Ar futbolu pasaulē *. 2. daļa

12 augusts 2021 Ceļošanas laiks: no 20 Jūnijs 2021 ieslēgts 27 Jūnijs 2021
Reputācija: +1636.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

1. daļ a>>>

2. daļ a. Viss, ko vē lē jā ties uzzinā t par alkohola apmā cī bu, bet baidī jā ties jautā t

Jū s, iespē jams, neticē sit, tač u jū s nekad iepriekš neesat lidojis ar RhineAir! Divas reizes pirku biļ etes uz firmas lidojumiem, bet abas reizes brauciens neizdevā s (vienreiz izdevā s biļ eti atgū t). Treš ajā mē ģ inā jumā viss noritē ja labi. Mē s visi esam lasī juš i par š ī s firmas š ausmā m, ka viņ i rokas bagā ž u nomē ra ar precizitā ti lī dz centimetram un nosver ar precizitā ti lī dz gramam, un liek maksā t traku naudu par katru lieko gramu/centimetru. Bū tī bā , viss veselā saprā ta robež ā s, mana nobrā ztā mugursoma (ap 8 kg) tika pā rbaudī ta tikai vizuā li. Tie netika prasī ti vai iesvē rti rā mī , lai gan izmē ri bija uz robež as, lai tos atļ autu.


Mē s apskatī jā m iekā pš anu, testu un atļ auju iebraukt Spā nijā (viss izdrukā ts viesnī cā ), lai gan slovā ki, kas stā vē ja rindā aiz manis, telefona ekrā nos rā dī ja testu un atļ auju, teica, ka viss ir kā rtī bā un ieraudzī ja ļ oti dī vainu dokumentu. :

No sē rijas “Vai redzat QR kodu? Nē ? Un viņ š ir. "

Tagad varat droš i doties apskatī t lietas. Un vairā ki slovā ki bija spiesti nodot savus koferus (atļ autais izmē rs). Kā pē c es vairā kas reizes pieminē ju slovā ku pasaž ierus? Tieš i tā , ar š o reisu uz Seviļ u lidoja Slovā kijas izlases lī dzjutē ji. Reģ istrā cijas zā lē bija daudz Slovā kijas karogu un reklā mkarogu, "rozī š u" (š alles) Slovā kijas valstsvienī bas atbalstam. Es patiesī bā arī lidoju slovā ku lī dzjutē ja aizsegā , jo nopirku biļ eti saskaņ ā ar Slovā kijas Futbola federā cijas kvotu. Futbola federā ciju un sacensī bu partneru kvotu ietvaros biļ etes sauc par "alkohola vilcieniem".

Cilvē kam, kurš nav veltī ts futbolam, š is vā rds, iespē jams, asociē sies ar vilcienu, kura ē damvagonā ir atļ auta alkoholisko dzē rienu tirdzniecī ba : -). Daļ a patiesī bas š ajā ziņ ā ir. To mē s redzē sim pē c daž ā m stundā m : -). Tikmē r - beznodokļ u rež ī mā . Nekas ī paš s. Cenas marcipā nam, vī nam un Unikā lam lielveikalu lī menī . Smē ķ ē tā ji sapako cigaretes (Spā nijā droš i vien dā rgā k).

Nosē š anā s bez kavē š anā s. Lidmaš ī na piepildā s pilnī bā (standarta Boeing 737-800 ar sē dvietu izkā rtojumu 33 rindā s). Pā rsteidzoš ā kā rtā attā lums starp rindā m ir pietiekams, iespē jams, tā pē c, ka Raienam nav pasaž ieru iedalī juma biznesa un ekonomikā . Pā rsteidza sē dvietu trū kums priekš ā tradicionā lā s izdrukas ar dež ū ras beznodokļ u klā stu un citā m aviokompā nijā m raksturī gajiem skā bekļ a masku nē sā š anas noteikumiem. Pā rē jie bija vienkā rš i pielī mē ti pie sē dekļ a priekš ā . Pasaž ieru kontingents ir 80% futbola fanu.

Vecums ir atš ķ irī gs. Bija arī.60+.

Pā rsvarā vī rieš i, kas bijuš i fani (tē vs ar dē lu/dē liem), ļ oti maz sievieš u. Uzreiz pē c kursa stjuarti no Bulgā rijas sā ka ripinā t savus ratus ar dzē rieniem un pā rtiku.


Fani sā ka ar alu, tad paaugstinā ja temperatū ru lī dz degvī nam un viskijam un beidza ar vī nu. Ī sā k sakot, viņ i nopirka visu, kas bija alkoholisks. Ņ emot vē rā , ka pasā kumā piedalī jā s 100+ cilvē ki, dzē rieni beidzā s ļ oti ā tri. Stjuarta apkalpes lidojuma plā nu aptuveni lidojuma stundā sastā dī ja pasaž ieru fani! Spē cī go lietoš anu, protams, pavadī ja sarunas par futbola tē mā m, mač u apsprieš ana, un, pieaugot reibuma pakā pei, tas pā rtapa futbola dziesmu un fanu lietu izpildī jumā . Ī sā k sakot, "pilns alkometrs" : -)

Bet saprā ta robež ā s - neviens necī nī jā s un nekaisī ja priekš metus. Tas bija vienkā rš i jautri visiem. Gā jā m, protams, grupā s pa salonu, bet bez fanā tisma. Viss ir civilizē ts.

Nolaidā s Seviļ ā pē c grafika 19.25. Uzreiz, sasniedzot kā pnes, visus pā rņ ē ma Spā nijas stepes karstā elpa (140 km no š ejienes lī dz Ā frikas krastam. Tieš i tā , starp citu). Domā jot, pē c Budapeš tas +35 Ar mani maz kas pā rsteigs Spā niju. Ja tas bū tu...

Pie ieejas lidostas ē kā - sanitā rā kontrole. Vispirms tika skenē ts QR kods ar FSC anketu, pē c tam ar bezkontakta termometru tika mē rī ta temperatū ra. Viss ir kā rtī bā , var izbraukt no pilsē tas. Pie izejas no terminā ļ a ir autobusu pietura, kas ved uz pilsē tu, proti, uz centrā lo autoostu, ar pieturu netā lu no centrā lā s dzelzceļ a stacijas. Ļ oti ē rti! Biļ ete maksā tikai 4 eiro, š ofera maksā jums pie ieejas. Ar acs kaktiņ u gribu vē rst uzmanī bu, ka neviens no slovā ku faniem ar autobusu nebrauc, visi uzreiz brauc ar taksi. Fanu ceļ ojumi nav paredzē ti budž eta tū ristiem...

Autobusa attā lums lī dz autoostai ir 45 minū tes.

Uzreiz pie ieejas sā kas lieli tirdzniecī bas centri, tad jaunas masī vas augstceltnes (maksimā li 14 stā vi - man likā s), mā jas izskatā s kā jaunas, bet man liekas, ka tā s ir 2-3 gadu desmitus vecas. Balkoni vietā m iestikloti, bet bez izolē još iem termopaneļ iem un satelī tantenā m. Kas lielā mē rā veicina fasā ž u tī rī bu un saglabā ē ku jauno izskatu. Pē c centrā lā s stacijas (un Spā nijā saskaņ ā ar kā du senu tradī ciju stacijā m ir savi nosaukumi - Sevilju sauc par Santa Justa) - sā kas centrs ar tradicionā lo pagā juš ā gadsimta arhitektū ru! Sevilja ir ā rkā rtī gi autentiska un kompakta pilsē ta, neskatoties uz 75.000 iedzī votā ju, bez lielā m platī bā m un neapbū vē tā m telpā m. Pat viens no trim galvenajiem stadioniem (4.000 Estadio Ramon Sanchez Pizjuan) atrodas tieš i dzī vojamā rajona vidū!


Tač u EURO 2020 spē les nenotiks tajā , bet gan 5.000 skatī tā ju arē nā La Cartuja, kas atrodas uz tā da paš a nosaukuma salas Gvadalkiviras upes vidū!

Cits š ī stadiona nosaukums ir Olimpiskais, Sevilja divas reizes ir pieteikusies olimpiskajā m spē lē m (2004. un 2008. gadā ), tač u abas reizes zaudē ja, tač u stadions joprojā m turpinā ja celties...Un, lai finiš ē tu ar 6.000 skatī tā ju no stadiona, tajā notika vairā k spē ļ u. no 1982. gada FIFA Pasaules kausa! … Var strī dē ties par š ā du lielu stadionu skaitu (40+ tū kstoš i) vienā pilsē tā ar Andalū zijas galvaspilsē tu, izņ emot Londonu.

Autoostā tieš i uz perona ir ļ oti noderī gas ierī ces – pudeļ u un konservu dzē rienu tirdzniecī bas automā ti. Pā rsteidzoš i, jū s varē tu domā t, ka arī mums ir. Bet š ī ir pirmā reize, kad es redzu, ka tirdzniecī bas automā ti pā rdod 1.5 litru ū dens pudeles. Es pē rku norā dī to pudeli 1.

5 eiro (ņ emot vē rā , ka svē tdien jau ir ap 21:00 - un Spā nijā š ajā laikā visi veikali pē c definī cijas ir slē gti) - normā ls variants. Lai gan nā kamajā dienā "Mercadon" redzē ju to paš u ū deni uz 0.55.

Tur ir par 2 litriem...Savu viesnī cu atrodu diezgan ā tri, tā atrodas tikai 2 kvartā lu attā lumā no autoostas. To sauc par "Hostal Roma", tač u tas nav hostelis klasiskajā izpratnē - visi tā numuri ir paredzē ti maksimā li 3 cilvē kiem un ir ar atseviš ķ ā m ē rtī bā m. Rezervā cijā tas ir klasificē ts kā viesu nams. Brokastis principā nav, ledusskapja nav (pat koplietoš anas), ir lieli jautā jumi par istabu skaņ as izolā ciju. Principā no sē rijas "vienkā rš i pavadiet nakti".

Nā kamā s dienas rī tā es dodos uz tuvē jo interesantu piejū ras kū rortpilsē tu, kas ir Pikaso PD dzimtene, Banderas OD

, no tā nosaukuma cē lies daž ā ds deserta saldais spā ņ u vī ns un š aurā ekspertu lokā pazī stama kā Eiropas dienvidu pilsē ta, kurā ir metro! Kā jau nopratā t, es braucu uz Malagu! Tur ar vilcienu pa 23e., Tā ar autobusu par 9.90e. Kā pē c arī nav autobusa un tā da cenu starpī ba? Lieta tā da, ka 02.06.


2021.  gads izdevā s pieķ ert Spā nijas nacionā lā autobusu pā rvadā tā ja ALSA vienas dienas akciju, saskaņ ā ar kuru biļ ete uz jebkuru tieš o autobusu satiksmi starp jebkuru Spā nijas autobusu pilsē tu maksā ja tikai 9.90 E. (par standarta cenu 20–35 E). Man izdevā s nopirkt Malaga-Sevilla un Valencia-Barcelona. Starp Sevilju un Valensiju nebija tieš o autobusu reisu, un pirmais tieš ais marš ruts uz Sevilju-Malagu bija tikai pulksten 11:00 ar ieraš anā s pulksten 13:30, kas bija vē lu dienas braucienam.

Izbraucu ar autobusu nr. 21 uz dzelzceļ a staciju, brauciena cena ir 1.40E biļ etes no š ofera. Nezinu, varbū t ir biļ ete uz daž ā m dienā m, neinteresē.

Santa Justa stacija atrodas pazemē , bet nav pā rsē š anā s uz metro staciju (loģ iski tiek prasī ts), jo š ajā rajonā nav metro lī nijas. Kā jebkurā dzelzceļ a stacijā Eiropā , š eit ir neliela uzgaidā mā telpa un liels skaits kafejnī cu un veikalu.

Interesanta iezī me: visi Spā nijas pasaž ieru vilcieni ir sadalī ti ā trgaitas un regulā rajos. Nolaiž oties uz ā trgaitas š osejas - droš ī bas dienests pā rbauda pasaž ieru runas lī dzī gi kā lidostā (ar runas izņ emš anu no kabatā m, droš ī bas jostu noņ emš anu un izieš anu cauri karkasam, ieskaitot). Tā pē c, ja braucat ar ā trvilcienu (to numurs sā kas ar burtiem AVE), stacijā labā k ierasties vismaz uz 45 minū tē m, jo ​ ​ uz apskati ir rindas. Es devos uz Malagu ar parasto vilcienu. Pirms nosē š anā s pā rskatī š ana netika veikta. Pieturu maz, vilciens tī rs, 40% pildī jums, kontrolieri ir.

No logiem paveras lauksaimniecī bas ainavas, kurā s dominē olī vu birzis, saulespuķ u lauki un daž reiz citrusaugļ u dā rzi.

Malagā ierodamies ar 20 minū š u nokavē š anos, lai gan sen nekur neesam bijuš i...Malagas stacija ir moderna monumentā la daudzstā vu ē ka, kurā papildus stacijas pakalpojumiem atrodas pamatī gs tirdzniecī bas centrs ( atceļ ā nedaudz iepirkā mies). Tieš i no stacijas nav tieš a jū ras piekraste. Kā pē c jū s neizmantojā t metro, jū s varē tu jautā t? Fakts ir tā ds, ka dzelzceļ a stacija (Maria Zambrano) ir pē dē jā un vienlaicī ga abu Malagas metro lī nijas lī niju pā rsē š anā s stacija, tā s vienkā rš i savieno staciju ar attā lā m pilsē tu teritorijā m. Un jū ras piekraste ir otrā pusē . Lī dz jū rai (pie ostas) nonā ku 10 minū tē s. Krastmalā redzu no tā das interesantas bū ves:

Izrā dā s, ka š ī ir Malagas pilsē ta (spā ņ u valodā Ajutamento). Drosmī gs arhitektoniskais risinā jums, manuprā t, Pikaso stilā.


Principā tas nav pā rsteidzoš i - tikai pirms 2 dienā m Seviļ ā notika Spā nijas un Polijas spē le, un, iespē jams, liela daļ a poļ u lī dzjutē ju apstā jā s Malagā , dodoties vienas dienas braucienā uz spē li Seviļ ā . Plā nojot braucienu, apsvē ru arī š o variantu, palikt Malagā , bet, pirmkā rt, mans mač s beidzā s 19:45, un autobuss uz Malagu tajā dienā vairs nebija vakarā , otrkā rt, ceļ ojuma plā noš anas brī dī . un iegā dā ties aviobiļ etes. Spā nijā joprojā m bez pamatota iemesla bija pā rvietoš anā s ierobež ojumi starp pilsē tā m (tie tika atcelti tikai 27.05), lai gan teorē tiska iespē ja nokļ ū t Malagā bija, arī reiss Budapeš ta-Malaga pastā v.

Smilš aina Malagas pludmale, kas sastā v no ļ oti tumš ā m smiltī m, dubļ aina ū dens, daudz aļ ģ u. Pā rsteidza, ka atpū tnieki visi sauļ ojas 40-50 metrus no ū dens.

Jebkuras Spā nijas pilsē tas vecā centra centrā lie laukumi ir lieliski:

ru / newimg / 3 / 1200x800 / 00/02/66/90 / 2669070.jpg "target =" _ blank " rel="nofollow">

Centrā ir jaunas ē kas, bet jaunums ir uzbū vē ts ļ oti organiski un glī ti.

Kas aizmirsa — BANDERA no spā ņ u valodas tulko kā karogs, karogs:

Banderass, starp citu, ir teā tra pseidonī ms. Aktiera ī stais vā rds ir Hosē Antonio Domingess Bandera.

Teā tris nosaukts vā rdā M. de Servantess:

Nesen nosvinē ja 150. gadadienu.

Un kā da Spā nija bez š ķ iņ ķ a:

Atpakaļ uz Sevilju, kā jau teicu iepriekš , es atgriezos ar autobusu. Autobuss kļ uva liels, ietilpī gs. Tiesa, bez Wi-Fi.

Galvenie skati no logiem ir mazi Spā nijas ciemati ar tradicionā lajā m Andalū zijas baltajā m mā jā m. Un olī vkoku lauki. Daž reiz ir mazi atseviš ķ i akmeņ i:

Pie ieejas Seviļ ā uzmanī bu piesaistī ja vairā kas rū pnieciskas iekā rtas: liela smarž u fabrika, divas mē beles.

Saskaņ ā ar nepā rbaudī tu informā ciju, Boeing komponentu raž oš anas rū pnī ca atrodas Seviļ as priekš pilsē tā .

Tagad vairā k par Seviļ u. Pē kš ņ i biju š ajā pilsē tā (pirmo reizi man bija 12 gadi, 2009. gadā grupas autobusa tū rē ). Principā visas piemiņ as lietas pē c tam ieraudzī ja. Izņ emot vienu - La Cartuja salu. Paš i apstā kļ i bija tā di, ka viņ am š ajā ceļ ojumā tika pieš ķ irta galvenā nozī me.

Lai gan es sasniedzu arī pilsē tas centru (15 minū š u gā jiena attā lumā no manas viesnī cas), es joprojā m redzē ju Seviļ as galveno torni Giralda. Uz iekš dā rziem negā ju (pirmkā rt, tur jau bija, otrkā rt, neticams karstums). Seviļ as centrs pē dē jo 12 gadu laikā nav mainī jies un izskatā s, kā vienmē r, skaisti:

Oriģ inā lais koka vainagojums:

Vē rš u cī ņ u arē na:

Zelta tornis:


Triā nas apgabals:

Un tagad par Kartukha salu. Kā jau teicu iepriekš , kā pē c Seviljai ir izdevies saglabā t savu seno pievilcī bu gadiem un pat gadu desmitiem vē lā k – jo 75.000 cilvē ku lielā pilsē ta (valoda neatgriež as, lai to sauktu par metropoli) nav uzbū vē jusi nevienu biroja debesskrā pi. Jā , ir modernas jaunas administratī vā s vai biroju ē kas, tač u to augstums nepā rsniedz 6-8 stā vus, iebū vē tas organiski un neizkropļ o pilsē tas vē sturisko seju. Bet joprojā m ir viena daudzstā vu ē ka. To sauc Torre de Sevilla ...

atrodas Kartukhas salas paš ā sā kumā , ir 40 stā vu viesnī ca, kas ir pievienota tā da paš a nosaukuma tirdzniecī bas centram (starp citu, ļ oti labi, ir "PRIMARK") `, daudziem citiem veikaliem un kafejnī cā m.

Salai ir liela teritorija, tajā ir vairā kas ielas, 2 autobusu marš ruti, viens - iet apkā rt salai pa apli, otrs savieno Olimpisko stadionu ar pilsē tas centru.

Autobusu intervā li ir aptuveni 20 minū tes. Salā atrodas lielā kā daļ a Seviļ as Universitā tes, Isla Magika un citu pē tniecī bas vietu, tostarp:

Daudzi kosmosa objekti:

Ejot garā m š ai mā jai, manā galvā bija tikai viens jautā jums: kā pē c Ukrainai vairs nav vajadzī ga tā mikroelektronika:

Zinā tnes nometnes ielas ir nosauktas slavenu zinā tnieku vā rdā :

Studentiem ir atvē rts 3D kinoteā tris (citā di saukts par IMAX kinoteā tri), lai sniegtu vairā k vizuā las informā cijas:

Andalū zijas vē stures institū ts tagad atrodas vecajā keramikas rū pnī cas ē kā :

Ir neliels botā niskais dā rzs:

Interesanti, vai spā ņ u zosis arī migrē uz siltā kiem reģ ioniem uz ziemu (ziemā gaisa temperatū ra Seviļ ā nenoslī d zem +14 C)?

Un š eit, patiesī bā , pats Olimpiskais stadions. Ja jū s nezinā t, kā da veida struktū ra tā ir, jū s uzreiz neuzzinā sit:

Protams, lai iekļ ū tu Seviļ as stadionā , bija nepiecieš ama zaļ a rokassprā dze.


Vakcinē tajiem lī dzjutē jiem tā tika izsniegta automā tiski, pā rē jiem - spē les dienā bija jā iziet PCR tests ī paš ā s teltī s stadionā.

Rezultā ts 30 minū š u laikā.

Salī dzinā jumam, standarta PCR tests Spā nijā maksā trī s reizes, un rezultā ts tikai pē c 24-36 stundā m.

Lai nokļ ū tu stadionā , nolemjot neizmantot standarta marš rutu (autobusu), bet gan izmē ģ inā t Seviļ as metro. Viņ š apsē dā s Puerta Jerez stacijā un devā s uz tuvā ko Principles stadionu. Brauciena cena 1.55 eiro, biļ etes tikai automā tos. Stacijas ir veidotas pē c tā sauktā s sistē mas. "Horizontā lais lifts", proti, platforma atdala vilcienu no sienas, kuras durvis ir sinhronizē tas ar telpu un pulkstenis ar ienā koš ā vilciena durvī m:

Vidū vilciens pazī stams daudzā m Eiropas valstī m, cieta konstrukcija.

Automaš ī nas izskatā s apmē ram š ā di:

Interesants punkts - metro savieno abus Seviļ as krastus, bet neš ķ ē rso nevienu no tiltiem! Tas ir, tuneļ i ir ielikti zem Gvadalkiviras upes dibena!

Budapeš tā , starp citu, metro lī nija kursē zem Donavas! Ukrainā š ā das bū vniecī bas tehnoloģ ijas netiek izmantotas, iespē jams, Dņ epras platuma un dziļ uma dē ļ attiecī gajā s vietā s.

Principles stacija patieš ā m atrodas tuvā k Olimpiskajam stadionam, tač u attā lums lī dz tai ir aptuveni 3 km. Gaisa temperatū ra nepā rprotami nebija labvē lī ga staigā š anai:

Tā pē c es joprojā m izmantoju autobusu marš ruta vidū . Bet tomē r nedaudz apskatot Triā nas apkaimi. Tas nav tū rists, bet patiesī bā milzī gs guļ amrajons ar visu vecumu mā jā m, kas aizņ em gandrī z visu Seviļ as labo krastu.

Pabraucā m garā m "Seville Torre" - pie mā jas ļ auž u pū lis ar Spā nijas karogiem un futbola atribū tiku - izrā dā s, ka š ajā viesnī cā apmetā s Spā nijas izlase un lī dzjutē ji gaidī ja, kad tā iznā ks apskatī t savus elkus. Lai gan paš reizē jā spā ņ u sastā vā nav nevienas pasaules lī meņ a zvaigznes.

No zelta paaudzes "2008 - 2010 - 2012" palika tikai Injesta


Beidzot esmu stadionā . Spē li drī kst apmeklē t tikai 1.500 lī dzjutē ju (25 procenti no stadiona ietilpī bas), tač u rodas iespaids, ka policijai ir vairā k skatī tā ju. Ir gā jē ji, zirgi un motorizē ti:

Aviā cijas atbalstu nodroš ina 2 policijas (vai, iespē jams, militā ro) helikopteri, kas pastā vī gi riņ ķ o virs stadiona. Nav skaidrs, no kā viņ i gatavojas aizstā vē t stadionu no gaisa...

Stadions lī dzenumā . Lī dz tuvā kajā m ē kā m - 500 metri katrā virzienā...Brī vprā tī go, starp citu, stadionā ir ļ oti maz.

Viņ a bija formas tē rpā ar pistoli, gā zes baloniņ u un rokudzelž iem. Bez ķ iveres. Š eit gā ja labā k, es labi saprotu slovā ku valodu, atbildot ukraiņ u un angļ u valodā , viņ a mani saprata. Citu valstu policisti Budapeš tas mač os netika manī ti.

Spā ņ i, kuri iepriekš ē jos divus mač us noslē dza neizš ķ irti un zaudē juma gadī jumā slovā kiem, izstā jā s no cī ņ as, spē li uztvē ra ļ oti nopietni, uzreiz atstā jot slovā kiem spē les laukumu un pamazā m piespiež ot tos pie saviem vā rtiem. Viesu morā li nedaudz pacē la vā rtsargs Dubravka, kurš atspoguļ oja visai apš aubā mu soda sitienu. Tač u 15 minū tes vē lā k viņ š sā ka savas komandas sakā vi, kad spož ā s Andalū zijas saules apž ilbinā ts, mē ģ inot raidī t bumbu pā ri vā rtu pā rliktnei, iesitot to savos vā rtos...Pirms pā rtraukuma spā ņ i guva otro reizi.

Ņ emot vē rā , ka slovā kiem vispā r nebija spē les uzbrukumā (laukuma saimnieki soda laukumu sasniedza tikai daž as reizes, turklā t bez sitiena vā rtos), mač a rezultā ts man jau bija skaidrs. Interesanti bija tikai gū to vā rtu skaits, uz kuriem spā ņ i apstā sies...

Runā jot par atmosfē ru stadionā - Budapeš tā bija labā k un gaiš ā k, Seviļ ā pā rā k daudz policijas tribī nē s, lī dzjutē ji spiesti sē dē t uz vietas, pē c trim brī vā m, stjuarti vienmē r skraida starp rindā m un atgā dina nepiecieš amī ba valkā t maskas...Kaut kā novē rš uzmanī bu no futbola mač a

Pē c spē les (un lī dzjutē ji no stadiona tika izvesti ļ oti lē ni, bet no visā m pusē m ieskauti ar gaiteni), ieraugot futbola leģ endā ro figū ru un lī dzjutē jus - Spā nijas izlases superfani "Manolo bundzinieks" Kaseress. Artesero):


Viņ š kļ uva slavens ar to, ka kopš.1982. gada, neizlaiž ot nevienu Spā nijas izlases spē li, viņ š ieradā s Kijevā arī EURO 2012. Nu, ja darbs atļ auj (Senor Manolo - vairā ku sporta bā ru ī paš nieks daž ā dā s Spā nijas pilsē tā s) - tad kā pē c ne.

Viņ š bija "Spā nijas izlases 12. numurs" bez sava sitaminstrumenta, viņ u nesa viens no jaunajiem lī dzjutē jiem, iespē jams, 72 gadu vecumā , nepā rtraukti nē sā t instrumentu ir smags.

Ņ emot vē rā , ka viņ u kostī mi ir pā rdomā ti lī dz mazā kajai detaļ ai (pat kurpes un toreadora legingi), es atļ auš os pieņ emt, ka viņ i patieš ā m ir pensionē ti vē rš u cī nī tā ji.

Pē c spē les izlemjot atgriezties viesnī cā citā veidā , proti, pa Alamilo tiltu (sauktu arī par "Calatravi tiltu"):

Vienkā rš i arhitektū ras un inž enierijas domu š edevrs. Skaisti no jebkuras puses:

Devies uz krastmalu Seviljas-Nortes apgabalā , pē c tam mierī gi pastaigā ties gar Gvadalkiviras krastu, baudot saulrietu un vakara vē sumu un aplū kojot mū sdienu spā ņ u arhitektu darbus, proti, pilsē tas, gā jē ju tiltu, tikai 15 platu, viņ š iekļ uva Ginesa rekordu grā matā dienvidos. Barket Bridge arī ir ļ oti labs:

Arī El Cachorro tilts izskatā s oriģ inā ls (burtiski tā nosaukums tulkojumā nozī mē "Kristus Pestī tā ja tilts"). Iepretim centrā lajai autoostai tā s dizaineri parū pē jā s par gā jē jiem, izveidojot saulessargu sistē mu. Tā s ī patnī ba ir tā da, ka abi tā s balsti atrodas krastos, bez zemū dens konstrukcijā m!

Kopā.23 tilti pie Seviļ as (divdesmit trī s), ne viens dzelzceļ a vai metro tilts.

Uzmanī bu pelna arī š ā da konstrukcija:

>>

Es nekur tī klā neatradu viņ as galamē rķ i.

Tas izskatā s pē c hipertrofē ta torņ a lē kš anai ū denī (iespē jams, pa kā pnē m). Bet man liekas, ka tā ir kaut kā da hidrotehniska konstrukcija, tā arī nevelk uz vienkā rš u skatu torni. Kas precī zi zina par tā mē rķ i - lū dzu, rakstiet.


Nā kamajā dienā , sapulcē jies, agri no rī ta dodos uz Valensiju. Ar pā rsē š anos uz Madridi. Kā pē c viss ir tik sarež ģ ī ti: vienī gā tieš ā Seviļ as-Valensijas atrakcija pē c mū su standartiem ir "pasaž ieris", nevis "ā trs", un vē l jo vairā k ne "Intercity", pa ceļ am ap pulksten 12 un ierodas Valensijā pē c plkst. 23:00. Pavadī t visu dienu kustī bā , manuprā t, ir nesaprā tī gi. Tā pē c izvē loties opciju caur Madridi. Jo ī paš i tā pē c, ka biļ eš u izmaksas abos gadī jumos bija gandrī z vienā das. Vilcieni abos gadī jumos bija ā trgaitas, tas ir, iekā pš ana tajos bija saistī ta ar droš ī bas uzraudzī bu. Abos gadī jumos vilcieni bija 100% piepildī ti. Kas principā nav pā rsteidzoš i - 24.

06 Spā nijā bija valsts svē tki - Sv. Huana diena (Jā ņ a Kristī tā ja diena) - un bija brī vdiena. Madridē vilciens ieradā s Atoč as centrā lajā stacijā . Man bija savienojums 1 gadu un 15 minū tes. Saprotams, neizejot pilsē tā .

Ja arī tev š ajā stacijā ir maiņ a - esiet uzmanī gi! Vienā mā jā ir tā lsatiksmes vilcienu un piepilsē tas vilcienu stacija, peronu numerā cija abos sā kas ar 1, un kas vē l ļ aunā k, automā ts uz manas biļ etes QR koda nokavē ja piepilsē tas staciju! Kļ ū du sapratu ā tri, bet pa turniketu atgriezties nebija iespē jams, bija jā skraida pa staciju, lai atrastu izeju, tad jā meklē stacijas peroni tā lsatiksmes vilcieniem! Man izdevā s normā li, lī dz izlidoš anai bija palikuš as 15 minū tes. Vilciens uz Madridi-Valensiju gā ja ar ekspresi bez pieturā m!

Ainavas atkal tipiski spā niskas (briež i, olī vu birzis), bet ī si pirms Valensijas pabraucā m garā m nelielai kalnu grē dai (nezinu Spā nijas fizisko ģ eogrā fiju), izbraucā m cauri tuneli, aiz kura atradā s neliels ezeriņ š un ū denskrā tuve. Laicī gi ieradā s Valensijā Xoaqin Sorolla stacijā . Valensijā ir divas dzelzceļ a stacijas. Bet viens no tiem (Xoaqin Sorolla, strupceļ š ) ierodas tikai vilcienos ar gala staciju Valensiju, no otras (Norte) caurbraucoš s tranzī tvilciens.

Izvē loties viesnī cu Valensijā , gatavs atrast tuvā k jū rai. Bet lielā kā daļ a pilsē tas piekrastes ir liela jū ras osta, tā pē c viesnī ca tika atrasta tikai pilsē tas nomalē , bet pludmalē . Viesnī ca Resa Patacona **:

Vienī gā problē ma ir loģ istika. No stacijas jū s varat nokļ ū t tikai Maritimu stacijā , un no turienes ar autobusu №99 lī dz gala pieturai (pretī viesnī cas ieejai : -)).


Un tagad par apmaksas sistē mu sabiedriskajam transportam Spā nijas treš ajā lielā kajā pilsē tā . Ir vienota transporta karte (8.40 Ir 10 braucieniem), kuru var izmantot visu veidu sabiedriskajā transportā (metro, autobuss, tramvajs). Bet, lai to nopirktu, saskaņ ā ar ilggadē ju spā ņ u tradī ciju, var atņ emt tabakas veikalos. Kuras saistī bā ar valsts nedē ļ as nogali bija slē gtas: - (

Vienreizē ja maksa Valensijas metro maksā.2, 50 € (biļ ete 10 braucieniem 7.50 €), pā rdodot tirdzniecī bas automā tos metro stacijā s, autobusa biļ ete 1.50 €, pā rdod š oferis. Par braukš anas maksu un norē ķ inu sistē mu tramvajos neko nevaru pateikt, neizmantoju.

Valensijas metro vilciens izskatā s š ā di:

Tipiska Valensijas metro stacija. Vā rds, atklā ti sakot, ir š okē još s:

Beidzot es nonā ku viesnī cā .

Tā atrodas netā lu no gleznainā s Malvarossas apgabala.

Ē kas, pā rsvarā.1-2¦ stā vu privā tmā jas. Nosaukums, manuprā t, izskatā s pē c frā zes "rozā malva":

Viesnī ca ir pavisam jauna, celta tikai 2021.  gadā . Ir oriģ inā ls dizains, š ķ ē rsgriezumā ir skaitlis "8". Tajā ir gan istabas, gan dzī vokļ i ar virtuvē m (ti, paredzē ti ilgstoš ai uzturē š anā s laikam). Bezmaksas baseins un trenaž ieru zā le. Katrā stā vā ir 3 lifti, bet gaiteņ i ir ļ oti juceklī gi. Kā du dienu viņ š pat palī dzē ja vadī t kā du patieš ā m apmaldī juš os spā niski runā još u tū ristu.

Tū lī t pē c iekā rtoš anā s es dodos uz pludmali.

Apkā rtnē ir divas pludmales: Alboraja un Malvarossa. Ir ļ oti viegli atš ķ irt to sadalī juma punktu: pirmajā ir kafejnī cas un restorā ni:

, bet no otras - promenā de ar soliņ iem:

/>

Pludmalē var sauļ oties lī dz saulrietam, saule rietē s pē c 21 stundas.

Atpū š as pā rsvarā vietē jie (lai gan dzird vā cu un franč u valodu), daž i maskā s, visi ievē ro "sociā lo distanci" - paklā ji un lietussargi atrodas vismaz 3 m attā lumā viens no otra. Pludmale ir gara un plaš a, vietas pietiek visiem.

Lielveikali š odien ir slē gti, bet mazie ķ ī nieš u un arā bu veikali ir atvē rti. Atš ķ irt tos ir ļ oti vienkā rš i – ķ ī nieš i tirgo tikai ū deni, graudaugus un uzkodas, pā rē jos – nepā rtikas produktus, citi – ū deni un daudz augļ u. Pē rku persikus pa 0.9e/kg un ķ irš us pa 1.8e kg.

Nā kamajā rī tā pē c brokastī m ir mē rens kontinentā ls:

Tē ja, kafija un piens ir neierobež oti


Es iepē rkos vietē jos Konzum un Mercadona lielveikalos.

Citos Spā nijas lielveikalos cenas un sortiments ir vienā das.

Vienī gais, kas pā rsteidza - ļ oti liela spā ņ u smarž u izvē le par saprā tī gā m cenā m (Raž ots Seviljā : -)) - 4-6 eiro par odekolonu un tualetes ū deni 100 ml. Aromā ti ir diezgan pieņ emami. Aizmirsu pateikt, ka man istabā bija ledusskapis, tā pē c vakariņ ā m var droš i pirkt pā rtikas preces. Par saldē jumu atseviš ķ s stā sts. Mū su izpratnē par saldē juma pakā m (80-100 g) Spā nijā nav tradicionā lu. Ir vai nu "saldē juma kū kas" (0.5+ kg), vai kastī tes, kurā s ir 6-8 mazas 50 gramu saldē juma paciņ as. Otrā varianta izmaksas ir 1.8-2.5 eiro. Manu iepriekš ē jo Spā nijas braucienu laikā daž ā du Spā nijas pilsē tu ielā s un laukumos bija paplā tes ar ledusskapjiem ar saldē jumu, kura pamatā ir daž ā di augļ i. Tā nebija Seviļ ā , Malagā vai Valensijā . Droš i vien karantī nas dē ļ aizliegts. Es ieliku saldē jumu ledusskapī . Labi uztur temperatū ru. Spā ņ u zī mols TEKA.

Kam vē l jā pievē rš uzmanī ba Spā nijā – medus veikalu klā tbū tne Ukrainā !

/>

/>

Vī na tē ma. Pē c biedru gaumes un krā sas, kā zinā ms, nē , vidē ji 0.75 Ir izmaksas 3-5 eiro. Kaut gan redzē ju akcijas variantus par 1.99e. . Ja kā dam vajag mazā ku ietilpī bu - attiecī gi 0.185 litri pudelē.1. 65e un tetrapaka 0.49e. Spā nijas Jerez zī molu cena ir sā kot no 5.60 eiro par 0.5 litriem. No nestandarta spā ņ u gardumiem, nolē muš i izmē ģ inā t Galisijas sieru "Tetilla" (ap 6 E uz 0.5 kg galvu), tas ir klā ts ar ļ oti cietu č aumalu, bet vidū mī ksts, pē c konsistences gandrī z kā mū su kausē tais. Bet garš ī gi. Sestdien pagalmā un sestdienā s, kā izrā dī jā s Valensijā , ir dabas tirgi. Turpat blakus Mercadonny - liels apģ ē rbu tirgus, preces un pā rdevē ji no Ķ ī nas, vasaras kū rorta klā sts, cenas no 5 tur, neko interesantu sev nepamanī ju.


Š odien mans mē rķ is ir pē c iespē jas vairā k apmeklē t Zinā tnes un mā kslas pilsē tu un vē sturisko centru (proti, Torre de Quart un Torre del Serranos). Atkal nokļ ū stu ar 99. autobusu, garā m pabraukt nevar : -). Lai arī ir tikai kā di 11, jau ir diezgan karsts. Es plā noju apmeklē t Zinā tnes muzeju:

Muzejā ir pietiekami liela rinda, kas kustas ā tri, visiem rindā esoš ajiem ir daž i dokumenti rokā s. Profilu baneri un policijas apsargi nerada š aubas - muzeja vestibilā vietē jo iedzī votā ju vakcinā cija pret koronavī rusa rež ī mu Daudzi apmeklē tā ji, gan vietē jie, gan ā rzemnieki.

Ieejas biļ ete, manuprā t, ir dā rga - 8 Jā , bet dā vanu veikalā cenas vē l dā rgā kas (visiem suvenī riem ir zinā tniska tē ma). Ekspozī cija aizņ em otro, treš o un ceturto stā vu, kā pjot pa eskalatoru.

Ekspozī cija iekā rtota nedaudz haotiski: otrajā stā vā – cilvē ka ģ enē tika un nervu darbī ba, treš ajā – skaņ u parā dī bas un daž ā di mū zikas instrumenti (gan senie vē ji, gan neparasti, bet teremī na voksa pilnī bai).

Jū s varat piedalī ties daž os eksperimentos ar skaņ as viļ ņ iem, bet, manuprā t, tie ir maz. Treš ā stā va otro daļ u aizņ em ekspozī cija, kas veltī ta Spā nijas Nobela prē mijas laureā tiem zinā tniekiem.

Santjago Ramonu un Kajalu:

North Ochoa:

Jā , Ž ans Deiss:

Vē las runā t par pē dē jo sī kā k.

Ž ans Dasse (1916-2009) bija franč u izcelsmes un tautī bas, tač u lielā ko dzī ves daļ u pavadī ja Valensijā (viņ š bija precē jies ar Valensijas sievieti).

Viņ š saņ ē ma Nobela prē miju fizioloģ ijā vai medicī nā.1987. gadā kā Valensijas Medicī nas universitā tes profesors. Viņ a pē tī juma tē ma pē dē jā pusotra gada laikā ir kļ uvusi ļ oti aktuā la: tas attiecā s uz cilvē ka ķ ermeņ a antigē niem un antivielā m…

Muzeja augš ē jais ceturtais stā vs ir veltī ts astronautikai kopumā un jo ī paš i mē ness izpē tei. Ir samazinā tas roveru, raķ eš u, starptautisko kosmosa staciju kopijas. Muzeja autori seko lī dzi izstā des aktualitā tei, jo tajā jau pieminē ti Ilonas Maskas mē ģ inā jumi palaist Marsā un atgriezt uz Zemes atkā rtoti lietojamu raķ eti.

Muzejā bija vē l viena atrakcija (es varbū t nesapratu, bet tomē r nolē mu pamē ģ inā t pats) - kosmosa lidojuma imitā cija uz vairā kkā rt lietojama kosmosa kuģ a. Cena 2.50 E.


Bet ekspozī cija ir tikai uz noteiktu stundu. Tuvā kā bezmaksas ir pē c 2.5 stundā m. Ir pienā cis laiks pusdienā m. Muzeja kafejnī ca jau ir slē gta (piektdien laikam pē c saī sinā ta grafika). Bet blakus ir liels iepirkš anā s centrs ar pā rtikas preč u veikalu. Nopirkuš i ¼ arbū zu par 1.35 € un ī stu spā ņ u nazi (2.99 €) un paē duš i vieglas pusdienas netā lu no muzeja. Es nebiju viena – gandrī z visus veikalus apkā rt bija ieņ ē muš i vieni un tie paš i tū risti. Bet uz zā les neviens nesē dē ja!

Un tagad ir pienā kusi manas sesijas stunda. Š obrī d esmu viens, lai gan maksimā li pieļ aujami 4 cilvē ki. Pirmkā rt, uz ī paš as platformas, ap kuru griež as sienas, jū s klausā ties pirmā spā ņ u astronauta Pedro Duke lekcijas ierakstu.

Pē c tam virziet ceļ vedi uz ī paš u kapsulu, kas atdarina kosmosa kuģ a kabī ni. Tū rists tiek piesprā dzē ts un sā kas pacelš anā s/nolaiš anā s imitā cija. Imitā cija, pā rsvarā skaņ a, lai gan ik pa laikam mainā s krē slu novietojums telpā . Nekā du papildu fizisko piepū li nejutu. Principā var mē ģ inā t vienu reizi.

Tā pat kā es, es gaidī ju vairā k no muzeja. Salī dzinot ar citu pilsē tu zinā tniskajiem muzejiem (redzot raidī jumus televī zijā ), Valensijas eksperimentu un eksponā tu kopumā ir daudz. Ī paš i ņ emot vē rā tā platī bu. Ir par vē lu un karsti, lai dotos uz pilsē tas centru (Spā nijā maksimums, dī vainā kā rtā , no aptuveni 17 lī dz 19), tikai pē c 20 sā k atdzist.

Tač u, neskatoties uz karstumu, Valensija ir skaista:

Es atkal pavadu vakaru pludmalē .

Nā kamā diena (pē dē jā pirms izbraukš anas) pilnī bā pavadī ta pludmalē , atpū š oties un nogarš ojot vietē jo virtuvi. Ja kā dam ir interese - paella uz diviem (lielā panna) maksā ja 22 eiro, lai gan ē dienkartē bija norā dī ta viena cena 11E, piemē ram, viena. Bet porcija vienam nekur nav sagatavota, atš ķ irī bā no manas iepriekš ē jā s Valensijas apmeklē juma grupas tū res ietvaros pirms 11 gadiem. Tad viņ i gatavoja. Kaut kur centrā . Tas maksā ja 9 eiro. Tradicionā lā valensieš u pasū tī š ana. Tas izrā dī jā s ar vistu, trusi, sparģ eļ iem un pupiņ ā m. Garš ī gi. Es saprotu, ka tas nav budž ets, bet vienkā rš i nav iespē jams atrasties Valensijā un neizmē ģ inā t viņ as vizī tkarti (un Valensija ir paeljas dzimtene).

Krimas promenā de, ejot atpakaļ uz piekrastes kvartā liem. Papildus daudzdzī vokļ u ē kā m un tramvaju depo viņ š negaidī ti atklā ja Valensijas Politehniskā institū ta ē kas.


Autobuss kavē jā s 20 minū tes uz lidostu, bet man vē l bija pietiekami daudz stundu pirms izlidoš anas. Labi, ka viņ š nepaņ ē ma biļ etes uz nā kamo autobusu - lidostas 1. terminā lī ieradā s tieš i 2 stundas pirms izbraukš anas. Ņ emot vē rā , ka Ryanair izlido no 2. terminā ļ a, tai varē tu rasties nopietnas problē mas, ja tas kavē s 20 minū tes.

2. terminā lis - pustukš i lido tikai Ryanair un Air Morocco, ir maz pasaž ieru, lielā kā daļ a kafejnī cu un veikalu ir slē gti. Vilits aizkavē jā s 30 minū tes, bet tikai 10 minū tes vē lā k apsē dā s Borispolē . Aizpilda %% uz 70, lielā kā daļ a pasaž ieru - ukraiņ i, kas atgriež as no atvaļ inā juma Spā nijā (spriež ot pē c iedeguma) Kā viņ i nokļ uva oficiā li slē gtajā Spā nijā , man principā nav noslē pums. Stā sta publicē š anas dienā Spā nija kopumā bija atvē rta ukraiņ u tū ristiem. Tika pasū tī ts maz, un stjuartu komanda no Itā lijas pā rvietojā s pa salonu vī luš ies.

Turklā t Ryanair, atš ķ irī bā no konkurentiem, nenodarbojas ar nepā rtikas preč u un zī molu suvenī ru tirdzniecī bu (atš ķ irī bā no Wizzair vai UIA), ir tikai daž as neskaidras loterijas.

Robež a un bagā ž a bez kavē š anā s (tikai mana atgrieš anā s iekrita laika posmā no 17.06. lī dz 04.08. ), kad Ukraina uzņ ē ma savus pilsoņ us bez PCR testa un "Darbojies mā jā s", vē l pusotru stundu ar sabiedrisko transportu un mā jā s. Iespaidi par ceļ ojumu ir tikai vislabā kie

* "Ar futbolu pasaulē " — slavenā.20. gadsimta vidus ukraiņ u futbolista grā mata. Aleksandrs Skotsens (1918-2003), kurš spē lē jis Ļ vovas "Ukraina", Kijevas "Dynamo", Slovā kijas "Zilina", Beļ ģ ijas "Charleroi", Francijas "Nice", Kanā das klubos. Francijas labā kais futbolists 1947. gadā .

Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Туристичний транспорт в Малазі
Array
 Малага. Пляж
 Валенсія. Набережна
 Пляж
 Пляж Alboraja
 Валенсія. Набережна
Севілья.
Матч ЄВРО-2020 Іспанія-Словаччина. Підсумковий рахунок 5:0
komentāri (12) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums