Nepietiek vārdu, viena inde

Rakstīts: 29 jūlijā 2020
Ceļošanas laiks: 12 — 19 jūlijā 2020
Viesnīcas vērtējums:
2.0
no 10
Viesnīcu vērtējumi pēc kritērijiem:
Istabas: 4.0
apkalpošana: 1.0
Tīrība: 1.0
Uzturs: 1.0
Infrastruktūra: 6.0
Ieradā s 12. datumā . Saimnieks — pievienojieties UP/Peninsula Tour. Tikš anā s ceļ vedis no norā dī tā Join UP noskaņ oja "pareizi" jau autobusā . Citē ju: "Tu uzvelc maskas, kad es saku - bū s policijas postenis, tad celies. Viesnī cā var arī nenē sā t maskas - tu esi viesi, kas tev ko pateiks. " Un neaizmirstams ieteikums "un biež i arī neā rstē jiet rokas ar alkoholu - tas padara ā du sausu, tas ir kaitī gs. " Vispā r nav gudrs.
Mē s ieradā mies viesnī cā . Pie ieejas pamē rī ja temperatū ru, pierakstī ja kladē . Š eit beidzas ī stā cī ņ a pret COVID, lai viesnī cā ievē rotu DROŠ A TŪ RISMA SERTIFIKĀ TA sertifikā tu. Vairā k par to zemā k.
Uzņ emš ana bija ierauta ķ ildā s un skandā los - cilvē ki, kas ieradā s agrā k, patieš ā m plosī ja rī kli. Iemesls ir mazsvarī gs - viņ i iegā dā jā s daž as istabas (dā rzu un daž as pat ar skatu uz jū ru), un tā s tika ievietotas vai nu slavenajā ē kā otrajā lī nijā (otrpus ceļ am, kur atrodas reģ istratū ra), vai arī pirmajā , bet ar skatu uz nestrā dā još as tuvē jā s viesnī cas siena.

Uzņ emš anai, protams, ir vienalga – viesu saucieni viņ us netraucē ja.
Mums uzlika rokassprā dzes, piedā vā ja pastaigā ties lī dz 14-00, lī dz telpas tiks atbrī votas. Mē s, protams, devā mies tieš i uz pludmali. Un viņ us uzreiz satrieca trī s mirkļ i: a) milzī ga rinda cilvē ku, kuri nebija dzirdē juš i par sociā lo distanci un maskā m, kas kā pj viena otrai virsū pie uzkodu bā ra; b) ar dvieļ iem mē tā to tukš o sauļ oš anā s krē slu pā rpilnī ba (un lī dz ar to arī bezmaksas sauļ oš anā s krē slu trū kums); c) jū ra ir skaista, mierī ga, silta un tī ra. Atceros, ka atkal domā ju - no kā da izsalkuš ā reģ iona raduš ies š ie zombiji, kas rindā pē c frī kartupeļ iem un bezgarš ī giem burgeriem ar tī rradņ iem elpoja viens otram pa kaklu? Vai viņ i neē da brokastis? Vai viņ i nevar gaidī t lī dz vakariņ ā m (kas bija mazā k nekā stundas attā lumā )? Ak, cik mē s kļ ū dī jā mies!
Teikt, ka vakariņ as bija š oks, bū tu par zemu.
Viss sā kā s klasiski - vairā kas spontā nas rindas (ieeja restorā nā ir piesū cekņ iem - var arī kā pt cauri ž ogam malā ejā ), viltī gu tantiņ u un vī rieš u pū lis, kas sā nis mē ģ ina ierī vē t no sā niem un kā p sev priekš ā , blakus veidojot vē l vienu rindu, slapji peldkostī mi un peldbikses un karsta elpa pakausī . Š eit, protams, viesnī cai ar to nav nekā da sakara. Š is spā ņ u kauns ir ekskluzī vi tautieš u nopelns, kuri, š ķ iet, 10 gadus nav redzē juš i ē st. Rindā , starp citu, neviens nenē sā ja maskas, izņ emot mū s divus. Sociā lā distance netika ievē rota no vā rda "vispā r".

Bet tad sā kā s ī stā surr, kas turpinā jā s visu nedē ļ u. Tiklī dz kā ds no cietē jiem nolē ma, ka ir pienā cis laiks ķ erties pie ē diena, visi š ķ ē rš ļ i tika pā rvarē ti, un pū lis nodevī gi un no vairā kiem sā niem metā s restorā na zā lē . Nu, ž ē l, jā , bet mē s to esam redzē juš i iepriekš.
) - esi laipns - stā vi 3 (trī s! ) atseviš ķ ā s rindā s tieš ā m ļ aunu lī dzpilsoņ u pū lī . Vē lreiz: atseviš ķ i - arbū zam, atseviš ķ i - ū dens pudelei, atseviš ķ i - salā tiem un atseviš ķ i - pirmajam ē dienam. Tajā paš ā laikā katra no š ī m rindā m pā rvietojas ā rkā rtī gi lē ni - galu galā katram viesim "atmaksā " viens personā la darbinieks, kurš nerunā krieviski / ukraiņ u / angļ u valodā un nav gluž i garī gi sagatavots tam, ka cilvē ki var rī t vienā rī klē spaini gaļ as. Š is nabadzī gā kais darbinieks konsekventi baksta ar dakš iņ u katrā savas stacijas traukā un jautā još i skatā s uz viesi. Viņ š savukā rt viņ am nelabā balsī kliedz: "Nē , es runā ju arbū zs, arbū zs! Viņ š neko nesaprot! ". Kad darbinieks beidzot sasniedz ciemiņ am nepiecieš amo ē dienu, viņ š uzliek vidusmē ra indivī dam pietiekamu porciju un grasā s to iedot viesim, bet tad uzduras "NĒ , NĒ , TRĪ S PORCIJAS, VAIRĀ K, JOPROJĀ M SAKA, PIESAKIES ".
Ja sā kotnē ji garī gi to nosodī ju, ar atbilstoš iem lā stiem, tad vē lā k sapratu, ka teiksim 4-5 cilvē ku ģ imenei tā tieš ā m ir vienī gā izeja paē st vismaz kā dā pieņ emamā laika posmā . Katram no š iem 5 cilvē kiem tagad stā v piecā s daž ā dā s rindā s, un arī bē rni š ajā laikā ieņ em galdiņ u.
No savas pieredzes varu teikt, ka tā dos idiotiskos apstā kļ os tieš ā m bija nepiecieš amas VISMAZ 40 minū tes, lai saliktu vienkā rš u komplektu - gaļ a/makaroni, salā ti, arbū zs un tē ja. Č etrdesmit minū tes. Minimums. Un tad tu beidzot nonā k pie galda, kuru aizņ em tava sieva ar aukstu ē dienu, uz kura ir muš as. Ī sā k sakot, tas bija elles miskaste. Bet tā es domā ju. Ellī gs trash, kā izrā dī jā s, mū s gaidī ja nedaudz vē lā k.

Cikos sā kā s brokastis š ajā brī niš ķ ī gajā pieczvaigž ņ u viesnī cā (jā , jā , PIEČ U zvaigž ņ u - tā Armass sevi dē vē informatī vajā lapiņ ā , ko izklā j istabā s), precī zi neatceros. Pieņ emsim, ka pulksten 7:30.
Tas nozī mē ja, ka visā s stratē ģ iskajā s vietā s jau 7. bez variantiem stā vē ja milzī ga rinda. Ja vē lies kaut ko no grila, stā jies rindā pusstundu pirms atvē rš anas. Ja gribē si iedzert ū deni lī dz atvē rš anai un bez rindas nedos. Bet pats pretī gā kais ir tas, ka pie tā das viesnī cas pā rslodzes ar viesiem (un reā li tur bija 600 cilvē ki) un ar acī mredzamu problē mu ar ē dinā š anu viesnī cas vadī ba neveica NEKĀ DAS darbī bas, lai situā ciju atrisinā tu. Neskatoties uz daudzajā m un ļ oti emocionā lajā m viesu sū dzī bā m. Situā cija ar rindā m visus saniknoja katru dienu. Visi gā ja lamā ties, bet neviens negribē ja viņ os klausī ties.
Rezultā tā es kļ uvu par HELL THRESH liecinieku, kuru diemž ē l neierakstī ju savā telefonā . Vē l viena diena, cita rinda pie nā kamā s restorā na stacijas, bet apkalpojoš ā cilvē ka no viesnī cas nav. Neskatoties uz to, ka restorā ns jau ir atvē rts un blakus stacijā s darbinieki jau izdala ē dienu.
Mē s stā vam 10 minū tes - neviens, mē s stā vam 15 - neviens. Un š obrī d, atgā dinā š u, pā rtika jau tiek dalī ta kaimiņ u rindā s. Kliedz, kliedz, meklē "svarī gā ko" - nekā das reakcijas. Neviens nenā k, rinda saš utusi, siekalojusies. Turki pie mums nenā k pat tad, ja tu pā rsprā gsi. Tas beidzā s bē dī gi - lopu-cū ku mī cī š ana. Bija kā ds "sliktais vī rs", kurš teica "kā pē c man viņ u gaidī t? ", paķ ē ra š ķ ī vi un, nospļ audī dams uz visiem š iem jū su DROŠ O TŪ RISMU un COVID, metā s krā mē t sev ē dienu. Tikai grā bt. Un, protams, sā kā s ķ ē des reakcija. Var tikai salī dzinā t ar situā ciju, kad cū ku ganā mpulks mē nesi netika barots, un tad ar slā ņ a siles kū ts durvis atvē ra. Š ie necilvē ki kā pa viens otram uz galvas, nometa galda piederumus, ar kuriem darbinieki savā c pā rtiku, izkaisī ja ē dienu uz grī das un galdiem – un tas viss ar kvadrā tveida acī m. Tas bija AD. Es biju satriekts, godī gi sakot. Turki bija apstulbuš i (lai gan š eit viņ u vaina bija tieš i acī mredzama).

Ne pirmo reizi viņ i izdzina š o cū ku no aizgalda un, ignorē jot viņ u saucienus "VĒ L", nolē ma nopirkt mani kā vienī go, kuru š is smadzeņ u vī russ nepā rsteidza.
Ī sā k sakot, situā cija ar pā rtiku bija KATASTROFA. Teiksim tā , es pirmo reizi mū ž ā biju spiests pirkt pā rtikas preces veikalos un pat vicinā t 2.7 km gā jienu lī dz McDonald's, dzī vojot viesnī cā , kurā viss iekļ auts. Pirmo reizi un cerams arī pē dē jo.
Ņ emot vē rā , ka cilvē ki š ajā s rindā s aktī vi un skaļ i dalī jā s savā s traģ ē dijā s, sapratu, ka noticis sekojoš ais: operatoru un viesnī cu (ī paš i Armas) saskaņ oš ana. Tā tad daudzi cilvē ki uz Armasu nemaz netika atvesti. Viņ iem tika pā rdotas citas viesnī cas, un operatori viņ us konfrontē ja ar faktu, ka viesnī cas tika "karantī nā " jau pē c ieraš anā s Turcijā . Un kā vienī go alternatī vu (lasi - tā du neesamī bu) viņ us apmetinā ja Armasā.
Tieš i ar to ir saistī ta problē ma ar milzī go viesu skaitu un normā lu istabu trū kumu (par nojumē m, kurā s dzī voja cilvē ki - zemā k). Tas ir, Armas alkatī ba ļ ā va viņ am piepildī t viesnī cu ar tik daudz cilvē kiem, ka viņ i nespē j normā li apkalpot (un pat pabarot), kas ir acī mredzams.

Ekskursijā s mū su tū risti no 3 zvaigž ņ u viesnī cā m Kemerā aizrā vā s ar mū su stā stiem - viņ iem nebija rindu pē c ē diena (! ). Turklā t daž i cilvē ki maksā ja par patieš ā m dā rgā kā m viesnī cā m, bet nokļ uva Armas pagrabā . Un daž i sū dzē jā s, ka pa ceļ am uz centru atraduš i tieš i to viesnī cu, kas viņ iem sā kotnē ji tika pā rdota un (ak, brī nums! ) - tā nav slē gta, bet strā dā sev un bez rindā m pē c frī : ) Tajā paš ā laikā Armas pats (acī mredzot par kukuli) č igā nojis sev to paš u DROŠ O SERTIFIKĀ TU, kura prasī bas nemaz negrasī jā s izpildī t. Viņ i uzmundrinā ja par COVID.
Tā tad tikai cilvē ki galvenā restorā na ē dinā š anas stacijā s novē ro aprī kojumu.
Viss, kas tajā nav, nav svarī gs. Labā kajā gadī jumā pirmo darba stundu viņ i valkā masku un cimdus. Pē c - un bez cimdiem (kas izskatī jā s ī paš i traki, izdalot saldē jumu bē rniem) un ar nolaistā m maskā m uz zoda. Ja jū s izteiksiet piezī mi, viņ i ar nepatiku atradī s cimdus. Bet pat š eit viņ i kļ ū st radoš i. Piemē rs: vestibila bā rs. Aiz letes stā v draudzene, viņ a tev taisa limonā di. Viņ š paņ em sastā vdaļ as ar kailā m rokā m un sā k tā s mī cī t (piparmē tra, citrons) rokā s, ar baudu sita plaukstas. Tu traks, tu prasi uzvilkt cimdus. Negribī gi atrod, dara cimdos. Pē c piecā m minū tē m viņ a tajos paš os cimdos staigā ap priekš nama galdiem, rā podama ar netī ru lupatu un savā c tajos netī ros traukus. Tad viņ š atgriež as pie letes un, nenomainot cimdus, uztaisa kā dam kokteili. Otake zina, kā . Interesants moments, starp citu - visi atkritumi uz galdiņ iem š ajā pieczvaigž ņ u viesnī cā tiek noberti ar netī rā m lupatā m tieš i uz grī das. Visur.
Nā kamajā dienā situā cija atkā rtojā s - vairs neizturē ju un atnesu paciņ u (! ) netī rā s tehnikas tieš i viesu attiecī bā m. Š ajā pieczvaigž ņ u viesnī cā labā k ē st ar vienreiz lietojamiem traukiem. Nu, ja kaut ko atradī si.


Liktenis mani atkal piespieda pret ē dienu un dzē rienu vadī tā ju š ā dos apstā kļ os. Mana sieva gribē ja iedzert baltvī nu. Viņ a gā ja, stā vē ja rindā , pati baltā atgriež as. Grits - č alis stulbā m rokā m bez cimdiem lej glā zē s ledu. Viņ i nedzē ra, es devos pats, ierakstu procesu video. Ieraudzī jis telefonu, č alis formalitā tes labad nolē ma paņ emt vienā rokā ledus liekš ķ eri. Bet rokas apmā nī t nevar, rokas kaut ko atceras : ))) Ar kausiņ u viņ am neizdevā s - ķ epas tik un tā iebā za ledū . Es palū dzu viņ am darī t to paš u, bet ar cimdiem. Viņ š ilgu laiku nevarē ja saprast, kā pē c tas ir svarī gi. DROŠ S TŪ RISMS, shtosh. Neizdevā s. Viņ a vadī tā js skrē ja meklē t viņ am cimdus, es nesagaidī ju treš o mē ģ inā jumu. VIESU ATTIECĪ BAS situā ciju uztvē ra stoiski – ar absolū tu vienaldzī bu.
