Uz Austriju Ziemassvētkos un tālāk. Ceturtā diena. Grāca. Un beidzot pirmais sniegs. 1. daļa

19 Marta 2020 Ceļošanas laiks: no 07 Decembris 2019 ieslēgts 12 Decembris 2019
Reputācija: +6643.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Pirmā diena. Vē na. Gadatirgi. Ievads

Otrā diena. Vī nes apkā rtne un vē l daž i gadatirgi. 1.  daļ a

Otrā diena. Vī nes apkā rtne un vē l daž i gadatirgi. 2. daļ a

Treš ā diena. Linca. Ceļ oš ana divstā vu vilcienā . 1. daļ a

Treš ā diena. Linca. Ceļ oš ana divstā vu vilcienā . 2. daļ a

Ja lē mums ceļ ot uz Lincu zinā mā mē rā tika pieņ emts spontā ni, tad brauciens uz Grā cu bija plā nots jau paš ā sā kumā , un biļ etes iegā dā jā mies vietnē Austrijas dzelzceļ š pusotru mē nesi pirms paredzē tā datuma biļ etes cena ir 9 eiro vienai personai vienā virzienā . Tuvojoties ceļ ojumam, biļ eš u izmaksas pieauga, tā pē c š eit, jo ā trā k, jo labā k. : )


Mū su vilciens izbrauca arī no Hauptbahnhof, bet tas bija parasts vienstā va vagons, vagons iekš ā tika veidots pē c mū su Intercity principa - sē dekļ u rindas, kā lidmaš ī nā , vietā m apvienotas atseviš ķ ā s " nodalī jumi” ar galdu vidū . Gar vagonu gā ja stjuarts, kas piedā vā ja tē ju, kafiju, uzkodas, cenas diezgan pieņ emamas - kafija viesnī cā gatavotā m sviestmaizē m maksā ja ap 3 eiro. Š is vilciens attī stī ja mazā ku ā trumu - diapazonā no 150-160 km / h, iespē jams, tā pē c, ka tas brauca cauri kalniem. Un tur, kalnos, beidzot ieraudzī jā m pirmo sniegu! Bijā m tik priecī gi, ka pat aizmirsā m paņ emt lī dzi fotoaparā tu! ; )))

Ieteikumos lasī ju, ka, braucot no Vī nes uz Grā cu, jā sē ž as braukš anas virzienā kreisajā pusē , lai pilnī bā izbaudī tu skatus. Zinot š o informā ciju, mē s nez kā pē c apsē dā mies labajā pusē , un skati bija tā di.

Bet jebkurā gadī jumā.2, 5 stundas paskrē ja pietiekami ā tri, un mē s esam Grā cas dzelzceļ a stacijā . Ir arī neliels informā cijas centrs, kur var paņ emt pilsē tas kartes un iegū t citu informā ciju. Tač u ceļ ojuma sagatavoš anai izmantoju Grā cas tū risma vietni, kur ieguvu daudz noderī gas informā cijas, un tajā paš ā laikā lejupielā dē tas kartes un informatī vie bukleti ar jau izbū vē tiem marš rutiem pastaigai pa pilsē tu. Un daž i no tiem bija pat krievu valodā , tā pē c varu droš i ieteikt vietni!

Atkal tika nolemts no stacijas uz vē sturisko centru doties kā jā m, bet, ja vē laties izmantot sabiedrisko transportu, tad 24 stundu biļ ete visiem transporta veidiem maksā s 5.50 eiro. Lai gan 20 minū š u gā jiens diez vai kā du pā rā k nogurdinā s. Un vē l pirms nonā kš anas centrā satiekam pirmo apskates objektu – Garnizona baznī cu. Izskatā s ļ oti iespaidī gi. Š eit durvis automā tiski neatveras, bet mē s jau esam pieraduš i. ; )))

Ceļ vedos ieteikts sā kt pastaigas no Grā cas Galvenā laukuma, tač u mē s nolemjam marš rutu veidot savā dā k un, pirms sasniedzam tiltu pā r Muras upi (es izmantoš u š o nosaukumu, lai gan ir arī Muras variants), nogriež amies pa kreisi un aiz vietē jā modernā s mā kslas muzeja Kunsthaus(Kunsthaus Graz)ejam ā rā uz krastmalu, kur vienā pusē redzama minorī tu baznī ca Mariahilferkirche. . .

. . . un no otras — uz Š losbergas kalnu ar slaveno pulksteņ a torni.

Tajā paš ā laikā mē s apbrī nojam Murinselas tilta salu (Murinsel), kas tika uzcelta uz Muras upes 2003.  gadā . Papildus estē tiskumam tai ir arī praktiska slodze - bļ odveida konstrukcijā iekš ā ir kafejnī ca, bet mē s lī dz tai netikā m.

Tā tad, uz Mursteg tilta (Mursteg) ejam uz Schlossbergplatz (Schlossbergplatz). . .


. . . bet pirms kā pš anas kalnā dodamies uz Sv. Trī svienī bas baznī cu (Dreifaltigkeitskirche), kas atrodas tepat laukumā...

. . . un arī apbrī nojiet Palais Attems (Palais Attems), kas celta 1702.  gadā un ir Sachstrasse ielas rotā jums.

Ir vairā kas iespē jas kā pt Š losbergas kalnā , un ekstrē mā kā ir 260 pakā pieni, kas vijas kalna malā . Š ī s kā pnes sauc par "krievu", jo. 1918. gadā to uzcē la krievu karagū stekņ i. Bet mē s saglabā jam š o iespē ju nolaiš anai. ; )))

Tajā paš ā vietā Schlossbergplatz kalna pakā jē ir ieeja liftā , kas pacels jū s augš ā un dos jums iespē ju kā pš anas laikā paskatī ties uz kalna klinti caur kajī tes stikla sienā m. . Tač u arī tā nav mū su metode – izvē lamies Schlossbergbahn funikulieri, kura ieeja atrodas nedaudz tā lā k pa ielu netā lu no Franč a Jozefa krastmalas. Jo ir interesanti pabraukt, kur vē l 1528. gadā bija sliež u transportlī dzeklis ar troš u vilkmi, kas cē la kravas uz Schlossberg (Schlossberg).

Paš reizē jais funikulieris, protams, nav tik vecs — tas sā ka darboties 1894.  gadā , pē c tam 1960. –1961.  gadā tam tika veiktas 2 kardinā las pā rstrukturē š anas. un 2004. gadā , kad parā dī jā s jauni vagoni, dodot iespē ju "pilnī bā izbaudī t kalnu skaistumu un Grā cas rietumu daļ as panorā mu".

Un tagad mē s atrodamies Š losbergas kalnā , kas nozī mē "Pils kalns", kas tiek uzskatī ts par galveno pilsē tas apskates objektu un iecienī tu pastaigu vietu tā s iedzī votā jiem. Skati no turienes ir visjaukā kie, lai gan nekad nav ziemī gi.

No š ejienes var labi redzē t iepriekš minē to Kunsthaus ar dī vainajiem jumta paplaš inā jumiem, kurus sauc par Sprauslā m un tumsā pā rsvarā kalpo kā prož ektori. Grā cā š o ē ku sauc par "Friendly Alien" - "Friendly Alien", un tā s futū ristiskais dizains tiek salī dzinā ts ar citplanē tieš u kuģ i vai jū ras briesmoni, kura muguru sedz "piesū cē ji" iluminatori. Man tas spī tī gi atgā dina nedaudz saburzī tu apsildes paliktni. ; )))


Ja vē laties, ļ oti tā lu, Grā cu ieskaujoš o kalnu pakā jē , varat apskatī t Eggenbergas pils jumtus (Schloss Eggenberg), kas tika dibinā ta 1625.  gadā pē c prinč a pavē les. fon Egenbergs, Ferdinanda II tuvā kais padomnieks. Mū sdienā s pils ir iekļ auta UNESCO mantojuma sarakstā .

Bet atgriezī simies pie Š losbergas kalna, no kura sā kas Grā cas vē sture. Precī zā k, no neliela cietokš ņ a, ko 6. gadsimtā uz š ī kalna dibinā ja kā da slā vu cilts un kas nes nosaukumu Gradets, kas vē lā k pā rtapa par Grā cu. Vē lā k š is nelielais cietoksnis tika vairā kkā rt pā rbū vē ts un mū sdienā s tiek uzskatī ts par vienu no visu laiku izturī gā kajiem cietokš ņ iem, jo. neviens to nevarē ja ieņ emt lī dz 1809. gadam, kad cietoksnis bija spiests padoties franč u karaspē kam, kas no zemes virsas noslaucī ja gandrī z visas tā pē das. Ir saglabā jies tikai Pulksteņ a tornis un zvanu tornis, no kuriem sā kam iepazī š anos ar Š losbergas kalna neaizmirstamajā m vietā m.

Zvanu tornis tika uzcelts 1588.  gadā , un tajā tika uzstā dī ts vissvarī gā kais Grā cas zvans - Liesl(Liesl), izliets no 101 turku lielgabala lodes. Pateicoties tam, zvana svars bija virs 5 tonnā m, un tam tika izveidots ī paš s zvanī š anas mehā nisms.

Ja dodaties nedaudz tā lā k pa taku, jū s redzē sit kazemā tus, kas iepriekš kalpoja kā noliktavas un cietuma telpas. Š odien š eit ir uzstā dī ta estrā de, kurā notiek daž ā di kultū ras pasā kumi un koncerti, un tagad ir Ziemassvē tku tirdziņ š (bet tas darbojas tikai brī vdienā s).

Un paš ā kalna galā var redzē t gotiskos vā rtus, kas kalpoja, lai no ā rē jā nocietinā jumu loka nokļ ū tu cietoksnī . Tie tika atrasti tikai 1982. gadā , bet pilnī bā izrakti 2001. gadā

Ir novē roš anas klā js, no kura varat apbrī not pilsē tu, kas atrodas lejā , tā s dakstiņ u jumtus, kalnus un pakalnus, kas ieskauj Grā cu.

Un, salī dzinot ar Lincu, Grā ca neizskatā s pē c liela industriā lā centra, lai gan tā ir otrā visvairā k apdzī votā pilsē ta Austrijā (atvainojiet, foto pret sauli neizdevā s).


Š eit, blakus skatu laukumam, atrodas tā sauktā Hahera lauva — tas ir piemineklis drosmī gajam majoram Haheram, kurš saujiņ as karavī ru priekš galā.1809.  gadā aizstā vē ja cietoksni no Napoleona daudzajiem karaspē kiem. . Bet, tā kā varoņ a mū ž a attē lu nebija, tika nolemts viņ am par godu uzstā dī t milzī gas lauvas figū ru.

Pē c kalna augstā kā s daļ as perimetra apbraukš anas un pilsē tas skatu no otras puses apbrī noš anas. . .

. . . mē s lē nā m virzā mies lejā pa taciņ u (bet š ī vē l nav nokā pš ana no kalna). Š eit notiek daž i bū vniecī bas vai restaurā cijas darbi, tā pē c jū s nevarat pietuvoties Kanonenbastai muzejam ar tā č etriem senajiem lielgabaliem. Bet, nokā pjot nedaudz zemā k, atrodamies zem ļ oti iespaidī gajā m Tē rauda bastiona 20 metru sienā m. . .

. . . kas savulaik kalpoja par cietumu un munī cijas noliktavu un mū sdienā s izskatā s ļ oti pastorā ls. : ))

Tam pretī kalna dzegas 1890. gadā tika uzstā dī ta ķ ī nieš u lapene, ko sauc arī par "bī skapa troni", jo ir leģ enda, ka tieš i š eit bī skaps Nadasdijs pē c 40 Š losbergas cietumā pavadī tiem gadiem iestā jā s nā vē (un nejautā jiet man, kas tas ir – es pats ī sti nezinu).

Nedaudz zemā k un pa labi var redzē t turku akas bļ odu, kas 16. gadsimta vidū tika izrakta klintī , lai nodroš inā tu cietoksni ar ū deni. Tiek uzskatī ts, ka tā dziļ ums ir 94 m un sasniedz gruntsū deņ us, kas baro Muras upi.

Aiz akas atrodas restorā na terase, no kuras paveras visskaistā kais skats uz pilsē tu.

Š eit kā dreiz atradā s pulvertornis, ko vē lā k franč i nopostī ja, pē c tam tā vietā uzcē la vī nkopju mā ju, bet kalna nogā zē s ierī koja vī na dā rzus.

Un visbeidzot, lū k, galvenais Grā cas simbols – pulksteņ a tornis (Uhrturm), kura izskats nav mainī jies kopš.1560.  gada. Š is 28 metri augstais piemineklis, kā arī visi cenš as iemū ž iniet sevi uz tā s fona, kas uzkā pa Š losbergā .

Lai gan, protams, pulksteņ a tornis, manuprā t, ir redzams gandrī z no visiem vecpilsē tas punktiem, un, lai to redzē tu, nav pat jā brauc kalnā . Ja vien, lai vē rī gā k apskatī tu ciparnī cu: par rā dī jumu garuma nesakritī bu - stunda (uz ciparnī cas parā dī jā s krietni agrā k) ir garā ka par minū ti, tikai slinkais nezina. : ))

Saulains laiks ļ auj apbrī not skatu uz kalnu un pilsē tu. . .


. . . un zemā k atrodam pat slidotavu, kas piesaista daudzus slidot gribē tā jus, kā arī galveno laukumu ar Ziemassvē tku tirdziņ u.

Š ā di laikapstā kļ i veicina arī to, ka karstvī na vietā vietē jā kafejnī cā pasū tā m kokteiļ us un nā kamo pusstundu pavadā m patī kamā s pā rdomā s un neko nedarot.

Tač u mū s gaida daudz interesantu lietu, un mē s speram izš ķ iroš u soli garā m diezgan jaukajam Herbersteingarten dā rzam. . .

. . . ejam uz "krievu" kā pnē m, pa kurā m nolaiš anā s neizskatā s pē c tik ekstrē ma notikuma.

Tā lā k pa Sauerstrasse, kas ir slavena ar saviem senlietu un juvelierizstrā dā jumu veikaliem, mā kslas galerijā m un darbnī cā m, studijā m un kafejnī cā m, kuru dē ļ tā tika saukta par Grā cas Mā kslas jū dzi, mē s virzā mies uz Grā cas galveno laukumu. Starp citu, to var izdarī t arī tur braucoš ajos tramvajos, jo. Grā cā tramvajos bez maksas var braukt starp pieturā m Jakominiplatz un Hauptplatz, kā arī vienu papildu pieturu jebkurā virzienā , t. i. uz Schlossbergplatz vai Kunsthaus.

Mē s nogriež amies pa labi uz tiltu Erzherzog-Johann-Brucke (Erzherzog-Johann-Brucke). Š eit mū s interesē franciskā ņ u baznī ca, kuras zvanu tornis arī ir diezgan atpazī stams un redzams no daž ā dā m pilsē tas vietā m. Tā celta pē c mē ra rī kojuma 7. gadsimtā kā pilsē tas tornis.

Pagodinot baznī cu ar savu ī so klā tbū tni. . .

. . . caur klusajiem un sarež ģ ī tajiem Franciskā ņ u kvartā la pagalmiem. . .

. . . mē s beidzot ieejam Galvenajā laukumā (Hauptplatz).

Ceturtā diena. Grā ca. Un beidzot pirmais sniegs. 2.  daļ a

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums