30 negaidīti fakti par Albāniju vai modeļa pārkāpšanu
"Eiropa, kad tā bija svaiga un pieejama", "jaunā Vidusjū ras mī lestī ba" un "jaunā Horvā tija" - tas viss ir par viņ u, mazo gleznaino Albā niju, kas ē rti atrodas Jonijas un Adrijas jū rā , tū ristu plū sma kas katru gadu uzņ em apgriezienus . Diemž ē l Runetā ir ļ oti maz ticamas informā cijas par Albā niju. Turklā t valsts attī stā s tik strauji, ka pat daž u Krievijas tū ristu atsauksmes, kuri Albā niju apmeklē juš i pat pirms pā ris gadiem, vairs nav aktuā li. Tiem, kuri nekad nav bijuš i valstī , labā kajā gadī jumā ir neskaidras zinā š anas par "musulmaņ u valsti", bunkuriem un Holivudas "albā ņ u mafiju". Š ie stereotipi, atklā ti sakot, nav tā lu no mī tiem par "mū ž ī gi sniegoto savvaļ as Krieviju un lā č iem ar balalaikā m Sarkanajā laukumā ". . .
Tā tad, 30 patiesi un diezgan negaidī ti fakti par pē dē jo Eiropas noslē pumu:
1. Albā nijā ir vairā k nekā.300 saulainu dienu gadā , 430 km gara piekrastes lī nija, 3 UNESCO mantojuma vietas un vairā k nekā piecpadsmit daž ā du laikmetu un kultū ru vē sturiskas un arheoloģ iskas vietas, no kurā m daž ā m ir 2500 gadu vē sture. Vidē jā jū ras ū dens temperatū ra vasarā ir +25°С.
2. Albā nija ir viena no SEŠ Ā M pasaules valstī m, kas ir pilnī bā brī vas no Ģ MO. Valsts aizliedz pā rtikas raž oš anā izmantot kaitī gas ķ ī miskas vielas likumdoš anas lī menī .
3. Albā nija ir sekulā ra valsts. Ar statistiski 57% musulmaņ u, 10% katoļ u un 7% pareizticī go iedzī votā ju vienas vai citas konfesijas praktizē još u ticī go skaits ir minimā ls. Lī dz ar to valstī nav nekā du ekstrē mistu kustī bu vai sadursmju reliģ isku iemeslu dē ļ .
4. Albā nija ir viena no 10 DROŠ Ā KĀ M DZĪ VES valstī m pasaulē , kurā dzī vo lī dz 5 miljoniem cilvē ku. Š eit varat droš i atstā t lietas pludmalē , pastaigā ties vienatnē vē lu vakarā un neuztraukties par sava maka droš ī bu, apskatot apskates vietas.
5. LONELY PLANET, DAILYMAIL, NYT, SKYSCANNER un citi pasaulslaveni izdevumi ik gadu iekļ auj Albā niju interesantā ko un atpū tai ieteicamā ko valstu sarakstā .
6. Albā nija atver BEZMAKSAS VĪ ZU Krievijas un Baltkrievijas pilsoņ iem katru gadu no jū nija lī dz novembrim. Vairā ku Š engenas zonas valstu ī paš nieki, kā arī Ukrainas, Kazahstā nas un vairā ku citu valstu iedzī votā ji var ieceļ ot Albā nijā bez vī zā m VISU GADU.
7. Valsts svē tku dienas Albā nijā ir gan katoļ u Ziemassvē tki, gan musulmaņ u Eid al-Adha, kā arī pareizticī go Lieldienas.
8. Pē c statistikas datiem, Albā nijā uz pastā vī gu dzī vi dzī vo 20 TŪ KSTOŠ I ITĀ Ļ U, norā dot, ka viņ us piesaista valsts investī ciju iespē jas, diezgan dienvideiropas dzī ves lī menis, draudzī gi cilvē ki ar labā ku ekoloģ iju un demokrā tiskā kā m cenā m.
9. Saskaņ ā ar "vecā ku cilvē ku DZĪ VES KVALITĀ TES INDEKSU" Albā nijai jau ir labā ki rā dī tā ji nekā Bulgā rijai, Melnkalnei, Horvā tijai, Grieķ ijai, Serbijai, Ukrainai, Krievijai, Lietuvai un citā m.
10. PIRMĀ Eiropas valsts, kuru apmeklē ja pā vests Francisks pē c viņ a ordinā cijas 2014. gadā . kļ uva par Albā niju kā "reliģ iju harmoniskas lī dzā spastā vē š anas" piemē ru (c)
11. Albā nijas pilsē tā Duresā atrodas LIELĀ KAIS AMFITEĀ TRIS Balkā nos.
12. DZIĻ Ā KAIS UN SENĀ KAIS EZERS Eiropā — Ohridas ezers — atrodas uz Albā nijas un Maķ edonijas robež as.
13. Kopš.2009. gada Albā nijas pilsoņ iem ir tiesī bas BEZ VĪ ZAS IEEJA ES valstī s.
14. Albā nija kļ uva par ES KANDIDĀ TVALSTI 2014. gadā . Kā kandidā tvalsts Albā nija ir atzī ta par “droš as izcelsmes valsti” (atš ķ irī bā no, piemē ram, Turcijas)
15. TRĪ S EIRO – vidē jā cena lielam svaigu mī diju š ķ ī vim Albā nijas kū rortos. ASTOŅ I eiro vienai personai maksā s pilnu maltī ti restorā nā . VIENS EIRO – dabī go zemeņ u vai ķ irš u izmaksas sezonā .
16. No 2004. lī dz 2014. gadam ā rvalstu tū ristu skaits Albā nijā pieaudzis 10 reizes. Nekustamā ī paš uma izmaksas piekrastē pieauga par 200%, tač u lī dz pat š ai dienai tā s joprojā m ir vislē tā kā s Vidusjū ras reģ ionā .
17. SEPTIŅ I kilometri - Balkā nos jaunā kā s un garā kā s promenā des garums - "Lungomare" Vlorā , ko Albā nijā pazī stama beļ ģ u kompā nija bū vē gar divā m jū rā m - Adrijas un Jonijas jū ru.
18. Vasaras sezonā starp Albā niju un Itā liju katru dienu kursē aptuveni 13 pasaž ieru prā mji.
19. Ievē rojama daļ a itā ļ u zī molu ar marķ ē jumu "MADE IN ITALY" tiek raž oti Albā nijā . Piemē ram, pasaulslavenā s ar rokā m darinā tā s Venē cijas karnevā la maskas tiek izgatavotas masku rū pnī cā Albā nijas pilsē tā Š koderā .
20. ""LIELĀ S ALBĀ NIJAS" ideju pasaulē popularizē tikai nelabvē ļ i un draudzī gu starpvalstu attiecī bu Balkā nos pretinieki, " Serbijas delegā cijas diplomā tiskā s vizī tes laikā Tirā nā.2015. gadā sacī ja Albā nijas premjerministrs Edi Rama.
21. Paš reizē jais Albā nijas PREMJERS ir katolis, pē c izglī tī bas mā kslinieks un arī...kailu pludmaļ u cienī tā js. Ministru prezidenta sieva ir musulmane, vecā kais dē ls ir pareizticī gais, jaunā kais ir katolis.
22. Tirā nas starptautiskajai lidostai ir MĀ TES TERESA vā rds — pē c izcelsmes albā ņ i.
23. KOSOVO un Albā nija ir divas daž ā das valstis, kurā m ir atš ķ irī bas gan mentalitā tē , gan vē sturē un valodā . Albā nija nekad nav bijusi Dienvidslā vijas daļ a un VUGD sabrukuma laikā nepiedalī jusies nevienā Balkā nu konfliktā .
24. Turklā t Albā nijai kopš Otrā pasaules kara beigā m nav bijis VIENA militā ra konflikta ne ar vienu Eiropas valsti.
25.1, 72 MILJARDI. Eiro ir jauna supermodernas automaģ istrā les starp Melnkalni un Albā niju projekta izmaksas.
26. Laikā no 1948. lī dz 1958. gadam Albā nija bija VIENĪ GĀ valsts Balkā nos, kas uzturē ja draudzī gas attiecī bas ar PSRS. Albā nijas pilsē tā Vlorā atradā s lielā kā padomju militā rā bā ze Vidusjū rā , kas ī paš i izcē lā s ar nepieredzē tu mā cī bu uzbrukumu amerikā ņ u kreiserim ar ASV prezidentu uz klā ja.
27. Durresas piejū ras kū rorta galvenā krastmala tiek saukta par VOLGA, un Š kodē rā , pie Melnkalnes robež as, atrodas krievu kvartā ls.
28. Albā nija ir viena no retajā m valstī m Eiropā , kurai ir POZITĪ VI kredī treitingi gan no starptautiskajā m reitingu aģ entū rā m Moody's, gan S&P.
29. Ar prā mi no Grieķ ijas Korfu salas lī dz Albā nijas Jonijas jū ras krastā esoš ajai Sarandas pilsē tai, kas ir ī paš i iecienī ta Skandinā vijas tū ristu vidū , ar prā mi brauc 40 MINŪ TES.
30. LIELĀ KAIS iepirkš anā s un izklaides centrs Balkā nos – TEG – atrodas Albā nijas galvaspilsē tā Tirā nā .
Autore: Tatiana Balliu, Albā nijas dienests www. albaniainvest. net