Baltijas rudens. 2. daļa.

12 Janvāri 2020 Ceļošanas laiks: no 16 Oktobris 2019 ieslēgts 20 Oktobris 2019
Reputācija: +1635
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Baltijas rudens. 1. daļ a. Latvija>>>

… aiz autobusa loga pazibē ja kolonna ar Eiropas Savienī bas simbolu un uzrakstu "Igaunija". Salī dzinot ar Latviju, no pirmā acu uzmetiena nekas nav mainī jies - tas pats dzelten-sarkanzaļ ais jauktais mež s, visi tie paš i mazie ciematiņ i/ciemiņ i, caur kuriem kaut kur redzama jū ra...Lai gan, jo tā lā k uz ziemeļ iem, jo ​ ​ biež ā k autobuss traucā s garā m. iedzī votā ju skaits. punktus, kas sastā v ne tikai no vienstā vu koka mā jā m - daž kā rt redzē tas un tā sauktā s "pilsē tas tipa apmetnes" ar trī s, č etrstā vu daudzdzī vokļ u ē kā m. Droš i vien radusies rū pnī cā s vai citos svarī gos objektos. Bija viena pietura - gan pasaž ieru iekā pš anai/izkā pš anai - Pē rnavas pilsē tā . Nebija iespē jams iegū t pilnī gu priekš statu par Igaunijas galveno kū rortu - to paš u vienstā vu privā to ē ku, maziem parkiem. Pie apvā rš ņ a jau parā dī juš ā s Tallinas priekš pilsē tas.

Braucā m uz pilsē tu pa mež u, cauri jaunai zonai.


Atzī mē jot, ka pie ieejas pilsē tā atradā s 2 mazi iepirkš anā s centri (gandrī z kā pie mums). Pirmie iespaidi - pilsē tā ir daudz transporta mezglu, turklā t ne pā rā k ē rti, otrs - tiklī dz izbraucā m no mež a uz pilsē tu lī dzenumā , uzreiz kļ uva redzams vē sturiskais centrs Toompeaa kalnā . Mā jas centrā ir trī s, č etrstā vu, no baltiem un pelē kiem ķ ieģ eļ iem, nav jaunas (aptuveni 1950-1960), bet labi saglabā juš ā s. Beidzot beigas - autoosta (igauņ u valodā Bussijaam). Tieš i uz platformas atrodas T-kiosks, kurā , cita starpā , tiek pā rdotas sabiedriskā transporta biļ etes. Nopē rku e-KARTI (2 eiro ķ ī las vē rtī ba) un uzlieku uz kartes 10 eiro. Kartē esoš ie lī dzekļ i tiks izmantoti ceļ ojumu apmaksai, ceļ ojuma izmaksas uz kartes ir € 1.10, brauciena ilgums 60 minū tes, iespē jami pā rskaitī jumi. Ar tramvaju №2 dodamies uz savu viesnī cu.

Izbraucam no 5. pieturas ("Linnahall"), orientiera - Jū ras vā rtiem un torņ a "Resnā Margarita" un dodamies uz mū su viesnī cu krastmalā .

Es pē kš ņ i ierados Tallinā (pirmo reizi 2012.  gada augustā , stā sts ) un apgabals nezinot. Pirms septiņ iem gadiem tur bija vecas vienstā vu, divstā vu (reizē m pat koka) mā jas, tagad to vietā vai nu bū vē ti biroju centri no stikla un betona, vai arī bū vniecī ba turpinā s. Mū su viesnī ca saucas "Tallink Express Hotel" (263 eiro / 5 naktis / twin), 2012. gadā bija kaimiņ os, bet atradā s tajā paš ā ē kā "Tallink SPA & Conference Hotel". Viesnī ca ir pilnī bā apmierinā ta (kluss, ļ oti labas brokastis, lieliska atraš anā s vieta - 15 minū tes lī dz A terminā lam jū ras ostai, 10 minū tes lī dz vē sturiskajam centram, 5 minū tes lī dz autobusa pieturai lī dz lidostai, 20 minū tes lī dz dzelzceļ a stacijai).

Kamē r iekā rtojā mies - jau tumst, vē lu doties uz centru, nolemjam apmeklē t veikalu "Rimi", kas pē c atmiņ as atradā s Admiralitā tes lī č a otrā pusē (patiesī bā - jahtu jahtu osta un senais velkonis). Veikals netika atrasts uzreiz (pē dē jos 7 gadus lī č a pretē jā krastā uzbū vē tas 3 lielas ķ ē des. H&M, New Yorker, Deichmann u. c. Pē c nelielas iepirkš anā s atgriež amies viesnī cā .

Nā kamajā dienā pē c brokastī m dodamies uz Vecrī gu. Iebraucam pa Pikstrī tas Jū ras vā rtiem.

Морские ворота. Pa kreisi  — "Resnā Margarita"

Rī ts. Kluss un gandrī z pamests. Sv. Olafa (Oļ evistes) baznī ca ir visa mež ā , tā pē c, iespē jams, tā ir slē gta.

Nā kamajā ceturksnī izceļ as arhitektū ras ansamblis "Trī s mā sas" (ir ļ oti dā rga viesnī ca).

" Trī s mā sas "

Pagari un Suurtuki ielā s ejam uz cietokš ņ a mū ri (arī Tallinas orientieris), pie mū ra atrodas Laboratorium iela, kur pie mā jas Nr. 22 atrodas Ukraiņ u kultū ras centrs un Ukrainas grieķ u katoļ u baznī ca.

UGCC Tallinā

Baznī ca atrodas pagalmā un tika slē gta (tā s dienas dievkalpojums - tikai vakarā ). Pa Lai ielu, garā m vecajai teā tra ē kai, tuvojamies Rā tslaukumam.

Atzī mē jot, ka uz mā jā m zem jumta ir ā ķ i (holandieš u stilā ), uz kuriem tika piestiprinā tas virves, ar kurā m vilka kravas uz augš ē jiem stā viem (viduslaiku mā jā s kā pnes ir š auras un stā vas).

Pē c tam, kad Roheline Turg sā kas "atjaunots š iks" - vecie jū gendstila nami ar modernu remontu, daudzas diplomā tiskā s pā rstā vniecī bas, teā tris, Sv. Knudta ģ ildes nams, tagad ir teā tra skola.

Nav informā cijas par "Ukrainas taku".

Netā lu atrodas slavenā pū ķ u mā ja (Tallinas jū gendstila klasika).

Pamazā m nolaidieties lī dz Rā tslaukumam.


Š eit atrodas senais Tallinas rā tsnams ar pilsē tas neoficiā lo simbolu - Veco Tomasu (vē jrā dis, ko veido bruņ inieks ar garā m ū sā m). Pē c fotografē š anā s laukumā dodamies uz Augš pilsē tu (tieš i uz Toompea pili), vispirms uz ielas. Dankri, ī si pā rveidots par Sv.

Nikolajs (Niguliste) - tagad ir Baznī cas mā kslas muzejs, ieejas maksa - € 8.

Sv. Nikolaja (Nigulistes) pareizticī go baznī ca

Pē c diezgan stā va kā puma pa Luhige-Jalg ielas kā pnē m izejam tieš i blakus "Dā nijas karaļ a dā rzam" - nelielam parkam zem cietokš ņ a sienas, kurā atrodas koka galerija, ļ oti atmosfē ra. Viena no Tallinas vē stures muzeja ekspozī cijā m atrodas atjaunotajā tornī Neitsitorn (izrā dā s, ka tas ir vairā k vai mazā k iekļ auts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ).

Neitsitorna tornis

Š is parks ir atgā dinā jums par Dā nijas 100 gadu valdī š anu Tallinā.

Viduslaiku svī tu papildina trī s franciskā ņ u mū ku metā la skulptū ras un sens lielgabals.

" Сад Датского Короля "

Ir arī skaisti skati uz lejaspilsē tu.

Caur viduslaiku vā rtiem mē s ieejam Augš pilsē tā , kas patiesī bā ir Tallinas pils daļ a. Augš pilsē tas dominē još ā iezī me ir 46 metrus garais vā cu tornis (celts 1370. gadā ), kura mastā plī vo Igaunijas karogs, kas katru dienu tiek pacelts saullē ktā un nolaiž ams saulrietā .

" Garā vā cu valoda "

Tornim ir pievienots majestā tisks 18.  gadsimta mā ju komplekss, kurā atrodas Riigikogu – Igaunijas parlaments

Igaunijas parlaments

Blakus parlamentam ir neliels parks ar rož ukroni un svarī gā kajiem veikaliem.

Gandrī z otrā di, ja ejat pa ielu Toom-Koli viduslaiku ē ka Galvenā pasta nodaļ a, un vē l tā lā k - Katedrā les (Dome) katedrā le. Ā rē ji, tā pat kā iekš ē ji, viņ š ir ļ oti askē tisks. Ieeja - 3 eiro.

В Домском Соборе

Pē cpusdienā starp dievkalpojumiem katedrā lē notiek ē rģ eļ mū zikas koncerti. Doma laukumā atgriež amies Rahukohtu ielā , kas beidzas ar skatu laukumu, diviem lieliem suvenī ru veikaliņ iem (ar plaš u dzintara izstrā dā jumu izvē li) ...

...un Igaunijas Ministru kabineta ē ka.

Pē c fotosesijas ar skatu uz ostu, dzelzceļ a staciju, vecajiem kvartā liem un mū sdienu rajoniem (katrs izvē las sev tī kamā kos skatus) ...


un iepirkties, atpakaļ uz centru. Pa ceļ am - arī fotografē ts uz Tallinas š aurā kā s ielas (pirmais pagrieziens pa kreisi no Rahukohtu, ja brauc uz centru).

Lejaspilsē tā ejam pa Pikk-Jalg ielu, kas nav tik stā va kā Luhige-Jalg, bet garā ka (vietē jie Pikk-Jalg sauc par "garo kā ju" un Luhige-Jalg par "ī so kā ju"). No Lejaspilsē tas atkal caur Rā tslaukumu caur Viru vā rtiem (un blakus ziedu tirgum) izejam uz Viru prospektu, 23 stā vu viesnī cas Viru pirmo ē ku, kuras pirmos 6 stā vus aizņ em modernais Viru Keskes universā lveikals (celts 1984. g. ) . . Universā lveikalā ir maz veikalu un boutique vairā k par 100 kafejnī cā m, bet visas nez kā pē c ar restorā nu cenā m un pretenzijā m uz augsto virtuvi.

Interesants stā sts ar WC. Viru Keskē s tie ir maksas (0.2 eiro par monē tu), piekļ uve tiek organizē ta caur turniketu. Tiem, kuriem nav norā dī tā nominā la monē tas, tiek uzstā dī ts automā ts. Iekā rta apmaina monē tas 1.

2 eiro un 5 eiro.

Universā lveikala kafejnī cā klā sts un cenas nepā rsteidza, nolē mā m pusdienot iepretim - vienā no "Rotermana" kafejnī cā m.

Rotermanas kvartā ls ir vē sturisks rajons iepretim ostai (celts 19. gadsimta otrajā pusē ). Tā bija industriā la zona ar ostas noliktavā m un nelielu rū pnī cu bū vmateriā lu raž oš anai ar slaveno skursteni. Divdesmitā gadsimta otrajā pusē . raž oš ana tika slē gta, un apgabalā kā du laiku bija vē rojama lejupslī de. Kino vē sturē tā ienā ca kā fantastiskas filozofiskā s filmas "Stalker" uzņ emš anas vieta. 2000. gados. Kvartā la ē kas tika privā ti nojauktas (bet skurstenis tika atstā ts vē sturei), bet pā rē jā s tika pā rveidotas par moderniem birojiem, mā kslas galerijā m, kafejnī cā m, veikaliem.

Pusdienas ieturē jā m VAPIANO ķ ē des kafejnī cā (bija jā apmeklē š ī tī kla iestā des Vā cijā ), 16 eiro par diviem, diezgan pieklā jī gi.

Nedaudz pā rsteidza tas, ka daž i darbinieki pē c izskata bija atklā ti indopakistā ņ i (turklā t es nekad nebiju redzē jis Ā zijas pamatiedzī votā jus Latvijā un Igaunijā , netū ristus).

Iespē jams, ieradies Tallinā uzņ ē muma iekš ē jā s pā rvietoš anas ietvaros.


Pē c pusdienā m nolemjam paplaš inā t iepirkš anā s tē mu. Lai to izdarī tu, dodieties uz tirdzniecī bas centru Prisma (atceros viņ u ceļ ojumā.2012. gadā ), brauciet ar autobusu Nr. 17. Interesanta nianse par apmaksas veidu: norē ķ inoties par braucienu ar E-karti, dienā tiek atskaitī ti tikai 3 braucieni (uzzinā ju atgriež oties), kā tas ir, ja brauc ar sabiedrisko transportu 4 reizes dienā un vairā k - tā ir neskaidrs. Nekad neesmu redzē jis kontrolierus sabiedriskajā transportā . Brauciens ir ī ss, apmē ram 15 minū tes.

Pē dē jo 7 gadu laikā (kopš manas iepriekš ē jā s vizī tes stundas) tirdzniecī bas centrs Prisma ir ļ oti mainī jies - tam ir pievienots vē l viens tirdzniecī bas centrs (Kristī na).

Š is vairs nav centrs, teritorija ap tipiskā m 4-5 stā vu mā jā m (aptuveni 1953-1963), bet ļ oti labi kopts, bez radoš i iestiklotiem balkoniem un nesen restaurē tiem satelī tantenā m.

Tirdzniecī bas centrs Prisma-Kristina pā rsteidza ne tikai ar savu izmē ru, bet arī ar savu sortimentu, bez labi zinā miem starpvalstu zī moliem, daudziem vietē jiem zī moliem, kā arī zī moliem no Skandinā vijas. Vakarā atgriež amies viesnī cā . Nā kamajā dienā - agrā celš anā s un dienas kruī zs uz Helsinkiem (bū s atseviš ķ s stā sts).

Treš ajā dienā nolē mā m apmeklē t "Lennusadaam" - Igaunijas Jū ras muzeju. Uz to var nokļ ū t ar autobusu Nr. 73, no tuvā kā s pieturas, kas atrodas pie "Tolstojs Margaritas" (saukta par "Linnahall"), lai brauktu tikai 2 pieturas, tač u tā s bija pietiekami garas, kas Tallinai neraksturī gi. Pie š ā da secinā juma nonā cā m, kad nolē mā m pastaigā ties. Tajā paš ā laikā mē s redzē jā m daudz interesantu lietu. Bet viss ir kā rtī bā.

Ejot no mū su viesnī cas Sadaama ielā vē sturiskā centra virzienā , acī s iekrī t visai dī vaina monumentā la ē ka jū ras krastā.

No attā luma tas izskatā s kā liels nelī dzens neregulā ras formas pjedestā ls, aiz kura augš ē jā s virsmas kā pnes ar margā m kā pj atseviš ķ i garā mgā jē ji, š ķ iet, bez konkrē tiem mē rķ iem, lai vienkā rš i pastaigā tos.

Kā izrā dī jā s, š ī ir Linnahall – grandiozs sporta un koncertu komplekss, kas uzbū vē ts privā ti pazemē . Tā (kopā ar vairā kā m citā m sporta bū vē m) celta pirms XXII Olimpiskajā m spē lē m 1980. gadā . Objekta ietilpī ba ir 5300 skatī tā ju koncerna hallē un aptuveni 1000 sē dvietu hokeja arē nā . Ē ka paš laik ir aprī kota ar helikopteru nolidlauku Tallinas Linnahall Heliport, ar regulā riem lidojumiem uz Helsinki , un neliela osta Linda Line laivā m.


Spriež ot pē c izskata, Linnahall paš laik netiek izmantots paredzē tajam mē rķ im, vismaz vietnē ( www. Linnahall. Ee ) nekā di pasā kumi nav plā noti, ir tikai informā cija par pagā tnes pasā kumiem un arhī va bildes.

" Linnahall ". Divi vienā : Sporta pils un Koncertrallijs. Nedarbojas pē dē jos 10 gadus: - (

Bet es mazliet apjucis. No autobusa pieturas ar tā du paš u nosaukumu "Linnahall" pagriezieties uz ielu Suur-Patarel. Š eit sā kas pavisam cita Tallina – ceturtdaļ a tā du paš u 2-3 stā vu mā ju, kas iekā rtota senatnē .

Un nedaudz tā lā k - mazstā vu jaunbū ves modernā , tā saucamajā "skandinā vu" stilā .

Lai gan ielas otrā pusē bū vē visu vecumu, daž ā du stilu mā jas.

>>

Nokā pjam uz Kalaranna ielu, kas ved tieš i uz Jū ras muzeju un no kuras paveras labs skats uz ostu un Linnahall. Par paš u muzeju. Tā s ekspozī cija sastā v no atvē rtas un slē gtas.

Atvē rtais vispirms ir vecais ledlauzis "Suur-Tool" (Sur-Till), kas bū vē ts 1913. gadā .

Kā arī aptuveni 10 mazie kuģ i, makš ķ erē š ana, velkoņ i, robež a (daž i pietauvoti pie mola), daž i jau ir uzstā dī ti krastā .

Ieeja atklā tajā ekspozī cijā un tiesā ir bez maksas (vismaz neviens nav pā rbaudī jis manu biļ eti uz angā ru, kur atrodas slē gtā ekspozī cija). Angā rā (ē kas - bijuš ais gaisa ostas angā rs, ī sā k sakot - hidroplā nu novietne, celta 20. gs. sā kumā.

, kas raksturī gi - pusapaļ ais jumts projektē ts bez rasē jumiem) eksponē ta zemū dene "Lembit" (garums 56 m, celta 1934. gadā ) ...

hidroplā ns (par viņ u nez kā pē c maz informā cijas, un vispā r ekipē jums ļ oti interesants), kā arī visi Igaunijā raž otie (atrast) transportlī dzekļ i un ekipē jums - kajaki, buru laivas, bojas (buru laivas uz slē pē m ledus sacī kstē m), bā kas, bojas u. t. t. Protams, uzkā pa uz zemū denes (jo mums tā das principā nav: - (). no apmē ram viena hidroplā na - maz informā cijas, vienkā rš i pakarieties zem griestiem un viss.

Pat labi uzņ emt viņ u fotoattē lu ir problemā tiski.


Muzejā ir arī ī paš as kajī tes, kurā s var sajust noteiktas dabas parā dī bas - daž ā da ā truma vē ju, daž ā da stipruma jū ras viļ ņ us utt. Muzejā , protams, ir suvenī ru veikali. Man pietika ar pusotru stundu angā rā . Protams, ir tū risti, kas š eit ierodas visu dienu. Aizmirstot pievienot vē rtī bu pieauguš ajiem 15 eiro.

Izkā piet 73.  autobusa pieturā , lai atgrieztos centrā.

Autobuss ir diezgan reti (3 reizes stundā ). Mē s skatā mies apkā rt. Tikko pieturā uzbū vē ja, manuprā t, tikai paraugdzī vojamo rajonu:

Ar autobusu braucam lī dz gala pieturai (Mē res puiestee), kur ir neliels tautas amatniecī bas tirdziņ š , pā rsvarā no ā rpuses raž oti izstrā dā jumi. Pē c daž iem pirkumiem turpinā m ceļ u uz centru. Mē rķ is ir pusdienas Lido paš apkalpoš anā s kafejnī cā.

Kafejnī ca atrodas biznesa centrā interesantā vietā – iepretim Igaunijas Nacionā lajai operai un Igaunijas koncertzā lei. Š ī s divas kultū ras iestā des atrodas vienā lielā simetriskā ē kā :

No otras puses (no kafejnī cas logiem paveras skats uz to) - ne vairā k, ne mazā k Igaunijas Nacionā lā s bankas muzejs:

Salī dzinā jumam pati Igaunijas Nacionā lā banka izskatā s š ā di:

Pē c tam dodamies uz Kadriorgas parku. Š im nolū kam ir piemē roti marš ruta №1 un 3 tramvaji. Tallinā kursē regulā ri tramvaji un retro-vintage tramvaji, kas veltī ti noteiktā m vē sturiskā m personā m. Mē s ieguvā m Jū liusam Kuperjanovam (Pirmā pasaules kara varonim Igaunijas pusē ) veltī tu retro vintage tramvaju:

Lai dotos uz parku, ir ļ oti ī ss laiks, ne vairā k kā.10 minū tes. Pa ceļ am uz parku tramvajs pabrauca garā m Tallinas Universitā tei (pā rsteidzoš i moderna ē ka, kas principā ir sava vecuma dē ļ - izveidota 2005. gadā . Iespē jams, pretī galvenajai universitā tei Igaunijā - Tartu Universitā tei, dibinā ta 1632. gadā ).

Kadriorga ir lielā kais parks ne tikai Tallinā , bet arī visā Igaunijā.

Tā celtniecī ba tika uzsā kta 1713. gadā , un tā s bū vniecī bas laikā tika izmantotas raksturī gā kā s XVII-XVIII gadsimta parka mā kslas metodes. Populā rā kā s vietas parkā ir Gulbju dī ķ a apkā rtne ...


...kā arī galvenā promenā de, kas ved uz pili. Parkā atrodas Mā kslas muzejs ...

...Laikmetī gā s mā kslas muzejs (KUMU muzejs), kā arī Igaunijas prezidenta rezidence. Turklā t parkā ir pieminekļ i daž ā m Igaunijas kultū ras figū rā m.

Mā kslas muzeja priekš ā atrodas vairā kas skaistas puķ u dobes, kā arī strū klakas (rudenī vairs nedarbojas) ar mitoloģ iskiem motī viem:

Ņ emiet vē rā arī vairā kus soliņ us, no kuriem katrs bija veltī ts kā dam no parka arhitektiem (ainavu dizaineriem):

Mazliet virs parka atrodas Igaunijas prezidenta rezidence. Izskatā s diezgan pieticī gi, bet ar duci garš u:

Igaunijas prezidenta rezidence

Pretī dzī vesvietai, zā lienā , pamanī ju š ā dus objektus:

Es tos identificē ju kā biš u pierā dī jumus. Nez kā pē c uzreiz iedomā jos par "Ukraiņ u taku Tallinā " (2005-2010).

Bet š ī zī me blakus skaidri norā dī ja, ka Slovē nijas un Austrijas prezidentu administrā cijas ir iesaistī juš ā s agrā k ...

Nolē mā m neiet uz Modernā s mā kslas muzeju (sauktu arī par KUMU), nā kamais plā ns ir iet cauri parkam lī dz krastmalai un tad ar kā jā m (vai braukt augš ā ) uz Piritas pludmali un, iespē jams, Dziedā š anu. Lauks.

Bet lietus un vē rienī gie ceļ u darbi (kuru dē ļ tika mainī ta autobusu kustī ba, un asfalta ieklā š anas dē ļ tika slē gtas ietves - lietū (! ), Kā arī mū su valstī ) mainī ja plā nus. Bet nedaudz vairā k par Kadriorgas parku. Viņ š ir lielisks! Plaš as alejas, daž ā da veida koki, š auri kanā li ar ū denskritumiem utt. . Daudz skrē jē ju un vienkā rš i pastaigā joties, ir ā rzemju tū risti.

Krastmalā tiek iekā rtotas atpū tas zonas.

Papildus asfaltē š anai tiek ieklā tas puķ u dobes, no kravas automaš ī nas ar celtni esam izkrā vuš i un noteiktā kā rtī bā uzstā dī juš i dī vainas formas akmeņ us.

Soliņ i un tenisa galdi jau ir uzstā dī ti.


Sakā rtota arī krastmalas pretē jā puse (š oseja) - pirms 7 gadiem tur bija vecas 1-2 stā vu mā jas, pā rsvarā koka, š ī s stundas laikā tā s tika nojauktas, un to vietā top jaunas apkaimes.

Nu, kā ar skatu uz jū ru:

Ko var teikt - Tallina attī stā s pareizajā virzienā .

Pē dē jā pilnā diena Igaunijā . Š ajā dienā paredzē ts vienas dienas brauciens uz Igaunijas otro lielā ko pilsē tu, kuru 1030. gadā dibinā ja Kijevas kņ azs Jaroslavs Gudrais, nosaukts viņ a vā rdā Jurijevs, un tagad - tā s zinā tnes un kultū ras galvaspilsē ta - Tartu pilsē ta.

No Tallinas var nokļ ū t 2 veidos: ar vilcienu vai autobusu. Pirmais variants: vilciens pa ceļ u 2 stundas (vienā virzienā ), braukš anas maksa 10-12 eiro; vē l viena iespē ja - brauciens ar autobusu 2.5 stundas (vienā virzienā ), brauciena izmaksas 5-15 eiro arī vienā virzienā.

Ņ emot vē rā , ka abā s pilsē tā s dzelzceļ a stacijas atrodas tuvā k centram nekā autobusam, izvē lē jā mies pirmo variantu.

Biļ etes nopirku iepriekš ē jā dienā caur internetu (ja pē rc tieš i stacijā kasē , bū s par 15% dā rgā k). svē tdiena. Rī ts, daudz pasaž ieru.

Tallinā stacija nav cauri (kā , piemē ram, Kijevā , bet strupceļ š ). Mū su vilciens ieradā s tikai 10 minū tes pirms atieš anas, izbrauca ar precizitā ti. Igauniju nesavieno tieš ie dzelzceļ a reisi ar citā m valstī m, tā pē c visi vilcieni š eit joprojā m ir piepilsē tas, nav tā lsatiksmes ā trvilcienu.

Brī vu vietu gandrī z nav. Vilcieni ir ļ oti kvalitatī vi, raž oti Š veicē , abi vilcieni mū su gadī jumā bija dī zelis.

ru / newimg / 3 / 1200x800 / 00/02/60/55 / ​ ​ ​ ​.2605599.jpg "target =" _ blank " rel="nofollow">

Izbraucot no pilsē tas, pabraucā m garā m valsts galvenajam stadionam "Kalev" un lielajam Yulemisto ezeram. Apstā š anā s bija biež ā ka. Tartu ierodamies laicī gi.

Stacija ir ļ oti veca (rodas iespaids, ka tā vispā r ir koka ē ka, atš ķ irī bā no Tallinas - tur ir stacijas ē ka ap 1970. gadiem).

Tartu no stacijas lī dz pilsē tas centram jā brauc apmē ram 20 minū tes, ja vē laties, varat braukt ar autobusu.


J. Kuperjanovi iela iet taisni no stacijas uz centru, tač u pa to nav ī paš i ē rti iet, tā biež i lī kumo. Arhitektū ra – daudzveidī ga:

Ja jū s ejat nedaudz pa labi, varat doties uz ielu. Tiigu, ir taisni un ā trā k tiksi lī dz centram. No krustojuma st. Tiigu un sv.

Akadē mija, kurā atrodas moderna studentu bibliotē ka ar nelielu publisku dā rzu, sā k studentu rajonu.

Tartu atrodas valsts galvenā s universitā tes: Tartu Valsts (klasiskā ) universitā te, Medicī nas koledž a, Mā kslas koledž a, Informā cijas tehnoloģ iju koledž a, Militā rā koledž a (ar aptuveni 9.000 iedzī votā ju).

Ielas pretē jā pusē , ja pabrauc nedaudz lejā (un Tartu izrā dī jā s ļ oti pauguraina pilsē ta, tur ir ļ oti vecas koka kā pnes, lai atvieglotu augstumu iekaroš anu) atrodas pilsē tas centrā lais teā tris - "Teā tris Vanemuine ", netā lu no lielas ļ oti modernas ē kas. Un pilsē tā ir seš i daž ā du ž anru teā tri.

Uz diezgan stā vas ielas. V. Struve (nosaukta izcilā astrofiziķ a V. Ja.

Struve var uzkā pt universitā tes kalnā , kur atrodas senā observatorija, kas saistī ta ar visas Struves fiziķ u dinastijas zinā tnisko darbī bu. Bet mē s gā jā m citu ceļ u – st. Ulikooli (Universitā te) pirms š ķ ē rsoš anas ar st.

Promenaadi (no tā s kalnā sā kas vecā s koka kā pnes), un kalna priekš ā esoš ajā alejā uz mā ju sienā m ir uzgleznoti ļ oti tematiski grafiti (foto, diemž ē l, nē ) - tie ir veltī ti retro kino ( 2018. gadā bija 100 Igaunijas kinoteā tri).

Un uz ielas ir ļ oti dī vaina skulpturā la kompozī cija - uz metā la sola atrodas izcilā igauņ u rakstnieka Eduarda Vildes (Ī rs) un ī ru dramaturga Oskara Vailda (Oskars Vailds) skulptū ras. Uzvā rdu saskaņ a, kā arī tas, ka O. Vailds viesojā s Tartu 1890. gadā un teorē tiski varē ja krustoties ar Ē . Vailds iedvesmoja autoru š ā dam š edevram.

Piemineklis nav ī paš i ievē rī bas cienī gs, nejauš i redzē ju, ja kā dam interesē - orientieris varē tu bū t veca sarkano ķ ieģ eļ u ē ka (bijusī tipogrā fija).

Tā pē c es kā pju pa kā pnē m uz kalnu, uz seno, gandrī z 200 gadus veco observatoriju.


Dā rga zeme, ļ oti autentiska : -). Pamazā m tas pā rcelsies uz Eņ ģ eļ u tiltu (1814-1816, no koka), zem tilta atrodas slī pa Loosi iela, kas ved uz centrā lajiem laukumiem un Rā tsnamu.

Ангельский мост

Tilta otrā pusē atrodas Domberga kalns, kurā atrodas Tartu Universitā tes muzejs un Doma katedrā les drupas.

No tilta lī dz muzejam ir neliela aleja, kurai abā s pusē s izvietoti tablo ar informā ciju par izciliem zinā tniekiem, kuru darbī ba bija saistī ta ar Tartu Universitā ti:

Nelielā laukumā atrodas ļ oti oriģ inā ls piemineklis - liels metā la zī mogs ar universitā tes pirmā rektora Johana Skytte (Johan Skytte) attē lu, bet uz nospieduma - universitā tes emblē ma un atbilstoš ie uzraksti igauņ u un Vā cu valoda (tā s izveides laikā un saucā s Dorpt):

Tā lā k uz ielas. Loosi nolaiž as uz centru. Pilsē tas centrā ir divi laukumi - MI Pirogova laukums (ar pieminekli slavenajam ā rstam) un Rā tslaukums. Tos dala tieš i pats Rā tsnams.

Rā tslaukumā uzstā dī ta strū klaka ar dzī vi apliecinoš u kompozī ciju "Kissing Students" (puisis un meitene zem lietussarga). Strū klakas oriģ inalitā te ir tā da, ka ū dens tiek piegā dā ts ne tikai no apakš as, no strū klakas baseina, bet arī no augš as tieš i no lietussarga:

Krimas universitā tes un teā tri, Tartu ir slavena arī ar saviem nedaudz neparastajiem muzejiem.

Mē s beidzam ar Tartu viduslaiku un dodamies uz Tart š odien un Tart nā kotni. Proti, vietē jā s Emajogi upes krastmalā . No promenā des paveras skaisti skati uz balto arkveida gā jē ju tiltu, mū sdienu Tallinas augstceltnē m, 15 stā vu biznesa centru un 23 stā vu oriģ inā lo balto cilindrisko dzī vojamo mā ju Tiigutorn.

Skats no krastmalas uz mū sdienu Tartu


Aiz kura atrodas Zinā tnes un izklaides centrs AXXAA ar zinā tnes muzeju un funkcionē još u planetā riju. Bet mē s tur netikā m. Pusdienas ieturē jā m "Vapiano" pie lielā tirdzniecī bas centra "Kvartal", lai gan vē lā k otrajā stā vā ieraudzī jā m vietē jo "Lido" analogu. Pē c nelielas atpū tas netā lu esoš ā parka tuvumā devā mies uz dzelzceļ a staciju, gā jā m pa citu ceļ u, pa plaš o un ā tro Riigi ielu, kas, cik saprotu, š ķ ē rso pilsē tu pie Rī gas š osejas.

Vienī gais objekts mū su ceļ ā , kas izpelnī jā s uzmanī bu, bija Militā rā koledž a.

Военный колледж

Attā linoties no centra un tuvā k stacijai, tipiskā s ķ ieģ eļ u mā jas padevā s koka vai kombinē tajā m mā jā m. Neskatoties uz sestdienu, ielas bija klusas un gandrī z tukš as. Ar tā du lē numu un mierī gumu atceros Igaunijas otro lielā ko pilsē tu.

Izbraukš anas diena. Lidojums 11:40, brokastis viesnī cā svē tdien tikai no 8:00 (pā rē jā s dienā s no 07:00).

Mē s ejam lejā ar runā m pusstundu agrā k (lietas var atstā t plauktos pie ī paš as telpas reģ istratū rā ). Autobuss atiet no ostas A terminā ļ a pulksten 8:52. Pē c 30 minū tē m jau lidostā.

R-kioskā atdodu karti (uzreiz samaksā ju paš as kartes atlikumu un izmaksas) un saņ emu beznodokļ u (procedū ra: vispirms logā PIELĀ GOJUMS skaidrā naudā ). Izlidoja Viseur Airbus standarta laikā.

Nedaudz neparasti bija tas, ka apkalpe uz klā ja nebija igauņ i, nevis ukraiņ i, bet poļ i, viss bija ļ oti pieklā jī gi, eiropeiski.

Igaunija manā iztē lē ir tā pati Eiropas valsts. Pē dē jo 7 gadu laikā (kopš manas pē dē jā s vizī tes) valsts ir panā kusi ievē rojamu progresu un turpina virzī ties uz Eiropas civilizā cijas struktū rā m, bez iznī cinā š anas, bet tikai ar savas nacionā lā s pagā tnes saglabā š anu.

Baltijas rudens. 3. daļ a. Somija >>>

Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Талліннське передмістя
Морські ворота. Ліворуч -
Церква Св. Олафа (Oleviste)
УГКЦ в Таллінні
Театральне училище. Про
Середньовічна Ратуша
Флюгер
Церква Св. Миколая (Niguliste)
Башта
Парламент Естонії
Кафедральний (Домський) Собор
В Домському Соборі
Резиденція Президента Естонії
Ангельський міст
Університет Тарту, головний ВНЗ Естонії
Церква Св.Яна
Музей спорту та Олімпійських Ігор
Вид з набережної на сучасний Тарту
Військовий коледж
Пам'ятник символу 2019 року біля центрального ринку Тарту
Līdzīgi stāsti
komentāri (16) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums