Cūka zvērēja. 5. daļa.

30 Novembris 2018 Ceļošanas laiks: no 04 Novembris 2018 ieslēgts 16 Novembris 2018
Reputācija: +15097.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Sā kotnē ji es plā noju aprobež oties ar ekskursiju pa pludmalē m uz dienvidiem no Unavatunas, jo pē dē jo reizi braucu ar vilcienu. Un es zvē rē ju un zvē rē ju, ka nekad vairs neieš u uz salas centru. Bet, pirmkā rt, ideja par kā pš anu kalnā ir stingri iesakņ ojusies smadzenē s. Man pat gribē jā s atkā rtot uzkā pš anu Mozus kalnā . Bet, tā kā brauciens notika nevis Eģ os, bet gan Č empionu lī gā , tad kalns tika izvē lē ts savā dā k, lai arī ne mazā k svē ts. Ā dama virsotne! Vajag izmantot Verkas pagaidu prombū tni un darī t!

Bet cik neē rti tur nokļ ū t! Es atcē lu iespē ju doties tū lī t pē c ieraš anā s. Lai pī ķ a laikā bū tu laiks rī tausmai, jums jā iziet ā rā ne vairā k kā.3 naktis. Pē c ne tā vieglā kā lidojuma un negulē tā s nakts, kā rtī gi neatpū š oties, skrā pē ties 2200 m nebija tā labā kā doma. Braukt š urpu turpu no krasta arī nav nekā da sajū sma.

Bija iespē ja pacelties pirms atgrieš anā s mā jā s.


Tomē r nokļ ū t Hatonā no krasta un tajā naktī uzkā pt kalnā nebija iespē jams. Nepiecieš ama starpaptura. Un kur? Nu, protams, Ellā . Pē dē jo reizi man tur ļ oti patika. Arī matu gumiju tur aizmirsu. Š ī ir otrā reize. Un zī me ir zī me. Kaut ko aizmirsu, noteikti bū s jā atgriež as. Un, treš kā rt, Ella-roks palika Ellā , mū su neiekarotais. Pat ar š o iemeslu principā pietiek, lai apmeklē tu š o gleznaino vietu.

Sā kumā es gribē ju atstā t Ellu uz vienu nakti, bet nezinā ju, cik ilgi mē s tur nokļ ū sim. Pā rgā jiens uz Ella Rock ilgst 4 stundas. Jums nevar bū t laika lī dz tumsai. Naktī doties uz turieni, lai sagaidī tu rī tausmu, pē c tam ar ziepē m doties lejā , lai paspē tu uz vilcienu, un nā kamajā vakarā atkal doties uz kā du nopietnā ku kalnu, arī tā ir ideja.

Tā , nocietinā jusi sirdi, viņ a pavadī ja veselas trī s naktis pie okeā na, upurē jot tā s kalniem. Divas Ellā un viena Delhuzi ciematā Ā dama virsotnes pakā jē .

Kad mē s aizgā jā m, villas saimniece jautā ja, kur mē s ejam tā lā k? Es teicu, lai viņ a iet pie Ellas. Es domā ju, ka viņ a pat nezinā ja, kur tas atrodas. Bet meita viņ ai kaut ko emocionā li paskaidroja. Piemē ram, es sapratu.

Devos uz autoostu. Bija pirmdiena. Bē rni tika nogā dā ti skolā un bē rnudā rzā , kas atrodas uz ielas, kas ved no Hiriketiya uz Dickwell. Izskatā s pē c vasaras. Kā pē c bē rni skolā ? Ak, jā ! Mū ž ī gā vasara ir klā t, tā pē c tagad neej uz skolu? Un klases, kā es saprotu, atradā s š ajā skolā ē kas augš ā , zem jumta zem klajas debess. Skaistums! Nav nepiecieš ams pusi dienas sē dē t piesmakuš ā telpā . Un man patika plakā ts, kas karā jā s pie skolas ž oga.

“Jā... Mē s joprojā m slikti izglī tojam savu jaunatni! " (ar). Lū k, kā !

Devos trasē .

Garā m steidzā s autobuss Kolombo-Nuvara-Elija, lai aizvestu mū s taisni uz Ellu. Lū k, sasodī ts! Nieze ilgu laiku. Tagad jā rū c uz pā rsū tī š anu. Autoostā iesā kumam viņ i iekā pa autobusā Dikvella-Tangalle, jo neviens nebrauca. Tangalle ir diezgan liela pilsē ta, un vajadzē tu bū t vairā k iespē ju aizbraukt.

Autobuss, izrā dā s, apstā jas ciematā , kur atrodas Howling Hole. Ī paš as vajadzī bas stutē t lī dz trasei nebija. Bet kurš to zinā ja?

Tangalle pē c 3 minū š u pavadī š anas mē s iekā pā m autobusā , kuru man norā dī ja meitene, kuru jautā ju. Un š is autobuss, izrā dā s, brauca cauri Dikvelam. Tas ir, mē s tur varē tu droš i sē dē t uz tā . Bet kurš to zinā ja?


Autobuss bija pilns. Priekš ē jā rindā pretē jā s ejas pusē s bija palikuš as tikai divas sē dvietas. Mē s apsē dā mies. Un lietas tiks uzraudzī tas.

Konduktors izsita biļ eti par 190 rū pijā m.

Bet tikai viens. Un viņ a samaksā ja par diviem. Vē l viens veids, kā š ķ irties. Bet man daudz cilvē cī gā k. Viņ š krā pa, patiesī bā , nevis mani, bet valsti. Nu vai autobusa ī paš nieks. Es nezinu, kam tas pieder. Kopumā biļ eš u cenas Č empionu lī gā ir noslē pums aiz septiņ iem zī mogiem. Ja parastā skolas autobusā aizkari tika piekā rti un televizors tika ieslē gts pilnā skaļ umā , tas jau ir iekļ auts kategorijā "septiņ i luksusa"! Es redzē ju bez aizkariem, ar izslē gtu televizoru, brauciens, kurā bija lī dzī gs. Daž iem konduktoriem bija kases aparā ti, citi izdalī ja papī rī š us, uz kuriem uzzī mē ja kā dus rū ķ us – ne ciparus, ne parakstu. Reti kad sanā ca godī gs. Bet sanā ca. Viens man iedeva santī mu. Un tā , vismaz par divā m rū pijā m, bet krā pjas. Tā tad, esmu ar to samierinā jusies. Tomē r tur nav kontrolieru. Diriģ ents ir karalis un dievs. Un vē l. Cik ievē roju, tad Č empionu lī gā pensiju sertifikā tu nav. Maksā visi, izņ emot mū kus.

Autobuss jau kustē jā s, kad tajā iekā pa puisis ar spieķ i. Akls. Es gribē ju viņ am iedot vietu, bet blakus sē doš ais onkulis mani atturē ja. Puisis aiz tā nestā v. Salocī jis spieķ i, viņ š izvilka tamburī nu. Un sā kā s! Viņ š dziedā ja, protams, skaisti. Un viņ š pieklauvē ja pie tamburī nas, sita sitienu. Tikai tas viss notika virs manas galvas. Bū t klausī tā jam pirmajā rindā ne vienmē r ir jautri.

Es ielauzos un iedevu mā ksliniekam 10 rū pijas, kuras viņ š uzreiz iedeva diriģ entam kā maksu. Proti, arī invalī di tajos neslī kst.

Pavadot 3 stundas ceļ ā , mē s sasniedzā m Velavaju, kur iekā pā m autobusā uz Ellu. Bet, ja pagā juš ajā gadā izbraucā m uzreiz, tad tagad bija jā gaida pusstundu, lai paspē tu citi pasaž ieri. Vē l stunda - un esam klā t. Pa ceļ am viņ i redzē ja, kā ekskavators grā bj zemes nogruvumu. Mē s paslī dē jā m, un pretimnā koš ā plū sma mums paskrē ja garā m. Veiksmi.


Bija diezgan saulains. Manas bailes, ka lī s lietus, bija veltī gas.

Un, ja piekrastē to vē l var kaut kā izdzī vot, tad kalnos - tā ir tikai katastrofa un ambī cijas visiem plā niem.

Izkā pjot no autobusa un atgriež oties piecus metrus atpakaļ , mē s nogriezā mies uz Vodopadnaya ielu. Gandrī z pirmais ž ests man š ķ ita neskaidri pazī stams no rezervā cijas fotoattē liem. Bez vilcinā š anā s mē s devā mies turp. Mums ierā dī ja istabu blakus reģ istratū rai, kuru ī rē jā m par 3000 rū pijā m par nakti. Brokastis nebija iekļ autas. Nu nevajag.

Pē c vecmā miņ as piekauš anas es sapratu, ka mums joprojā m ir daudz rū piju. Varam atļ auties ī rē t istabu bez virtuves. Vienmē r š eit nav zivju un nav ko gatavot. Jū s varat ē st kafejnī cā . Tā pē c mē s tur devā mies. Iedziļ inoties pirmajā , ko es satiku, mē s pasū tī jā m zupu un vienu cotta diviem. Ienā cā m Ellā desmitos pā ri diviem, un trijos jau ē dā m savu zupu. Vadiks ir mans mī ļ ā kais tomā ts, un es esmu tomā ts. Ak, kā ds š arms! Asaras tecē ja un puņ ķ i tecē ja, viņ š bija tik karsts un ass!

Uz cotta tika atnesti divi š ķ ī vji ar karstā m mē rcē m, bet, salī dzinot ar zupu, tie nebija nekas, un mē s tos pilnī bā ielejā m traukā .

Samaksā ja 1700 rū pijas. Tā ir mā rciņ a garneļ u un divas pudeles alus. Vai puskilogramu garneļ u un 6 pudeles alus.

Pastiprinā ti devā mies vieglā pastaigā – uzkā pjot mazajā Ā dama virsotnē . Pirms gada mē s š eit devā mies augš ā no rī ta, tā pē c debesis bija pilnī gi skaidras. Tagad kļ uva tumš s, un bija nedaudz migla. Tā ir š o vietu ī patnī ba. Nu, bet lietus joprojā m nebija. Miglā js pieš ķ ī ra kalniem zinā mu noslē pumu.

Un sarkanais suns augš ā gada laikā nedaudz mainī ja savu atraš anā s vietu. Pē dē jo reizi viņ a gulē ja zem Budas.

Kā da meitene izņ ē ma š okolā des tā felī ti un č ukstē ja.

Suns nekavē joties pamodā s un pā rcē lā s uz skaņ as avotu. Bet meitene, vai nu mantkā rī bā , vai nobijusies no suņ a, ā tri iebā za stieni mutē , un suns, neē dis sā ļ u, atgriezā s sā kuma stā voklī un uzreiz atkal aizmiga.


Ko es varu jums pastā stī t? Pie skaistuma pierod, kā arī pie visa pā rē jā . Mē s esam š eit bijuš i agrā k, tā pē c pagā juš ajā gadā mē s nebijā m sajū smā . Paņ ē muš i pā ris kadrus, devā mies lejā . Gribē jā m pirms saulrieta paspē t apmeklē t 9 loku tiltu, ko gan jau esam redzē juš i. Mums kaut kas jā dara!

Takas malā sē dē ja sveš s vī rietis ar milzī gu kameru un kaut ko cietu salaboja. Viņ a sā ka rū pī gi skatī ties, kas tieš i. Kaut kas zaļ š . Tauriņ š , vai kā ? Es viņ am jautā ju - "Tauriņ š ? ». Nē , viņ š saka, hameleons! Oho! Es nekad neesmu redzē jis tā du zvē ru savvaļ ā . Un viņ a nofotografē ja sevi.

Kara tante mē ģ inā ja man kaut ko paskaidrot savā ievestajā valodā . Ja es pareizi saprotu, jums jā gaida vienpadsmit minū tes, lai tas mainī tu krā su. Aiziet! ES gaidī š u! Vieglā k bū tu viņ u iesist tā , ka viņ š purpursarkans kļ uva par traipu, bet es nevaru nodarī t pā ri dzī vniekiem.

Un mē s aizgā jā m. Izrā dā s, lai nokļ ū tu lī dz tiltam, nav jā kā pj uz trases. Pirms nokļ ū š anas lejā ieraudzī jā m zī mi ar bultiņ u, kas norā dī ja vē lamo virzienu.

Pa ceļ am sastapā m viesnī cu, kas sastā vē ja no ļ oti pievilcī gā m bū diņ ā m.

Mē s tos redzē jā m no augš as.

To sauca par "98 akriem". Uz izkā rtnes, kuru aizmirsu nofotografē t, bija uzraksts, piemē ram, "Tikai iedzī votā jiem". Ak kā ! MI-7? Mossad? Vai arī tas bija domā ts tikai č empionu lī gas pilsoņ iem?

Jau mā jā s apskatī jos rezervā ciju. Jā , nekas lī dzī gs viesnī cai!

Mē s ī rē jā m istabu par 500 grivnā m, un istaba "98 akriem" maksā ja 5500 par nakti! To var atļ auties tikai iedzī votā ji. Bet skati no panorā mas logiem ir patieš ā m satriecoš i. Un tur ir peldbaseins. Tā tad meitenē m ar Verkas sindromu š eit patiktu.

Bija arī tā das mā jiņ as.

Jautā ja puiš iem, kas stā vē ja jums blakus, cik š eit maksā nakts? Izrā dī jā s, ka tas maksā.50 USD par nakti.

Un š eit ir tilts.

Ceļ š veda caur privā tiem pagalmiem. Iedzī votā ji nemaz neiebilda. Bet š eit nedzī vo tikai cilvē ki.

Mē s nokā pā m uz tilta un devā mies mā jā s ar gulš ņ iem.

Vakariņ as. Mē s labi pastaigā jā mies un ļ oti gribē jā m alu. Pa ceļ am uzgā jā m kā du bā ru, kur pagriezā mies. Situā cija bija oriģ inā la un nesarež ģ ī ta.


Lē tā kais vietē jais alus maksā ja pat 500 rū pijas. Paaaadumaesh! Nauda dedzina augš stilbu. Mē s to varam atļ auties, lai gan zinā m, kur lē tā k. Viesmī lis atnesa Lionas pudeli, divas glā zes no saldē tavas un 4 lā zerdiskus kā statī vus.

Oriģ inā ls! Lai gan pē c pagā juš ā gada kabeļ u ruļ ļ iem, kas tika piestiprinā ti pie galdiem, es vairs nebiju pā rsteigts. Pie alus tika pievestas arī asas blē ņ as, piemē ram, mū su salmiņ i.

Kad mē s izkā pā m no bā ra, bija jau satumst.

Ir pienā cis laiks vakariņ ot. Un kā das vakariņ as bez Calypso? Aizbraucā m uz vienī go vietu Ellā , kur tirgo alkoholu. Š eit nebija cenu zī mju. Es saku opija tirgotā jam par Red Calypso cilvē kiem un izgrū ž u caur restē m 2500. Viņ š man saka 3350! Bū ru ar pirkstu uz pudeles norā dī tā s cenas. Viņ š sā k teikt kaut ko emocionā lu.

Es pat nemē ģ inā ju saprast. Acī mredzot viņ š raudā ja par lielo uzcenojumu. Un vī ģ es ar viņ u! Nauda ir neizmē rojama!

Nā kamais mē rķ is ir lielveikals. Ellā ir nesalī dzinā mi sliktā k nekā piekrastē . Bija Food City ķ ē de. Un viņ as taustekļ i š eit vē l nav sasnieguš i. Pichalka! Ne zivju nodaļ a, ne alkohola nodaļ a. Lai gan kurds bija pieejams. Bet kā ds pavisam nepazī stams zī mols.

Dikvelā mē s vispirms nopirkā m kurdu (vai kurdu, kurš jums patī k) mā la traukā , par kuru tiku ļ oti slavē ts. Bija bifeļ i un govis. Nopirkā m govis lielveikalā plastmasas iepakojumā , tā pē c nolē mā m izmē ģ inā t bifeļ us.

Un viņ š man nepatika. Tas atš ķ ī rā s no veikala ar tekstū ru un garš u. Virsa bija kā garoza, kas garš oja pē c piedeguma, lai gan absolū ti sniegbalta, lī dz neglī tumam taukaina, lipī ga pie aukslē jā m.

Konsistence bija nā sī s atš ķ irī bā no veikala, absolū ti viendabī ga un maiga. Un dabī gā produkta garš a bija skā bena, bez palmu sī rupa to vispā r nebū tu iespē jams ē st. Sapratu, ka gatavoš anas tehnoloģ ijas ziņ ā tas ir lī dzī gs mū su arā nam (nejaukt ar airā nu). Tikai mū sē jā ir tikai savienī ba.

Bet š eit mē s beidzot atradā m vī raka kociņ us. Es viņ us nesatiku ne Hallē , ne Dikvelā . Protams, mē s nedevā mies uz Hikaduvu, lai viņ iem sekotu. Nopirka, laimī gā kā rtā , veselas 7 kastes.


Nopirkuš i mango un banā nus uz paplā tes, viņ i atgriezā s mā jā s un apmetā s vakariņ ot uz balkona. Bija, protams, vē sā ks nekā piekrastē . Nu neko! Drī zumā atgriezī š os mā jā s, un vajadzē s mazliet no jauna aklimatizē ties.

Mū su balkons bija ļ oti nosacī ts.

Durvju priekš ā ir platforma ar balustrā di, aiz kuras ir vē l viens lielā ks laukums, ar pā ris galdiņ iem.

Un tikai tad - pā rtraukums uz trasi. Un tā kaimiņ i no citā m brī vi stā voš ā m istabā m sā ka pievilkties pē c š iem galdiem. Acī mredzot viņ iem wifi ir vā jā ks, jo tā lā k no reģ istratū ras. Viņ iem bija savi balkoni. Labā k sē dē sim tur. Protams, viņ i mū s netraucē ja, mē s tikai gribē jā m bū t riebekļ i. Atpū š oties ar saldajiem Skorpioniem, gludi pā rceļ oties uz Kipelovu, viņ i bez brī dinā juma pā rtrauca mū su "Ceļ ojumu". Nē , ne Desireless. Vads.

Pē c tam ar sasnieguma sajū tu viņ i pameta š ū puli. No rī ta mums ir treniņ kā piens uz Ella Rock.

Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Наш отель на горе
Рецепшн
Līdzīgi stāsti
komentāri (12) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums