Uz Austriju Ziemassvētkos un tālāk. Ceturtā diena. Grāca. Un beidzot pirmais sniegs. 2. daļa

22 Marta 2020 Ceļošanas laiks: no 07 Decembris 2019 ieslēgts 12 Decembris 2019
Reputācija: +6643.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Pirmā diena. Vē na. Gadatirgi. Ievads

Otrā diena. Vī nes apkā rtne un vē l daž i gadatirgi. 1.  daļ a

Otrā diena. Vī nes apkā rtne un vē l daž i gadatirgi. 2. daļ a

Treš ā diena. Linca. Ceļ oš ana divstā vu vilcienā . 1. daļ a

Treš ā diena. Linca. Ceļ oš ana divstā vu vilcienā . 2. daļ a

Ceturtā diena. Grā ca. Un beidzot pirmais sniegs. 1. daļ a

Atgā dinā š u, ka pastaigas laikā nokļ uvā m galvenajā laukumā (Hauptplatz). Tas radā s XII gadsimta otrajā pusē . kā tirgus un nolika savu hercogu Otakaru III. Tajā paš ā laikā laukuma vidū atrodas piemineklis-strū klaka citam slavenam cilvē kam - erchercogam Johanam, daž kā rt sauktam arī par "Š tī rijas princi", ko ir ļ oti problemā tiski apsvē rt š eit izvietotā Ziemassvē tku tirdziņ a dē ļ . : )) Kā arī Rā tsnams, kas atrodas laukuma dienvidu daļ ā , celts 1893. gadā . Bet jā saka, ka š is ir jau treš ais laukumā uzceltais rā tsnams.


Pirmā , saukta par "Veco kanceleju", parā dī jā s tā lajā.1450. gadā , tač u izrā dī jā s maza pilsē tas vajadzī bā m (nesaprotu, kā pē c tā netika projektē ta uzreiz lielā kā izmē rā ) , tā pē c pē c 100 gadiem tika uzcelta jauna ē ka renesanses stilā . Tajā paš ā laikā ē ka izcē lā s ar diezgan askē tisku stilu, tač u tā bija ļ oti funkcionā la - papildus domes sē dē m rā tsnama treš ajā stā vā atradā s cietums, bet ap ē ku - portiki. tika nodoti tirgotā jiem. Un tas bū tu stā vē jis, iespē jams, lī dz pat š ai dienai, ja ne Napoleona karaspē ks, kas ē ku iznī cinā ja 1803. gadā . Pē c tam 1805. -07. tiek celta jaunbū ve, kas izraisa neviennozī mī gu pilsē tnieku attieksmi, un pē c 1887. gadā uzsā ktā s un 1892. gadā pabeigtā s rekonstrukcijas Rā tsnams beidzot iegū st mū sdienī gu izskatu.

Rā tsnama fasā di rotā statujas, kas simbolizē mā kslu, zinā tni, tirdzniecī bu un amatniecī bu.

Un vispā r Hauptplatz ieskauj ļ oti skaistas mā jas, kurā m ir ne tikai vē sturiska vē rtī ba, bet arī acij tī kami. To vidū izceļ as elegantais Luegg House(Luegg-Haus), kura nosaukums cē lies no vā cu valodas "ums Eck lugen" - "skaties aiz stū ra" ( mā ja atrodas Hauptplatz un Sporgasse stū rī ). Tā s fasā des ir dekorē tas ar až ū rveida baroka apmetumu, ja vē rī gi ieskatā s, var redzē t degunus un lū pas.

Ne mazā k skaistas ē kas var redzē t Herrengasse ielā , sā kot no Galvenā laukuma. Tā ir, piemē ram, Painted House, kuras fasā di 1742. gadā ar grieķ u-romieš u dievu attē liem apgleznoja baroka mā kslinieks Johans Maijers. Š ī s mā jas iekš pagalmu sauc par “Ducal”, bet nez kā pē c mē s tur neielū kojā mies. . .

Pa diagonā li no tā s atrodas vē l 2 ikoniskas vē sturiskas ē kas — Landhaus un Arsenā ls.

Landhaus (Landhaus) ir renesanses arhitektū ras komplekss, ko Florences pilu garā projektē jis itā ļ u arhitekts Domeniko del Allio. To veido vairā kas ē kas, kuras savieno Toskā nas galerijas.

Diezgan plaš s pagalms tiek izmantots daž ā diem kultū ras pasā kumiem un koncertiem. . .

. . . un Adventes laikā š eit ir iekā rtota liela ledus dzimš anas aina (kā tas nekū st viņ u eiroziemas laikā , es joprojā m nesaprotu).


Un, lai gan ceļ ā uz Grā cu, kad es biju pā rpildī ts kā lakstī gala, aprakstot Š tī rijas galvaspilsē tas daudzos apskates objektus un skaistumus, mans vī rs man domī gi jautā ja: "Kas, lī gavas ir muzeji pilsē tā ? ", nez kā pē c nebijā m nevienā no muzejiem. Lai gan iepriekš minē tais Arsenā ls (Landeszeughaus) ir slavens ar savu diezgan iespaidī go seno ieroč u kolekciju, kas ir gandrī z 30 tū kstoš i eksemplā ru. Tas ir saistī ts ar Grā cas atraš anā s vietu, kas divus gadsimtus bija priekš postenis karos ar turkiem un prasī ja liela militā rā garnizona uzturē š anu. Ī paš s paldies Marijai Terē zei, kura neatcē la Arsenā lu, kad tas vairs nebija vajadzī gs, un tas ir saglabā jies lī dz mū sdienā m visā savā baroka krā š ņ umā .

Ā rā kļ ū st vē sā ks, un mē s esam paā trinā tā tempā , tikai ā tri uzmetam skatienus apkā rtē jiem skaistumiem. . .

. . . steidzamies uz pilsē tas draudzes baznī cu Stadtpfarrkirche (Stadtpfarrkirche). Tā , tā pat kā daudzas citas pilsē tas vē sturiskā s ē kas, ir nogā jusi garu ceļ u – no nelielas baznī cas, kas vairā kkā rt pā rbū vē ta, palielinā ta un 2. pasaules kara laikā bombardē ta, lī dz iespaidī gai celtnei, kuras zvanu tornis dominē pā r Herrengases ē kā m.

Bet vispirms mani interesē kas cits – uz vienas no vitrā ž ā m aiz altā ra ir attē li ar Hitleru un Musolī ni, kas vē ro Jē zus Kristus š austī š anu. Un mē s pavadā m daudz laika, mē ģ inot atrast š os attē lus.

Un visbeidzot "bingo" — es tos pamanī ju (fotoattē la augš ē jā labajā kvadrā tā )!

Apmierinā ti ar sevi, mē s izejam pa galveno ieeju (ienā cā m pa sā nu ieeju), un tad es redzu milzī gu plakā tu ar tā s paš as vitrā ž as attē lu un norā di par mū su meklē tajiem varoņ iem. . ; ))) Mierinā m ar to, ka atradā m viņ u paš u spē kiem! : ))

Un laiks iet uz beigā m: lī dz pulksten 15 mums ir jā bū t savlaicī gi lī dz Glockenspielplatz (Glockenspielplatz) — Zvanu zvanī š anas laukumam.

Trī s reizes dienā (plkst. 11.15 un 18) notiek izrā de - uz vecā s ē kas frontona atveras divi logi un no tiem parā dā s meitenes un zē na figū ras tautastē rpos, kuri dejo daž ā das zvanu melodijas.

Š o atrakciju izgudroja vī na tirgotā js Gotfrī ds Maurers, kurš kopš.1884.  gada izmantoja š o ē ku kā savu vī na veikalu un piesaistī ja potenciā los pircē jus ar tik viltī gu PR gā jienu.

Principā ir ļ oti daudz cilvē ku, kas mū sdienā s vē las paskatī ties uz tik “brī niš ķ ī gu, brī niš ķ ī gu, brī numainu”. : ))) Pē c priekš nesuma apbrī noš anas un nofilmē š anas no visiem iespē jamiem rakursiem. . .


. . . ejam uz imperatora Ferdinanda II mauzoleju - ķ eizaru dzimtas ģ imenes kapavietu, kuras celtniecī ba tika uzsā kta 1614. gadā pē c paš a imperatora pasū tī juma, daļ ē ji tika pabeigta 1636. gadā un beidzot pabeigta tikai beigā s 17. gadsimta. Leopolds I, Ferdinanda II mazdē ls.

Kapā atrodas Ferdinanda II, viena no viņ a dē liem, viņ a pirmā s sievas un mā tes kapi. Stā sta, ka imperatora mā tes Bavā rijas Marijas kaps ir dekorē ts ar sarkanu marmora sarkofā gu un atrodas centrā , bet paš a Ferdinanda II atdusas vieta ir iezī mē ta ar vienkā rš u akmens plā ksni. Mē s nevarē jā m to pā rbaudī t savā m acī m, jo Mauzolejs bija slē gts sabiedrī bai.

Tā pē c varē jā m tikai apbrī not tā ā rē jos nopelnus un pā rliecinā ties, ka jā – itā ļ u arhitekta Pjetro de Pomisa ietekme uz kopē jo ansambļ a arhitektū ru ir manā ma.

Mauzoleja kompleksā ietilpst arī Sv. Katrī nas baznī ca, kas uzcelta senā kas reliģ iskā s celtnes vietā (XIII gadsimts).

Un otrā pusē , gandrī z netā lu no mauzoleja, atrodas Grā cas katedrā le (Grazer Dom) vai Sv. Egidija katedrā le (Kathedrale, Bischofskirche und Pfarrkirche Hl. Ä gydius), celtniecī ba ilga no 1438. lī dz 1464. gadam. vecā s XII gadsimta baznī cas vietā , kas veltī ta svē tajam Egidijam.

Ilgu laiku š ī katedrā le tika uzskatī ta par galveno galma baznī cu, un ne velti - tā s baroka stila interjera apdare ir ļ oti krā š ņ a un bagā tī ga.

Neparasti augsts un skaists centrā lais altā ris ir izgatavots no rozā marmora un dekorē ts ar skulptū rā m, kas attē lo svē tā Egidija brī numus.

Ne mazā k iespaidī gas ir uz sienā m saglabā tā s vecā s freskas, no kurā m daž as paš laik tiek restaurē tas.

Uz katedrā les ā rē jā s sienas, kas ir vē rsta pret mauzoleja pusi, ir redzama vē l viena sena freska, kurā attē lotas trī s katastrofas, kas 1480.  gadā skā ra Š tī riju — mē ris, turku iebrukums un mē ris (citos avotos — siseņ i). Bet tā kā freska nav tajā labā kajā stā voklī , un stikls, ar kuru tā ir slē gta no ā rē jo apstā kļ u ietekmes, to nenā ktu par ļ aunu mazgā t. . .

. . . un ā rā jau kļ ū st nedaudz tumš s, mē s nepaspē jā m visas trī s katastrofas detalizē ti izpē tī t. : )))


Bet visbeidzot mē s varam pā rcelties uz Grā cas pili (Grazer Burg), kas celta 15. gadsimtā . un lī dz 1619. gadam kalpoja par Austrijas galma rezidenci. Tagad tā ir Š tī rijas valdī bas mī tne, bet tajā paš ā laikā ieeja Burgas teritorijā (divos pagalmos) ir bez maksas un ir pat norā des uz galvenajiem apskates objektiem.

Un pirmā no tā m ir dubultā s spirā lveida kā pnes Versö hnungsstiege (1499), ko dē vē par vē lā s gotikas laikmeta akmens grebuma mā kslas š edevru, lai gan meistara vā rds nav zinā ms (tā atrodas š ajā tornī ).

Tā laidumi saplū st un atš ķ iras, simbolizē jot laika un bezgalī bas ritē jumu. Es kā cilvē ks, kurš ne pā rā k labi pā rzina fotogrā fijas mā kslu, diemž ē l nevarē ju iemū ž inā t š o meistardarbu tā , lai parā dī tu visu tā skaistumu. Tā tad, lū k, kā es varē tu. : )

Tā pat pilī ir saglabā juš ies gotiskie vā rti, renesanses laika arkā des un sgrafito fasā des gleznojumi, daž as bī dermeijera stila iezī mes.

Slī pi no Burgas puses var redzē t vē l vienu pilsē tas apskates objektu - bijuš o jezuī tu koledž u, kurā tagad darbojas teoloģ iskais seminā rs, un tā saukto Veco universitā ti, kuru 1585. gadā dibinā ja erchercogs Kā rlis II. universitā te vairā kas reizes krasi mainī jā s, kas neietekmē ja Nobela prē mijas laureā tu O. Levija un Franč a Hesa ​ ​ klā tbū tni tā s sienā s. Un 1936. gadā E. Š rē dingers (kura kaķ is ir zinā ms visiem) bija iestā des rektors. : ))))

Ja ejat nedaudz tā lā k pa Hofgasse (Hofgasse) centra virzienā...

. . . tad varat apbrī not š eit esoš o Pilsē tas teā tri, kas kopā ar Burgu, Veco universitā ti, katedrā li un mauzoleju ir daļ a no tā sauktā "Grā cas pilsē tas kroņ a" ( Stadtkrone) un kronē pilsē tu vē sturiskā un arhitektū ras izpratnē .

Papildus iepriekš minē tajiem š edevriem Hofgasse ir slavena arī ar Edegger Tax maiznī cu, kas Š tī rijas konditorejas izstrā dā jumus pā rdod kopš.1569.  gada un joprojā m gatavo tos pē c imperatora receptē m (vismaz viņ i tā saka). Uzmanī bu pelna ne tikai konditorejas izstrā dā jumi, bet arī koka inkrustā cijā m bagā tī gi dekorē tā veikala fasā de.


Un netā lu no Sporgasse (Sporgasse) stū ra atrodas Vā cu ordeņ a nams (Deutschritterordenshaus), kurā atrodas tā gotiskais pagalms, ko ieskauj arkā des un bruģ ē ti bruģ akmeņ i, ko nospodrina Muras upes ū deņ i — tā sauktā "Murnockerln" (Murnockerln).

Š eit uz Sporgasse, kas, starp citu, tiek uzskatī ta par Romas ceļ a “pē cteci”, kas ved uz Savaria pilsē tu, ir redzama Grā cas vecā kā baznī ca, kura pirmo reizi pieminē ta 1343.  gadā . uzreiz nesapratī si, kas tā ir – ieeja baznī cā izskatā s pē c parastā m durvī m uz parastas mā jas ieeju.

Un altā ris atrodas uz kā pnē m starp pagalmiem. Diezgan neparasti. : )

Un vē l viens objekts tajā paš ā ielā ir Saurau pils (Palais Saurau), kuras celtniecī ba aizsā kā s 1566. gadā . To uzcē la Pankrats fon Vindisč grā ts, tā pē c tā s paš reizē jais nosaukums ir "Saurau". "nav lī dz galam skaidrs. Pagā juš ā gadsimta beigā s pils tika atjaunota un ieguva savu paš reizē jo majestā tisko izskatu.

Papildus až ū ra kaltajiem vā rtiem pils ir slavena ar turku virsnieka figū ru ar zobenu, kas skatā s uz garā mgā jē jiem no ē kas augš ē jā stā va. Stā sta, ka agrā k š o figū riņ u izmantoja militā rajos turnī ros, bet pē c tam tā tika novietota Saurau pilī .

Paejot nedaudz tā lā k pa ielu, mē s redzam slidotavu, ko skatī jā mies no Schlossberg augš as — š eit jautrī ba rit pilnā sparā !

Un par ziemas izklaidē m priecā jas ne tikai apmeklē tā ji, bet arī tik brī niš ķ ī gs tē ls, kas atrodas uz kaimiņ mā jas balkona. ; )))

Patiesī bā š eit beidzā s mū su Grā cas apskates vietu saraksts, un tad mums ir “brī vais laiks” pirms vilciena atieš anas. : ) Sakarā ar vē so laiku radā s doma vē l 2 stundas pavadī t pilsē tas ielā s, kaut vai pie karstvī na. . .

. . . mē s neesam ī paš i iedvesmoti. Tā pē c, pamanot tik jauku restorā nu (un tā du š eit ir ļ oti daudz). . .

. . . mē s pievienojamies vietē jai virtuvei, ē dot izcilas š niceles, kas ir ļ oti piemē rotas vietē jam alum.

Sasildī juš ies un veldzē juš ies, jū tam spē ku atgriezties Ziemassvē tku tirdziņ os. . .

. . . un atgriezieties Grā cas galvenajā laukumā . Š eit jau valda svē tku apgaismojums. . .

. . . un, protams, tradicionā lais karstvī ns.


Apkopojuš i svē tku iespaidus, devā mies uz dzelzceļ a staciju, uzmetot atvadu skatienu vecpilsē tai.

Noslē dzot savu stā stu par mū su ceļ ojumu pa š o visdā rgā ko pilsē tu, es nevaru necitē t vā rdus, kas piedē vē ti kā dam H. Z. Artmanam: “Š ī Grā ca ir izsmalcinā ti burž uā ziska un aristokrā tiskā pilsē ta”. Labā k neteikt! : )

Un rī t mē s pilnī bā veltī simies Vī nei. : )

Piektā diena. Un atkal Vī ne. Ievads skaistumā . 1.  daļ a

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums