"Kumpel", Pinzel Dzindra un

11 Februāris 2015 • Ceļošanas laiks: no 17 Janvāri 2015 ieslēgts 19 Janvāri 2015
Reputācija: +6119
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Es nezinu, kā jums, bet ar mani, tiklī dz sā kas ceļ ojums uz Ļ vovu, pat visiluzorā kajā un attā lā kajā perspektī vā . Smadzenes drudž aini veido sarakstu, kur obligā ti jā iet, tā dē jā di neviļ us saliec pirkstus ne tikai uz rokā m, bet arī uz pē dā m, un ne tikai uz : ). Š eit apmē ram tā : n. Un, n. B. , n .... , O, š eit joprojā m ir nepiecieš ams n. N. M, N. , O, n ...un noteikti n. N. C, T, U, ... , nē , n. Man nav laika, labi, labi, n. E. Nu, beidzot, ar moku sarakstu, kas dzimst rokā s, jū s nonā kat š ajā pilsē tā , jū s nonā kat Tirgus laukumā...Un viss. Vairs nav nozī mes tam, kas jums ir š ajā sarakstā . Jo vajag uzreiz un reizē VISĀ S vietā s, kur jau esi bijis un obligā ti tajā s, kuras ir izsvī trotas, pierakstī tas, pā rsvī trotas, pierakstī tas, nokrā sotas ar marķ ieri un pā rrakstī tas.

Tomē r es 100% piekrī tu pasaules proletariā ta vadī tā jam, ka "mazā k ir labā k un labā k".


Tā pē c, lai gan galvenais saraksts tika sastā dī ts jau sen un tiek pastā vī gi papildinā ts, un uz tā pamata periodiski tiek veidoti ī sie saraksti (nu, no 98 vienī bā m - 56 paliek), es tomē r sevi nemā nī ju. Un tieš i mā jā s sā kumā divu dienu janvā ra ceļ ojuma uz Ļ vovu plā nā ierakstī ju tikai TRĪ S punktus. Un bū tī ba. Par tiem zemā k.

Par naudu. Tā kā valū tas kursi tagad mainā s ar kaleidoskopisku kursu, lai neiznā ktu š ā di: "Pirms pā ris rindkopā m valū tas kurss bija tā ds pats, un tagad tas ir... ", pieņ emsim, ka ceļ ojuma laikā visi nebija ļ oti bē dī gi: grivna pret rubli 1:4, grivna pret dolā ru 1:20, grivna pret eiro 1:25.

Vienums viens. "KUMPEL" (Vinnič enko ielā.6 (Mitnas laukums), ir vē l viens Chornovil, 2B).

Kopumā , protams, ar vilcienu ierasties savā iecienī tā kajā pilsē tā ir kā ds skaistums. Jau pulksten 5.

45, aizslē dzot koferi noliktavas telpā , tradicionā li kā jā m pa ielu. Gorodotskis devā s uz pilsē tu.

Starp citu, lai nokļ ū tu rokasgrā matu noliktavas telpā , jums jā izkā pj no dzelzceļ a stacijas ē kas un jā iet pa to pa kreisi un atkā rtoti jā ieiet stacijā . Patī kami ir tas, ka agrā ziemas rī tā Ļ vovā nav absolū ti bail bū t vienam. Pā ris roboti, kas steidzā s uz tramvaju (tramvajos, starp citu, starp pieturā m no skaļ ruņ iem skanē ja dziesmas. Par godu pē tī ja pā ris). Senā s mā jas, papī ra eņ ģ eļ i un Ziemassvē tku gaismas logos. Sv. Olgas un Elizabetes baznī ca un Svē tā Jura katedrā le ir izgaismota. Skatlogi svē tku gaisotnē . Kamera nemitī gi klikš ķ , eglī tes, nū jas, rokas jau nosaluš as, un gribas kafiju.

Nu, godī gi sakot, kafija bija plā nota kā piedeva pie alus. Jo Kumpel ir pirmais alus darī tavas restorā ns Ļ vovā . Turpat iestā ž u pagrabos brū vē alu.

Un, lai gan, protams, alus no rī tiem, it ī paš i dā mai, diezgan neē rti (bet, no otras puses, kas ir š ī s konvencijas ?!

), man, pā rliecinā tam alus dzē rā jam, tieš ais ceļ š bija tieš i tur. Iepriekš ē jos braucienos atcerē jos "Kumpeli", kas atrodas Č ornovilā (tieš i aiz Operas, iepretim viesnī cai "Ļ vova"). Diemž ē l tik agrā vecumā vē l bija slē gts: (Bet izsalkums nav tante. Es jau domā ju par brokastī m "Kryivkā ", bet tomē r nolē mu skriet uz Muitas laukumu. Tur ir ļ oti viegli staigā t. Opera Mā ja, no tā s uz leju Svobody Ave. , bet labi : ).


Un te nu viņ š ir, sapnis par "Kumpel". Galī cijas dialektā "kumpel" nozī mē draugs. Restorā ns ļ oti labi atbilst nosaukumam. Mazs, bet ļ oti mā jī gs.

Pusastoņ os no rī ta visa veranda bija pilna ar cilvē kiem. Bet zā lē vai pagrabā neviena nebija.

Un te viesmī lis, ejot viņ am garā m, paskatī jā s uz galdu un pē c sekundes, sirsnī gs, nomurminot atvainoš anos, nolika uz galda ū dens glā zi.

Tā pat mani iespaidoja vietē jā skulptū ra “Alus. . hmm, . . lā de "(oriģ inā lā to sauc par ukraiņ u vā rdu ar 4 burtiem, pirmais" C ", pē dē jais" I ". Krievu valodā ir tas pats vā rds, pirmais" C "). Ī sā k sakot, tas ir KAGBE "Venus de Milo", noglā stī ja kailā s metā la krū tis, kas var saņ emt glā zi alus bezmaksas. Tā kā "Kumpelā " biju bez kunga, un erotiskā s masā ž as kaut kā nevajadzē tu taisī t, pat alus statujas, tad alu nā cā s dzert tikai naudas dē ļ . Ko es nemaz nenož ē loju. Rē ķ ins par brokastī m bija apmē ram 100 grivnas. Ņ emot vē rā to, ka knapi tiku no turienes ā rā , pat izripoju ā trā k: ), un gandrī z visu dienu braucu pa Ļ vovu uz š ī m brokastī m, tas ir lē ti.

Nā kamais jau sen atzī mē tais punkts bija Pinzel muzejs (laimī gas sagadī š anā s dē ļ tas atrodas tieš i blakus "Kumpel", Mitnas laukumā , 2). Es ne tikai sapņ oju par muzeju – es to gribē ju. Ioans Pinzels ir č ehu izcelsmes un dzī vojis Polijā un Ukrainā . Slavens ar savā m koka skulptū rā m. Lielā ko daļ u no tiem brī numainā kā rtā atrada un izglā ba Ļ vovas mā kslas galerijas direktors Boriss. Vizņ ickis. Tie tika atrasti visnegaidī tā kajā s vietā s: kaut kur ciematā starp krituš ajiem koku cirš anai sagatavotas privā tmā jas pagalma vidū vai nelielas baznī cas bē niņ os Ļ vovas apgabalā...Nu, Ļ vovā Pinzel ir ne tikai muzejs. Š ī ir Svē tā Jura skulptū ra tā da paš a nosaukuma katedrā lē un krucifikss Svē tā Mā rtiņ a baznī cā , Dominikā ņ u baznī cas interjers + ā rpuse.

Ē ka, kurā atrodas muzejs, ir visinteresantā kā . Š ī ir kā dreizē jā Bernardī nu ordeņ a mū ķ eņ u klariš u baznī ca.

No kā dreizē jā skaistuma papildus arhitektoniskajā m formā m pie griestiem ir tikai gleznas, kas ir labi saglabā juš ā s.


Nu, un Ota...Viņ š ir pā rsteidzoš s. Vienkā rš i un bezkompromisa. Nekad nebiju domā jusi, ka svē tā s (nu, tas ir modes vā rds) skulptū ras varē tu bū t TĀ DAS. Kad š ķ iet, ka koka figū rai bā rda š ū pojas kā no vē ja brā zmas. Nē , smadzenes saprot, ka tas ir koks, un tas ir statisks. Bet acis redz : ). . Vienī gais, ko gaidī ju no muzeja, bija vairā k par ekspozī cijas pilnī gumu. Un tā tad ir tikai ap duci skulptū ru un daž as gleznas. Bet tik un tā bija grū ti no turienes izkļ ū t, jo izstā dī tais ir ļ oti skaists. Sejas vienkā rš i satriecoš as, drē bes vispā r gaisī gas...Tomē r iesaku. Un noteikti atnā kš u pati. Muzejs ir atvē rts katru dienu, izņ emot pirmdien, no 10:00 lī dz 18:00. Sv no 12:00 lī dz 17:00. Ieejas biļ ete maksā.10, 00 UAH. Par fotoattē lu/video jums ir jā maksā.3, 00 UAH.

Mikhailo Dž indra pē c dzimš anas ir ukrainis, dzimis Ļ vovas apgabalā , pirms Otrā pasaules kara emigrē jis uz Vā ciju un pē c tam uz ASV. Pagā juš ā gadsimta 90. gadu beigā s 71 gada vecumā kā Amerikā atzī ts modernisma tē lnieks atgriezā s Ukrainā . Viņ š par savu naudu un zī mē jumiem uzcē la muzeju. Viņ š no Amerikas pā rveda apmē ram tū kstoti savu skulptū ru. Un viņ š tos un muzeja ē ku uzdā vinā ja Ukrainai.

Diemž ē l ir skaidrs, ka Ukrainā nevienam tas nav vajadzī gs. Ž ē l, ka par š o muzeju ir zinā ms tik maz. Pat paš os Brjuhovič os ne katrs pretimbraucoš ais gā jē js uzreiz saprot, kas notiek. Protams, ir zī me, bet no galvenā ceļ a jā nogriež as uz sā nu ielu, un tad ...

Tad mani veda "kuce", jo no jau tā š aurā s ielas bija jā kā pj augš ā pa pilnī gi apledojuš u taku pa ļ oti arhaisku ceļ u, š auru un stā vu.

Muzeja ē ka uz minū ti aizņ em 1450 kvadrā tmetrus. m.

Starp priež u mež u baltais paviljons izskatā s ļ oti organiski.

Kā izejmateriā lu savam darbam tē lnieks izmantoja parasto cementu, celtniecī bas sietu un krā su. To ir vairā k nekā.800. Fotografē t ir aizliegts, pat par naudu. Tā vietā viņ i iesaka iegā dā ties gatavas pastkartes ar skulptū ru attē liem. Atvedu pā ris "Feministes" un "Nobijuš o karavī ru". Bet viņ a tomē r uzņ ē ma daž as fotogrā fijas ar uzrauga atļ auju. Citi stiroli internetā.

Ejot starp š ī m skulptū rā m kā labirintā , pamazā m izjū ti visu sajū tu gammu.

Vispirms pā rsteigums, tad zinā tkā re, tad pē kš ņ i apskaidrī ba...Un tad tu vienkā rš i skaties uz š ī m brī niš ķ ī gajā m lietā m ar apbrī nojamā m apaļ ā m acī m, un tā s izskatā s savā dā k no daž ā diem leņ ķ iem. Un kaut kā pat ne uzreiz manā galvā ienā ca doma, ka vī rietim ir pavisam cita uztvere par citiem.

Un jū s jū taties kā ideā ls bē rns, kurš pē kš ņ i atvē ra jaunu nezinā mu pasauli.


Jā , iespē jams, ir grū ti saprast un pieņ emt š os darbus, un sā kumā tie ir vairā k mulsinoš i nekā fascinē još i. Tač u, manuprā t, ne pā rā k pieredzē juš ais, š ī neparastā muzeja apmeklē jums ir tā vē rts, lai vismaz godinā tu Mā kslinieku, kuru joprojā m nenovē rtē ne valsts, ne publika.

Tiem, kurus varē tu interesē t muzeja adrese: Bryukhovychi, st. Muzeiņ a, 16. No Ļ vovas mikroautobusa Nr. 8 un 22 (abi pietur Sv.

Teodora, tas atrodas tieš i blakus Ļ vovas viesnī cai tieš i aiz Operas) lī dz pieturai pie restorā na "Trī s ceļ i" Brjuhovič os. Tā lā k ir norā des. Tā lr. 0973975480.0638260356 Sofija. Muzejs ir atvē rts katru dienu, izņ emot pirmdienas. Vasarā no 11.00 lī dz 18.00 Ziemā no 10.00 lī dz 17.00 Sv no 12:00 lī dz 17:00

Un vē lreiz liels paldies, zhdanova10, par vadī bu. Es tik daudz reiž u esmu bijis Brjuhovič os un pat nenojautu par muzeja esamī bu.

Nu, tad programma bija patvaļ ī ga. Tā kā Ļ vovā bijā m kristī bu priekš vakarā , tad gribē jā s beidzot nobaudī t visus svē tku Ziemassvē tku un Jaungada pilsē tas jaukumus. Tā tad ceļ š gulē ja laukumā . Tirgus, bet kā aizķ ē ries pie Operas, tik knapi no turienes uzvedā s 5(! ) stundā s.

Izrā dī jā s, ka tajā dienā iepretim teā trim sā kā s ledus skulptū ru festivā ls.

Neskatoties uz +6, pieci jauni tē lnieki, bruņ ojuš ies ar Stihl motorzā ģ iem, sajū sminā tā s publikas acu priekš ā grieza kas sienā zis, kas zivs, kas eņ ģ eļ a spā rni...Un tas ir lieliski, kad milzī gs pū lis priecā jas par ledu. drupatas lido no lā pstiņ u apakš as, aplaudē un dejo uz klejojoš o "Č ubarika-č ubč ikam" laiku, apskauj milzī go Pandu, dzer karstvī nu, kas sajaukts ar punš u un ķ irš iem, ē d karstas desas tieš i no cepeš a un no sirds bauda visu, kas notiek. .

Un, kad es atgriezos Brjuhovič os, velkot milzī gu svē tku pā rtikas paku, kas tika nopirkta gadatirgū , mē s tikā mies ar Galisijas dziedā tā jiem. Par laimi, es tā domā ju?

Diemž ē l vē l nav izdarī ts:

- Ļ vovas mā kslas galerijā (Potocki pils, Kopernyka iela 15) viņ a gribē ja apmeklē t savu iecienī to "Vecā cilvē ka galvu". Es neko nezinu par š o attē lu, bet es to dievinu. Viņ ai nebija laika.

- "Galī cijas ebreju krogs" vai "Zem zelta rozes" (Vecā ebreju iela, gandrī z pretī "Leģ endu namam"). Es gribē ju. Viņ a sapņ oja. Nesita.


- "Zenik" Š is ir krogs, kura iezī me ir alus un kartupeļ u pankū kas. Istaba ir stilizē ta kā drosmī gā muitas darbinieka Zenika dzī voklis ar artefaktiem. Atsauksmes par š o vietu ir pretrunī gas, tā pē c gribē jā s paskatī ties savā m acī m un, kā saka viena mana paziņ a, "pamē ģ ini ar muti".

- "Š ampanietis X & X" (L. Ukrainka iela, 29). Tikai š eit ir neticama simbioze: š ampanietis + hotdogs vai hač apuri.

Vē los arī no visas sirds pateikties visiem, kas raksta par Ļ vovu gan š eit, gan forumā - daudz noderī gu padomu, daudz "atvē rtu" acu.

Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Импровизированное
Одно из нескольких десятков фото на уличной фотогалерее, напоминающей о недавних событиях в Украине
Интерьер церкви Св.Андрея
Витражи в греко-католической храме Св.Андрея
Это не ошибка. Имеется в виду не дИссертация, а дЕсертация от слова
Кафе-дЕсертация :)
На дорожной развязке возле отеля
Даже таблички на учреждениях во Львове - це витвір мистецтва
Цекровь Св.Андрея
Вертеп (шОпка) возле Ратуши
Январь. Утро. Пл.Рынок.
Вот не помню уже, как называется храм. Изучу
Церковь Св.Ольги и Елизаветы
Банош із шкварками та сиром
См.комментарий ниже.Надпись на табличке за статуей: Хорошо с...ю трешь-хорошее пиво пьешь (перевод с укр.)
Дидух и шопка в
В подвальчике
Как же радуют глаз эти сосуды!
В верхнем зале
В верхнем зале
Верхний зал
Экстерьер пивного ресторана
Фрагмент скульптуры И.Пинзеля
И.Пинзель.
Скульптура И.Пинзеля
И.Пинзель.Скульптура называется
Интерьер музея И.Пинзеля
Потолок в костеле клариссок, нынче - музее И.Пинзеля
Интерьер музея абстрактной скульптуры М.Дзындры
Экспозиция - более 800 скульптур
Музей М.Дзындры в Брюховичах
Колядницы в Брюховичах
На рождественской ярмарке на пр. Свободы
На рождественской ярмарке на пр. Свободы. Этно-овца
На рождественской ярмарке на пр. Свободы
У всех же бывают фотографии котиков :)
На рождественской ярмарке на пр. Свободы
На рождественской ярмарке на пр. Свободы
Готовые
Рождественская ярмарка на пр.Свободы
Жаровни с колбасками, кебабами, печеной картошкой и варениками - везде.
Это кутя, такая праздничная рождественско-крещенская кашка из пшеницы, меда, орехов, изюма и мака.Объяснение для жителей регионов, где такое не готовят.
Рождественская ярмарка на пр.Свободы
Рождественская ярмарка на пр.Свободы. Снимок нечеткий, потому как сделан после нескольких принятых вовнутрь стаканчиков и глинтвейна. и пунша, и вишневки. Холодно ж было,плюс 6 градусов Цельсия, дык для сугреву...)))
Забыла я,как называются эти штуки.Надо подглядеть у Polina_Sumy,она такие в своей рождественской поездке едала тоже,в Праге,если не ошибаюсь.Это полая булочка с корицей и сахаром и сверху еще посыпана разными
Девчонки пекут вкуснейшие штучки с предыдущей фотографии. У нас они тоже на чешский манер называются трдло (нашла у себя фото с ценником)
ПампУх - это такой огромный пончик. Очень вкусный. Бывает с начинкой внутри или просто посыпанный сахарной пудрой.
На рождественской ярмарке на пр. Свободы
Это слово дорого сердцу каждого украинца :)
Ярмарочные ряды на пр.Свободы
 То є Львів старенький... (с)
 А это - Гордей. На фестивале ледовых скульптур он делал
 С пилой Даша (так зовут девушку-скульптора), ваяет ледовую рыбу
У нас они тоже называются трдло.
Līdzīgi stāsti
komentāri (32) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums