Bali vienatnē. 6. daļa. Pēdējā.
Iepriekš ē jā vakarā ilgi sē dē ju uz terases, klausī jos upē un kaislī gi nož ē loju, ka pienā ks rī ts un mums bū s jā dodas prom. Varbū t, ja Tanah Lot viesnī ca nebū tu rezervē ta, mē s tajā dienā nebū tu devuš ies nevienā ekskursijā . Bet tad mē s nebū tu redzē juš i tik daudz skaistumu!
Š eit izmē ģ iniet arī vyberi-relaksā ciju vai aktī vo atpū tu. Tas mani vienmē r saplē š gabalos, ja tas bū tu iespē jams, es paliktu atvaļ inā jumā seš us mē neš us) Tad es noteikti atpū stos un redzē tu pietiekami daudz)
No rī ta saņ ē mu maksimā lo baudu - baseins, upe, pankū kas ar banā nu terasē , saule un slapja akmens smarž a - sagrā bju vē l priekus, lai atvestu uz Kijevu un vē lā k saš ķ irotu, izbaudot atmiņ as. Rī ts Ubudā smarž o tik ī paš i – seno akmeņ u smarž a, kas piesū kusies ar mitrumu un apaugusi ar sū nā m. Š is rī ts ir viens no maniem dā rgumiem, pē c kura patiesī bā dodamies uz tā lā m zemē m un ko ī paš i rū pī gi glabā jam, ejot pā ri atmiņ ā s izmisuma un bezcerī bas brī ž os, kad nevaram pā rraut nepatī kamā s realitā tes jū gu, bet varam plkst. vismaz mū su domā s aizlido uz konservē tas laimes pasauli. Spē ja saglabā t laimi ir viens no maniem nopietnā kajiem tikumiem)
Kad bijā m gatavi, pieskrē ja divas meitenes un nesa mū su bagā ž u uz galvas pa stā vajā m kā pnē m. Atvadī jā mies no saimniekiem, no suņ iem, kaž okzvē ra bū rī un gleznainā pagalma. Ardievu, Ubud, Bali dvē sele, mē s esam pievienojuš i jums savas mazā s dvē seles daļ iņ as! )
Pirmā vieta, kur pē c mana lū guma apstā jā mies, bija kokgrieš anas darbnī ca. Protams, darbnī cu man absolū ti nevajadzē ja, es gribē ju redzē t š o kokgriezē ju ciematu. Tas ir, iela, kur viens pē c otra atrodas veikali ar koka mē belē m un interjera priekš metiem. Man patī k uz to skatī ties, un Bali koka izstrā dā jumi ir ļ oti skaisti. Bet ko es teicu š oferim? ) Ar manu angļ u valodu ir grū ti saprast, ko tieš i es gribu, bet pat krieviski mana meita mani nesaprata un nevarē ja to iztulkot. Acu priekš ā bija bilde, kurā gribē ju iekļ ū t. Un ieguva. . .
Iedomā jieties izstā di, kurā paš i grebē ji ir galvenais eksponā ts. Sē ž kā rtī gā s rindā s un griež , slī pē , lako. . Sajū ta tā da, ka, ieraugot uz ceļ a maš ī nu, vadī tā js komandē : “Motors” un viss š is sargs uzreiz ķ eras pie darba. Viņ i to dara tik cī tī gi, ka vē lme vismaz kaut ko no viņ iem iegā dā ties rodas jau pirmajā s komunikā cijas minū tē s ar viņ iem. Tiesa, š ī vē lme pazū d, kad iepazī stamies ar cenā m. Lai gan, godī gi sakot, jā saka, ka lietas tur ir š edevri. Ir tā di darbiņ i! Piegā de uz Kijevu ir iespē jama ar visu, kas tur ir, pat ar milzī gu dejojoš u ziloni)
Ž ē l, ka tur nevar fotografē t, vismaz vienam tas noderē tu) Troika par centī bu)
Manas meitas seja bija tik neapmierinā ta ar š ā du orientieri, ka š oferis pat samulsa, bija skaidrs, ka viņ am š is brī dis bija slidens. Bet neviens mū s tur nevilka, tā da punkta plā nā nebija.
Mē s uzkā pā m kaut kur augš ā kalnos, kļ uva vē sā ks, un, kad izgā jā m uz skatu laukumu pie Buyan un Tambligan ezeriem, vē jš pū ta diezgan nopietni. Uzvilkā m jakas, bet tik un tā bija neomulī gi, gribē jā s kafiju vai kā du citu karstu dzē rienu un pasē dē t, bet kafiju neatradā m, un vē jš mū s dzenā s tā lā k - ej, viņ š teica, tev vē l tik daudz priekš ā ! ) Ezeri skaisti, bet es tur uzbudinā ju, tad nē ) Uz č etrinieka. Kafijas noteikti bija par maz
Vē l nedaudz uz kalniem un dodieties uz Munduk ū denskritumu. Š eit ir diezgan auksts, sā k lī t, sildā mies stiprā k. Ceļ š lietū bija nedaudz neomulī gs, jo veda lejā un kā jas paslī dē ja, biju sandalē s un tajā s iekā pu ū denskritumā , vispā r saplē su un izmetu, labi, ka atgriezos. Un lī dzi mums bija č ī bas peldē š anai un patiesī bā ū denskritumam tā s paņ ē mā m. Kā pē c viņ i nemainī jā s, es nezinu. Mazliet pazaudē ts.
Par pieeju ū denskritumam viņ i paņ em naudu, es neatceros, cik. Tas ir tik jocī gi - tu ej pa mež u, tu ej, pē kš ņ i stā v kiosks - kase. Samaksā ju un devos tā lā k. Iespē jams, ir tikai viens veids. Vai arī viņ i izveido š ā das biļ eš u kases visā mež ā )
Cienī gs ū denskritums! No visiem ū denskritumiem, ko esmu redzē jis, š is ir patiesi iespaidī gs. Bet es nekad agrā k neesmu redzē jis lielu. Ū dens plū st zemē ar tā du spē ku, ka ir ū dens putekļ u siena. Tā ir pieredze mū ž a garumā ! Emocijas sit augstu vilni. Slapjš , auksts, un kā traks kā pt š ajos putekļ os, enerģ ija ir grandioza!
Pat no tā lienes tu jū ti spē ku, bet tuvu tas vienkā rš i pū š . Daž i, ī paš i izmisuš i, tū risti peldē jā s, lai gan bija patieš ā m auksts. Lietus tieš ā m mitē jā s, bet mē s to nejutā m. Bijā m slapji cauri, vismaz visu sagriezā m. Lietusmē telis noteikti noderē tu. Pieci ar diviem plusiem un vē l nedaudz š im priekam! ) Iespē jams, tas bija mans spē cī gā kais iespaids. Un vē l pē rtiķ us)
Pā rģ ē rbjamies un mainā m apavus, labi, ka koferi ir lī dzi) Dodamies uz Bratan ezeru, pa ceļ am satiekam ubagu pē rtiķ u baru. Viens man nozaga kē ksiņ u iepakojumā , uzmanī gi saplē sa un pats visu apē da. Tā ds liels, acī mredzot viņ iem tur ir krusttē vs) Pā rē jie ž ē lojoš i skatī jā s uz viņ u tā . Var redzē t, ka gribē ja, bet neuzdroš inā jā s tuvoties. Mazajiem tā dā ģ imenē ir ļ oti grū ti, jo viņ i nekā di nevar ē st) Ir ļ oti augstprā tī gi, tieš ā veidā kož viens otram mugurā un cik barojat, tik karš turpinā s. Vieta nepā rprotami tū ristiska, pievilinā ta, pā rtiku pā rdod pavisam netā lu, mums bija lī dzi, bet daudzi droš i vien pē rk.
Beigā s izdalī jā m visu ē damo un braucā m tā lā k. Lielie pē rtiķ i! )
Izsalkuš ie nokļ uva pie Bratan ezera un uzreiz kā bufetē devā s uz tū ristu ē dnī cu, kas arī tiek bļ austī ta par trakā m cenā m. Cenu nevaru pateikt, neatceros. Lai viņ i mani pā rsteidz, bet banā ni mī klā pā rē dā s, tur apē du vairā kas porcijas) Ar kaut kā du brī niš ķ ī gu mē rci.
Uz ezera atrodas templis uz ū dens - Pura Ulun Danu. Es gaidī ju vairā k gan no ezera, gan no tempļ a. Mani kaut kā nemaz nesajū sminā ja. Cilvē ku pū ļ i nebija, bija drū ms, vē ss, vē jains. Templis, lai arī uz ū dens, bet ļ oti tuvu krastam, mazs. Varbū t esmu noguris no iespaidiem. Č etri, manuprā t. Bet es zinu cilvē kus, kuriem viss ir pieci plus)
Laiks jau steidzā s pretī vakaram, un mums steidzami bija jā dodas uz Tanah Lot, lai paspē tu iereģ istrē ties viesnī cā un apbrī not templi pirms saulrieta, tā pē c nekur citur neapstā jā mies.
Tanah Lot templis stā v uz ū dens. Un ne tikai uz ū dens, bet arī okeā nā . Kad paisums ir ā rā , jū s varat tuvoties templim, un, kad paisums ir iekš ā , tas kļ ū st par salu. Paisumam pieaugot, viļ ņ i kļ ū st arvien spē cī gā ki.
Kad ieradā mies, paisums tikai sā kā s. Viļ ņ i triecas pret akmeņ iem, š ļ akatas lido, bet kaut kā viss š ķ iet vieglprā tī gi. Un es uzkā pu uz akmens, lai fotografē tu. Stā vu ar muguru pret okeā nu, pē kš ņ i dzirdu viļ ņ u š alkoņ u, redzu meitas izbiedē to seju un saprotu, ka laiks skriet) Paspē ju aizskriet tik daudz, lai vilnis tikai saslapinā tu potī tes. Ar okeā nu nevajag ņ irgā ties. Vē l pē c divdesmit minū tē m š is akmens vispā r nonā ca zem ū dens.
Ilgi klejojā m apkā rt, iepazinā mies ar svē tceļ niekiem, devā mies augš ā kalnā , lai no augstuma nofotografē tu templi. Mē ģ inā jā m tur pavakariņ ot. Bet tie "restorā ni", kas atrodas tā dā š ikā , visi ir nolaisti, viens sliktā ks par otru. Izvē lē jā mies to, no kura skats patika vairā k. Skats mū s varē tu saskaņ ot ar interjeru un apkalpoš anu. Bet ē diens . . Vē lams tur neē st.
Pats smieklī gā kais bija, kad atnesa dakš iņ u un karoti, bet nazi nenesa. Turklā t karote bija ar dzelzs rokturi, bet dakš a ar plastmasas. Paskaidrojā m, ka vajag nazi, tik ilgi meklē jā m, ka iedomā jā mies, kā viņ i virtuvē mazgā to, ar kuru tī ra dā rzeņ us)
dzē ra svaigu)
Visu vakaru pavadī jā m pie okeā na. Patiesī bā tas nav tik forš i kā sapņ os. Paisuma laikā trakojoš ajam okeā nam nav iespē jams pietuvoties, un no kalna skatī ties ir garlaicī gi. un tumš s)
Tanah Lot ir jā apmeklē . Viņ am ir pieci plus! Bet tur nav jā pavada nakts.
No rī ta lidojā m uz Singapū ru, ceļ š turpinā jā s, bet no Bali bija ž ē l atstā t. Es noteikti tur atgriezī š os. Esmu no tiem, kas Bali uzskata par paradī zi. Ne velti lidostu sauc par Ngurah Rai)
1. daļ a http://blogs. turpravda. ua/Apyatka/101009.html
2. daļ a http://blogs. turpravda. ua/Apyatka/101017.html
3. daļ a http://blogs. turpravda. ua/Apyatka/101197.html
4. daļ a http://blogs. turpravda. ua/Apyatka/101234.html
5. daļ a http://blogs. turpravda. ua/Apyatka/101258.html
