auto tūre "Čehijas sapnis"
Krakova vakarā - pilnī ga iegremdē š anā s viduslaikos: š auras ieliņ as, kuras apgaismo senas laternas (zemie krogu un kafejnī cu logi), skvē rs ar rā tsnamu, blē dis, kas paziņ o laiku...karaliskais ceļ š un pils, kas paceļ as. pā r Vislu. . . Interesanti, kā tas izskatā s dienasgaismā ?
Drē zdene. Saksija.
Visam ir savs mē rs, pat soļ i - nav jā skatā s zem kā jā m, kad ejot pa tiem - tie ir paredzē ti cilvē ka solim, un ja kafejnī ca pateica, ka vakariņ as tiks pasniegtas pē c 5 minū tē m - esi mierī gs - pē dē jais ē diens tiks pasniegts 5 minū š u beigā s. Tas mani pā rsteidza visvairā k - lū k, tas ir vā cu pedantisms! Tas, kas mani ilgu laiku noturē ja Cvingerā (Drē zdenes galerijā ) (gribē ju paņ emt lī dzi&; ), ir glezna “Š okolā des meitene” (nevaru pareizi uzrakstī t autoru) – neviena fotogrā fija nevar atspoguļ ot meistara darbu – tas ir fascinē još i – š ķ iet, ka esi tajā iegrimis – noslē pumā – kā var tā ZĪ MĒ T – galu galā pat fotogrā fija objektu tik spilgti neatstā s. . . bija vē rts te aizbraukt tā dē ļ...Interesanti, ka cits š ī meistara darbi nebū t nav iespaidī gi – it kā nepabeigti. . .
Tilti, gotiskā s katedrā ļ u smailes, bruģ akmens ietves. . . ielas ir daž ā du arhitektū ras stilu kuriozu skapis, it kā mā jas bū tu iekā rtojis bē rns - kuru vadī jis nevis idejas, bet gan viņ a bē rniš ķ ī gā gaume - gaiš s un jautrs. Un cilvē ki tur dzī vo jautri un laipni.
Un visi pompozi slimie pieauguš ie ir devuš ies uz Karlovi Vari
Ir kalni, upe, geizers (72 grā di (pē c Celsija; )), sū kņ u telpas ar ā rstniecisko ū deni (kas jā dzer karsts, jo atdzisis zem 30 grā diem tas pā rstā j bū t ā rstniecisks un darbojas kā caurejas lī dzeklis ), un protams pansionā ti un viesnī cas - viss ir pieklā jī gs, skaists un mierī gs - kū rorts.
Es vē lē tos bū t pilsē tiņ as (150 tū kstoš i iedzī votā ju) iedzī votā js - č ehs Krumlovs. Kaut kā viss mā jī gi omulī gi, garš ī gi smarž o pē c ceļ gala vā rī š anas uz atklā tas uguns (č ehu nacionā lais ē diens). Upe, dī vaini lī kumota, plū st cauri visai pilsē tai, nokarenā veca pils, ar rā pojoš iem stā stiem, pievieno interesi un intrigu;
Un desertā - Vī ne. Austrija.
Te aug spā rni – gribas kaut ko pā rdabisku. . . Klausies Mocartu. . . zē nu kori. Plaš as avē nijas, daudzi parki un skvē ri – pā rdomā ta arhitektū ra. Te vairs nebija puika, kas "radī ja" pilsē tu, bet gan vī rs. Š eit es gribu palikt uz gadu 3 - dzī vot kā studentam: mā cī ties, lī dzinā ties koncertiem, varbū t kaut ko radī t; ? ! Un cilvē ki š eit ir daž ā di - koptas dā mas garos halā tos (svā rkos, kaž okos), augstpapē ž u kurpē s, gaumī gi piemeklē tas dā rgas, bet pieticī gas rotas. . . Vī rieš iem jā sakrī t. . .
Zirgu pilsē ta - paš ā pilsē tas centrā , darbojoš ies karaļ nama staļ ļ i - un zirgu skats, kas skraida pa pilsē tu, pieš ķ ir pilsē tai pikantu.
Atgriež oties mā jā s, jutos skumji un sajutu beigas kaut kā dam bē rnī bas sapnim - pasakai. Un viena tū rista frā ze: “Tas bija tā , it kā.12 bū tu notriekuš i un kariete kļ uva par ķ irbi...” bija tieš s trieciens lī dz galam: š obrī d - viņ i tikko š ķ ē rsoja robež u - ceļ š no gluda - kļ uva palielinā ta neizbraucamī ba, krā sainas mā jas - kļ uva pelē ki un netī ri toņ i.