Uz Austriju Ziemassvētkos un tālāk. Otrā diena. Vīnes apkārtne un vēl daži gadatirgi. 2. daļa
Pirmā diena. Vē na. Gadatirgi. Ievads
Otrā diena. Vī nes apkā rtne un vē l daž i gadatirgi. 1. daļ a
Otrā diena. Ap Vī ni un vē l daž i gadatirgi
Pē cpusdienā vai, pareizā k sakot, vakarā , jo laiks jau tuvojas 16:00, mums ir paredzē ti vē l 2 tirdziņ i - Vecā Vī nes Kristus bē rna Ziemassvē tku tirdziņ š Freyung laukumā un AmHof Ziemassvē tku tirdziņ š tā da paš a nosaukuma laukumā . Faktiski š ī s vietas atrodas burtiski 5 minū š u gā jiena attā lumā viena no otras un salī dzinoš i tuvu centram. Un, ja mē s nokļ uvā m Am Hof laukumā iepriekš ē jā Vī nes apmeklē juma reizē , Freyung laukums ar tur esoš o Skotijas klosteri man kļ uva par atklā smi (un kā gan es nezinā ju par tā esamī bu? ! ). Tā pē c mē s sā kam ar to.
Tā tad, Vī nes vecais Christkindlmarkt Ziemassvē tku tirgus (Altwiener Christkindlmarkt) ir uzskatī ts par vecā ko Ziemassvē tku tirdziņ u Vī nē . Un š ogad viņ š arī izcē lā s ar garā ko (46 metri) Kristus dzimš anas ainu, kas attē lota uz Ziemassvē tku stendiem pē c mā kslinieka Jozefa Ritera fon Fī riha 1830. gadā savai ģ imenei gleznotā s Kristus dzimš anas ainas parauga. Oriģ inā ls tagad atrodas Tirolē .
Protams, stendos ir daudz svē tku Ziemassvē tku produktu. . .
. . . un ē damie svē tku atribū ti.
Starp citu, tā kā š eit atrodas arī Š ampanieš a stacija, es mainu tradicionā lo karstvī nu (to dzer vī rs)...
. . . un nogarš ot š ampanieti. Jo ī paš i tā pē c, ka laika apstā kļ i ir labvē lī gi. Es teikš u tā : tā ir tā lu no abatijas, kas š odien tika nopirkta Klosterneuburgā , lai gan tā ir laba savā veidā . Man vienkā rš i nepatī k pussaldie vī ni.
Malkojot š ampanieti, apbrī nojot Skotijas klosteri (Schottenstift), kas jau ir slē gts š odien , bet tagad es precī zi zinu, kas man ir jā apmeklē Vī nē mū su nā kamajā vizī tē . ; )))
Kopumā Freyung laukums ir vienkā rš i pilns ar pilī m — š eit atrodas arī baroka laika Kinska pils. (Palais Kinsky), kuru uzcē la Lū kass fon Hildebrands feldmarš alam Daunam (1713-1716); un kā dreizē jā Porcijas pils (Porcia) renesanses stilā ; Harahas pils (Palais Harrach), kuru, domā jams, uzcē la D. Martinelli 1700 par grā fu Harrahu. Laukumā atrodas arī pils Hardegg (1847), pils Š ē nborna-Batija (1692-1693) un pils Vindisha-Greca ( 1703). Un, protams, Ferstel Palace ( Palais Ferstel) (1856-1860), kas nosaukts pē c arhitekta G. Ferstela, kurš to uzcē la, un kļ uva par patvē rumu slavenajam Cafe Central.
Atvainojiet par tik garu atkā pi arhitektū rā : nav jā iegaumē visi nosaukumi, galvenais ir zinā t – š eit ir ļ oti skaisti!
Pilnī bā saņ ē muš i emocijas, raiti pā rejam uz AmHof Ziemassvē tku tirdziņ u (AmHof ), kas atrodas vienā no vecā kajiem laukumiem Vī nē .
Kā dreiz bija Bā benbergu galms un ķ eizara rezidence, daž ā dos laikos laukumā notika turnī ri, kā zu ceremonijas, nā vessodi, darbojā s tirgus. Laukuma centrā paceļ as "Mariensä ule" (Mariensä ule) - kolonna par godu Trī sdesmitgadu karam (atvainojiet, izmantoš u fotogrā fijas no pagā tnes ceļ ojumiem).
Skvē ru ieskauj ē kas, kas ir ne mazā k ikoniskas kā blakus esoš ā Freyung, bet galvenokā rt Am Hof Baznī ca š eit izceļ as (Kircheam Hof) jeb "Deviņ i eņ ģ eļ u kori" (Kirchezudenneun Chö render Engel) (17. gadsimts), lī dzī gi barokam. pils.
Bet mē s bijā m iekš ā pē dē jā vizī tē , tā pē c š odien atsakā mies apmeklē t. Un paš am Ziemassvē tku tirdziņ am mē s neveltā m daudz laika, jo nav bijis laika ne izsalkt, ne arī tā dā mē rā , lai karstvī ns sasaltu. : ))
Un turklā t man ir mē rķ is — Anchor (Anker) pulkstenis (Ankeruhr), kurā Adventa laikā pulksten 17.00 un 18.00 tiek izziņ otas Ziemassvē tku melodijas. Bet tie joprojā m ir jā sasniedz, un gudri iekā rtotajā Vī nē to ir diezgan grū ti izdarī t - roka vienmē r sniedzas pē c kameras.
Un š eit uz ceļ a Sv. Pē tera katedrā le (Peterskirche), kurā tiek rī kota dzimš anas ainas izstā de. Tač u pirms izstā des nolemjam ieskatī ties Katedrā lē – tur nupat notiek vakara dievkalpojums. . .
. . . tā pē c nav iespē jams detalizē ti apbrī not visus skaistumus.
Ieeja Kristus dzimš anas ainu izstā dē atrodas katedrā les aizmugurē (š eit mē s nokļ ū stam pirmo reizi). Teikš u tā : varē ja neiet, bet kopumā ir smieklī gi paskatī ties uz Dzimš anas kluba vietē jo meistaru daž ā dī bu (jā , Vī nē tā ds ir) viņ u priekš statā par galveno Ziemassvē tku atribū tu. . : ))
Beidzot tiekam pie pulksteņ a, pulkstenis ir 17.45, gaidā m. Un ā rā paliek vē sā ks! . . Un, kamē r es lasu sava ceļ vež a fragmentus par š odien apmeklē tajā m vietā m, man pamazā m salst rokas, un mē le nekustas ī paš i aktī vi. ; ) Un tagad beidzot 18.00 - izrā di skatī ties gribē tā ju ir maz. Tā tad bū tī bā nav ne jausmas - figū ras ir pā rvietojuš ā s stundu, un viss!
Un te es saprotu savu kļ ū du - pē c vā rdiem “Ziemassvē tku melodijas” iedomā jos, ka tā bū s atseviš ķ a darbī ba tieš i pulkstenī , kā pulksten 12.00, kad notiek figū riņ u parā de. Un viņ i domā ja "Ziemassvē tku himnas", kad tie, kas vē las, pulcē jas zem pulksteņ a un izpilda Ziemassvē tku dziesmas (š ā du tikš anos vē lā k redzē jā m Grā cā ). Vispā r liekas, ka nosaluš i velti. Un tagad man ir viens sapnis - nokļ ū t siltumā ! Protams, lū dzu svē tku skatus uz Vī ni.
Bet ar to nepietiek, lai mani sajū sminā tu par Stephansdom Ziemassvē tku tirdziņ a apmeklē jumu, lai gan tas ir arī jauks.
Un katedrā lē notiek vakara dievkalpojums.
Mū su mē rķ is ir nedaudz tā lā k — mū su ceļ otā ju vidū diezgan labi pazī stams alus Ribs of Vienna >. Nu ko lai saka: daudz, diezgan garš ī gi, un galvenais, silti! Un atvainojos par bildes kvalitā ti - ļ oti gribē jā s ē st, nevis nodarboties ar fotografē š anas mā kslu. ; )))
Š ī s rijī gā s notis dodamies uz viesnī cu — Linca mū s gaida rī t.
Treš ā diena. Linca. Ceļ oš ana divstā vu vilcienā . 1. daļ a
