Odesas dziesma par Tallinu
No vecā mū ra lī dz jaunā kajai ostai
Piecpadsmit minū tes enerģ iskas pastaigas.
Š eit ir pilsē ta nobruž ā tos, bet tī ros zā bakos -
Skandinā vu neskutu ordas bē rns.
Gadsimti mirgo pā r neiedomā jamu smaili -
Tas ir Olevista vē rts, viņ ai vienalga.
Un Tomass uz Rā tsnama bruņ inieciskā stilā
Drebuļ i no vē sā vē ja.
Es nestrī dos: ir vairā k galvaspilsē tu,
Kur dzī ve ir bagā tā ka un vasara garā ka.
Bet tas mani velk kā stulbu putnu
Uz ziemeļ iem, uz seno akmeņ u ligzdu.
Un pā rdabiskā š ika mirdzums izgaist
No vā cieš iem un zviedriem, kas klī st krodziņ ā ,
Kad igauņ u valodā mierī gi, bez raudas,
Dienas krē slā viņ us ved pie galda.
Š eit pat tirgotā jus saindē doma,
Tā nauda š ajā reģ ionā nav galvenais.
Viņ i sarunā jas veikalā ar noguruš u tū ristu,
Uz brī di aizmirstot savu darbu.
Es redzē ju citas baznī cas un torņ us,
Daudzas dienas pavadī ja ceļ ojot.
Viņ i ir graciozā ki, satiekas ar vecā kiem,
Bet diez vai kā ds bū s jaukā ks.
Š odien un rī t, vakar un tagad
Baltijas viļ ņ i spodrina ainavu.
Pilsē tas vē sture - gadā pē c attē la,
Iegū sim kilometru garu vernisā ž u.
Uz milzī go kruī za prā mju fona
Jebkura problē ma kļ ū st mazā ka.
Un, ja vē laties atgriezties pie pamatiem -
Jautā jiet padomu Birgitas templim.
No augstā s platformas mā ju panorā ma
Dziedē noguruš o sirž u blū zu.
Un, ja Odesa ir skaista mā te,
Tā Tallina - ar lietā m aizgā juš ais tē vs.
© Autortiesī bas: Ladislav Kotichka, 2013
Š o dzejoli uzrakstī ja mans vī rs pē c mū su nā kamā ceļ ojuma uz Tallinu. Nolē mu to pievienot kā "komentā ru" savā m š ī gada aprī lī uzņ emtajā m Tallinas fotogrā fijā m. Ceru, ka patiks gan bilde, gan dzejolis : )