Ekskursija "Ceļojums uz Gili. Snorkelēšana" vai darbs pie skavām)
Ekskursiju rezervē jā m iepriekš ē jā dienā turpat Senggigi Beach Hotel pludmalē , ilgi un jautri kaulē jā mies, vienojā mies par cenu 60.000 tū kst par visu dienu. Es jau tad zinā ju, ka sabiedriskā kuģ ī š a biļ ete maksā.100 000 vienai personai vienā virzienā . Un mē s, papildus personī gajam transportam, saņ ē mā m arī ekipē jumu. Tā pē c cena mani apmierinā ja vairā k nekā )
Mani traucē ja cita lieta - mē s nekad iepriekš nebijā m mē ģ inā juš i snorkelē t, mana meita patieš ā m nira aizsargbrillē s, un es nekad dzī vē nebiju pat galvu ielikusi ū denī . Turklā t esmu slikts peldē tā js un ļ oti baidos no ū dens, kad nevaru atrast dibenu.
Es aizmigu ar satraukumu un gļ ē vu cerī bu, ka kaut kas neļ aus mums doties uz tiem briesmī gajiem Gili. )
Un no rī ta sā kā s pē rkona negaiss! Tik ī sts! Lietus sita pa salmu jumtu, it kā kā ds sitē tu bungas. Zibens iedegā s viens pē c otra un burbuļ oš ana virs galvas vairs nebija bē rniš ķ ī ga. Izskrē jā m uz balkona karstā , slapjā rī tā , lietus bija mitē jies un izskatī jā s diezgan mū suprā t, pat pie mums var bū t stiprā ks. Indonē zijā uzaust ā tri, jo patiesī bā kļ ū st tumš s, un drī z jau bija pilnī gi rī tausma, kļ uva redzamas mā koņ u klā tā s debesis, un es nopietni cerē ju, ka mē s nekur nebrauksim.
Bet kamē r brokastī jā m, lietus gandrī z beidzā s, debesis kļ uva gaiš ā kas un tikai nedaudz pilē ja ar mazā m lā sī tē m, meita ar cerī bu skatā s acī s un es nolemju doties. Joprojā m ir slapjš , lai snorkelē tu, vai š is nelielais lietus var mū s apturē t? )
Atnā cā m uz pludmali 40 minū tes agrā k par noteikto laiku, bet onkulis mū s jau gaidī ja. Lietus pastiprinā jā s, tad mitē jā s. Mā koņ i tuvojā s diezgan biedē još i. Es atkal sā ku vilcinā ties.
-Ja lī s lietus? Ko darī t, ja ir viļ ņ i? Ko darī t, ja ir vē tra? Laiva ir maza! ES baidos!
Bet mū s iekrauj laivā un braucam.
Pē dē jā brī dī atklā jas, ka kopā ar mums ceļ o vē l kā ds cilvē ks - pavisam jauns puisis, apmē ram 18 gadus vecs. Droš i vien tā nebija labā kā ideja) Spriedze kļ ū st arvien biezā ka, bet kapteinis nemē ģ ina sazinā ties, viņ a angļ u valoda ir sliktā ka nekā manē jā un nav neviena, kas mū s nomierinā tu. Puika tikai dara savu darbu.
Mā koņ i zemi, viļ ņ i augsti, aerosols lido sejā . Š ausmī gi biedē još i.
Š ā ds ceļ ojums nepieredzē juš am lietotā jam ir ļ oti apš aubā ms prieks. Laiva, ļ oti lī dzī ga zvejnieku laivai, tikai lielā ka, ar indonē zieš u spā rniem stabilitā tei, lido pa nemierī go okeā nu. Tū lī t bailes robež ojas ar paniku. Viļ ņ i satricina nabaga laivu kā koka gabalu, kustī ba atgā dina amerikā ņ u kalniņ us - augš ā , lejā , atkal augš ā , ū dens jau tikai lī st un ļ oti ā tri kļ ū sti slapjš un lipī gs, laivas dibenu applū st ar ū deni . Bet tad tu noķ er Zenu un pilnī bā ienirt laimē . Tu un okeā ns
Pagā ja stunda, debesis kļ uva gaiš ā kas, sā ka lauzties cauri saules stari. Viņ i tuvojā s Gili Meno pavisam tuvu, bet nepietauvojā s, izmeta enkuru. Tur spī d saule.
Kapteinis iedeva ekipē jumu un teica: snorkelē sim.
Uzvelkam vestes, spuras, maskas, ar zobiem saspiež am caurules un dodamies lejā ū denī . Un sā kas jauna panika. Nav skaidrs kā pē c, bet ū dens nokļ ū st degunā , acī s un mutē , plekstam, izspļ aujam ū deni, mē ģ inā m iebā zt galvu jū rā , bet atkal spļ aujam. Kā pjam laivā ar stingru nolū ku visu aizsū tī t un tusē jam pludmalē lī dz vakaram.
Mē s skumji meditē jam un mē ģ inā m vē lreiz.
Pievelkam maskas cieš ā k un atkal - nokā pjot pa neē rtā m kā pnē m, iegremdē jamies ū denī , panikā kā pjam atpakaļ . Mana meita nav tendē ta uz atkā rtoš anos - viņ a cenš as apiet problē mu - viņ a nirst ar brillē m, bez spurā m un vestes. Esmu neapmierinā ts, sē ž ot laivā . Es ļ oti gribu, bet vē l vairā k baidos.
Kapteinis vispā r nezina, ko darī t, visticamā k, viņ š vē l nav bijis š ā dā situā cijā .
Mē s pieņ emam kopī gu lē mumu pietauvoties krastā un domā jam)
Kamē r pietauvojamies, skaudī gi vē rojam kā du grupu no kaimiņ u laivas - izkraujam formā cijā un visu mierī gi snorkelē jam.
Laiva tuvojas krastam, un es saprotu, ka nevaru visu nosū tī t, jo esmu ā rkā rtī gi ieinteresē ts. Mana meita guļ pludmalē , un es smagi strā dā ju, mā coties snorkelē t. Uzvelku uniformu, vē l cieš ā k pievelku masku, stingrā k iekož u pī pē un mā cos elpot zem ū dens, skatoties uz zā li pie krasta.
Es neredzu neko interesantu, bet esmu lepns, ka man izdevā s pā rvarē t savas bailes un varē ju nirt.
Pē c kā dā m divdesmit minū tē m tas viss satrauc manu meitu un viņ a mani velk pā rtikas meklē jumos.
Pā ris soļ us no mū su nolaiš anā s vietas atrodam kafejnī cu. Ē diens nav ī paš i garš ī gs, tika gatavots ilgi, bet skati priecē un apkā rtne patī kama. Pludmale - lauzti koraļ ļ i, balti balti, bez č ī bā m tur diez vai var izpeldē ties.
Paē dā m pusdienas un nolē mā m apbraukt salu pa perimetru. Doma bija tā da – ejam, tad zirga vilktais "Ferrari" mū s panā k un aizved tā lā k. Kamē r mē s ē dā m, trī s no viņ iem piebrauca.
Mē s ejam, mē s ejam, mē s ejam, mē s ejam, bet nav Ferrari, mē s jau esam noguruš i un jū s neatgriezī sities un nav spē ka iet uz priekš u. Ilgi staigā ja.
Kad sasniedzā m mū su "kuģ a" atraš anā s vietu, kapteinis jau koš ļ ā ja savus š ortus). Mē s gā jā m apmē ram pusotru stundu.
Iekraujam un braucam uz Gili Air. Tur bez pietauvoš anā s krastā nolaidā mies ū denī , jau snorkelē još o cilvē ku kompā nijā un uzreiz viss mums izdevā s.
Es pat neuzdroš inos nodot visu savu sajū tu diapazonu! Sirds izmisī gi pukst, tu elpo kā pogu akordeons - uz pilnā m kaž okā m, bet pa mazu caurulī ti. Nevarē tu teikt, ka tur redzē ju pā rā k skaistas zivis. Bet es tos redzē ju pirmo reizi mū ž ā !
Zemū dens pasaule ir aizraujoš a, bailes beidzot pazū d, kad esi iegrimis ne tikai ķ ermenī , bet arī dvē selē . Jū s barojat zivis ar maizi, tā s peld zem vē dera, ir tik daž ā das - zilas, svī trainas, dzeltenas, pelē kas, mazas un lielas. Viņ i nebaidā s no jums, un jū s pā rtraucat no viņ iem baidī ties.
Tā ir brī niš ķ ī ga pieredze! Un solis sevis pilnveidoš anā .
