kontrasti

02 Janvāri 2017 Ceļošanas laiks: no 17 Novembris 2016 ieslēgts 06 Decembris 2016
Reputācija: +43
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

BRĪ NUMS: Dienvidindijas kultū ras mantojums, 2016.  gada 17.  novembris–5.  decembris. Ceļ ojumu piezī mes.

                                                     "


Liktenis lika tos apvienot jau kā daļ u no grupas. Garš , tievs, ļ auns vī rs - un pati sievas laipnī ba. Š ķ iet, ka abi draugi jau ilgu laiku ir ceļ ojuš i kopā . Viens klusē . Otrais ir balabolka. Pļ ā pā ja nemitī gi bez pā rtraukuma pusdienā s kā varene - balti malaina, tikai neatlē ca. (Lai gan reiz viņ š lē ca, par ko viņ am bija pateicī ga visa grupa. Bet par to vē lā k). Divu dienu nemitī gai č ivinā š anai viņ š noteikti bija nolietojies, un automaš ī nas salonā simtiem kilometru ikdienas nobraukumā varē ja iestā ties svē tlaimī gs pusmiegs, ja ne daudzie ā trumvaļ ņ i. Lai š oferis nebū tu nomodā ? Es domā ju, ka iemesls ir cits. Pat diezgan pieklā jī gas sliedes ir izliktas tieš i caur tirdzniecī bas centriem, neskaitā mu ciematu un pilsē tu vidū , kur manevrē jot un ķ eroties starp garā mgā jē ju masu, velosipē diem, motocikliem, rikš ā m un pilnī gi patstā vī gā m kazā m, cū kā m, ī paš i mū ž ī gi koš ļ ā t, pā rdomā ts svē tais govis ir gandrī z neiedomā jams. Tomē r cilvē ki pie visa pierod. Arī Indijas autovadī tā ji ir pieraduš i pat pie smagajā m kravas automaš ī nā m. Tiesa, pa ceļ am atnā ca ziņ a, pa ceļ am uz seno cietoksni kalnos zem riteņ iem pakļ uva bē rns. Nā cā s braukt garā m, jo ​ ​ vietē jie iezemieš i esot pat nodedzinā juš i autobusu un gandrī z nolinč ojuš i š oferi. Bet kur viņ š š eit ir? Savā m acī m redzē ju, kā neuzmanī gs tē tis zem mū su autobusa deguna apņ ē mī gi š ķ ē rsoja ceļ u, atstā jot dē lu otrā pusē . Protams, bē rns steidzā s pē c tē ta. Mū su momentā nospieda bremzes. Pā rvaldī ts. Mazais cilvē ciņ š pat nesaskrā pē jā s. Dievs mū s visus izglā ba, ī paš i zē nu. Bet stulbajam tē vam vajadzē ja bumbiņ as noraut.

Un visbeidzot treš ais kontrasts. Pirmo reizi manā praksē neviena no sievietē m neminē ja apstā ties krā mu tirgū . Tas ir laiks, kad sievietes kļ uva par nevē lamā m narkomā nā m. Mū su brā ļ i stoiski klausī jā s lī dz galam, kā dvī ņ ubrā ļ i, stā stus par nebeidzamā m baznī cā m. Tieš i bezgalī gi. Acī mredzot tū roperatori, gan nosū tot, gan uzņ emot Krievijas klientus, jau sen ir atteikuš ies piedā vā t kaut ko citu (piemē ram, ekotū rismu), ja viņ i to vispā r piedā vā ja. Un kā pē c, ja Krievija nav Eiropa, daba ir paš ā kaudzē . Gandrī z ikvienam ir vasarnī ca blakus mež am, upei vai ezeram. Pilsē tā , ja parks, tad arī gandrī z mež s. Un jū s tiksiet tā lā k par nomali, tā da vē jtvera, kur pilnī gi iespē jams apmaldī ties. Vai lauks, kur auss auss nedzird cilvē ka balsi. Protams, tā lā s valstī s gan flora, gan fauna ir pilnī gi atš ķ irī ga. Bet krieviem ir savs lepnums, mē s uz burž ujiem skatā mies no augš as. Mē s esam patrioti. Kā dzejnieks teica, plī ts katls viņ am ir mī ļ ā ks, tajā viņ š pats gatavo ē dienu. Vai biznesa klosteri. Pie mums viņ us paņ ē ma zem mizas. Un visā pasaulē viņ i stā v kā nelokā mi alvas karavī ri, sveiki un veseli. Un ko mē s bez viņ iem darī tu, vai mē s vispā r nebrauktu uz ā rzemē m? Bet Indijā gan dzī vnieki, gan flora ir brī niš ķ ī gi. Vairā k nekā divas nedē ļ as mums tika rā dī ts tikai izdedzis tuksnesis.

Daž i vā rdi par gidu Viš alu, mū su tē voci Č ernomoru, kaut arī vē l diezgan jaunu vī rieti. Iedzimtais intelektuā lis ir tik laipns, ka neviens nekad nav uzdroš inā jies ar viņ u izspē lē t joku, kā tas daž reiz notiek. Labi zina krievu valodu. Bet, lai turpinā tu tajā pilnveidoties, viņ š speciā li atlidoja pie mums no Deli. Š ķ iet, ka tas ir obligā ti. Lai gan...es palū dzu viņ am daž as papī ra rū pijas kaut kur samainī t pret monē tā m (draugs savā c). Man to izdarī t ir daudz grū tā k pat nezinot angļ u valodu. Es apsolī ju un – aizmirsu, lai gan atgā dinā ju.


"Vai esat aizmirsis pastā stī t par sevi, savu mī ļ oto? " - "Mū su puisis" bū s sarkastisks. Nē , es atceros. Turklā t tas ir arī kontrasts. Precī zā k, stū rī tis, kurā viņ š ir iedzinis sevi ar saviem principiem. Fakts ir tā ds, ka es jau sen esmu ieviesis noteikumu nemainī t valū tu braucienos, lai ā tri iegū tu naudu nā kamajam. Indijā viņ š nokrita kā cā ļ i plū ktā . Tuvojamies pirmajai baznī cai, hinduisti rā da, vajag novilkt kurpes. Un pie izejas prasa piecas rū pijas, mū sē jiem nepilnus desmitus - sī kumu. Bet man nav rū piju. Kaut kā novē rsā s. Pirms otrā s atsakos iet iekš ā , aizbildinoties, ka nedrī kst bildē t (kaut kā ds stulbums). Piemē ram, kā da starpī ba, tas joprojā m ir tas pats, bet bez fotogrā fijā m tas ļ oti drī z tiks aizmirsts. Un tikai pirms treš ā tā man beidzot uzausa kā ž irafei. Protams, iet uz banku mainī t vienu dolā ru ir smieklī gi. Bet jū s varat apmainī ties ar gidu. Pietiks pā rē jai Indijas dzī vei, pat pa kreisi.

"Smieklī gi neko neteikt par paš u marš rutu, " tas pats "draugs" atkal kurn. Varbū t. Bet galu galā viņ š visu pateica. Par baznī cā m un klosteriem. Lai gan - ir viens "bez tam". Indija smagi strā dā , veidojot ceļ us, lai neatpaliktu no Ķ ī nas. Bet tas ir veltī gi. Ceļ u (un ne tikai lielceļ u, bet vē l ā trā ku dzelzceļ u) bū vniecī bas ziņ ā Ķ ī na ir tik ļ oti pasteigusies uz priekš u, ka neviens pasaulē nekad to nepanā ks. Vispā r mē s visi drī z kļ ū sim par ķ ī nieš iem, kuri izdzī vos. Ja Krievija un ASV metas viens otram ar atomiem. Nevajag kliegt, ka ķ eksē š u. Nepavisam. Bezsmadzeņ u Goldvoteru ASV ir vairā k nekā pietiekami. Un mē s esam izmisuma situā cijā . Atliek tikai cerē t, ka viņ i atradī s prā tī gas galvas, kas spē s savaldī t trakos. Š is ir pirmais. Otrkā rt, ievē rojiet gudro padomu: dariet to, kas jums jā dara, un tad nā k, kas var.

PA kreisi, pa labi, KUR PUSE


Tū risma operatoru tē ma, iespē jams, bū tu jā apsver atseviš ķ i. Sā ksim ar to, ka marš ruta vidū uz č etrā m dienā m tikā m iedzī ti tā saucamajā s Goa baltajā s smiltī s. Smiltis tieš ā m ir baltas kā milti, ne tikai pē c krā sas, bet arī pē c konsistences. Pē da ir gandrī z aprakta miltos un uzreiz kļ ū st balta. Manuprā t, nekā das priekš rocī bas. Jebkurā gadī jumā par vieglu tirpš anu un noderī gu masā ž u kā uz ī stā m smiltī m nevar pat sapņ ot. Un simtprocentī gi trū kst infrastruktū ras salī dzinā jumā ar Turciju un Ē ģ ipti. Pirmkā rt, mū su viesnī ca atradā s treš ajā lī nijā aiz piekrastes, kas mū s nelaida cauri savā m teritorijā m. Vajadzē ja tos kā du kilometru apiet pa š auru plaisu starp augstiem ž ogiem. Otrkā rt, piekraste nelaida sveš us savos sauļ oš anā s krē slos. Kuras turklā t bez nojumē m dzī vas deg karstā saulē . Vienī gā iespē ja ir peldē ties okeā nā . Bet tur visu laiku vilnis pā rplū st gan degunā , gan mutē , tu neatslā bsi. Vai tā bū tu jū ra, kas mierī gi elpo un iemidzina kā sievieti uz krū tī m. Nemaz nerunā jot par to, ka Ē ģ iptē tajos paš os ziemas mē neš os visus priekus var dabū t pat zem palmā m trī sreiz lē tā k.

Bet tas viss ir teiciens. Pasaka sā kā s no pē dē jā s dienas Goa. No rī ta pē c programmas ekskursija pa Veco Goa – Austrumromu. Tač u vietē jais Indijas uzņ ē mē jas kompā nijas Orange Travel pā rstā vis ieradā s tikai pusdienlaikā , lai mani aizvestu uz lidostu. Tā pat viņ am programmā nav nevienas ekskursijas. Bet mums lī gumā kaut kas ir ierakstī ts melns uz balta. Protams, visi kļ uva vienbalsī gi saš utuš i. Bet ja vien mē s zinā tu, kas mū s sagaida.

Ierodoties Punē , vietē jais gids mū s nesagaida, tikai š oferis. Tas notiek. Tikai kaut kas un darī š ana, transfē rs uz viesnī cu. Tomē r izbraucam no lidostas teritorijas – š oferis cieš i apstā jā s. Izrā dā s, ka viņ š ir no citas pilsē tas un Puni nemaz nepazī st. (nokļ uvu ostā - kā dam sekoju astē ). Mē s pavadī jā m pusotru stundu saulē , lī dz Viš als nokļ uva Orange vietē jā birojā . Jaunais vī rietis, kurš ieradā s uzreiz mū s aizveda uz viesnī cu, tā izrā dī jā s ļ oti tuvu.

Lai kā arī bū tu, mē s iekā rtojā mies pulksten č etros pē cpusdienā . Nolē mā m izkraut rī tdienas saspringto dienu un muzeju apmeklē t š odien, nevis rī t. Pē c kartes ļ oti tuvu, kā das desmit minū tes ar autobusu. Tač u viņ i klaiņ oja pa ielā m vairā k nekā stundu un lī dz noteiktam punktam sasniedza tikai kā jā m. Mē s metā mies cauri hallē m galopā pa Eiropu, lai gan interese bija apmē ram divas stundas. Bet, lai nokļ ū tu viesnī cā , jums ir jā atstā j vismaz pusstundu dienasgaismas. Tač u ir pagā juš as gan gaiš ā s dienas, gan divas tumš ā s stundas, un mē s visi riņ ķ ojam pa pilsē tu. Toreiz mū su pļ ā pī gais nolē ca kā varene: “Kungi, mē s jau treš o reizi ejam garā m vienam un tam paš am krustojumam, pamanī ju. No tā s sā kas iela, kuras galā mū su viesnī ca. Ejam kā jā m, citā di viņ š mū s atkal kaut kur aizvedī s. Acī mredzot Viš als paveica attiecī go darbu. Nā kamajā rī tā viņ i mums atsū tī ja citu š oferi. Kurš sā ka ar divarpus stundu kavē š anos. Visi mū su laika ietaupī jumi tika izniekoti.


Lai beidzot nomierinā tu grupu, "Apelsī na" ī paš nieks pat atstā ja mums autobusu kopā ar gidu pirmdienai, kas programmā bija norā dī ta kā brī va diena. Turklā t viesnī ca pagarinā ja izrakstī š anos lī dz pulksten 17:00, nevis 12:00. Bet č etri cilvē ki jau naktī bija izbraukuš i. Jū su paklausī gais kalps atteicā s izmantot dā sno dā vanu. Tā tad aiziet - vai (pē c baumā m, tirgi un veikali) tikai trī s. Autobusā . Kopā ar gidu. Absolū ti bezjē dzī gas papildu un, domā jams, ievē rojamas Orange izmaksas. Galu galā trī svienī ba par saviem lī dzekļ iem varē ja doties uz veikaliem un tirgiem. Lietas mierī gi nogulē tu lī dz transfē ram viesnī cas pieliekamajā . Tač u no š ī m papildu izmaksā m Orange varē ja izvairī ties, ja viņ i bū tu pildī juš i savas saistī bas, kā paredzē ts, "bez mā jiena".

Starp citu, š ā di gadī jumi nav atseviš ķ i, braucienos sastapos ar daudziem. Acī mredzot viņ i vē las ietaupī t naudu. Un nerū pē jies par tū ristiem. Patieš ā m, ko viņ i darī s? Nu kaut kā ds gailī tis dziedā s, č etrdesmit - balts malacis, uzrakstī s sū dzī bu. Vē stule. Uz vectē va ciemu. Bet Dievs ir augsts, un ak, lī dz uzņ ē mē jai ceļ ojumu kompā nijai. Jebkura sū dzī ba viņ iem ir mazā ka par ziloņ a moskī tu kodumu. Cita lieta ir raksts Krievijas presē (internetā ), kuru var izlasī t ikviens potenciā lais tū rists, ī paš i sū tī tā ji tū risma operatori. Viņ i abi rū pī gi padomā s, pirms iesaistī sies negodī gos partneros. Š ā gada sā kumā jū su korespondentu ļ oti nokaitinā ja Japā nas uzņ ē mē jsabiedrī ba Banzai. Raksts izrā dī jā s ass, kas izraisī ja daudz atbilž u. Par godu nosū toš ajam uzņ ē mumam, ceļ ojumu rī kotā jam Miracle, viņ š nekavē joties atteicā s no Banzai pakalpojumiem, atrodot citu partneri.


Bet ar katru ž urnā listu tū ristu grupu nevar pietikt. Tā pē c tū risti bija un, š ķ iet, vē l ilgi paliks tū roperatoru, pat paš mā ju, nemaz nerunā jot par ā rzemju, ķ ī lniekiem. Desmit tū risma gadu laikā neesmu dzirdē jis nevienu piemē ru, ka kaut viena tū risma firma bū tu sodī ta par savu pienā kumu negodprā tī gu pildī š anu. Lai gan vajadzē tu. Pirms č etriem gadiem uzņ ē mumā Astravel LLC č etrus mē neš us iepriekš nopirku biļ eti uz Kanā du – Aļ asku. Tuvojas izbraukš anas laiks - bet nav Kanā das vī zas. “Par vī zā m mē s neatbildam, tava nauda nodegusi, pē rc biļ eti vē lreiz, ” – bez vilcinā š anā s viņ i paraustī ja rokas Astravelē . Es sā ku to saprast. Izrā dā s, Kanā da vī zu izsniegusi trī s dienas pirms izbraukš anas. Tač u Astravels nesteidzā s to saņ emt laicī gi. Kā pē c? Acī mredzot viņ i atkal gribē ja naudu. Sakiet, ka varat iesū dzē t tiesā . Bet iedomā jieties, ka daudzus mē neš us vai pat gadus staigā jam pa mū su tiesā m, vistaisnā kajā m tiesā m pasaulē . Turklā t profesionā ļ i strā dā "otrā " pusē . Tas pats Astravels var viegli noslē pties aiz rindas pa vidu vairā ku lappuš u lī gumam ar klientu, kur tieš ā m teikts, ka viņ i par vī zu neatbild. (Pat ja vī za netika iegū ta Astravela vainas dē ļ , kā š ajā gadī jumā ? Kaut kā ds absurds! Kā pē c tad tu ņ em naudu, ja pats sabojā ceļ ojumu? ). Mū su tū rists nav vā cietis, viņ š neatņ ems katru burtu. Uzticamies speciā listiem, lī gumu parakstā m gandrī z neizlasot. Negodī gi uzņ ē mē ji izmanto mū su lē tticī bu.

                                                                                       N

Es gribu uzreiz izdarī t atrunu: š ī nodaļ a nav paredzē ta indieš u nosodī š anai. Katrai Maš ai ir savas manieres un katrai savas. Starp citu, tas biež i atbalsojas starp jebkurā m tautā m. Piemē ram, zā dzī ba. No septiņ ā m (astotā pievienojā s beigā s) trī s tika aplaupī ti pirmajā s divā s viesnī cā s. Vienam no kofera bija izvilkti eiro, kad viņ i dienas laikā atradā s marš rutā . Vē l diviem dolā ri no kabatā m iztī rī ti pat naktī , kad saimnieki gulē ja. Protams, tas nā k arī no nabadzī bas. Akmeņ kalē js, kurš izdobj rokdarbus tū ristiem, nopelna vidē ji trī s dolā rus dienā . Bet tajā paš ā Madagaskarā sieviete, kas pā rdod tē ju - kafiju un uzkodas no stenda, saņ em 20 dolā rus. Mē nesī ! Tač u par tā m paš ā m divā m marš ruta nedē ļ ā m nevienas zā dzī bas viesnī cā s. Turklā t, kad ceļ ojuma beigā s viņ i atgriezā s nakš ņ ot - nakš ņ ot pirmajā viesnī cā , vienai no mū su tū ristei tika atdota aizmirstā š alle. Tiesa, viņ i “aizmirsa” atdot manas dā rgā s sandales. Bet š eit tā ir viņ a paš a vaina, viņ š kā du pavedinā ja, un viņ i mani sodī ja.

Indijas viesnī cas neatpaliek. Piemē ram, produkti no tā sauktā minibā ra, kas ir desmit reizes dā rgā ki nekā veikalā , tiek sajaukti ar tē ju, kafiju, cukuru, par ko jau ir samaksā ts istabā s. Tū riste domā , ka papildinā jumi ir no viesnī cas balvā m (tas notiek kaut kā das viņ as jubilejas gadī jumā ). Un tikai izrakstoties viņ š ir rū gti vī lies, ka noticē jis viesnī cas "laipnī bai". Patiesī bas labad gan jā saka, ka š ā da "racionalizā cija", acī mredzot, joprojā m nav indieš u izgudrojums. Pirmo reizi viņ u satiku pirms diviem gadiem Ķ ī nā . Un tagad tas jau ir izplatī jies visā pasaulē .


Vē l viens interesants brī dis. Pirms ieieš anas templī Indijā ir pieņ emts novilkt apavus. Ieiet iekš ā ar tī rā m kā jā m. Bet biež i vien mē s vienuviet novelkam kurpes un tad basā m kā jā m vai zeķ ē s ejam uz templi pa to paš u ceļ u, pa kuru kopā ar mums staipā s kazas, cū kas, govis un pā rvietojas visa veida transports. Ar kā dā m kā jā m tad mē s ieejam templī ? Vai arī ir svarī gi saglabā t tradī ciju?

Starp citu, par tradī cijā m. Š eit ir ī paš a dziesma. Hinduistiem, iespē jams, ir vislielā kā dievbijī ba pasaulē . Lai iekļ ū tu vienā no tempļ iem, bija jā aizstā v (protams, basā m kā jā m) vairā ku kilometru gara rinda uz Ļ eņ ina mauzoleju viņ a bē ru dienā . Un galu galā viņ i stā v kopā ar ģ imenē m, kopā ar bē rniem, biež i vien mazuļ iem. (Mums pietika tikai ar stundu, pē c kuras mē s labprā tī gi izkritā m no bū ra. ) Bet pats galvenais, priekš kam? Izrā dā s, lai pieietu pie televī zijas monitora, kas kaut kur tā lu citā vietā pā rraida dievkalpojumu svē tajam brī numdarī tā jam. Š ī ekrā na priekš ā hinduisti pie š ī monitora sakrauj obligā tos ziedu puš ķ us (labs palī gs saviem tirgotā jiem) un lū dz svē tajam ž ē lastī bu, grē ku piedoš anu un atbrī voš anu no slimī bā m. Tas viss pilnā nopietnī bā . Nu gluž i kā joprojā m mē mā filmā (ar Igoru Iļ jinski galvenajā lomā ) "Svē tā Jura svē tki".

Vē sture ir tā lu no tikai hinduisma. Portugā lē pirms daž iem gadsimtiem gans aizmiga savā postenī , un viņ a vilki nokā va vairā kas aitas. Puisis nobijies metā s ciemā , kliedzot, ka viņ am sapnī parā dī jā s Svē tā Jaunava (man š ķ iet, Marija), kura solī ja daudz labu darbu vietē jiem. Viņ i uzreiz aizmirsa par aitā m un, sapņ ojuš i par brī numu, vispirms iekā rtoja kaplič u, tad baznī cu. Kopš tā laika “miegainā s” svē tā s kults ir tik plaš i izplatī jies visā valstī , ka viņ ai par godu visā Portugā lē ir uzcelti daudzi tempļ i. Visspē cī gā kais no tiem atrodas pirmā ganu sapņ a vietā . Es savā m acī m vē roju milzī gos svē tceļ nieku pū ļ us pie viņ a. Tomē r, ja jū s meklē jat, jū s varat atrast daudz lī dzī gu piemē ru arī Krievijā .


Un vairā k par viesnī cā m. Jo tā lā k uz dienvidiem, jo ​ ​ vairā k to ir, jo ir vairā k tempļ u un svē tceļ nieku. Un jo sliktā ka infrastruktū ra tajā s. Sanā ca lī dz tam, ka palagi istabā s jau bija kaut kā dos traipos, un brokastī s mums sā ka piedā vā t tē ju un vā rī tus dā rzeņ us. Zem sē rī gas, atkā rtojoš as, hipnotizē još as divu noš u melodijas, kas ierakstī tas lentē , lū gš ana, kas aicina atteikties no visa zemiskā . Tā tad galu galā svē tceļ niekam nekas cits nav vajadzī gs. Viņ i var gulē t uz kailas zemes un ē diena vietā ē st meditā ciju.

Un visbeidzot, uzkodā m. No pirmā s viesnī cas reģ istratū rā jautā ju, vai viņ iem ir pirts. Viņ i pat nezinā ja, kas tas ir. Jo tā lā k uz dienvidiem, jo ​ ​ bezcerī gā ki bija mani jautā jumi. (Jā , un tas ir saprotams, kā pē c tropos ir pirts, ja viņ i jau peld dienā m ilgi). Tā pē c Goā viņ š pat nesniedza mā jienu par savē jo. Un pē kš ņ i otrajā dienā uz saimniecī bas telpas durvī m es melnbaltu izlasī ju: "SAUNA". Tas ir krievu valodā , jo angļ u valodas rakstī bā tas izskatā s nedaudz savā dā k. Acī mredzot viesnī ca specializē jas uz krievu tū ristiem, kuriem atpū ta bez pirts ir tas pats, kas dziesma bez akordeona. Es neticu savā m acī m, skatos: tieš ā m, viņ a ir dā rga. Tā atlikuš ā s divas dienas viņ š palika kā karalis vā rda dienā . Pa dienu sauļ oju ā du zem karstā s saules (blakus baseinam un nojumei). Un vakarā devos uz pirti, lai izspiestu no iekš puses sakrā juš os toksī nus. Atkal blakus baseinam. Vā rdu sakot, bounty-rī si ir prieks. Vai dvē seles svē tki – sirds vā rda diena. Vladimirs Antonovs

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums