Igaunijā ir eksotiskas lietas!

25 Jūnijs 2010 • Ceļošanas laiks: no 16 Jūnijs 2009 ieslēgts 21 Jūnijs 2009
Reputācija: +9
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Igaunijā ir eksotiskas lietas!

Jā tieš i tā ! Neskatoties uz diezgan skeptisko attieksmi pret Igauniju, š eit ir ko redzē t ......starp citu, Igaunijā ir salas, no kurā m ap 30 ir apdzī votas ...

piedā vā jam nelielu pā rskatu par salā m ....

Maza sala 7 km no krasta. Mazā k nekā.5 km garš un nedaudz mazā k par jū dzi platā kajā vietā . Labos laikapstā kļ os no cietzemes stunda ar motorlaivu.

Reiz uz salas dzī voja zviedri. Pusotrs simts cilvē ku. Viņ i zvejoja, ganī ja lopus savā m vajadzī bā m un bija slaveni kā laivu meistari. Salinieki vienmē r ir bijuš i slaveni ar š o amatu. Dī vainā kā rtā laivinieku meistari dzī voja arī uz salā m, kur nebija mež a, piemē ram, Osmusā rē . Uz salā m viņ i vienmē r dzī voja kopā un neturē ja suņ us un neslē dza durvis. Mazā kajā s salā s bija savas skolas, un salu iedzī votā ji bija izglī totā ki un lasī tprasmī gā ki nekā daudzi viņ u cilts biedri kontinentā lajā daļ ā.


Otrā pasaules kara sā kumā daļ a iedzī votā ju pā rcē lā s uz apm. Vormsi, daļ a no Sarkanajā armijā "noš ū tajiem". Vā cieš u laikā daudzi atgriezā s savā s mā jā s, bet ne uz ilgu laiku. Sarkanā armija izpildī ja Pē tera I pavē li - "apdraudē ja" zviedrus, un viņ i pameta dzimtā s Zviedrijas salas un pā rcē lā s uz savu vē sturisko dzimteni - uz Zviedriju. Salu ieņ ē ma militā rpersonas.

1765. gadā celtā s zviedru baznī cas drupas atgā dina zviedru varu, bet piekrastes artilē rijas bateriju paliekas atgā dina padomju varu. Baterijas ir apmē ram. Osmusā rs ir labi saglabā jies, un pats galvenais, applū duš ā s telpas tika nosusinā tas un tā dē jā di tika atvē rta piekļ uve. Klī st runas par pazemes, pareizā k sakot, zemū dens ejā m, kas ved uz apm. Wormsi un tā lā k. Leģ endas par pazemes ejā m ir galvenā igauņ u leģ endu iezī me.

Bet visi š ie stā sti nav nekas, salī dzinot ar galveno leģ endu. Osmusā ra nav tikai sala jū rā.

Saskaņ ā ar skandinā vu sā gā m pati sala ir augstā kā skandinā vu dieva Odina kapa vieta.

Salas zviedru nosaukums ir Odensholma, Odina sala. Tiek uzskatī ts, ka Odins pats daļ u zemes izcē lis no jū ras. Uz salas tieš ā m ir kā da vientuļ nieka kaps. Sala atrodas tā , ka, no vienas puses, to apskalo Somu lī č a ū deņ i, bet no otras - paš as Baltijas ū deņ i.

Pretē ji izplatī tajam uzskatam par padomju karavī ru kapu iznī cinā š anu Igaunijā , salā tiek uzturē ts kā rtī bā.314. baterijas karavī ru kaps, kuri Otrā pasaules kara laikā.6 nedē ļ as veica salas aizsardzī bu.

Tagad Osmusā rē dzī vo tikai viens zviedrs. Viņ š ir gan bā kas sargam, gan Odinam miera sargam. Atrodoties prom, viņ š audzē Islandes š ķ irnes aitas.

Uz salā m, uz kurā m bija izvietotas padomju armijas daļ as (galvenokā rt robež sardze), ir saglabā jusies neskartā daba, jo.

Uz salā m varē ja nokļ ū t tikai ar ī paš u atļ auju. Tā pē c pareizi saka, ka nav ļ aunuma bez labuma.

Pē dē jā laikā sala ir piesaistī jusi nirē jus. Salu ieskauj no ū dens izlī duš ā s kuģ u paliekas. Ir zinā mas vā cu kreisera Mangdeburg un Nī derlandes tirdzniecī bas kuģ a atraš anā s vietas. Par viņ u ir tradicionā li stā sti par neskaitā miem dā rgumiem viņ a krā tuvē s.


1976. gadā uz salas vai tā s tieš ā tuvumā notika Baltijai nepieredzē ta parā dī ba - zemestrī ce. Diezgan spē cī gs: 5-6 punkti. Kā ds uzskata, ka tas bija zemū dens kodolsprā dziens, ko sarī koja militā risti. Krā teris ar gandrī z caurspī dī gā m sienā m, kas iet 60-80 metru dziļ umā , nirē ju svē tceļ ojumu vieta. Faktiski krā teris tika izveidots ilgi pirms “trī ces”. Š ī ieplaka ir vecajā s padomju jū ras kartē s. Visticamā kā š ķ iet versija par meteorī ta kriš anu.

Tuvumā Hī jumā ir ī sts meteorī ta krā teris. Krā teri ir arī Igaunijas dienvidaustrumos. Kosmosa fragmentu radī to iespiedumu atraš anā s vieta ir diezgan atbilstoš a š ā da mē roga notikumam.

Aptuveni tajā paš ā laikā ar baznī cu uz salas tika uzcelta pirmā bā ka. Tā , kas norā da ceļ u š odien, celta 1954. gadā . Bet kā jau visas bā kas, tā ir interesanta.

Salas vā rti. Tū ristam, kurš nolemj palikt vai ir spiests palikt sliktu laikapstā kļ u dē ļ , bū s jā samierinā s ar telti un uz ugunskura gatavotu ē dienu (ja ir malka). Ar malku arī spriedze. Sala vienmē r ir ekstrē ma. Kas viņ u padara vē rtī gu.

Viena no retajā m un Igaunijas ziemeļ os vienī gā sala, ar kuru ir regulā rs savienojums visu gadu. Uz Prangli kursē pasta laiva. No zvejas š onera pā rveidots par kravas-pasaž ieru kuģ i.

Blakus esoš ā s salas Prangli vienmē r tiek uzskatī ti kopā ar viņ u.

Pa ceļ am uz Prangli ejam garā m Eksi saliņ ai

Krievu valodā starp burtu un skaņ u nav korespondences. Biež i rakstiet "e". Reizē m raksta "Aksi", to vieglā k izrunā t nevietē jiem. Krievu valodā Prangli ir Lielais Vrangelis, Eksi ir Mazais Vrangelis. Salā m nav nekā da sakara ne ar Sibī rijas admirā li-pē tnieku, ne ar baltgvardu ģ enerā li - padomju valdī bas ienaidnieku. Lielais Vrangelis - pirmkā rt, tas nav krieviski valodas ziņ ā . Otrkā rt, Ziemeļ u Ledus okeā nā , starp Č ukč u un Austrumsibī rijas jū ru, atrodas Vrangela sala (pē tnieks).

Paš i zviedri ir neizpratnē nosaukumos. Ozolu sala; ), Sharp Island (Olas; ), Olu sala (Ä ggsö ), Ā ķ u sala (Hak) ir viena un tā pati Eksi sala. Kā tas izskatā s pē c jū su domā m, izlemiet paš i, apskatot karti. Tā salā nav, tā pē c tie ir ozoli. Un vispā r veģ etā cija nav laba. Nedaudz vairā k nekā Osmusā rē , bet tomē r par maz. Elektrī bas arī nav.


Exi, tā pat kā Keri, var sasniegt tikai pē c vienoš anā s ar vietē jiem zvejniekiem. Labā k paš am nemē ģ inā t izkā pt krastā : ir daudz slazdu. Abā s salā s, kā arī visā s Somu lī č a salā s atradā s pierobež as priekš posteņ i. Dienests uz salā m, kas bija neapdzī votas kopš pē ckara perioda un bija atrautas no varas iestā dē m, bija karavī ra sinecure.

Oficiā li Axi sala ir neapdzī vota, lai gan uz tā s atrodas pilnī gi moderna ē ka. Ir arī dzī vī bas pē das. Š eit viņ i cenš as audzē t skotu aitas. Tā tad sala daž viet atkal ir "mī nē ta".

Sala bija apdzī vota no 1790. lī dz 1953. gadam. Salas iedzī votā ji bija slaveni ne tikai kā labā kie laivu bū vē tā ji (viņ u zvejas laivas, ī paš i motorlaivas, piekrastes iedzī votā ji augstu novē rtē ja arī.20. gadsimtā ), bet arī kā izcili mē beļ u izgatavotā ji. Mums ir jā atkā rtojas - izejmateriā lu trū kuma dē ļ paš ā salā.

No zviedru apmetnes atradā s no laukakmeņ iem veidots pagrabs.

Mazie oļ i krastā piesaista uzmanī bu ar savu neparasto spož umu. Paskatieties tuvā k.

Zviedri uz salas uzbū vē ja navigā cijas zī mi no akmeņ iem. Un 1986. gadā militā rpersonas uzcē la modernu betona bā ku, kas sā kumā strā dā ja ar ...atomenerģ iju. Tagad bā kas uguns apgaismo sauli, pareizā k sakot, strā vu, ko rada saules baterija.

Kā miza viņ i daž reiz raksta par kā du Jeruzalemes pilsē tu. Uz salas, protams, nav nevienas Jeruzalemes pilsē tas. Tā tauta nodē vē jusi mazo akmeņ u labirintu, ko 1849. gadā uzcē lis bū vnieks no Somijas Deivids Vekmans. Kopā viņ š bija arī vietē jo bē rnu skolotā js. Blakus labirintam redzami skaitļ i 1849 un labirinta bū vē tā ja DW iniciā ļ i.

Vekmaņ a labirinta diametrs ir 10 m. Salas ziemeļ u daļ ā atrodas arī Mazais labirints, kuru 1913. gadā skolotā ja veidā uzcē la trī s gani. Lī dzī gi labirinti ir raksturī gi Skandinā vijai, bet Igaunijas labirintiem ir savas atš ķ irī bas.

Bijuš ajā zviedru fermā var atrast patvē rumu no laikapstā kļ iem un gatavot ē dienu civilizē tā kos apstā kļ os nekā , piemē ram, Osmusā rē . Pusdienas uz jū ras fona paliks atmiņ ā uz ilgu laiku. Salas ziemeļ u daļ a ir putnu ī paš ums. Jū s varat tos skatī ties no attā luma, bet neuztraucieties.

par. Keri ir parā dī ti tikai liela mē roga jū ras kartē s.


Tas atrodas stundu no apm. Prangli labā laivā . Sala ir neapdzī vota, bet klejotā js, kurš uz tā s nejauš i nokļ uvis (kā pē c nesapņ ot), teiksim, vē tras krastā izmests navigators, bū s neticami pā rsteigts. Viņ š š eit atradī s gan galdu, gan pajumti.

No robež sargiem salas centrā atradā s kazarmas. Tajā , kā gaidī ts, ir Ļ eņ ina istaba un neliela bibliotē ka, virtuve un vairā kas dzī vojamā s istabas ar gultā m. Mā ja ir spē cī ga. Vē trā viļ ņ i ripo gandrī z lī dz slieksnim: salas platums ir tikai 145 m.

Biedē još i, bet ne ī sti.

Viļ ņ i lauž as uz slazdiem, un aiz kazarmu sienā m jū s jū taties droš i. Saskaņ ā ar senajā m tradī cijā m uz salas ir nelieli pā rtikas krā jumi. Pietiks laikam, kurā pudele ar zī mī ti par palī dzī bu aizpeldē s lī dz tuvā kajam krastam. Mā jā pat ir tualete. Ir arī pirts, bet malkas kā vienmē r nav. Jums tas jā ņ em lī dzi. Tā pat kā gā zes pudeles. Keri biedrī ba uztur ē ku un ieved nc. Š ī ir viena no mazā kajā m salā m.

Salas garums ir nepilns puskilometrs. Ziemeļ u daļ ā ir helikopteru laukums un gā zes aka. No 1906. lī dz 1912. gadam bā ka tika apgaismota ar vietē jo gā zi. Gā zes lauks nav izž uvis. Tikai saules paneļ iem nav nepiecieš ama pastā vī ga cilvē ka klā tbū tne. Bā ka aizgā ja pensijā.1953. gadā.

Bā ka uz salas ir vē sturiska. Dizains ir Č ā rlzs Kamerons. Jā , tas, kurš uzcē la sava vā rda galeriju Carskoje Selo. Kokš eras bā kas izkā rtojumu apstiprinā ja pats Aleksandrs I.

Vē sturiskā laika atskaite lī dz Keris bā kai notiek kopš.1718. gada. Tad Pē teris I pavē lē ja atjaunot Ziemeļ u kara laikā nopostī to navigā cijas zī mi. Pati pirmā bā ka tika uzcelta uz Keri 1623. gadā . Holandieš u jū rasbraucē js Jū lijs Blē vs savā kuģ a ž urnā lā ierakstī ja “kailā sekluma vidū ir jū ras zī me”. Vē lā k zī mi sauca par bā ku. Š ī s bojas galā tika iekurts ugunskurs.

Nelielā attā lumā no salas redzama saliņ a, kas, š ķ iet, ir turpinā jums apm. Kerija. Š is ir salas turpinā jums, kas pasludinā ja savu ģ eogrā fisko “neatkarī bu” un pamazā m pā rtop par neatkarī gu salu.


Ir grū tī bas tulkot Koksher (Koksk&; r) no zviedru valodas. Ar “sher” viss ir skaidrs: skä r zviedru valodā nozī mē “rifs”, “zemū dens klints”. Ar “kok” ir grū tā k. Protams, tas nav š efpavā rs kambī zē . Visticamā k, tas ir “kuģ is”, vikingu karakuģ is. XVIII gadsimtā vā rds tika rakstī ts “K; rimaa” (Rū kojoš a zeme).

Izskatā s, ka "rū coš ie č etrdesmitie" ...Vē tras š eit ir ierastas. Tā pē c, dodoties uz Keri, ir jā bū t gatavam ilgā kai uzturē š anā s laikam.

Finnair uz salas uzstā dī ja pieminekli 1940. gada 14. jū nijā padomju pilotu notriektā s Somijas lidmaš ī nas Junkers-52 pasaž ieriem. Lidmaš ī nā Kaleva divi uzņ ē mē ji no Vā cijas (vā cieš i vē l bija draugi), divi franč u diplomā tiskie kurjeri. un viens zviedrs lidoja no Tallinas uz Helsinkiem, amerikā nis un igaunis. Pret š o cilvē ku grupu tika nosū tī ti divi bumbvedē ji, lī dakas zemū dene (Shch-301) un torpē du bumbvedē js. Un tas viss diplomā tisko maisu dē ļ.

Keri, mazā kajā salā , galē jī ba ir maksimums. Sala ir parakstī ta. Burti, protams, ir latī ņ u valodā : K. E. R. I.

Prangli jeb, kā jau zinā ms, Big Wrangel, ir viena no apdzī votā kajā m Igaunijas mazo salā m. Š eit pastā vī gi dzī vo apmē ram simts cilvē ku.

Brī vdienā s pasta laiva dubulto jū tī go iedzī votā ju skaitu, piegā dā jot tū ristus. Ar laivu ved ne tikai pastu, bet arī produktus un visu nepiecieš amo.

Padomju robež u tornis un mobilo sakaru antena varē ja veidot salas ģ erboni. Tie simbolizē laiku saikni.

Salas iedzī votā ji zinā mā mē rā ir pateicī gi robež sargiem. Teritorijas tuvums ļ ā va saglabā t ne tikai dabu, bet arī savdabī gu dzī vesveidu. Vienmē r jā atceras salas iedzī votā ju dzī ves ī patnī bas. Salinieki ir nedaudz naivi, salī dzinot ar galvaspilsē tas iedzī votā jiem, tač u viņ i nedod nolaiš anos, kad bez ceremonijā m iejaucas viņ u mē rī tajā dzī vē . Piemē ram, kad viņ i atnes filmu, kas viņ iem nepatī k. Filmu veidotā jiem pilsē tā jā atgriež as gandrī z vai peldoties.

Saglabā jusies gandrī z muzejciema iela ar pagā tnes un pat aizpagā juš ā gadsimta ē kā m. Pie skolas ē kas atrodas arkls gandrī z no zviedru laikiem.

Mež a ceļ i ir kaisī ti ar priež u č iekuriem, un automaš ī nā m joprojā m ir padomju numuri. Vai pat bez tiem. Robež sargi mantojumā ieguva katlumā ju un elektrostaciju.


Jū ras brī ze un priež u mež a dziedinoš ais gaiss piesaista tū ristus. Bet ne tikai. Uz salas ir divas atrakcijas. Memoriā ls tvaikonim "Eestirand" un Sv. Lorenss (1848). Pirmie kolonisti zviedri atpū š as baznī cas pagalmā . Zviedri pirmo reizi š eit kuģ oja XIII-XIV gadsimtā . Tad salu sauca par Vrangu

Ū dens pie dienvidu krasta, no kura redzama Lasnamē apkā rtne, ir dzidrs un dibens redzams 4-5 metru dziļ umā . Ap salu ir divi sē kļ i ar smieklī giem nosaukumiem: Velna sē klis un Apelsī ns. Vietē jie zvejnieki š os nosaukumus skaidro š ā di: viens kuģ is vedis apelsī nus, uzskrē jis uz sē kļ a un ...apelsī ni peldē juš i pa jū ru. Velni ir grū tā ki...

No ostas lī dz salas "galvaspilsē tai" - Idaotsas ciems (Idaotsa) atrodas mazā k nekā kilometra attā lumā.

Tas ir Visuma centrs: veikals, informā cijas un uztura centrs, skola, tautas nams. Civilizā cijas parā dī š anā s samazina dabas stū ra vē rtī bu. Sala bija apvī ta ar zī mē m. Jo vairā k civilizā cijas, jo mazā k trokš ņ a no salas vientulī bas.

Uz Prangli oļ i ir kā oļ i...Lai arī Eksi atrodas tikai 2-3 km attā lumā no Prangli, Eksi tuvā ko Pranglu daļ u klā j priež u mež i, bet rietumu pusi klā j kadiķ u brikš ņ i.

Eastirand. Tā sauca kuģ i, uz kura steidzī gi izveda atkā puš os padomju karaspē ku. VT-532 – ar š o koda nosaukumu š is tvaikonis bija iekļ auts Jū ras spē ku sarakstā – apmē ram iebruka vā cu lidmaš ī nas. Kerija. Uz kuģ a atradā s trī sarpus tū kstoš i Igaunijas teritorijā Sarkanajā armijā savervē to un 40 augstā kā lī meņ a arestē to igauņ u virsnieku.

Kapteinis izņ ē ma kuģ i no apš audes un aizvilka uz seklu ū deni pie Prangli austrumu krasta. Uz salas nokā pa 2762 cilvē ki.

Č etrdesmit č etri no Eestirand miruš ajiem ir apglabā ti Prangli. Lī dz 1946. gadam kuģ a "Eestirand" korpuss joprojā m stā vē ja virs ū dens.

Tika konstatē ts, ka gandrī z visā s ziemeļ u salā s no Mohni lī dz Prangli ir dabasgā ze. Gā ze tika atrasta Prangli 1924. gadā , un rezerves tika rū pī gi pē tī tas 1940. gados no 1958. lī dz 1962. gadam. Secinā jums tika izdarī ts š ā di: gā ze ir kvalitatī va, kaloriju bagā ta, bet tā du trumpi kā savu gā zi nodot republikas rokā s ir bī stami. Slē ģ i bija aizvē rti, bet slikti. Gandrī z pusgadsimtu gā ze caur noplū dē m izplū st kosmosā.


Pavisam nesen pē c salas tradī cijā m baznī cas durvis bija aizslē gtas ar akmeni. Vai tas bija pirms pusgadsimta, tā tad - viņ š akmeni atgrū da un iegā ja...Tagad nav ī stais laiks. Uz salas "aizcietē jumu" tagad vajag arī mehā nisko.

Baznī ca Sv. Lawrence celta 1848. gadā . Tornis ir redzams no tā lienes un kalpo kā ceļ vedis piekrastes kuģ u kapteiņ iem. Uz kapsē tas ir seni dzelzs krusti, zem kuriem guļ pirmie zviedru kolonisti.

Kalti krusti ir iestrā dā ti granī tā . Tie jau sen aizmū rē ti un nav manā mas “lī mes”, tas ir, cementa, pē das.

Baznī ca Sv. Lawrence ir salas vistā lā k uz rietumiem esoš ā ē ka. Svē tais Lorenss tiek uzskatī ts par aizbildni visiem, kas kaut kā dā veidā saistī ti ar uguni: ugunsdzē sē jiem, kalnrač iem, maizniekiem un pavā riem, stikla pū tē jiem, nez kā pē c, skolniekiem, zē niem un studentiem, kā arī karavī riem, nabagiem un bibliotekā riem. Bibliotekā rs atradā s uz salas jau pirms baznī cas uzcelš anas. Baznī cu uzcē luš i jū rnieki, kas brī numainā kā rtā vē tras laikā izglā buš ies. Un tas notika Sv. Lorenss.

Ap Prangli ir izkaisī tas ap 30 saliņ ā m un saliņ ā m. Salai ir savs ezers un purvs, tā pē c ir vietas, kur doties un ko darī t.

Naisā ras sala.

Preliteriski - "Sievieš u sala". Bet ne "sievieš u sala". Tas viss bija par vienu sievieti, kura brī numainā kā rtā aizbē ga uz salas, kas bija pacē lusies no zem ū dens. Nargö salā (zviedru nosaukums) var iebraukt oficiā li.

Uz kruī za kuģ a, kas notiek tikai vasarā . Tiek uzskatī ts, ka sala bija apdzī vota jau 9. -10. gs. , bet pē dē jos divus gadsimtus tas tika izmantots kā militā rs balsts.

Š ķ iet, ka Krimas karš aizgā ja tā lu no Tallinas. Bet briti, franč i un krievi cī nī jā s par salu. Joprojā m ir saglabā juš ies č etru š tatu jū rnieku kapi. Ir piemineklis iedzī votā jiem, kuri pameta savas mā jas militā rā spē ka uzbrukuma laikā.

1940. gadā salā dzī voja 400 cilvē ku un bija divas skolas. Uz š ī s neievē rojamā s salas piedzima astronoms un izgudrotā js Bernadre Š mits. Š mita kamera ir teleskopiskā s sistē mas nosaukums, ar kuras palī dzī bu kļ uva iespē jams bez kropļ ojumiem iegū t meteorī tu un satelī tu fotogrā fijas. Dzimtā vā rdā Fr. Naisā ra ir nosaukta par mazo planē tu #1743.


Varbū t, skatoties uz zvaigž ņ otajā m debesī m virs salas, tu izdomā si ko izcilu.

Bū siet Vā cijā , Tautenburgas observatorijā , dosieties apskatī t igauņ u salinieka izgudrojumu.

No visā m saliņ ā m gar ziemeļ u krastu Fr. Naisā rs ir mež ainā kais. Mež s bija vajadzī gs militā riem nolū kiem, un Dā nijas karalis Ē riks Menveds aizliedza to cirst. Lielā kā daļ a koka grī du viduslaiku Tallinas namos ir izgatavotas no Naisā res kokmateriā liem.

Uz salas ir saglabā juš ā s vairā k nekā ducis piekrastes artilē rijas bateriju.

Pareizā k sakot, drupas. Viņ i sā ka tos bū vē t Pirmā pasaules kara priekš vakarā , un pē c neatkarī bas iegū š anas “artilē risti” pameta salu. Militā rā s vē stures cienī tā ji neparastā muzejā bijuš ā š tā ba telpā s atradī s kuriozus dokumentus no zviedru laikiem lī dz mū sdienā m. Uz salas atradā s arī rū pnī ca, kurā tika vā ktas mī nas. Daļ ē ji darbojas š aursliež u dzelzceļ š ar kopē jo garumu 34 km (22 km pirms Sarkanā s armijas ienā kš anas un 12 km padomju laikā ).

Apkures vagonā varat veikt nelielu braucienu pa salu. Visā salā ir redzamas izkaisī tas mī nu č aulas. No tiem amatnieki montē mē beles un citas forš as lietas.

Pirmā bā ka salā tika uzcelta pē c admirā ļ a Semjuela Greiga pavē les 1788. gadā . Tač u lī dz mū sdienā m ir saglabā jusies tikai pē c kara pā rbū vē tā un 1999. gadā atjaunotā betona bā ka.

Naisā ra nav sala ne dienu. Nesen uz salas tika izveidots Tū risma centrs, atvē rts restorā ns. Jū s varat nakš ņ ot teltī s, vai arī varat atrast vietu zem jumta. Zviedru baznī ca tiek atjaunota.

Mū sdienā s uz salas dzī vo slavenais mū ziķ is un diriģ ents Tõ nu Kaljuste. Viņ š regulā ri organizē mū zikas festivā lus, tā pē c salu sā ka saukt par "mū zikas salu". Arā bu ģ eogrā fs un ceļ otā js al Idrisi to sauca par "Amazoniju". Uz salas ir pietiekami daudz svaiga gaisa un “munī cijas” (veikals ir atvē rts); Amazones jā ņ em lī dzi un jā nā k nost.

Un tas viss ir 25 km no Tallinas.


Otra lielā kā sala Igaunijā . Tas savukā rt piederē ja gan ordeņ a bruņ iniekiem, gan bī skapiem. Daž reiz vienlaikus, bet pa daļ ā m. Tiek uzskatī ts, ka lī dz XIII gadsimta sā kumam sala bija neapdzī vota. Tad iedzī votā ji Fr. Gotlande. Viduslaiku arhitektū ra par. Hī jumā ir skaidrs pierā dī jums tam. Sala tika saukta zviedru valodā Dago (Dagö ).

Pü halepas baznī ca (Pü halepa kirik) ir pirmā apskates vieta ceļ ā no prā mja pā rejas. Kancele ir unikā ls mā kslas darbs. Tā nav izgatavota no koka, kā parasti, bet to no dolomī ta izkalis akmens griezē js Joahims Vinters 1636. gadā . Pyhalepas kancele ir vienī gā Igaunijā.

1563. gadā Hī jumā pilnī bā pā riet Zviedrijas ī paš umā . Par salas valdnieku kļ ū st karavadonis Ponruss de la Gardijs. De la Gardie ģ imenei piederē ja trī s ceturtdaļ as salas. Groß hofu uzcē la grā fiene fon Stenboka, Aksela de la Gardija mazmeita.

Lielsadamā atrodas interesanta Š ternbergas laika ē ka. 1638. gadā š ajā vietā jau atradā s osta, bet 1680. gadā — kuģ u bū vē tava. Š ajā kuģ u bū vē tavā.1848. gadā tika uzcelta barka "Khioma", kas noapaļ oja Horna ragu.

Palukulā (Paluk; la) atrodas Kerdlas meteorī ta krā teris. Igaunijas salā s no Sā remā lī dz Osmusā rai ir meteorī ta (vai meteorī ta) kriš anas pē das. Varbū t visas pē das no kosmosa ir saistī tas ar vienu “akmeni”, kas sadragā ja gabalos, kas zina...Krā teri un tā apkā rtni pē tī ja Sanktpē terburgas profesors G. Helmersens.

Tahkunas tableš u kastes atgā dina karu. Netā lu atrodas piemineklis Baltijas jū rniekiem - Hiimuaa aizstā vjiem. Ir arī gabals. ceļ š , pa kuru tika uzcelti š ā viņ i. Vietē jos muzejos vienā vitrī nā - Komsola biļ ete, Komtrudas š oka darbinieka sertifikā ts un vā cu Ausweis. Ā rpus Tallinas viņ i neizliekas, ka padomju laikā nebija dzī ves vai vā cu laikā bija tikai “mež abrā ļ i”, kas cī nī jā s pret boļ š evikiem.

Ā rpus galvaspilsē tas vē sture paliek vē sture.

Staļ ina izsū tī š ana saliniekiem nekļ uva par zinā tī bu. Pirmā Igaunijas iedzī votā ju deportā cija notika ...1781. gadā . Ar Katrī nas II dekrē tu 1200 Hī jumā zviedru tika pā rvietoti uz Dņ epru.

Interesanti ir apmeklē t Mihkeļ a saimniecī bas muzeju (Mihkli Talumuuseum). Muzejs sniedz ieskatu Hī jumā iedzī votā ju dzī vē.


Reigi (Reigi kirik) baznī ca un tā s mā cī tā js aprakstī ts somu rakstnieka A. Kallasa stā stā “Gans no Reigi”. Zviedru laikos š eit atradā s zviedru baznī ca. Tad igauņ u. Paš reizē jā celta O. R. L. fon Ungrē na-Š ternberga virzienā.1800. -1802. gadā viņ a dē la piemiņ ai.

Kõ pu bā ka tiek uzskatī ta par pirmo bā ku Baltijā.

1480. gadā pē c Tallinas pilsē tas domes ieteikuma Kõ pu pussalas galā tika novietota brī dinā juma zī me.

Gandrī z piecus gadsimtus stā v 37 metrus augstais tornis, kas paceļ as pā ri mež am, pā ri salai, pā ri Baltijai. Bā ka stā v Torņ a kalnā , kas paceļ as 63 m virs jū ras tā , ka pati “ugunsgrē ks” deg 102.8 m augstumā.

Bā kas gaisma ir redzama 35 jū dzes. Uz skatu laukumu ved 118 pakā pieni.

Kä inā (Kä ina) Keinas baznī cas drupas. Tajā bija ē rģ eles, kuras bū vē jis komponista tē vs R. Tobiass. Komponista R. Tobiasa muzejs atrodas tikai 2 km attā lumā no Kä inas.

Uz salas atrodas arī mā ja, kurā savus stā stus rakstī ja somu rakstniece A. Kallasa. Somu rakstnieks daudz zinā ja par Igauniju. Un par nemierī go upi pie Pylvas, un par brā ļ iem, kas noslī cinā ja savu mā su ezerā aiz mī lestī bas pret nelī dzenumu, un par ganu no saliņ as, un par Hiiu Unrgu, un par mū kiem no Emajegi, kas atmaskoja pā vesta spiegs - viņ a stā stī ja par visu savos stā stos. Divdesmit septiņ i stā sti un stā sti tika iekļ auti "Izlases" sarakstā . Kā saka: "bet tas vē l nav viss. " Un kā ds soms stā stī ja igauņ iem par balto kuģ i Lasnamē...

Vaemlā (Vaemlā ) glezniecī bas akadē miķ is Johans Kē lers uzgleznoja desmit gleznas. Vietē jais kuč ieris spē lē ja Kristus “lomu” Kē lera gleznā s “Svē tī Kristu” un “Nā ciet pie manis visi”.

Svē tī go cilvē ku-Kristus var redzē t Kaarli baznī cā Tallinā.

Syru ostā atrodas neliels vietē jā s vē stures un jū rniecī bas muzejs. Lieliska kapteiņ a Tī ta Jē gi kuģ u modeļ u kolekcija. Ā rpus muzeja loga ir osta; var redzē t ī stu buru laivu mastus. Ieskaitot vē sturiskos.

Buru laiva “Alar” tiek restaurē ta. To 1939. gadā š eit, Hī jumā , uzcē la Alar. Hiyumas ir slepens sapnis salabot Alaru un saglabā t to pē cnā cē jiem. Mū sdienā s tā ir vienī gā saglabā jusies oriģ inā lā igauņ u buru laiva. Un viens no trim koka tiem pasaulē.


1628. gadā Hī jumā tika dibinā ta pirmā stikla rū pnī ca Igaunijā . Jā , Mali salā ir vē l kas interesants. Jums nebū s garlaicī gi.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums