Katalonijas sirds, Montseratas maģiskie kalni!
Montserratas kalni ir vienī gais š ā da izmē ra un formas masī vs pasaulē . Santa Maria Montserrat klosteris ir benediktieš u klosteris, kas atrodas starp klintī m. Kalns oficiā li tika atzī ts par dabas rezervā tu 1987. gadā , lai nodroš inā tu tā saglabā š anu. Montserratas masī va ģ eoloģ iskā izcelsme ir nogulumiež i, un tā iež i veidojas, oļ iem uzkrā joties kaļ ķ u cementā . Š is Katalonijas simbols ir kļ uvis par svē tceļ ojumu vietu ticī gajiem un par obligā tu apskates vietu tū ristiem.
Saskaņ ā ar leģ endu, 880. gadā gani redzē juš i no debesī m nolaiž amies ļ oti spē cī gu gaismu, ko pavadī ja maiga melodija. Nā kamajā sestdienā vī zija atkā rtojā s, un tā č etras nedē ļ as. Ziņ as sasniedza Manresas bī skapu, kurš organizē ja kampaņ u. Atverot alu, viņ i tajā ieraudzī ja Jaunavas ikonu. Bī skaps piedā vā ja viņ u pā rcelt uz Manresu, tač u, kā vē sta leģ enda, viņ as svars to neļ ā va. Ikviens š o parā dī bu uztvē ra kā Jaunavas vē lmi palikt š ajā vietā un nolē ma tur uzcelt kaplič u, kas pā rvē rtā s par svē tceļ ojumu centru.
Monseratas Svē tā Jaunava ir 12. gadsimta romā nikas skulptū ra, kas veidota no melnā s papeles. Viņ a ir Jaunava ar bē rnu klē pī un ir 95 cm augsta. Labajā rokā viņ a tur sfē ru, kas simbolizē Visumu; bē rna labā roka ir pacelta kā svē tī bas zī me. Izņ emot
Piazza Santa Maria ir galvenais laukums, kas ved uz klosteri. No laukuma var redzē t klostera jauno fasā di, ko kalnu aizā uzcē lis Franč esks Folgera. Kreisajā pusē redzamas kā dreizē jā gotiskā klostera paliekas. Teritorija ir sakopta teritorija ar kalnu takā m, skulptū rā m, daž ā diem pastaigu marš rutiem, tas ir sava veida "brī vdabas muzejs". Ī paš i izceļ as milzī gais klostera Rož ukronis. Varat izbaudī t Montserratas kalnos pavadī to laiku, apmeklē t klosteri, baziliku, muzeju, segto galeriju, Jaunavas statuju, kā arī uzbraukt ar funikulieri uz augš u. , skatiet pasakaino panorā mu. Turklā t jū su rī cī bā ir vairā ki veikali un restorā ni.