš u-ē ģ iptieš u peteriem tie ir vienkā rš i bē rni! Suvenī rus pā rdod lē tā k nekā veikalā , nopirku daž us magnē tus par 100 rū pijā m, tad viesnī cā tie maksā ja 370 rū pijas. Tā nu ne velti pū lē jā s un pierunā ja, paldies!

Un pē cpusdienā tā lumā ieraugā m majestā tisko 370 metrus garo Sigiriya klinti. Apmetā mies tā s pakā jē , skaistajā viesnī cā SIGIRIYA VILLAGE, kas atrodas mež ā , starp gandrī z neskartu dabu.

Bungalo, un viesnī ca sastā v tikai no tiem, ir liela istaba un vannas istaba.

Gar sienu skrē ja maza ņ ipra ķ irzaka. Viss mazliet nobruž ā ts, mazliet vecs, tā dā pusnacionā lā puskoloniā lā stilā : pie sienā m gleznas, niedru ž alū zijas, daž ā da augstuma krē sli, skapis ar iebū vē tu ledusskapi un TV. Diemž ē l nebija tē jas un kafijas komplekta, kas ir tik mī ļ š tū ristu-ceļ otā ju sirdij. Bet restorā ns piedā vā ļ oti labu ē dienu un apkalpoš anu. Ceļ ojuma laikā dzī vojā m č etrā s (! ) viesnī cā s un izdarī jā m izvē li par labu tieš i š im restorā nam un ē dieniem tajā!

Bet galvenais ir mež s apkā rt, dī ķ is, kurā peldē jā s pī les ar kuš ķ iem, ejot pē c tumsas, ū denskrā tuves ar bruņ urupuč iem un visur lē kā...jā , jā pē rtiķ i!

Lasī ju atsauksmes par š o viesnī cu, visas pozitī vas, un biju gatava satikt š os viesus, bet, kad atvē ru pusi durvju (un bungalo durvis sastā v no divā m pusē m) ieraudzī ju uz augstā m ķ epā m viesus, lielā kus nekā Dambulla. , staigā jot mā jas priekš ā , nespē ju valdī t pā rsteigumu un sajū smu. Nu es domā ju, ka esmu aizsargā ts, beidzot, pabaroš u pē rtiķ us, ne velti vedu aizjū ras cepumus! Es metu - mē rkaķ is steidzas, bet “vecā kais” uzreiz uzskrien virsū un aizved, ko dari - hierarhija, aizvainotajam metu otro cepumu, un tad no kaut kurienes sā k lē kt ā rā pē rtiķ i un pē rtiķ i. augš ā no kokiem, no jumta, no malas krū mu dē ļ.

Manā priekš ā stā v pē rtiķ u mā te un viņ ai uz vē dera ir mazulis, es nolemju iemest viņ ai cepumu un tad vecā kais, kurš ar cepumu jau tika galā , sā k apņ ē mī gi virzī ties uz manu pusi, ar skaidru nodoms lekt uz durvī m! Tas arī viss, baroš ana ir beigusies.


Es aizcirtu durvju augš daļ u un apsē ž u nogaidot, domā jot, vai man vajadzē tu izsaukt palī dzī bu, vai arī aplenkums tiks atcelts. Pē rtiķ i spī tī gi iet durvju priekš ā . Bet, acī mredzot, es pā rspī lē ju briesmas, pē c 15 minū tē m kaimiņ u bungalo ieradā s ī rnieki un pē rtiķ i dabiski izklī da - ceļ š ir brī vs.

Tač u naktī bija dzirdē ts, kā pē rtiķ i staigā pa jumtu un klauvē pie stikla, pieskaroties tam ar savā m ekstremitā tē m vai astē m. Eksotiski!

UNESCO iekļ ā va Sigiriju valsts 7 pieminekļ u sarakstā . Izstaigā jam Sigirijas dā rzus (pareizā k sakot, to, kas no tiem palicis pā ri), gids stā sta par dī ķ u un strū klaku sistē mu, kas aktī vi darbojas arī mū sdienā s, lietus laikā ejam garā m milzu akmeņ u parkam: te ir “ Ziloņ a” akmens (un, tieš ā m, tā izskatā s! ) , un š eit ir akmens-klints "Č ū ska", dievietes Afrodī tes ala ar ū dens cisternas laukakmeni. 17.00 sā kam kā pt 120 metru kalnā . Tas ir apmē ram 60 stā vi.

Nolē mu, ka tikš u lī dz lauvas ķ epā m, un tad, kā gā ja (uz Lielo Ķ ī nas mū ri devos tikai pirms uzkā pš anas pirmajā tornī ). Jā iet 1200 soļ i. Kaut kur tie ir stā vi akmens pakā pieni, kaut kur vī tņ veida dzelzs kā pnes. "Nekas, " es jautri saku gidam, "mū su mā jā lifts biež i nedarbojas, es uzkā pju 10. stā vā - man tā nav pirmā reize, " bet vai es varu to pā rvarē t? Ar mums nā k “lipī gs” - aborigē ns, es zinu, es lasu, viņ i palī dzē s, uzspiedī s un tad prasī s 100-200 USD zemā k.

Atspē koš u vē l vienu mī tu un iesā kumam teikš u - paldies, “lipī gie”, ka tad, kad, atbildot uz Tavu piedā vā jumu atbalstī t kā puma laikā , lepni izrā vu roku un teicu, ka pakalpojumus mums nevajag, jū s turpinā jā t mū s pavadī t.

Un te ir fresku galerija ar debesu jaunavu portretiem (manā istabā tagad goda vietā stā v galvenā roku darinā tā s jaunavas freska uz š ķ ī vja - gida dā vana) ar saglabā tā m spilgtā m krā sā m (visi atceras: kompozī cija no olu baltuma ar savvaļ as biš u medu), pē c tam ar minerā liem noslī pē ta spoguļ a siena, uz kuras ir saskrā pē ti dzejoļ i skaistā m dā mā m. No zemes tas izskatā s kā ciets gluds gaiš i brū nas krā sas audekls, un š eit ir lauvas ķ epas.


Dzī vespriecī gi skolē ni vienā failā kā pj pa sienu (labi darī ts, viņ i audzina bē rnos ne tikai mī lestī bu pret vē sturi, bet arī izturī bu), un es nolemju doties. Galu galā tur, augš ā , vajadzē tu bū t pils drupā m, baseinam un karaļ a tronim! Gids palika pie ķ epā m, un brī vprā tī gais palī gs (š eit es viņ u jau paaugstinā ju) uzkā pa kopā ar mums pa “starp ķ epā m, rī kli un ž okļ iem izcirsts neticami lauvas lielums”. Augš ā bija jā gaida lejupejoš ie skolē ni un te nu esam augš ā ! Skati ir pā rsteidzoš i.

“Cietoksnis debesī s” ir tikai sava kā dreizē jā diž enuma akmens drupas, platī ba (13 x 7 m) ir maza priekš pils, karaļ a tronis ir liela akmens plā ksne, nocietinā jumu paliekas, mū ri, baseins. Š aubos, ka karalis Kasapa te pat divas reizes gadā uzkā pa, un viņ u nebija iespē jams nest, tomē r sliecos uz versiju, ka tur bijis izturī gas un pacietī gas budistu sektas klosteris, bet ...jaunavas... ? ! Ir par ko padomā t.

Kamera nepā rtrauks klikš ķ inā t. Mā konis, kas š ķ ita vē l ļ oti tā lu, un lietus, kas lija kaut kur tā lumā , acumirklī tuvojā s, kā vienmē r Š rilankā , vē jš uznā ca un sā ka lī t. Domā ju, ka reti kuram “paveicā s” spē cī gā lietū , zem stipra vē ja tikt virsū Sigiriya, kad bez mums un gida bija tikai jauns itā ļ u pā ris ar gidu.

Pē dē jā s fotogrā fijas atrodas augš ā , joprojā m pie troņ a, joprojā m uz kā pnē m un skrien lejā.

) Anuradhapuras valdnieki, kur viņ i slē pā s no tamilu iebrukumiem.

Pirmie iedzī votā ji parā dī jā s II gadsimtā pirms mū su ē ras. e. , angļ u mednieki pilsē tu atklā ja 19. gadsimtā . Apskatā m karaļ a Nissankamallas pils paliekas - trī sstā vu drupas, bet kā dreiz tā bija 7 stā vi ar 1000 istabā m. Labajā pusē saglabā jusies akmens tualete un dziļ a kanalizā cijas bedre, kurā visi ar lielu interesi ieskatā s, baseina paliekas, platforma, ko rotā ziloņ u un lauvu bareljefi.

Devā mies uz nelielu alu budistu templi Tuparama, kur nofotografē jā m visas 7 Budas statujas. Kapela ir labi saglabā jusies, dekorē ta ar dievu, cilvē ku un dzī vnieku attē liem, lai gan galvenā Budas statuja ir iznī cinā ta. Ejam garā m Bo koka tempļ a drupā m, Budas zoba terasei, kreisajā pusē Vatadage apaļ ajai ē kai, kur glabā jā s stū pa ar relikviju un zā lei ar 4 Budas statujā m, skatoties uz ziemeļ iem. , austrumos, dienvidos un rietumos, septiņ u stā vu templis Satmahal Pasada - stū pas variā cija.


Slavenais Gal Vihara akmens templis – č etras granī ta klintī izgrebtas Budas statujas datē tas ar 12. gadsimtu, kur stā v, sē ž , guļ.7 metrus garais Buda. Tieš i š is templis broš ū rā s ir novietots kā templis ar guļ oš u Budu. Milzī gais Buda ir izcirsts tieš i klintī un izskatā s iespaidī gi. Apkā rt atkal ir daudz skolē nu, jauni budistu mū ki spilgti dzeltenos tē rpos. Interesanti, vai š ie jaunekļ i joprojā m ievē ro galvenos 5 budisma bauš ļ us - neslepkavot, nemelot, nezagt, nepā rkā pt laulī bu, nedzert?

Pie ieejas Polonnaruvā tika manī ts savvaļ as tumš i pelē ku ziloņ u ganā mpulks, kas ganī jā s valsts rezervā tā.100 metrus no ceļ a. Teritorija iež ogota ar dzeloņ stieplē m ar strā vu. Savvaļ as ziloņ i nav droš i, tiem nevar pietuvoties. Tā kā daudzas maš ī nas apstā jā s pie vietē jiem iedzī votā jiem, sapratā m, ka arī š rilankieš iem tas nav parasts skats.

Nacionā lā rezervā ta zonā atrodas arī zemnieku apmetnes, kas spiesti samierinā ties ar ziloņ u klā tbū tni. Pa ceļ am satikā m gaiš as koka mā jiņ as kokos, uz kurā m veda kā pnes. Tā pati mā ja atradā s netā lu no mū su bungalo, lai radī tu krā sainu ainavu. Gids paskaidroja, ka tad, kad nepietiek pā rtikas, ziloņ i var apmeklē t ciematu, kur tos piesaista rī su kultū ras. Tad saimnieks nosū ta ģ imeni uz droš u vietu, un viņ š pats sē ž kokā un vē ro ziloņ us, tomē r, kā viņ š var regulē t procesu, nemaz nerunā jot par to, lai to novē rstu, nav zinā ms. Polonnaruvā atkal satiekam pē rtiķ us. Es sā ku pierast pie viņ u klā tbū tnes. Viens no viņ iem, redzot, ka viņ u filmē , apsē dā s tuvā k un sā ka pozē t. Ko jū s varat darī t, primā ti!

Tagad mū su ceļ š ved uz ziemeļ iem uz Anuradhapuru, ziemeļ u centrā lā s provinces galvaspilsē tu, klosteru un stupu pilsē tu.

Anuradhapura ir ne tikai senā valsts galvaspilsē ta, bet arī svē ta pilsē ta, kuras teritorijā atrodas 8 svē tvietas - Bo koks (ficus) un septiņ as dagobas (stupas). Š ī pilsē ta atstā ja brī niš ķ ī gus iespaidus. Tā apskate sā kā s ar muzeju, kurā glabā jā s izrakumos atrastā s senlietas, un tad devā mies uz stū pā m – dagobā m.

Jā , mē s skolā apgū stam Ē ģ iptes piramī das un, viesojoties Ē ģ iptē , pirmkā rt, cenš amies to redzē t, tač u ne mazā k majestā tiskas un slavenas ir Anuradhapuras stupas. Zem katras stupas ir aprakts ar Budu saistī ts pelnu gabals vai relikvijas. Iekš pusē stupa ir pilnī bā piepildī ta. Fotografē jot nevar pagriezt muguru, staigā t blakus apavos, tie ir tikpat svē ti kā pats Buda.


Pirmā augstā kā (120 metri) Jetavanaramas stupa (senajā pasaulē tā bija treš ā lielā kā ē ka aiz Gī zas Heopsa un Khafre piramī dā m), tika uzcelta virs Budas pē das, un mē s tajā laikā bijā m vienī gie tā s apmeklē tā ji. Iespaidī gā kā un vecā kā baltā stupa saucas Ruanveli (92 metri, II-I gs. pmē. ). Pie tā s bija daudz cilvē ku, vienkā rš i bija nereā li tuvoties basā m kā jā m, akmeņ i bija tik karsti. Garā m mums pieklā jī gi soļ oja skolnieč u bars baltā s zeķ ē s. Kā da ā rzemniece basā m kā jā m lidoja, vispirms pa zā li, bet pē c tam lecot no ē nas uz ē nu uz izeju. Papildus tā m klostera teritorijā atrodas mazā kas, bet ne mazā k svarī gas stupas.

Apskatī jā m Isurumunijas klinš u klosteri, pilis un mā kslī go ū denskrā tuvi. Redzē jā m lotosu ezeru, ž ē l, ka jū lijā tie gandrī z nezied. Mē s braucā m lī dz Et Pokuna ziloņ u baseinam (vienā ds ar seš iem olimpiskajiem baseiniem).

Ū dens ā bols nav garš ī gs, vietē jie ē d, jo tajā ir daudz ū dens. Pirktas pasifloras auglis par 40 rū pijā m, ļ oti skā bs un iekš ā daudz graudu, vē lams lietot ar cukuru.

Briti mā cī ja vietē jiem iedzī votā jiem dzert tē ju ar pienu. Tē jai var vienkā rš i pievienot pienu, to vienmē r ņ em lī dzi tē jai, vai arī var pagatavot tā , kā to darī ja tē jnī cā - 1 tē jkarote tē jas, 2 tē jkarotes cukura un 2 tē jkarotes piena pulvera uz vienu tasi. Brū vē jiet tieš i 3 minū tes - nepā rcepiet! Tē ja pē c garš as un krā sas izrā dā s kā kafija. Nebiju domā jusi, ka bū s tik garš ī gi! Starp citu, kafija Ceilonā ir bezgarš ī ga un mē s to nekad nepasū tī jā m, izņ emot to, ka mē s dzē rā m š ķ ī stoš o kafiju viesnī cas numurā.

10.07. 2010. Jā , dienas lido. No rī ta devā mies meklē t ziloņ us. Kā bū t Š rilankā un nejā t ar ziloni.

Augustā pirms pilnmē ness sā kas lieli svē tki Kandi (ceļ vedis saka “Candy”) Zobu relikvijas templī , un visi ziloņ i jau tiek sū tī ti uz turieni, lai piedalī tos svinī gajā gā jienā pa Latvijas ielā m. pilsē ta. Neveiksmī gi, apzvanot vairā kas vietas, kur ir ziloņ i, tomē r dodamies uz gleznaino ezeru.

Š eit viņ i ir - Indijas ziloņ i, visu valstu un tautu bē rnu un pieauguš o sapnis! Pē c neilgas gaidī š anas un mū su ziloņ a Rani ietē rpš anas zaļ os svā rkos (galu galā meitenei ir tikai 20 gadi, kad viņ a dzī vo 80), apsē ž amies ž ogā uz dē ļ iem un segā m. Dosimies ceļ ā ! Segas daudz nepalī dz. Jū tu katru soli un ziloņ a muguras kustī bu, kas pieklā jī gi soļ o pa gleznaino ezeru. Blakus skrien baskā ju š oferis, kurš viņ ai kaut ko savā valodā kliedz un vicina nū ju, bet aiz mums ir “fotoamatieris” ar mū su fotoaparā tu.


Pa ceļ am pē rkam banā nus, nenož ē lojam, viens vai divi vai septiņ i banā nu ķ ekari - viss priekš viņ as, mū su gudrā s meitenes, kura, saldumus sajutusi, jocī gi met stumbru pā r galvu, kustina un elpo kā caurule. Tu ieliec saini zarnā - veikli paņ em, aptin un acs mirklī nav nekā . Viņ š atkal stiepjas, sasprindzina, saprot, ka mū su rokas ir ī sas, mē s ne vienmē r varam aizsniegt degunu-stumbru.

Un tagad peldoties ezerā , zilonis jau ir lī dz viduklim ū denī , stū rē ar plakano asti ar puš ķ i galā (redzē ju tikai bezspalvas astes, un te ir gara un izliekta). Iedomā jos, ka esmu jau pā ri galvai, un tad Rani pē c mū su š ofera pavē les nolaiž savu bagā ž nieku ū denī un nolasa ū densrozes, tā s paš as purpursarkanā s lilijas, kas ir valsts simboli.

Ziloņ a attē ls biež i sastopams uz pastkartē m, fotogrā fijā m, attē liem, un var š ķ ist, ka tieš i viņ š ir valsts simbols, bet nē , Š rilankas simbols ir savvaļ as gailis!

Turklā t ir violeta ū densroze un dzelzs (melnā melnkoka) koks. Tā nu š oferis no š ī m lilijā m uztaisa kaklarotu un liek mums ap kaklu - tas patī kami atvē sina slapjo skaisto ziedu un tu jū ties kā bē rns. Pateicoties š iem lielajiem spē cī gajiem dzī vniekiem, viņ i var atgriezt mū s bē rnī bā!

Tomē r dzī ves proza: valstī bija 19 tū kstoš i ziloņ u, bet briti tos iznī cinā ja, izraujot ilkņ us, un tagad vairs nav palikuš i vairā k par 3.5-4 tū kstoš iem. Ziloņ i dienā apē d 200 kg lapu un izdzer 90 litrus ū dens, tikai 5% izaudzē ilkņ us. Brauciens mums izmaksā ja 30 USD vienai personai, plus vadī tā ja un fotogrā fa maksa, bet mē s saņ emam izdrukā tus sertifikā tus, kas apliecina, ka bijā m ziloņ u safari.

Nā kamais pieturas punkts ir ģ eogrā fiskais centrs, budisma un hinduisma saplū š anas vieta, vieta, kur tū risti iegriež as reti. Bagā tī ga daba, uz Nalanda Gidichi tempļ a drupā m (8. gadsimts AD) aina no Kamasū tras (tā da ir hinduisma ietekme! ).

Saskaņ ā ar mums doto prospektu mē s izvē lē jā mies kosmē tikas un medicī nas preces, kuras iegā dā jā mies veikalā . Visas ar cipariem, lai nesajauktu kas ir kas. Vē lā k pamanī ju, ka cipari uz pudelē m un iepakojumiem nesakrī t ar prospekta numuru un aprakstu, labi, ka atceros ko un kā pē c ņ ē mu un atradu ī sto aprakstu. Protams, viņ i paņ ē ma rož u eļ ļ u, kā arī sandalkoka eļ ļ u, vaniļ as ekstraktu, tē ju ar garš vielā m, kakao pienu un ā rstniecī bas produktus.


Izvadī jā m galvas, apkakles zonas un roku masā ž as kursu, kas iekļ auts ekskursijas cenā (atkal mī ts, par masā ž u neviens naudu neprasī ja, atlī dzī ba brī vprā tī ga). Valsts un iedzī votā ji ir nabadzī gi, tā pē c neviens neatsaka simts vai divas rū pijas.

Dodamies uz Kandiju. Pa ceļ am apmeklē jam 200 gadus vecu hinduistu templi, kas veltī ts 3 dievu mā tei. Ļ oti skaisti, uz jumta un vā rtiem izgrebtas daudzas dievu figū ras, dzī vnieki, ainas no Indijas mitoloģ ijas.

Kalnos mū s noķ er spē cī gā kā tropiskā lietusgā ze - ū dens siena, no kalniem plū st oranž as straumes, vienuviet pat nā cā s apbraukt ceļ u - tas bija izskalots, bet vē l izdodas piestā t pie kā da batikas veikals un kokgriezumu veikals. Bija doma iegā dā ties nacionā lo masku ar dabī gu krā su, kas nav tik spilgta kā mā kslī gā , bet izturī gā ka, bet, kad es savā m acī m redzē ju š ī s maskas ar briesmī giem atsegtiem zobiem, kas nav lē ti (7000 rū pijas), Es pazaudē ju savu vē lmi. Domā ju, kur likš u, un pē kš ņ i mā jā s tumsā paklupu, palikš u stostī tā js, tā pē c aprobež ojos ar mazu magnē tu ar masku un skaistu skuķ u ziloni š ķ irš anā s gadī jumos.

Arī batikas darbnī cas amatnieki ir ļ oti izveicī gi un viņ u gleznas, dž emperi, spilvendrā nas, somas ir ļ oti skaistas, bet cenas atbilstoš as ​ ​ - neliels ziloņ a zī mē jums maksā.400 rū pijas.

Un te nu esam Kandi, pē dē jā no trim senajā m Š rilankas galvaspilsē tā m, budisma citadele un valsts kalnu galvaspilsē ta (488 m vjl. ). Mū su uzturē š anā s mē rķ is ir Svē tā Zoba relikvijas templis. Gaidot tautas dejas 17.30 devā mies uz kafejnī cu netā lu, kur nogarš ojā m apa - rī su miltu kū kas ar olu virsū (atseviš ķ i š ķ ī vis ar garš vielā m) un tē ju ar pienu.

Tautiskā s dejas pulcē ja daudz cilvē ku, no kuriem lielā kā daļ a bija ā rzemnieki. Zā le bija pilna, bet mū su veiklā gide mū s iekā rtoja otrā s rindas centrā lajos sē dekļ os (kad viņ i sā ka staigā t pa oglē m un vē dinā t tā s, sapratu, kā pē c ne pirmā rinda tiek uzskatī ta par labā ko). Tautiskā s dejas ir ļ oti krā sainas, tā s tika dejotas krā sainos tē rpos, pie nacionā liem instrumentiem, bija ž onglē š ana ar š ķ ī vjiem, kū leņ i, un tad visi piecē lā s kā jā s valsts himnai.


Koncerta noslē gumā galvenais priekš nesums ir staigā š ana pa oglē m, un atkal viss ir labi iestudē ts, ar apgaismojumu un bungoš anu.

Kad ogles tika vē dinā tas, dzirksteles lidoja uz visā m pusē m un cilvē ki no pirmajā m rindā m steidzī gi metā s augš ā.

Vakarā (un satumst jau 18.30), kad izgaismots, Svē tā Zoba relikvijas templis ir ī paš i skaists. Kopā ar biļ eti nacionā lajai mū zikai viņ i uzdā vinā ja nelielu reklā mas disku ar tempļ a un dabas skatiem. Un atkal basā m kā jā m ejam iekš ā divstā vu iekš ē jā templī : krā soti griesti, cirsts koka durvis, ziloņ kaula un sudraba rotaslietas, izmē rī ts bungu sitiens, daudz cilvē ku un rinda lī dz relikvijai - Budas zobam. Relikvijas fotografē š ana nav atļ auta, tikai ž oga dē ļ.

Piegā jā m pie atvē rtajā m istabas durvī m, paskatī jā mies iekš ā , bet tad apsargs sā ka steigties, mū s grū stī t, un acumirklī bijā m jau pie izejas. Apmeklē jā m zā li ar Budā m no visas pasaules un nolē mā m doties vē lreiz apskatī t Budas Zobu.

Rinda bija vē l garā ka, tač u kustē jā s ā tri, un, kad mē s tuvojā mies, nekas netraucē ja ieskatī ties pa durvī m un tā lumā ieraudzī t zelta stū pu, kur atrodas svē tā relikvija.

Nokļ uvā m pa stā vu ceļ u uz paš u virsotni uz HOTEL TOPAZ, kur mums bija jā pavada piektā nakts Š rilankā . Viesnī ca atrodas gleznainā vietā kalna virsotnē , pa logiem redzami kalni (protams ne Sigiriya, kā bija rakstī ts vienā no atsauksmē m, pajautā ju vai tas tā ir, jo puse viesnī cas smē jā s pē c daž u mū su tū ristu izgudrojumiem). Pretī ieejai lī meni zemā k atrodas neliels peldbaseins. Peldē t nebija iespē jams, jo ieradā mies vē lu, un no rī ta jau bija jā dodas uz priekš u.

No rī ta vē roju, kā pē rtiķ i skraida un spē lē jā s uz ē kas jumta. Attē ls, kas paveras no logiem, ir gleznains, tā pat kā visur Š rilankā . Pati viesnī ca atbilst 3 *, kaut kur nobruž ā ts, kaut kur noplucis, kaut kas izskalots, kaut kas mazmazgā ts.

Vidē jais ē diens, kā saka š ā dos gadī jumos - izsalcis nebū si, bet arī lielu baudu nesaņ emsi.


11.07. 2010. Rī ts sagaidī ja vē sumu, miglu kalnos, zaigojoš u putnu trilu. Kaut kur gailis dziedā ja un elpoja saviem radiniekiem. 6:00, kluss, vē ss, pilnī ga atpū ta pirms dienas, kas sola jaunu pieredzi. Es jau sapņ oju par Budā m - esmu jau redzē jusi tik daudz no tiem daž ā dā s formā s, pozā s un tē los, gan senajā versijā , gan mū sdienu versijā.

No rī ta, kamē r vē l nebija tik karsts, devā mies uz Karalisko botā nisko dā rzu Peradeniya pie Kandi, kur mums bija pilna fotosesija. Cik daudz koku ar eksotiskiem augļ iem un milzī gā m lapā m, bambusa biezokņ i, liā nas, kā arī kustī gs milzu fikuss Benjamin, daudz skaistu ziedu, orhideju siltumnī ca!

Uz augstiem kokiem atrodas lidojoš u lapsu puduri. Piekā rtais tilts pā ri upei – viss skaisti un romantiski.

Cenas mainā s atkarī bā no akmens izmē ra un tī rī bas – no $300 lī dz $2000 un vairā k. Jū s varat kaulē ties, piemē ram, mē s zaudē jā m 100 USD.

Š rilankas ienā kumu pozī cijā s pirmajā vietā ir tē ja, tad tekstilizstrā dā jumu eksports, un tū risms ir tikai 5. vietā . Un tā mē s nonā cā m tē jas veikalā , izvē lē jā mies daž ā das melnā s un zaļ ā s š ķ irnes. Mums teica, ka jo mazā ka tē ja, jo stiprā ka tā ir, jo lielā ka, jo aromā tiskā ka.

Veikalā tirgo jauktu tē ju, tieš i tā du paš u, kā du dzē rā m visur, tā ir visparastā kā . Interesanti, ka pie mums bija ķ ī nieš i, kuri pirka tē ju “tonnā s”, pat par maz, un veica pasū tī jumu uz viesnī cu, turklā t iegā dā jā s daudz dā vanu komplektu koka iepakojumos. Esmu pā rsteigts - galu galā Ķ ī na ir tē jas dzimtene (mē s, bū dami Ķ ī nā , to atvedā m no turienes), viņ i man paskaidro, ka viņ u tē ja ir ļ oti dā rga, un š eit tē ja ir no 170 lī dz 5000 rū pijā m ($ 1 » 112 rū pijas), t. i. , l

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Отель Taj Exotica
Слоны в национальном парке
Полоннарува
Цейлонские чайные плантации
Орхидеи в Пераденийском ботсаду
Географический центр Шри-Ланки
Наша девчонка Рани в юбочке
Храм Зуба Будды в Канди
Индуистский храм возле Матале
Анурадхапура. Ступа
Храм в Дамбулле
Мальчик, продающий королевские кокосы
Слоновий питомник в Пиннавеле
Красавчик!
Закат в Коломбо
Небесный батик
Сигирия
Черепаховая ферма.
Līdzīgi stāsti
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums