Mežonis uz Šrilanku. Dummies rokasgrāmata (6. sērija)

29 Novembris 2017 Ceļošanas laiks: no 06 Novembris 2017 ieslēgts 17 Novembris 2017
Reputācija: +15097.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

No rī ta pē c brokastī m un istabas ī rē š anas diezgan sirsnī gi atvadī jā mies no uzrauga. Aizvilka ar visā m mantā m uz autoostu. Mē s pat nemē ģ inā jā m iekā pt tieš ajā Kolombo-Matara autobusā - tas bija problemā tiski ar krā miem. Pē c maniem novē rojumiem, tas bija pā rpildī ts jebkurā diennakts laikā . Un kur viņ i visi dodas?

Mē s iekā pā m tukš ā autobusā no Hikaaduwa-Galle. Diriģ ents staigā ja apkā rt ar lupatiņ u un laku, slaukot iekš pusi. Carrier ieslē dza daž us sē rī gus dziedā jumus — iespē jams, daž as budistu mantru lū gš anas. Viņ am aiz sē dekļ a kū pē ja vī raka kociņ u saiš ķ is. Nu, tik dievbijī gs!

Iepriekš ē jā dienā es alkohola veikalā iztē rē ju visas mazā s lietas - pā rdevē jai nebija naudas no lielā rē ķ ina. Un tagad man vajadzē ja dot diriģ entam 1000 rū piju. Viņ š to paņ ē ma klusī bā , bet kaut kā nesteidzā s atdot. Es par to neuztraucos — varbū t lī dz š im laikam neesmu dziedā jusi?


Klosteriskā s vaimanas tika aizstā tas ar nedaudz jautrā kiem klipiem par nelaimī gu mī lestī bu, ko papildinā ja skaistas jū ras ainavas. Mana sirds saž ņ audzā s un saskrē ja asaras! Kur mē s braucam (atvainojiet, mē s ejam)? Priekš kam? Bet tilti ir nodedzinā ti.

Kad Hikaduva jau bija aizbraukusi un vē l bija tā lu lī dz Gallei, vadī tā js izvilka smē ķ ē š anas kociņ us un izmeta tos pa logu. Daž i smieklī gi! Tie vē l nav pat pusē !

Un joprojā m nav nekā du izmaiņ u! Ieradā mies autoostā . Iznā ca Vadiks un Vera, es viņ iem iedevu mantas. Š oferis mī ļ i man uzsmaidī ja. Es saku, kur ir č enč s? Viņ š piezvanī ja diriģ entam, kurš jau bija izlē cis, un viņ š man pasniedza daž us rē ķ inus. Lī dz tam es jau biju aizgā jis. Konduktors ielē ca salonā , un autobuss aizbrauca. Pē c saskaitī š anas es atklā ju, ka š is nelietis mums lē sa biļ eti uz 300 rū pijā m! Mē s diezgan biež i braucā m š urpu turpu š ajā virzienā , un pē c pieredzes uzzinā ju, ka biļ etes cena nav pat 40 rū pijas, bet 35. Un tad 100!

Pateikusi pagaidī t, viņ a devā s meklē t autobusu. Viņ š jau stā vē ja uz citas platformas, un konduktors, kā tas bija ierasts, nepatī kamā balsī pamā ja pasaž ieriem. Es viņ am saku, ka viņ š man iedeva 700 rū pijas. Viņ š aizbē ga autobusā . Es naivi ticē ju, ka viņ š gā ja pē c trū kstoš ā s summas. Kad viņ š atgriezā s, viņ š kaut ko iegrū da man rokā un ielē ca autobusā , kurš uzreiz nokrita. Izspiedusi dū ri, viņ a atklā ja, ka tā nav nauda, ​ ​ bet, piemē ram, biļ etes - garš papī rs, uz kura viņ š trī s reizes ar roku uzrakstī ja “100”! Mani vienkā rš i pā rsteidz tā da nekaunī ba! Š eit ir parazī ts! Un viņ š izlikā s pieklā jī gs! Buda tev uz galvas!

Man bija jā norij š ī tablete! Ne jau tā , protams, tā ir liela summa - tikai 33 grivnas, par kurā m es tiku izkrā pta. Vai bija vē rts viņ as dē ļ sabojā t savu karmu? Bet mans garastā voklis bija diezgan slikti sabojā ts. Es jau tagad esmu nevajadzī gi aizdomī gs, un tagad, vē l jo vairā k, es sā ku gaidī t no visiem un katru netī ro triku.

Izmantojiet nā kamo Galle-Matara autobusu.


Iepriekš ē jā reizē brauciens no Hikaduvas uz Mataru mums izmaksā ja 60 rū pijas. Nu, no Halles nevar bū t dā rgā k? Izrā dī jā s, ka pat kā var! Tiesa, š oreiz pret mums izturē jā s humā nā k, 65 veicot trī s vai pat č etras reizes lielā ku distanci nekā Hikkaduwa-Galle. Ī sā k sakot, es sapratu, ka kravas pā rvadā jumu cenas Š rilankā ir tieš i atkarī gas no konduktora integritā tes. Bet š ajā konkrē tajā gadī jumā acī mredzot tā lsatiksmes lidojumi ir lē tā ki nekā tuvē jie. Vai varbū t nē ! Vienkā rš i nepatī kami domā t, ka mani atkal iemeta!

Papildus lē tajam autobusam Kolombo–Matara tieš ajam autobusam bija vē l viena priekš rocī ba – tas brauca gandrī z bez pieturas, un ceļ š tobrī d mums prasī ja tikai pusotru stundu. Nu š oreiz bija savā dā k. Matarā ieradā mies jau vienpadsmitā s sā kumā . Tieš ais autobuss uz Ellu jau ir aizbraucis, kā arī garā mbraucoš ā Matara - Nuwara Eliya.

Uz perona kabī nē (laikam informā cijas galds) puisis pateica, ar kuru autobusu mums jā brauc un cikos tas atiet. Tikko bija laiks apmeklē t piebū vi profilakses nolū kos (ceļ š vē l bija garš ). Mā tī te nez kā pē c izrā dī jā s 2x dā rgā ka par tē viņ u! (attiecī gi 20 un 10 rū pijas).

Ja agrā k mū su bagā ž a tika sakrauta netā lu no bagā ž as nodalī juma, tieš i uz to mī kstajā m zaļ ajā m mā kslī gajā m apvalkā m, tad tagad tā , kā paredzē ts, tiek iekrauta bagā ž as nodalī jumā . Labi, es domā ju! Tagad viņ i maksā arī par bagā ž u pilnā apmē rā ! Katram gadī jumam sagatavoju mazā ku rē ķ inu (500) - beidziet mū s mā nī t! Es to pasniedzu diriģ entam, un viņ š man iedod no jums 630 rū pijas. Un iedod č eku, kas apzī mogots ar kases aparā tu. Un tur ir rakstī ts gala stacija - Velavaja. Tas ir nedaudz pirms Ellas. Es sasmē jos un teicu: "Vai tikai Velaveja? ". Diriģ ents sā k man kaut ko teikt, skatoties tieš i man acī s.

Protams, es nesapratu ne vā rda, bet manā galvā skaidri izskanē ja tulkojums: “Ja kaut kas neder, vari izkā pt un braukt ar citu autobusu! ". Vai tas ir noticis ar jums? Vai ne? Tā tad esmu kļ uvis traks! Kā da neraž a!

Viņ a noplā tī ja rokas un iedeva viņ am vajadzī go summu. Es ieskatī jos savos papī ros un atradu ierakstu, ka Matara-Ella cena patieš ā m bija aptuveni 250 rū pijas. Aizmirsti. Ī paš i kases aparā ts! Jū s nevarat ar viņ u strī dē ties.


Es domā ju, ka mē s tū lī t pagriezī simies iekš zemē , bet nē ! Mē s ilgi braucā m gar krastu. Nu ļ oti ilgi! Dikvelā bija mež onī gi sastrē gumi. No automaš ī nu logiem izvirzī jā s zaļ i karogi, sprā ga petardes. Es pat aizvē ru logu, lai netiktu ciests. Kas notiek? Pilnmē ness jau pagā jis, jauns mē ness vē l nav atnā cis. Š ķ iet, ka š ajā dienā nevajadzē tu bū t brī vdienā m?

Autobuss tik tikko kustē jā s. Saule ir pā ri pusdienlaikam, un mē s joprojā m esam piekrastē ! Smadzenes izpalī dzī gi zī mē ja attē lus, vienu baisā ku par otru.

Mē s ierodamies pilnī gā tumsā un nevaram atrast savu viesnī cu! Nē , ne š ā di! Lī st lietus un mē s velkam savu koferi un mugursomas pilnī gā tumsā , slapji un auksti!

Bet nesē js ir ā murs! Daž reiz viņ š ieguva nekaunī bu un apsteidza veselas automaš ī nu un autobusu kolonnas pretē jā virzienā . Kad sastrē gumi bija beiguš ies, viņ š metā s tā dā ā trumā , ka varē ja tikai lū gt!

Mē s braucā m gar krastu lī dz pat Hambantotai. Lai labā k redzē tu, mē s katrs sē dē jā m pie loga. Bet es jau paspē ju izbaudī t okeā nu, un daudz necietu. Un Vadiks vē l kaut ko pa ceļ am fotografē ja.

Mē s pabraucā m garā m kā dai lidostai ar platiem pretencioziem soļ iem pie ieejas. Tač u lidmaš ī nas netika redzē tas ne paceļ oties, ne nolaiž oties.

Daudz vē lā k mē s satikā m lidmaš ī nu, kas nez kā pē c stā vē ja pie ceļ a

Diriģ ents pienā ca pie manis un sā ka kaut ko skaidrot.

Iekš ē jais tulks š oreiz neieslē dzā s, bet jau sapratu (jo zinā ju), ka vajag pā rsē sties citā autobusā . Maksa ir 60 rū pijas. Velavejā , atdevis mums mū su bagā ž u, konduktors norā dī ja uz autobusu, ar kuru mums bija jā brauc. Un mē s gandrī z uzreiz devā mies tā lā k.

60 nav 60, bet no mums katram tika iekasē tas 64 rū pijas. Tā kā autobuss jau devā s ceļ ā , visas vietas bija aizņ emtas. Man vajadzē ja stā vē t, noliecoties, lai redzē tu, kas atrodas aiz loga. Un aiz loga bija ko redzē t! Kalni ir sā kuš ies!

Drī z cilvē ki iznā ca ā rā , un mē s apsē dā mies. Fotografē ju bezgalī gi!

Mē s nebraucā m tik ilgi. Kaut kur pusč etros ieradā mies Ellā . Diezgan gleznains ciemats. Un pats galvenais, bez lietus! Vienkā rš i lasī ju, ka pē c vakariņ ā m viņ am kā likums ir kur bū t! Kalni!

Tā tad, kur atrodas mū su viesnī ca?


Rezervē jot solī ja, ka tas ir 800 metrus no centra. Nez, protams, kur te ir centrs? Manā telefonā esoš ā karte noderē ja un parā dī ja, kur jā griež as. Mē s pagriezā mies un sā kā m kā pt pa serpentī nu kalnā . Pē c pirmā s cilpas smarž oja "dieviš ķ i"! Ceļ š izrā dī jā s kaut kas lī dzī gs atkritumu pā rstrā des (š ķ iroš anas) stacijai. Es ā tri metos augš ā kalnā . Kad smarž a pā rstā ja kutinā t nā sis, viņ a apstā jā s, lai paskatī tos apkā rtni. Jā , iespaidī gi! Es labā k tur nokļ ū tu, nometu mantas un skrienu pastaigā ties. Lī dz saulrietam vē l divas stundas!

Bet kā ! Skrien š eit! Verka, un pa taisno, nav ī paš i staigā tā js, bet te ir kalns! Jā , pat ar mugursomu! Viņ as vī rs ir lielisks slē potā js un kalnu tū rists, tik daudzus gadus viņ š nekad nav pū lē jies no viņ as taisī t vī rieti! Priekš kam? Viņ am tā ir ē rtā k - kamē r viņ š ir kalnos, sieva mā jā s vā ra borš č u un sargā suni. Un tagad man sā p!

Es atstā ju Vadiku, lai pavadī tu pū š oš o Verku un skrē ju uz priekš u.

Pie pagrieziena bija kaudze izkā rtņ u ar daž ā du viesnī cu nosaukumiem. Kur ir mū sē jais? Viņ a nobremzē ja kravas automaš ī nu, no kuras izplū da smirdī gi melni dū mi, un jautā ja vadī tā jam. Viņ š nezinā ja. Tad es iegā ju kā dā ē kā pie ceļ a un jautā ju sievietei, kura iznā ca ā rā . Viņ a man parā dī ja ceļ u, kas jā iet. ES eju. Vē l daž i serpentī na pagriezieni. Forš a viesnī ca. Mū sē jais nav redzams. Tas ir tas, ko es izvē lē jos! Es bū š u nolā dē ts uz mū ž ī bu!

Es to atradu č etrdesmit piektajā orbī tā ! Viņ a izņ ē ma Booking izdruku un atviegloti nopū š oties pasniedza to tuvojoš ajam zemniekam. Neits, sē dies! Viņ š neizpratnē skatī jā s uz mani. Vai tu esi viens, viņ š jautā ? Nē , es saku, mē s trī s! Ah-ah-ah! Nu tad tas ir saprotams! Un kur ir pā rē jie? Kur! (un joki). Viņ i rā po. Viņ š aizveda mani parā dī t istabu. Nu nekas tik telpa! Labā ks par iepriekš ē jo. Lai gan...Stop! Kur ir balkons ar lielisku skatu? Un tur nebija tikai balkons, nebija pat loga! Rež ģ ī ta plaisa kaut kur zem griestiem, es neskaitu. Capeeee! Esam ieraduš ies!

Es gandrī z apraudā jos. Kur ir skats, es jautā ju? Nu nē , viņ š saka, skaties, piedod! Skati tikai dubultspē lē s. Viņ š mani aizveda uz jumta. Lū k, viņ š saka, skats! Tā ir laime! Nē , panorā ma, protams, ir krā š ņ a, tikai skats uz paš u jumtu kaut kā nebija iespaidī gs. Š ķ iet, ka viņ i gatavojā s bū vē t nā kamo stā vu.


Tad, redzot manu neapmierinā tī bu, laipnais saimnieks teica, ka mē s gulē sim tikai istabā . Un mē s varam izmantot nā kamā tukš ā dubultā balkonu. Pavē lē ja parā dī t. Blimey! Tieš i to es redzē ju bildē rezervā cijā .

Esmu mazliet nomierinā jies. Beidzot airē ju savus kompanjonus. Ar nož ē lojoš u skatienu viņ a teica, ka ir sapucē jusies ar viesnī cu. Bet Verkai vairs nebija vienalga. Viņ a sabruka uz gultas, no kurā m bija pat trī s - viena liela un divas nedaudz mazā kas. Labprā t nomainī tu treš o vismaz pret pieklā jī gu logu.

Viesmī lī gais saimnieks piedā vā ja mums tasi tē jas. Bet mē s ar Vadiku jau bē gā m meklē t lielveikalu, un es prasī ju tē ju tikai Verai.

Un lejā no kalna pa serpentī nu bija diezgan patī kami, turklā t bez mugursomā m! Un ne tik tā lu! Beidzot atcerē jos soļ u skaitī tā ju savā telefonā un ieslē dzu to. Pusotrs kilometrs! Ja aizturi elpu un centies nepelē t poligonam pieguloš ajā teritorijā , tad viss ir ļ oti labi!

Nē , mums joprojā m ir jā bloķ ē visi neprā tī gi smirdoš ie transportlī dzekļ i, kas skraida uz priekš u un atpakaļ .

Bet vai š ajā ciematā ir lielveikals? Tam kaut kur jā bū t, es to izlasī ju! Es jautā ju grupai eiropieš u, kas nā ca mums pretī ar jautā jumu. Viens no viņ iem sā ka kaut ko ilgi skaidrot. Es tikai nobolī ju acis. Bet no viņ a tirā des es uzzinā ju divas lietas: pirmkā rt, š eit tieš ā m ir lielveikals! Un, otrkā rt, pē c viņ a roku vicinā š anas es noteicu aptuveno kustī bas virzienu. Nu labi! Senkyu Veri Match!

Sanā kusi krustcelē s, viņ a atkal prasī ja ceļ u, š oreiz no meitenes.

Arī meitene neaprobež ojā s ar pā ris vā rdiem un, grimasē dama, ilgi kaut ko stā stī ja. Saprotu, ka lielveikalā nav tik karsts, klā sts diezgan vā jš ! Aiziet! Atradī sim ko ē damu.

Mē s beidzot atradā m lielveikalu. Patieš ā m, no marinē tiem gurķ iem te nebija ne smakas. Nopirku pā ris bundž u skumbrijas. Lidī ja virs ledusskapja ar sieriem. Vā cija, Holande. Brī pat bija. Nu cenas ir pareizas. Sadalī sim to. Mē s nopirkā m lielu rullī ti kā dā veikalā un devā mies atpakaļ . Atraduš i alus kiosku, nevarē jā m liegt sev prieku izdzert pudeli diviem ar kā du pikantu vietē jo gardumu.


Viesnī cā bija virtuvī te ar elektrisko tē jkannu un daž iem piederumiem. Bija arī plī ts, bet bez gā zes balona. Š eit nebija ne zivju, ne cepamā , tā pē c mums to nevajadzē ja. Bet mums vajadzē ja nazi, bet tā vienkā rš i nebija! Aizgā ju pie saimnieka un teicu, ka vajag nazi, lai atvē rtu konservus.

Atnesa dū š ī gu nazi. Vadiks atvē ra bankas, un mē s iekā rtojā mies tieš i vestibilā , jo istabā to nebija iespē jams izdarī t.

Mums lī dzi bija augļ i, araks un ilgi cietusi jē lkū pinā ta desa, kuru nevarē jā m pā rspē t. Vai nu ņ ē mā m daudz, vai ē dam maz.

Ī paš nieks ir ieradies. Viņ a suns ieradā s.

Saimnieks tika pacienā ts ar desu, suns ar bulciņ u. Par to domā jot, viņ i jautā ja, vai viņ š ir budists? Kā ar cū kgaļ as desu? Viņ š teica, ka ir budists, bet cū kgaļ a nebija problē ma! Un ar prieku apē da š ķ ē li.

Bet tas vē l nav viss!

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
komentāri (34) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums