Trīs laivā, nabadzība un suņi. 4. daļa
Sā ciet š eit >>>
Pa ceļ am pē c piena, atcerē jos, ka mums nav arī maizes. Ko jū s saprastu, pā rtikas iegā de Goā ir liela problē ma. Viegli var atrast tikai visdaž ā dā kos atkritumus, piemē ram, č ipsus, cepumus. Un pienu, olas un maizi pā rdod daž ā s vietā s un, kā likums, tikai no rī ta. Un par desu var tikai sapņ ot. Bet katru rī tu ciems atskanē ja no velosipē da signā la zvana, kad maiznieks brauca š urpu turpu, lī dz kā ds viņ u apturē ja. Man palaimē jā s viņ u satikt, kad viņ š apstā jā s. Komplekts sastā vē ja no astoņ iem ruļ ļ iem un maksā ja 32 rū pijas. Man nebija divu rū piju, un viņ š teica tumoro. Cik runī gs! Piena veikalā man kaut ko prasī ja, š ķ iet, kā du pienu man liet? Bija divas kannas. Otrais, iespē jams, ar bifeļ u vai kazas pienu, vai kā du citu. Es bū tu viņ u izvē lē jusies, bet zinā ju tikai vā rdu "kou". Tā pē c viņ i man to ielē ja. Es maksā ju 42 rū pijas par litru. Turklā t pā rdevē js atrada izmaiņ as maiņ ā s. Tagad es varē ju atdot maizniekam 2 rū pijas, bet es viņ u nesatiku.
Mā jā s mē s ar Vadiku brokastojā m ar pienu un bulciņ u, kas izrā dī jā s diezgan nesaldinā ta. Verka atturē jā s no piena, aprobež ojoties ar desu. Dienu iepriekš jau bijā m nolē muš i samainī t vē l vienu simtu, bet Agnelo, kurš katru dienu interesē jā s par mū su vē lmi samainī t, nebija naudas. Un š odien viņ a dē ls pienā ca pie mums un pasniedza rū pijas. Saskaitī ju - bija 6500. Un kur vē l simts? Viņ š izlikā s muļ ķ is, kā viņ š domā ja, ka par 65. Kad es teicu, ka gribu par 66, viņ š apliecinā ja, ka rī t dos simtu. Nu, labi!
Ejam pa ceļ u pa kreisi. Š eit iela ar veikaliem ā tri beidzā s un aizgā ja privā tmā jas. Daudzas ī rē tas viesu mā jas ar kontakttā lruņ iem uz vā rtiem. Es paņ ē mu daž us no tiem katram gadī jumam. Varē tu kā dam noderē t. Popetļ avs, devā s uz netī rumiem sarkano ceļ u. Kad mā jas bija beiguš ā s, es dzirdē ju kaut kā du dā rdoņ u kokā . Pē rtiķ is! Liels! Es nekad agrā k nebiju redzē jis pē rtiķ us savvaļ ā . Nu, tikai SHL pa ceļ am uz Nuwara Eliya skatienu no tā lienes. Es paķ ē ru fotoaparā tu, bet viņ a auļ oja gar zariem kaut kur biezoknī . Sasniedzā m sazarojumu un pagriezā mies uz jū ras pusi. Mums visapkā rt bija dž ungļ i. Daž as nepazī stamas skaņ as – dū koņ a, svilpoš ana, š alkoņ a. Viņ i atbaidī ja daž us lielus vistas putnus, piemē ram, dumpis. Daba! Un bambuss tur aug pavisam savā dā k nekā Nikitska botā niskajā dā rzā . Nevis atseviš ķ os stumbros, kas veido birzi, bet ķ ekaros. Un stumbri š eit ir resni kā vesela vī rieš a roka. Desmit metrus augsts ar spā rniem galā .
Un tad piens strā dā ja! Eh, labi, ka bijā m dž ungļ os, nevis tā lsatiksmes regulā rajā autobusā ! Iedomā jieties, kas notiktu, ja mē s to izdzertu vakar!
Ceļ š mū s veda uz sarū sē juš o kravas automaš ī nas karkasu. Un kaut kur aiz kokiem atskanē ja bē rnu balsis. Š eit noteikti dzī vo cilvē ki! Mē s nedevā mies turp un devā mies atpakaļ . Ciema nomalē atkal atskanē ja skaļ a koku š alkoņ a. Apkā rt lē kā ja vesels pē rtiķ u bars. Tagad man izdevā s tos nofotografē t, kaut arī no attā luma.
Dosimies uz jū su iecienī tā ko vietu pludmalē . Vadiks nogalinā ja kokosriekstu, kas naktī nokrita no kaimiņ u palmas, noripojot mū su jumtu. Nedzirdē ju, bet Verkas vidū viņ š izraisī ja až iotā ž u.
Vispirms bija nepiecieš ams nolobī t kopru, iegū t rieksta kodolu, pē c tam izdurt caurumu vienā no trim padziļ inā jumiem un izdzert sulu. Pē c tam jums ir jā salauž un jā nomizo č aumalu, un voila! Lū k, debesu prieks!
Es nolē mu sauļ oties. Visu š o laiku pludmalē negulē ju kopumā pusstundu. Visi skrien, skrien. Un, neskatoties uz to, ka biju ģ ē rbusies ļ oti nosacī ti, iedegums kategoriski negribē ja mani mocī t. Es vairā k sauļ ojos Krimā ! Mā jā s izrakā m kaut kā du saules aizsargkrē mu. Tiesa, viņ š jau ir pā rcietis trī s demobilizā cijas, ziemā aizvedā m uz Kaukā zu. Dievs, cik sen tas bija! Vadka un Verka smē rē ja plecus, bet es nē . Nu tā s bija nedaudz apdeguš as (man pleci savā ziņ ā ), bet visas pā rē jā s ķ ermeņ a daļ as bija pretī gi sniegbaltas (pē c maniem standartiem, protams), Krimas iedegums jau bija nomazgā jies. Pē c maniem novē rojumiem, atklā ti sakot, š okolā des cilvē ku, kā mums Melekino, š eit nebija (protams, neskaitot indieš us). Daž i indivī di bija caurspī dī gi zili. Droš i vien visi, tā pat kā mē s š eit ieradā mies, nemaz negulē ja pludmalē , bet gan klī da no vietas uz vietu.
Es neapgū los pat piecas minū tes, kad dzirdē ju satraukti izsaucienus. Indieš u zē ni, stā vot lī dz ceļ iem upē , kā du dzenā . Pienā ca baltais vī rietis ar kameru un sā ka filmē t. Es arī aizgā ju. Puiš i noķ ē ra dū š ī gu krabi.
Pienā ca vē l viena mū su biedru grupa, vī rieš i un tantes. Noī rē jā m krabi un sarī kojā m fotosesiju. Ķ erš anas un fotografē š anas procesā nabaga krabis zaudē ja abus nagus.
Paņ ē muš i gan viņ u, gan nagus, zē ni devā s uz akmeņ iem. Par tā lā ko krabja likteni var tikai minē t.
Š odien nolē mā m mainī t pusdienu vietu un devā mies uz Fatimas kafejnī cu. Vē l viens sievietes vā rds! Bet nevienā no mū su apmeklē tajā m kafejnī cā m sievietes netika novē rotas. Mē s gribē jā m pasū tī t kaut ko "tandoori", bet mums teica, ka š ie ē dieni tiek gatavoti tikai pē c 18:00. Ak! Mums piedā vā ja apskatī t jū ras veltes. Logā bija tī ģ ergarneles, vai varbū t ne tī ģ ergarneles. Daž as no tā m nebija ī paš i svī trainas, bet lielas.
Mē s jautā jā m, cik tas maksā ? Viesmī lis teica: "Viens piecdesmit. " Mē s domā jā m, ka viena maksā ja piecdesmit rū pijas, un pasū tī jā m divas. Plus kartupeļ i un vairā k. Kafejnī cā bija diezgan daudz cilvē ku, pā rsvarā ā rzemnieki. Viņ u vidū bija pā ris jauni, kā es domā ju, indieš i. Meitene bija ī smataina, ar tetovē jumu un smē ķ ē ja! Nu, vienalga, Indijas sieviete! Tiesa, viņ i ar viesmī li runā ja angliski. Advanced Indian majors? Vai Amerikas indiā ņ i? Vā cu pā ris pie blakus galdiņ a maksā ja ar karti. Varbū t tā pē c š ī kafejnī ca ir tik populā ra? Pretī bija vienī gais bankomā ts ciematā . Bet tajā laikā tas tika slē gts. Viņ i nepiegā dā ja keš atmiņ u.
Atvedu mū su pasū tī jumu.
Garneles bija bagā tī gi pildī tas ar garš vielā m. Nu, protams, nekas, bet es domā ju, ka tikai vā rī ti tie bū tu daudz garš ī gā ki. Bet katls ir miris. Un es tajā laikā tirgū neredzē ju tī ģ ergarneles. Kad viņ i atnesa rē ķ inu, izrā dī jā s, ka lieta maksā nevis 50, bet 150. Kad viesmī lis teica “van fifty”, viņ š domā ja simt piecdesmit, izlaiž ot vā rdu melanholija. Gā ja kā jā m! Rē ķ ins bija pusotra gabala. Toreiz, kā parasti, pusdienojā m vidē ji par 700.
Naktī radā s nepiecieš amī ba apmeklē t vannas istabu. Tur atradu dū š ī gu tarakā nu (nejaukt ar prū š u). Es satvē ru mazgā š anas š ļ ū teni un mē ģ inā ju to izskalot kanalizā cijā . Bet viņ š netika cauri. Labi, tieš raidē !
No rī ta, brokastu vietā iedzē ruš i ū deni (ne no krā na, pudelē s), mē s atkal devā mies pa to paš u ceļ u kā vakar. Tikai neapgriezies. Lasī ju, ka vienai meitenei kaut kā izdevā s tikt no Palolemas lī dz Agondai 2.5 stundā s. Sī kā ku informā ciju nebija. Iesim noskaidrot, kā viņ ai tas izdevā s. Viņ i klī da pa ceļ u, nejauš i kaut kur griezdamies. Tā lumā atskanē ja blī kš ķ is. Noš ā va, vai ne? Pagā juš i vē l kā du gabalu, ceļ a malā ieraudzī jā m motociklu un pret to atspiedies ļ oti neprezentē jamu indiā ni. Viņ š smē ķ ē ja, starp ī kš ķ i un rā dī tā jpirkstu turot cigareti. Mana sirds saž ņ audzā s.
Turpinā jums š eit >>>
