Brauciens uz Karpatiem no Harkovas ar automašīnu
Man par lielu nož ē lu, es nekad neesmu bijis Karpatos.
Ziemā , janvā ra salnā s, mē s nolē mā m vasarā doties uz Karpatiem un iekarot Hoverlu.
Vasara ir klā t, un ir laiks vingrot!
Bija 2021. gada augusta sā kums, Harkovā bija karsts, vairā k nekā mē nesi, viens anticiklons pē c otra. Bet es paskatī jos laika prognozi Jaremč e un nodomā ju - ir auksts un lietains. Kaut bē rni tur nesaaukstos! Saņ ē mu siltas drē bes un devā mies prom. Izbraukš ana paredzē ta pulksten 19.00, lai bū tu vietā , Jaremč e, nā kamajā dienā pulksten 12-13. Naktis gan kļ uva garā kas nekā jū nijā , kad devā mies uz Grieķ iju (tad pē c 4 stundā m kļ uva gaiš ā ks), un braukš ana naktī prasī ja diezgan ilgu laiku.
Mums ir "savs" ATB veikals Borispiļ ā , kur mē s dzeram kafiju, lai negribē tos gulē t. Un, protams, mē s nolē mā m doties uz turieni naktī . Braucam augš ā , redzam - kaut kur tā lumā uzplaiksnī zibens. . . Domā jā m, ka paspē s tikt prom no lietus. Paņ ē mā m kafiju, samaksā jā m, izgā jā m ā rā - un uz ielas lija pamatī gs lietus. Nevar pat tikt lī dz maš ī nai. Ū dens tek pat no spuldzī tē m, bī dā mā s durvis pie ieejas ir salauztas un bloķ ē tas. Klusas š ausmas! Mē s stā vē jā m apmē ram 10 minū tes, mans vī rs piebrauca tieš i lī dz ieejai un mē s ielē cā m maš ī nā . Lietus lija visu Kijevas ceļ u. Tiklī dz izbraucā m, lietus mitē jā s, bet kļ uva vē ss. Pā rē jais ceļ ojums pagā ja raiti, bet ilgi. Bez atpū tas vienu dienu no Harkovas doties uz Karpatiem ir grū ti. Daž reiz man ļ oti gribas gulē t. Ī paš i miegs mū s nomocī ja, kad lī dz galamē rķ im bija atlikusi pusstunda vai stunda. Tika nolemts iet caur Ivanofrankivsku, vienlaikus aplū kojot jauno pilsē tu...
Mā ja, kurā ī rē jā m mā ju, izrā dī jā s augstu kalnā .
Tač u, paldies mū su rakstā mmaš ī nai, tā mū s aizvedī s visur. )) Skats no augš as uz visu Jaremč e un kalniem ir ļ oti skaists. Izcirtumā gā ja zirgs, tā lumā bija redzama baznī ca. Mū s gaidī ja koka mā ja.
Gan ā rpusē , gan iekš pusē . Liels, plaš s. Mū sē jais atradā s 2. stā vā ar atseviš ķ u ieeju no saimniekiem. Pagalmā ir lielas koka š ū poles, blakus katls, nedaudz malā lapene.
Principā mums viss patika. Tiesa, virtuves praktiski nebija. Tikai elektriskā plī ts, skapis visiem traukiem un izlietne. Tas mani sarū gtinā ja, jo pati gatavoju ģ imenei, un man nepatī k slikti apstā kļ i. Labi, ne par to ir runa. Mē s ienesā m koferus un aizmigā m. . .
Un galvenais bija priekš ā . Vakarā saimniece atveda uz mū su mitekli vē l vienu ciemiņ u! ! ! Mē s vienkā rš i nokriš ņ ojā m, citā di to nevar nosaukt. Cik daudz mē s ceļ ojam, mū su dzī vē tas vē l nekad nav noticis. Ar sveš iem cilvē kiem mē s vē l neesam dzī vojuš i vienā dzī voklī ! Š is fakts mani tā garī gi kropļ oja, ka es saī sinā ju mū su jau tā mazo atvaļ inā jumu par 1 dienu.
Vispā r š ajā dienā mē s vienkā rš i pastaigā jā mies pa Jaremč e, paskatī jā mies, ko, cik daudz, gā jā m uz veikalu un vakarā uzcepā m bā rbekjū .
Otrajā dienā mē s devā mies uz Probiy ū denskritumu. . .
. . . nogarš ojā m sierus, liķ ierus (ļ oti garš ī gi! ), nopirkā m taciņ ā banoš u un devā mies apskatī t Bukovelu. Pa ceļ am ejam garā m burvī gajiem Mikuļ ič inas, Tatarivas ciemiem, kas atrodas kalnu pakā jē : mazas koka mā jiņ as ieraktas apstā dī jumos, un apkā rt kalniem. . .
Bukovela ir skaista, dā rga vieta. Tas ir uzreiz redzams ar neapbruņ otu aci. Dā rgas modernas viesnī cas, zā lā ji, veikali. Ir 3 lifti. Divi atrodas blakus (tā , kas ir par 2 cilvē kiem vecā ka un zemā ka, un tā , kas ir par 4 cilvē kiem jaunā ka un garā ka), un treš ā atrodas pie Jaunī bas ezera. Cena 150 UAH. vienai personai turp un atpakaļ . Izvē lē jā mies zilo pacē lā ju 4 personā m. Ir ļ oti skaisti redzē t Bukovelu no augš as!
Kalnā ir skatu laukums, kafejnī cas un citas izklaides iespē jas. Piemē ram, jū s varat nobraukt pa rā vē jslē dzē ju par 400 UAH, ar kartingu par 300 UAH un arī ar rodelbā ni (ragavā m pa metā la trasi). Rodelbana cena ir 500 UAH. vienai personai, bet jū s varat izbraukt kopā ar 1 kamanā m par 800 UAH. no diviem.
Š eit ir daudz ā rzemnieku, jo ī paš i arā bi. Droš i vien tikpat daudz kā mū sē jie. Tā dē ļ uz visiem braucieniem ir rindas.
Mē s nolē mā m pavizinā ties pa rodelbahn, jo pirms 2 gadiem jau bijā m braukuš i ar š ā du atrakciju Slovā kijā . Bija interesanti salī dzinā t. Bē rniem tas tik ļ oti patika, ka viņ i brauca 2 reizes pē c kā rtas. Tiesa, Slovā kijā cena ir 90 UAH, nevis 500. Varu teikt, ka arī pie mums ir forš i, ceļ š garš , pagriezieni asi, tomē r vietā m nav aizsargtī kla un tas ir baisi. Kamanas paā trina lī dz 45 km/h.
Tad mē s devā mies uz Jaunī bas ezeru.
Š is ir mā kslī gs ezers, ū dens tajā ir siltā ks nekā dabiskajos ezeros. Bet neviens nepeldē jā s, jo bija forš i. Ieeja teritorijā ar sauļ oš anā s krē sliem caur barjeru, par maksu. Vieta patī kama, ezers skaists, daž ā das izklaides, skan mū zika.
Tā mū su garā un iespaidiem bagā tā diena beidzā s. Bet mana meita atcerē jā s, ka kaut kur netā lu bija Apgrieztā mā ja. Un, protams, mē s steidzā mies turp. Par laimi, tas tika slē gts 21:00, un mē s ieradā mies 20:00. Daudzi tur ved savus bē rnus. Un mē s darī jā m to paš u. Viņ i maksā ja par ieeju, tas maksā ja 150 UAH. no cilvē ka. Ļ oti forš a atraš anā s vieta, sanā ca smieklī gas fotogrā fijas, ir interesanti tur aizbraukt.
......Kad es izpē tī ju atsauksmes par kā pš anu Hoverlā , cilvē ki ieteica kā pt saulainā kajā un skaidrā kajā uzturē š anā s dienā , lai neaizķ ertu lietus un lai bū tu laba redzamī ba no kalna. Mū su treš ā diena bija vissiltā kā un saulainā kā , pē c tam sekoja ciklons. Un mē s nolē mā m, ka mums š odien, treš ajā dienā , jā dodas uz Hoverlu.
Mē s uztaisī jā m kaudzi sviestmaiž u, paņ ē mā m termosu tē jas un 2 litrus ū dens katrs, kā arī lietusmē teļ us katram gadī jumam. Mē s atstā jā m instrukcijas un ē dienu jaunā kajam (viņ š negribē ja celties), un ejam.
Es zinā ju, kur sā kt kā pt un kuru marš rutu iet. Es to lejupielā dē ju savā telefonā un iekā pu maš ī nā . Bet mans vī rs teica, ka viņ š jau ir izveidojis marš rutu uz Goverlu, lai es varē tu paslē pt savu telefonu. Es biju nedaudz pā rsteigts, jo neredzē ju, ka viņ š kaut ko skatī jā s vai lasī ja par kā pš anu Hoverlā , bet es viņ am uzticē jos. Un ļ oti velti. Navigators pē c Hoverla pavē les mū s noveda lī dz stā vā kajam kā pumam. Es pat nevaru atcerē ties, kur tas ir. Samaksā jā m par ieeju aizsargā jamā teritorijā un nobraucā m 4 km pa briesmī gu ceļ u. Piebraucā m pie kalna, bet nebija ne tirgus, ne inventā ra nomas. Es sā ku saprast, ka tas ir kaut kas nepareizi, mē s esam kaut kur, kas tur nav. Cilvē ku nekur nav. Saprotot, ka citas iespē jas mums nebū s, sā kam kā pumu. Ceļ š iet uz augš u ļ oti stā vi. Saprotu, ka tā dā veidā virsotni nesasniegš u. Mums lī dzi ir bē rns! Drī z vien mū s apsteidza augš upejoš i cilvē ki, kuri arī neko nezinā ja. Tad mē s satikā m spē cī gus puiš us, kuri jau nolaidā s atpakaļ . Uz mū su jautā jumiem viņ i ieteica doties lejā un doties uz citu marš rutu, jo š is marš ruts ir ļ oti stā vs, 10 km uz augš u, savukā rt parastais tū ristu marš ruts ir 4 km kalnā un lē nā ks.
Es neaprakstī š u savu izmisumu un vilš anos. Diena bija izniekota, moments pazudis, vairs nav iespē ju celties, no rī tdienas lī s. Es iekā pu maš ī nā ar asarā m. Mums ar vī ru, protams, bija kautiņ š . Bija jau par vē lu doties uz citu marš rutu, kaut kā nesanā k tumsā kā pt kalnos. . . Tik daudz ko bija plā nots redzē t Karpatos! Bet galvenais – mans sapnis: uzkā pt Hoverlā – bija neaizsniedzams. Nomierinā juš ies, nolē mā m kaut kā izglā bt š o dienu un doties uz augstā kajā m š ū polē m Karpatos. Patiesī bā ir 3 no tiem. Divas no tā m ir tā lu, un vē l viena atradā s netā lu, Mikuļ ič inas ciemā . Protams, mē s steidzā mies turp. Viņ i gribē ja doties mā jā s, Jaremč ē , lai paņ emtu jaunā ko, bet sastrē gums pie Probijas ū denskrituma mū s neielaida Jaremč ē , un mē s devā mies paš i. Š ū poles ir patieš ā m milzī gas.
Tie tika uzbū vē ti tikai pagā juš ajā gadā . Jū s nevarat ar tiem braukt viens, jums ir nepiecieš ams kā ds, kas stumj. Tiesa, tie neatrodas paš ā kalna malā , bet pat tik biedē još i. Fotogrā fijas iznā k labas. Cilvē ku nav daudz, bet rinda ir. No stā vlaukuma ejiet kā du 1 kilometru pa mež u, ceļ š vietā m akmeņ ains, bet skaists un ī ss. Vispā r mazliet izklaidē jā mies un steidzā mies mā jā s pabarot mazā ko, kurš visu dienu bija mā jā s. Starp citu, viņ š sā kotnē ji negribē ja kā pt Hoverlā , un mē s viņ u nespiedā m, katram lai bū tu sava izvē le.
Vī rs teica, ka mē s celsimies rī t pulksten 6:00 un atkal dosimies uz Goverlu. Bet paskatī jos laika prognozi un nezinā ju, kurai dienai no 3 atlikuš ajā m dienā m dot priekš roku - lī st katru dienu. Kopumā tika nolemts celties rī t pulksten 6.00.
Vakarā agri gulē t nebija iespē jams: mū su “istabas biedri” ar mazu bē rnu negribē ja iet gulē t un nomierinā t savu bē rnu, un tas ļ oti apgrū tinā ja miegu. Pē c mana lū guma apgulties un ļ aut mums gulē t, viņ i tikai nosprā ga.
Ir rī ts. Es pamodos 5:00 no lietus skaņ as. Tā mē s uzkā pā m kalnā...Mē s nekur neiesim, - es nodomā ju, izplū du asarā s un aizmigu. Neliels lietus turpinā jā s lī dz 8:00. Brokastojā m, bet nesapratā m, vai jā iet vai nē . Vī rs teica, ka pē c Hoverlas prognozē m lietus š odien nav. Piezvanī ja mū su saimniecei, un viņ a teica, ka, protams, lai iet. Tad atmetā m ar roku visam un skrē jā m gatavoties. Neiznā ca tik pamatī gi kā vakar, bet gan ā tri. Netika paņ emtas arī daž as sviestmaizes, termoss ar tē ju, jo izrā dī jā s smaga mugursoma. 10.30 izgā jā m no mā jas.
1.5 stunda - un esam netā lu no Zarosļ akas bā zes. Š oreiz ieradā s tieš i. Mē s ejam cauri tirgum. Noī rē jā m nū jas - 50 UAH. pā rim plus 100 UAH. ķ ī la. Es zinu, ka esam uz zaļ ā marš ruta. Cilvē ku ir daudz, visi ceļ as augš ā , noskaņ ojums ir pacilā ts. Ejam pa zaļ u mež u ar augstā m priedē m, blakus visu laiku tek Prutas upe.
Skaistums! Zaļ ā trase ir 4 km, zilā stā vā ka un 3.5 km. Sā kums ir vispatī kamā kais - maigs kā piens pa mež u, bildē š ana, filmē š ana. . . Pamazā m mež s pā rtop ē rkš ķ ainos krū mos, akmeņ os zem kā jā m, brī ž iem diezgan lieli, brī ž iem kustī gi, brī ž iem uzkā p č etrrā pus.
Priekš ā kalnā var redzē t kā pjoš u cilvē ku straumi. Beidzot mazā Goverla!
Mē s nokritā m uz zā les un nogulē jā m vairā kas minū tes. Š eit pū š diezgan stiprs auksts vē jš , un esam pavisam slapji. Neaukstē tu! No š ejienes kļ uva skaidrs, cik tā lu vē l jā ceļ as, bet spē ka vairs nebija. Un š is kā piens ir stā vs! Jū s ejat 3 minū tes, stā vat 3 minū tes, atpū š aties. Daž i melo. Viņ i smejas, ka nevajag sevi izvarot, tas ir tikai piedzī vojums.
Mans bē rns visu laiku gā ja priekš ā saviem vecā kiem. Viņ a iedeva savu nū ju tē tim (kurš lielī jā s, kam š ī s nū jas vajadzī gas? ) un uzkā pa augš ā , arī pati pirmā ! Nabadzī te, viņ a ļ oti gribē ja ē st, un ē diens bija mū su mugursomā s, un mē s jau gandrī z nevarē jā m rā pot. Tas mani mudinā ja ja ne iet ā trā k, tad vismaz vienkā rš i iet, nevis stā vē t.
Un tad es pacē lu galvu un ieraudzī ju cilvē kus, kas sē dē ja tuvumā un nokā ra kā jas. Kas tas ir, es atnā cu?
Oho! Es esmu augš ā ! Esmu pacē lies! Mē s iekarojā m Goverlu! Tagad esam pā ri visai Ukrainai.
Laimei un priekam nav robež u. Apskaujamies, fotografē jamies, filmē jam video, sazvanā mies ar draugiem. Tad apsē ž amies ar smukā ku skatu un uzkož am, dzeram karstu, saldu tē ju. Es gribu atļ auties sev jebko, lai apbalvotu sevi par uzvaru.
Cenas augš pusē ir augstas. Bet tas ir saprotams: pā rdevē jam viss bija jā nes uz sevi (un tā katru dienu - viņ i nenakš ņ o kalnā ), ieskaitot ū deni. Kopumā tē ja par 30 UAH, kafija no 40 UAH, medaļ as "Es iekaroju Hoverlu" no 40 lī dz 60 UAH, kedas par 70 UAH utt.
Mē s pavadī jā m stundu augš pusē . Š eit ir tik skaisti: var redzē t kaimiņ valstu – Slovā kijas, Rumā nijas – kalnus.
Mā koņ i met melnas ē nas, un kalns lejā kļ ū st noslē pumains. Visi fotografē un fotografē viens otru. Pā ris no Poltavas mums uzdā vinā ja Ukrainas karogu fotogrā fijai, mē s viņ us nofotografē jā m pretī . Vitaļ iks parā va saites, pā rē jie puiš i viņ am iedeva smē ri. Tur augš ā valda laimes un savstarpē ja prieka atmosfē ra.
Mums ļ oti paveicā s ar laikapstā kļ iem – vē ja gandrī z nebija, lietus nelija.
Bija laiks no š ejienes kaut kā nolaisties, bē rns ir viens mā jā s!
Nolaiš anā s bija ne mazā k grū ta kā kā pš ana. Teikš u, ka bijā m ne mazā k slapji kā pieceļ oties. Š eit jau strā dā citi muskuļ i. Neapstā jā mies ne reizi, elpa brī va, pē c visa nobrauciena.
Es pagriezos un biju š ausmā s: kā ds augsts un tā ls kalns aiz muguras. . . Kā mē s tajā uzkā pā m? Mammu mī ļ ā !
Pē c 2 stundā m bijā m netā lu no bā zes "Zaroslyak", un vē l pē c 1.5 - mā jā s, ar bā rbekjū jaunā kajam. Noskaņ ojums bija skaists un mierī gs: es piepildī ju savu sapni! Mē s nevarē jā m iet pa kā pnē m vē l 3–4 dienas.
Nā kamā diena bū tu jā velta jaunā kajam bē rnam.
Internetā lasī jā m, ka Verhovinā ir siera fabrika, bē rni ļ oti gribē ja redzē t sieru gatavoš anas procesu un tos nogarš ot. Sazvanī jā mies uz turieni, mū s uzaicinā ja uz 14.00 un ā tri devā mies, jo lī dz viņ iem jā brauc 1.5h. Man patī k š is ceļ š un š ie ciemati: Jaremč e, Mikuļ ič ina, Tatariva, Vorohta.
Tiesa, diemž ē l izrā dī jā s, ka tā nav siera fabrika, bet gan siera muzejs. Sanā ca daudz cilvē ku, cienā ja ar sieru, bet gatavoš anas process netika parā dī ts. Bē rniem tas ļ oti nepatika. Zinā jā m, ka Makovitsa kalnā ir arī siera fabrika, bet uzkā pš ana tajā aizņ em 2 stundas, un nav zinā ms, vai kaut ko rā dī s 4 cilvē kiem. Tā pē c mē s atmetā m š o opciju.
Verhovina ir ļ oti liels ciems. Pē c ekskursijas nolē mā m piestā t pie veca sodas kioska, kas darbojas kopš.1957. gada, domā jā m, ka tas bū s kaut kas neparasts. Bet, piedodiet man vectē vi, kas tur strā dā , mums tas ī sti nepatika - padomju laika kiosks, tas pats vecais aparā ts ar sī rupu, atkā rtoti lietojamas stikla krū zes (pandē mijas laikā ! ) Un ne pā rā k garš ī gs. Tagad ir tik daudz daž ā du garš u, un mež a ogas, un pepsi, un merinda vispā r nav iegā juš as.
Nā kamais mū su programmas numurs bija Vedmež a Gora un tur esoš ā zooloģ iskā dā rza apmeklē jums.
Ir lieliski, ka tas viss notika netā lu no mū su mā jas. Un š is ir patieš ā m skaists komplekss ar cē lu dī ķ i, kurā peld ne tikai gulbji, bet arī sarkanie ū dri (barojā m viņ us ar burkā niem, un viņ i to ļ oti smieklī gi uztvē ra ar divā m ķ epā m un grauza). Apkā rt dī ķ im ir daudz soliņ u, tajos visos ir atpū tuš ies atpū tnieki. Tieš i virs zoodā rza. Simboliskā ieeja - 30 UAH. no pieauguš ā , 15 UAH. no bē rna. Zoodā rzs ir neliels, tur ir tikai mež acū kas, briež i, putni, kazas, truš i un jū rascū ciņ as. Var nopirkt pā rtiku, maksā , tomē r tikpat, cik ieeja gandrī z. Bet dzī vnieki ir tik forš i, tik mī ļ i, ka pavadī jā m tur kā du 1.5 stundu. Kuiļ i prasa barī bu, luncina astes, starp tiem ir mazuļ i. Briež i arī nā k skrienot, prasa barī bu, dod mā jdzī vniekus. Truš iem ir ļ oti jauki pē cnā cē ji, un viņ u ir daudz. Pē c tam pabarojā m kazas un jū rascū ciņ as. Kopumā mē s guvā m lielu prieku no š ī mazā zoodā rza. Tā s atš ķ irī gā iezī me ir tā , ka tai ir milzī ga teritorija. Tas ir nož ogots tikai priekš ā , no apmeklē tā jiem, un tad dzī vnieki dodas pastaigā kalnā , tā lā k viņ iem nav ž oga.
Lī dz Nesamovyte ezeram jā iet 7 km vienā virzienā un jā brauc vē l 1.5 stundas vienā virzienā , tas ir, š ī ir visas dienas ekskursija. Tā pē c mē s nolē mā m celties agri un doties uz Skeli Dovbush, un tad doties uz Guk ū denskritumu. Nu, protams, apmeklē jiet mū su tirgus Jaremč e un netā lu no Probiy ū denskrituma. Ir daudz augļ u par lē tā m cenā m (glā ze melleņ u maksā.30 UAH, kazenes - 15 UAH), krē juma liķ ieri - 70 UAH, ir daž ā di ievā rī jumi (no banā niem, no ananā siem, no avenē m, no egļ u č iekuriem utt. ). ), mā jas piens , avenes, ā boli, kaltē tas un svaigas sē nes (baltā s un gailenes) u. c.
Tā mē s darī jā m. Skeli Dovbush pē c Hoverlas ir bē rnu marš ruts, bet arī interesants. Akmeņ i ir skaisti, spē cī gi, milzī gi.
Mē s ļ oti ilgu laiku fotografē jā mies visur ar savu meitu, tā pē c bija nepiecieš amas 2 stundas, lai dotos uz turieni, un vajadzē ja 2 stundas, lai atgrieztos.
Mums bija uzkodas brī niš ķ ī gajā Kolomiyka kafejnī cā . Jauka vieta, lē tas cenas, ā trā ē dinā š ana, viss garš ī gi. Tikai lielā apmeklē tā ju skaita dē ļ biež i vien nav ko mē ģ inā t. Piemē ram, mums nekad neizdevā s pacienā t bē rnus ar Kijevas kotletē m, viņ i vienmē r bija prom. Bet mē s izmē ģ inā jā m viņ u kartupeļ u pankū kas (garš ī gā kā s Aizkarpatu), chinakhi, banosh un bograch. Dabiski, ka sā ka lī t (kā bez tā ), un nā cā s nedaudz pagaidī t, kas mū s, protams, aizkavē ja. Un mē s steidzā mies uz Guk ū denskritumu. Tas atrodas aiz Mykulychyn ciema, netā lu no mums, 35 minū tes ar automaš ī nu. Pē c kontrolpunkta var braukt 3 km ar automaš ī nu, tad 2 km ar kā jā m. Pastaigas ir ļ oti interesantas - labajā pusē parā dā s mazi strautiņ i un ū denskritumi, tad pa kreisi, vienmē r gribas tiem pieskarties un fotografē t.
Jaunā kais sā ka dusmoties, ka ejam tā lu, bet te viņ š ir - dabas brī nums - Guka ū denskritums.
Tas ir brī niš ķ ī gi, forš i, es nekad neesmu redzē jis tik spē cī gus un skaistus ū denskritumus. Mums š ķ ita, ka esam kaut kur Vjetnamas brikš ņ os...
Mē s ilgi apbrī nojā m un fotografē jā mies, es nevarē ju atrauties no š ī dabas skaistuma. Bet sā ka tumsa, un es joprojā m ļ oti gribē ju apmeklē t muzeju "Karpati miniatū rā ".
Pienā cā m pie savas maš ī nas, apsē dā mies, sā kā m braukt, vienreiz, lai arī iebraucā m mazā bedrē , bet uz lī dzena ceļ a dzirdē jā m kaut kā du sveš u klauvē ni zem maš ī nas. Piestā jā m pie ATB Tatarivā . Mē s skrē jā m uz veikalu, un mans vī rs ielī da zem maš ī nas, lai redzē tu, kas tas ir. Es kaut kā visu saskrū vē ju, domā ju, ka gā zes iekā rta nokritusi, bet nē , tur viss bija kā rtī bā .
Mē s devā mies uz avotu, lai savā ktu brī niš ķ ī gu kalnu ū deni ar virkni noderī gu minerā lu elementu, tostarp sudrabu (un garš a ir neslavē jama). Un tad mē s dzirdam, ka klauvē jiens ir stiprā ks un stiprā ks. Tas kļ uva tik spē cī gs, ka kļ uva skaidrs, ka vairs nav iespē jams iet, steidzami jā apstā jas! Bet aiz muguras brauca maš ī nas, ceļ malas nebija, nebija kur izkustē ties.
Kreisajā pusē parā dī jā s kaut kā da platforma — mē s pie tā s nonā cā m, tač u kavē jā mies. Mū su ritenis ir nokritis! Izrā va priekš ē jo spā rnu, maš ī na nokrita uz kreiso pusi! MURGS! Visi nobijuš ies lecam ā rā - vadī tā ja durvis neatveras! Ā rā lī st, bet kaut kas jā dara: rī t jā brauc mā jā s, lī dz Harkovai vairā k nekā.1000 km. Un š odien mē s esam ļ oti tā lu no mā jā m. Aizsū tī ju bē rnus uz kā du veikalu, lai nesamirkst, uzvilku lietusmē teļ us sev un vī ram un sā kā m celt maš ī nu uz domkrata, nolī dzinā t spā rnu tā , lai durvis vaļ ā , un mē ģ inā t uzlikt riteni. atpakaļ vietā . Paldies diviem brī niš ķ ī giem vī rieš iem, kuri ieradā s pie mums, redzot, ka mums ir noticis negadī jums. Iedeva vē l vienu domkratu, zvaigž ņ u skrū vgriezi, kura mums nebija, un palī dzē ja nolī dzinā t spā rnu. Vispā r pē c stundas mocī š anā s kaut kas notika. Varē ja braukt, lai gan spā rns bija pilnī bā saliekts un pagrieziena rā dī tā ja zibens nesē dē ja vietā , nā cā s noņ emt. Un mē s nopirkā m š o automaš ī nu tikai pirms 3 mē neš iem, un mans vī rs bija traks par to!
Analizē jot š o situā ciju, mē s nevarē jā m saprast, kā tas notika, ka ritenis nokrita? Š ķ iet, ka tas ir atbloķ ē ts! Bet mē s katru rī tu pirms izbraukš anas pā rbaudā m riteņ us. Un š odien arī pā rbaudī ja! Izrā dā s, KAMĒ R BIJĀ M PIE Ū DENSKITIENA, MUMS BIJA IZSLĒ GTS RITENS!
Es vienkā rš i nespē ju tam noticē t – tū risti ir jā mī l, viņ i nes naudu. Un š ķ iet, ka visi apkā rtē jie bija pieklā jī gi. Tā tas bija jā dara! Priekš kam un kā pē c?
Mē s visi bijā m š okā , mans vī rs bija ļ oti sarū gtinā ts. Pazaudē jā m laiku, ko vē lē jā mies pavadī t interesantā vietā – bija jau par vē lu doties uz muzeju "Karpati miniatū rā ", bija jā paspē j vismaz sagatavoties rī tdienas braucienam.
Mū su minē jums, starp citu, apstiprinā jā s nā kamajā rī tā , kad mans vī rs nopirka pā ris riteņ u skrū ves un pieskrū vē ja tā s pie tirgus. Blakus stā voš ā s maš ī nas vadī tā js teica, ka RITEŅ U NOŅ Ē MĒ ! Bet viņ š nobremzē ja laicī gi, riteni turē ja viena skrū ve. Eh, mums vajadzē ja nevienam nepievē rst uzmanī bu, bet uzreiz apstā ties. Un, kamē r mē s izvē lē jā mies droš u vietu, mē s piedzī vojā m avā riju!
Tas ir viss! Jaremč es viesi, kas ierodas savā s automaš ī nā s, esiet modri, pā rbaudiet automaš ī nu katru reizi, kad atstā jat to bez uzraudzī bas! Š eit acī mredzot darbojas daž i krā pnieki (varbū t pat politiski).
Vispā r, nopirkuš i tirgū no vecmā miņ ā m kaudzi labuma un augļ u, kā arī kaudzi dā vanu draugiem, devā mies ceļ ā (kā vienmē r novē loti))) atpakaļ ceļ ā ! Ardievu, Jaremč e! Neskatoties uz notikuš o, es nedomā ju, ka man tik ļ oti pietrū ks Karpati. . .
Mē s nolē mā m š o dienu veltī t tā lsatiksmes ekskursijai, jo mē s to nogriezā m no atpū tas.
Mē s jau esam apmeklē juš i Palanokas pili Mukač evā , Už horodas pili un Khotyn cietoksni. Bet skaistajā Kamianets-Podilskyi cietoksnī viņ i nekad nebija. Es gribē ju braukt uz š ejieni no Jaremč es, bet vī rs teica, ka tas bū s tā lu un nogurdinoš i - 3.5 stundas tikai vienā virzienā . Tā pē c š o pili ir ļ oti ē rti apmeklē t mā jupceļ ā .
Cik skaista ir š ī poļ u un lietuvieš u pils! Es to nesauktu par cietoksni, bet gan par pili, ar skaistā ko ieeju.
Ieejas cena ir augstā ka nekā visur Karpatos, š eit 60 UAH pieauguš ajam, 40 UAH bē rnam. bē rna biļ ete.
Ī paš i skaists skats no tā lienes, tas ir, no paš as pils ieejas. Tā ir bruģ ē ta ar bruģ akmeņ iem, un tā lumā redzama skaista pils ar torņ iem. Iebraukš ana ar automaš ī nu maksā.10 UAH. Zem pils mū ra ir autostā vvieta. Ir daudz automaš ī nu un cilvē ku. Teritorija iekš ā ir maza, torņ u iekš pusē ir ļ oti interesanti, ir pazemes eja un kā pnes 3 stā vus uz augš u.
Pagalmā ir galdi un tiek gatavots ē diens tiem, kas vē las kaut ko uzkost. Ir interesanta maiznī ca, kur meitene izcep lielus rullī š us tieš i cepeš krā snī (ar biezpienu un magoņ u sē klā m), tad viņ a tos izņ em un pā rdod. Ruļ ļ i ir milzī gi un karsti, ar kraukš ķ ī gu garoziņ u. Ir rinda. Ruļ ļ u cena ir 50 UAH. gabals. Protams, mē s nolē mā m izmē ģ inā t š ā du brī numu, un automaš ī nā mums bija mā jas piens no Jaremč es...Tas bija lieliski!
Š eit jū s varat arī š aut ar loku mē rķ ī , cena ir 30 UAH par 6 š ā vieniem. Noš aut – es negribu!...
Apmē ram pulksten 17.00 bija laiks doties mā jā s. Es jau esmu pieradis, ka visu Ukrainu izbraucam 1 dienā , un mū ž ī gi naktī . Tā pē c, kad ir pulksten 17 un mē s esam 1000 km no mā jā m, nav kur nakš ņ ot - man vairs nav vienalga. Auto ir mū su mā jas! Turpinā m ceļ u uz Hmeļ ņ icki, tad uz Ž itomiru. Viss bū tu bijis labi un ā tri, ja ne ceļ u remonts. Pirms Ž itomiras ceļ š ir bloķ ē ts un tiek piedā vā ts apvedceļ š uz daž iem ciemiem, bet kā mē s zinā m, kur š ie ciemati atrodas? Navigators mū s pazaudē ja un klusē ja. Mē s braucā m pa daž ā m bedrē m Ukrainā , nezinā mā virzienā...Mē s tikai sapņ ojā m par Ž itomiru...Sā ka satumst un kļ uva diezgan jautri. Mē s nolē mā m apturē t pretimbraucoš o automaš ī nu un noskaidrot ceļ u uz Ž itomiru, un tas mums palī dzē ja virzī ties tā lā k.
Beidzot, Ž itomira! Iepē rcies nomalē ! Uzreiz skrē jā m veldzē ties ar proviantu un garš ī gu mokač ī no kafiju (tā , ka negribas gulē t). Apmierinā ti viņ i turpinā ja ceļ u. Aizvadī jā m skaistā ko vakaru Kijevā (tagad zinu, kā pē c saldumus tā sauc), ž ē l, ka tumsā , pa dienu ir vē l skaistā k. No Kijevas braucam 6 stundas...
Š eit ir "mū su" ATB Borispiļ ā — mē s noteikti tur braucam. Fakts ir tā ds, ka pē dē jā dienā Jaremč e es ļ oti gribē ju nopirkt viņ u krē juma liķ ieri, bet es to neatradu tirgū . Nolē mu uztaisī t pats mā jā s. Man vajadzē ja tam iegā dā ties sastā vdaļ as. ATB tikko ieradā s. Turklā t mokač ī no.....)). Ap 2.30 mans vī rs teica, ka mē s virzā mies nost no ceļ a, viņ š gulē s. Bet pē c 2 kafijā m pē c kā rtas man nemaz negribē jā s gulē t. Mainī ja vietas, viņ š guļ , es stū rē ju. Labi apgaismotos ceļ a posmos, kur ir laba redzamī ba, var braukt vairā k nekā.100 km/h. Bet tie mijas ar neapgaismotā m vietā m, kad ir tumš s, nevar ieslē gt tā lā s gaismas, lai neapž ilbinā tu citus braucē jus, tā pē c rā po lē ni un uzmanī gi.
Poltavas pievā rtē ir vairā ki kioski, kur vajadzī bas gadī jumā varat ieturē t lē tas uzkodas vai kafiju. Pietika divas reizes izbraukt š urpu turpu cauri visai Ukrainai - un mums jau ir “savas” vietas, kur gribam piestā t atpū tai un iesildī š anai.
Pulksten 5.30 mē s braucā m cauri Poltavai. Mans vī rs pamodā s, padzē ra kafiju, uzmundrinā ja viņ u, un es teicu, ka tagad ir mana kā rta gulē t. Kad guļ am pagriezienos, ir vieglā k braukt (mē s jau esam iemā cī juš ies). Es pamodos 7.00 pie ieejas Harkovā . Pesoč inska tilts atkal tika slē gts, un mums bija jā brauc cauri visai pilsē tai, kas bija garš un neē rti. Mā jā s bijā m ap 8:00. Tā beidzā s mū su pirmais un, ceru, ne pē dē jais brauciens uz Karpatiem.
Laba laikapstā kļ i visiem, interesanti ceļ ojumi un patī kamas tikš anā s!