Uz visā m absolū ti visu cilvē ku sū dzī bā m brī niš ķ ī ga meitene, kura ieņ em viesu attiecī bu vadī tā jas amatu (starp citu, absolū ti velti), atbild tā pat un ar redzamu neslē ptu naidī gumu - pasū dzies savam gidam. Uz jautā jumu, kā ds gidam ar to sakars, jo es nedzī voju viņ a mā jā , viņ a atbildi neatrada. Viņ š uzvedas atklā ti un než ē lī gi un neslē pj to. Piemē rs - nā ku pie viņ as ar problē mu, viņ a nav aiz letes, bet kabinetā ar nedaudz pavē rtā m durvī m. Mū s š ķ ir 5 metri. Es stā vu ar viņ u stā vot uz letes aizmugures, viņ a (nepagriež ot galvu manā virzienā ) atbild: "Tu saki, es klausī š os no š ejienes. " Uz manu piebildi, ka mē s nevaram tā sarunā ties - bū s jā kliedz un, ja viņ a bū s aizņ emta, es gaidī š u, kamē r viņ a bū s brī va, viņ a saka: "Nē , jū s runā jat no turienes, ja bū s ā tri, es sē dē š u š eit. ”. Ī sā k sakot, nekaunī ga, niķ ī ga, vienmē r neapmierinā ta saliekta sieviete. Man nav ne jausmas, kas to tur ievietoja. Nulle jē gas no viņ as puses.
Piemē ram, mē s dodamies ekskursijā.
Viņ i mū s savā c pulksten 5:00. Reģ istratū rā prasī ja ē dienu lī dzi. Ar nolū ku to darī ju iepriekš ē jā dienā , pulksten 18.00. Reģ istrē tie dati, telpas numurs, laiks, devu skaits. No rī ta viņ i dod vienu par diviem un nepilnī gi, ar frā zi "vairs nav, viņ i ir beiguš ies". Nezhramshi pusi dienas, atgriezies, aizbrauca pie viesu attiecibu menedž eri'u, paskaidroja situaciju. Nekā du atvainoš anos, stulbi neapmierinā ta krū ze. Manā priekš ā zvana uz reģ istratū ru, Š ots pū š tur, tad man saka: "Ko tu no manis gribi? Ja gribi - tagad tev izdarī s trī s! ". Kas? Paskaidroju, ka tagad man tā s nav vajadzī gas, bet rī t atkal un atkal no rī ta doš os ekskursijā . Lū dzu pā rbaudi. Kā jū s domā jat, cik devas bija no rī ta reģ istratū rā (un tā ir laika tē rē š ana - lai iet tur uz viņ u ē ku pā ri ceļ am, un nervi arī )? NULLE. No rī ta mani gaidī ja NULLE devas. Tā mani pabaroja piecu zvaigž ņ u viesnī ca. Š aubs nepalika resns, tā pē c. Pē c manas sarunas viesu attiecī bu menedž ere nomainī ja frā zi "sū dzē ties gidam" uz "mainī t viesnī cu". Tas ir kas, vista, tur strā dā ja?

Ī sā k sakot, es jū s nenogurdinā š u ar teksta pā rpilnī bu, pievienoš u vē l tikai divus stā stus no mū su atvaļ inā juma:
Vakariņ as a la carte. Es vairs negribē ju š o pieredzi no vā rda "vispā r", bet mana sieva uzstā ja, ka "ir garneles un jū ras veltes, un vismaz mē s sē dē sim pie galda kā cilvē ki bez rindā m. " Viņ a dabū ja savu, noliecā s viesu attiecī bu menedž ere ar bailē m iedeva viņ ai kā roto biļ eti (jā , jā - tieš i tā - biļ eti), bet arī š eit viņ a nevarē ja nepieļ aut kļ ū du, jo pierakstī ja mū s uz nepareizo. dienā , kad mē s jautā jā m. Nu vī ģ es ar viņ u, ko tu ņ em. Mē s domā jam nā kt. Galds klā ts ar galdautu, uz galda ir roze, svece (nedeg, bet kaut kas tamlī dzī gs), trauki un galda piederumu komplekts. Tī ri galda piederumi. Nu, es domā ju, ka mē s dzī vosim. Uz š ķ ī vja ir auduma salvete. Es izvē rš os. Š ķ iet, ka iepriekš ē jā dzī vē viņ ai bija notī rī ti vai noslaucī ti galdi. Armas nevarē ja noņ emt š os traipus. Š ī ir pirmā reize, kad es to redzu restorā nā . Labi, ejam tā lā k. Viņ i atnes uzkodas. Tas kļ ū st skumji.
Kļ ū st skaidrs, ka uz parastu restorā nu bija jā iet parastā rindā . Neglī ts, negarš ī gs, bezgarš ī gs. No pusdienā m zivs ir nepā rprotami apē sta. Sauss un briesmī gs. Nolē ma apē st bulciņ u. Maizī te karstumā atrodas atseviš ķ ā iepakojumā (plastmasā ). Apjucis. Paldies Dievam, es nolē mu to pā rgriezt katram gadī jumam. Sū nas iekš ā . Melns pelē jums. Viņ š saglabā ja vē lmi. Tas viss ir ļ oti ilgi, trauku maiņ a notiek ā rkā rtī gi lē ni un laika rā mis nemaz nav skaidrs. Arvien vairā k gribas izgā zt.
Te intriģ ē , ka tagad, lū k - tagad bū s "CREVEDS" (pusč uksts ar tiekš anos). Viņ i atnes Š O (skat. foto) ar frā zi - "TAS IR DIVIEM". Mē s nogulsnē jā mies, sā kā s nervozi smiekli. Uz š ķ ī vja bez ne jausmas, kas tas ir par 6 (SEŠ S) mazā kajā m garnelē m (vai to mazuļ iem? ), kas savī ti gredzenos ar pusotru centimetru diametru. Atdzesē ti lī ķ i. Auksts un bezgarš ī gs. Fotoattē lā ir dakš a mē rogam. Nevarē ju nofotografē t.

Ī sā k sakot, tas mani piebeidza, bet viesmī lis mani nosē dinā ja ar frā zi "bū s zivis". Zivis bija garš ī gas. Atnesa katram pa zivi, bija garš ī gi pagatavota. Es nezinu, kā to sauc. Nefotografē ju, bija izsalcis. Ī sā k sakot - ja dodaties š ajā piedzī vojumā - uzreiz pē c ieraš anā s prasiet glā zi vī na un zivi (veselu, nevis uzkodu). Pē c zivju ē š anas - SKRIEN, MUĻ I! Jū s ievilinā siet ar desertu (ī sts dialogs: "vai mē s jau varam doties prom? " - "nē , ko tu - mums vē l ir DESERTS" - "kas tas par desertu? " - "un tas ir PĀ RSTEIGUMS"), bet neļ aujiet sevi apmā nī t - parastajā Restorā ns ir labā ks un izvē le ir vismaz kā da.
Rezumē jot ē dienu viesnī cā , teikš u tā : ar jahtu devā mies ekskursijā uz Suluadas salu. Jahta, starp citu, ir ENGIN KAPTAN. Tā tad ē diens tur bija labā ks. Un vē l. Un garš ī gā k. Un nekā du rindu. Un Makdo uz š ī s balalaikas 5 zvaigž ņ u fona man š ķ ita kā paradī ze.
Izbraukš ana. Vai, pareizā k sakot, lidojuma izmeš ana.
Brī niš ķ ī gais Join UP/Peninsula gids Rahmans (tā lrunis +905445622665; lai Dievs paglā bj jū s no tikš anā s ar viņ u) mū s brī dinā ja, ka informā cija par mū su lidojuma mā jup izlidoš anas laiku tiks ievietota viesnī cas reģ istratū rā pē c pulksten 19:00 tā priekš vakarā . Katram gadī jumam viņ i atgā dinā ja viņ am Viberā pulksten 17-30. Viņ š solī ja, ka pē c 19 - asinis no deguna infa bū s. Es nā ku uz reģ istratū ru (un š ī ir cita ē ka) pē c 19. Viņ i vienkā rš i izklā j lapu ar manas un manas sievas vā rdu. Es redzu, ka izbraukš anas laiks ir mainī jies. No rī ta 15-40. Izbraukš ana no viesnī cas 11-45. Nu, es domā ju, zashib. Mē s joprojā m varam nopirkt. Rī tausma pulksten 4:00. Jā . Izskatī jā s.

Nā ca uz istabu. Meloš ana. Bet š ā viens š eit neliek mieru. Kā pju internetā – nav mana lidojuma. Nekur. Ne Skype, ne KBP. aero, ne arī Antā lijas lidostas rezultā tu tabulā . Viņ š cieta, viņ š cieta. Dodiet, domā ju, ieš u atkal uz pieņ emš anu, esmu nemierī gs. Saģ ē rbos (un ir jau 23:00), devos uz turieni. Atradu š o lapiņ u uz goda dē ļ a, nobildē ju. Foto pievienots š eit. Aizgā ja gulē t. Labi, ka neaizgā ju skatī ties saullē ktu.
4-30 no rī ta, nodevī gi, bez kara pieteikš anas, mū s pamodina istabā zvana telefons. Kā ds ķ ermenis, uzdodoties par Join UP, nervozi interesē jas par "kur tu esi? Autobuss tevi gaida". Nu esam, maigi izsakoties, afigeli. Izskaidrojam bodī tei situā ciju, viņ š (bū dams reģ istratū rā , nenoliekot klausuli) skatā s uz tā feli ar manu uzvā rdu, smiltis - dī vaini - uz tā feles 15-40, un man uz rokā m ir 8 no rī ta. Shcha, smiltis, es paņ emš u tavu ceļ vedi.
Rahmans guļ , neceļ klausuli. Es rakstu Rahmanam Viber, nosū tu fotoattē lu. Uz ko Rahmans bez vilcinā š anā s man raksta (vā rda citā ts): "Atkal viss kā rtī bā . Š obrī d tevi aizved" (saglabā ta autora pareizrakstī ba un pieturzī mes). Skaidrs, ka 4-30 no rī ta bez savā ktajā m mantā m Rahmanovu "Atkal viss kā rtī bā " ir nedaudz saniknoti. Rahmans pabeidz, nosū tot ekrā nuzņ ē mumu no datora, kurā principā nav mans uzvā rds un/vai manas sievas uzvā rds. Kā pē c viņ š viņ u izsū ta, to zina tikai Rahmans. Uz jautā jumu "Kā pē c tu man to sū ti? " Rahmans atbild: "Tavs laiks ir mainī jies. Viņ i to atņ ems. "
Ī sā k sakot, sanā cā m kopā rekordī sā laikā , izskrienam uz reģ istratū ru, kā ds cilts biedrs no Join UP Rahman man saka, skatoties uz papī ra lapu ar izlidoš anu 15-40 "jā , jā , es saprotu, tas ir ļ oti skumji. " Mū su tautieš i autobusā ir saš utuš i ("vai mē s jū s autobusā gaidī jā m 40 minū tes? ") - uz situā cijas skaidrojumiem nereaģ ē . Tā nu stresā sā kā s mū su izbraukš anas diena. Paldies, JoinUP, paldies, Rakhmanushka, tu esi dā rgs cilvē ks.


Ī sumā , kopsavilkums: NO FOOT, jū s dzirdat - NO FOOT š eit. Varbū t, kad paies gads pē c karantī nas, varbū t tad (varbū t, mainoties viesnī cas vadī bai un vadī tā jiem un noraujot 2 zvaigznes no 5 nokrā sotajā m) bū tu jē ga atbraukt uz š ejieni un tad tikai no jū ras malas. . PAŅ EM NAUDU un neej š eit, baidoties to pazaudē t, ja neizmantosi.
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu