Pieminekļi taustāmi un nemateriāli. 2. daļa

07 Jūlija 2017 Ceļošanas laiks: no 27 Aprilis 2017 ieslēgts 05 Maija 2017
Reputācija: +530.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Aprakstī tā ceļ ojuma shē ma š eit. Sā kums — skatiet 1.  daļ u

Es izlaiž u kristietī bas sā kuma gadsimtus un tempļ u, klosteru, skolu celtniecī bu pē c alfabē ta parā dī š anā s. Tad valstij svarī gā kais bija kristianizā cijas uzdevums: apvienoties un izdzī vot nemitī go siroju priekš ā . Kad parā dī jā s arā bi (kas tikko bija pievē rsuš ies islā mam un paplaš inā ja kalifā tu), tur jau bija baznī cas un klosteri. Viņ i vienmē r un visur pildī ja cietokš ņ a funkciju un vietē jo iedzī votā ju aizsardzī bu no reidiem. Mongoļ i, kas parā dī jā s vē lā k, neinteresē jā s par reliģ iju, tač u tajos laikos valstij nebija laika celtniecī bai.


Viduslaiki. XII gadsimtā beigsies Armē nijas karaliskā dinastija un lī dz ar to arī Armē nijas valstiskums. Paliks tikai atseviš ķ as Firstistes, kas par savu zemi cī nī sies vienas. Katrs zemes ī paš nieks tos aizsargā no kaimiņ iem. 10. –13.  gadsimta cietokš ņ i stā v uz akmeņ iem, pā ri klintī m (piemē ram, Garni), aizsardzī bai izmantojot dabiskus klinš u veidojumus. Lejā aizā s tek strauti vai upes. No augš as jū s varat redzē t visus pieejas ceļ us, pa kuriem var parā dī ties ienaidnieks. Sienas aizsargā tikai maigas daļ as.

Es pieminē š u divus cietokš ņ us, kurus mē s redzē jā m un kuri tika uzcelti ī paš i droš ī bas nolū kos. Tajā s bija baznī cas, bet tā s ir mazas, aizstā vju vajadzī bā m. Pirmais - Dzintara cietoksnis - atrodas Aragata nogā zē . Lejā saplū st divas ū dens straumes, redzami ceļ i, takas un ieleja ar mū sdienu Aš tarak un Erevā nu. Otrais — Lori Bird — netā lu no Stepanavanas — atrodas virs Dzoragetas upes un tā s pietekas klints.

Lori Bird [5.11. gadsimtā dibinā ja karaliskā s Bagratī du dinastijas radinieks no Ani (tagad Turcijā , netā lu no Armē nijas robež as). Cietoksnis sargā ja ceļ u no ziemeļ iem no Dž ordž ijas (kur tronī atradā s jaunā kie Bagratī di) uz dienvidiem uz Ani. Tā kā Lori reģ ions piekļ aujas Gruzijai, iespē jams, ka cietoksnis sargā ja gruzī nu, nevis armē ņ u zemes. Š eit es pieminē š u Zakarjanu kņ azu ģ imeni, kurai savulaik piederē ja š is cietoksnis, un viņ i kalpoja gruzī nu bagratī diem un ieguva plaš as zemes mū sdienu Armē nijas ziemeļ os par nopelniem, atbrī vojoties no mongoļ iem. Cietoksnī uz plakuma atjaunots mū ris ar vā rtiem, atrodas ē ka, kas, iespē jams, agrā k bijusi baznī ca. Pā rē jais ir drupā s. Apakš ā saglabā jies arkveida tilts. Cietoksni ieņ ē ma turki, persieš i un mongoļ i. Kā vē sta uzraksts pie ieejas, viss, kas tika atrasts izrakumu laikā , ir apskatā ms Š ahumjana muzejā Stepanavanā .

Lori putnu vā rti

Dzintara cietoksnis [31] tika uzcelts 10. –13. gadsimtā . Daž as daļ as tika uzceltas jau 8. gadsimtā , lai gan daž i liecina, ka cietoksnis š eit pastā vē jis Urartu laikos, ko neapstiprina izrakumi. Tas bija prinč a Pahlavuni ī paš ums (un š is klans bija "atbildī gs" par karaliskā s kases pā rvaldī bu). Viņ a aizstā vē ja bagratī du (kamē r viņ i atradā s karaļ a tronī ), pē c tam vietē jo prinč u ī paš umus.


Tam var piebraukt no diviem virzieniem: no jaunā pieminekļ a lī dz alfabē tam (uz M3 š osejas) un caur Byurakanu Aragatas dienvidu nogā zē s (abi ceļ i iet caur Aš taraku). Kaut kur ceļ a galā saplū st vienā . Cietoksnis atrodas pie Amberdas un Arkaš enas upju satekas vairā k nekā.2 km augstumā (jo tur sniga). Daž ā dos laikos to ieņ ē ma seldž uki, mongoļ i. Papildus paš am cietoksnim saglabā juš ā s pirts drupas un baznī ca ar pā rsteidzoš u jumtu, lī dzī gu kroku svā rkiem.

Dzintara cietoksnis

Viduslaiku Sanainas tilts [7] pā ri Debedas upei ir saglabā jies kopš.12.  gadsimta. (Ashtarak ir vecs tilts, bet es to neredzē ju - es nerakstu). Mē s viņ u nepamanī jā m, nobraucot no Odzunas lī dz upei un uzkā pjot uz Sanahin klosteri. Tas atrodas Alaverdi pilsē tā . Vietē jie mums skaidroja, ka visvieglā k to atrast ir pa vara rū pnī cu, virzoties pa pilsē tas galveno ielu gar upi, bet ne pa M6, bet pa otru krastu. Ak, š o augu ir grū ti nepamanī t: vai nu tveice, vai migla, vai. . . Tas visu laiku bija redzams pā ri visā m aizā m un akmeņ iem. Bet mē s speciā li braukā jā m pa pilsē tu tilta meklē jumos. Netā lu atrodas funikulieris uz Sanahinu (vai es minē ju, ka tas paš laik tiek remontē ts? ).

Sanainska tilts

Š is tilts ir vislabā k saglabā jies no viduslaiku tiltiem. Tā tika uzcelta pē c prinč u Zakarjanu mā sas pasū tī juma. Viena tā puse ir kā pnes, otra ir horizontā la, un tad pacelš anā s uz Sanahin klosteri. Parapetus rotā lauvas, nez kā pē c kā vardes izmē tā tas uz akmeņ iem.

lauva uz parapeta


Protams, var pieņ emt, ka Zī da ceļ š iet caur Armē niju. Bet š ī doma man neienā ca prā tā pirms Armē nijas apmeklē juma. Nav ī sti skaidrs, kur viņ š š eit devā s un kā pē c bija jā izvē las tik grū ts marš ruts – caur Kaukā zu. Uz Gruziju Kuras ielejā ? Uz Melno jū ru uz Tauri? Nu, ja uz ziemeļ iem, tad pa Kaspijas jū ru vai Vidusā zijas upē m un pat tuksneš iem, š ķ iet, ir vieglā k nokļ ū t. Parasti jū s iztē lojaties Vidusjū ru kā š ī garā ceļ ojuma galamē rķ i (mums ī si tika parā dī ts piemineklis ceļ ojuma sā kumam Siaņ ā ). Bet viņ i tirgojā s visur, un tā pē c viņ i veda preces arī caur neieņ emamo Kaukā zu. Vismaz caur Derbentu gar Kaspijas jū ru. Hipotē tiski viņ a zinā ja, ka š ajā ceļ ā ir ļ oti sarež ģ ī ti posmi, piemē ram, Takla-Makan un Gobi tuksneš i, Pamira augstie kalni, Tien Shan...Redzot kalnu pā rejas savā m acī m, man š ķ ita, ka tas ir noraidī ja š ā du kustī bu iespē ju. Un, atrodoties vairā k nekā.2 km augstumā Selimas karavā naserajā [20], viņ a nevarē ja saprast, ka piekrautas karavā nas var š eit uzkā pt un nakš ņ ot š ajā aukstumā . Izņ emot vasarā . Arī š odien tas nav viegli. Un viduslaikos?

Selima karavā nu serai vispā rē js skats

Krodziņ i tika uzcelti uz aptuveni vienā diem ceļ a posmiem, kurus piekrautu dzī vnieku karavā na (10–25 km) varē ja nobraukt vienā dienā . Karavā nserai š ajā vietā pastā vē ja jau 4. gadsimtā . XIV gadsimtā pē c prinč a Orbeljana rī kojuma tas tika pā rbū vē ts. Par to liecina attē ls virs ieejas vē rsis un lauva ar cilvē ka seju vainagā un uzrakstu. Vispirms jū s nokļ ū stat tajā daļ ā , kur, acī mredzot, viņ i gatavoja ē dienu, jo. š eit ir plī ts. No š ī s zā les ir pā reja uz garu zā li, kur gar sienā m bija novietoti dzī vnieki. Š oferi ieņ ē ma nelielas telpas netā lu, lielā s beigā s. Ā rpusē pa labi no ieejas ir saglabā juš ā s kaplič as drupas.

interjers dzī vniekiem (caravanserai)

Kad Bagratī du karaliskā ģ imene beidzā s, Armē nija uz gadsimtiem zaudē ja savu valstiskumu. Atseviš ķ as Firstistes pastā vē ja, cik vien iespē jams, atkarī bā no iebrucē jiem vai kaimiņ iem. Tā pē c no š ī perioda ē kā m tika uzbū vē ts un saglabā ts maz. Tika celtas tikai baznī cas, un arī ar to nepietika. Beigš u ar 20. gadsimta pieminekļ iem.

Ceļ ā uz Garni tū ristiem tiek parā dī ts skatpunkts ar nosaukumu “Š arents arka” [26]. Patiesī bā no turienes caur arku paveras skats uz Araratu. Bet mums nepaveicā s: Ararats nolē ma sevi mums nerā dī t. Kas ir š is Č ā rents? Dzejnieks, tulkotā js – no vienas puses, bet arī revolucionā rs – no otras. Viņ a nā ves datums – 1937. gads – daudz ko izskaidro. Papildus Arkai mū sdienu Armē nijā pie upes ir viņ a vā rdā nosaukta pilsē ta. Hrazdan, muzejs Erevā nā , viņ a portrets ir attē lots 1000 AMD banknotes priekš pusē .

Charents Arch

Kad 1920.  gadā tika izveidota pirmā Armē nijas Republika, Erevā na [12] no gandrī z ciema (kā izskatā s daudzas austrumu pilsē tas) pakā peniski pā rvē rš as par galvaspilsē tu (par oficiā lo galvaspilsē tu kļ uva 1918.  gadā ).


Es teikš u uzreiz: Erevā na nav mana pilsē ta. Vecu ē ku gandrī z nav. Un jaunie ir lī dzī gi viens otram: tie tika uzcelti pē c vienotā arhitektaTamanjana pilsē tplā noš anas plā na 20. -30. Tomē r tie ir izgatavoti nevis no betona vai ķ ieģ eļ iem, bet gan no sā rta tufa, kas tos rotā . Pilsē tu pā rbū vē juš ais arhitekts ir cieņ ā : viņ š attē lots uz 5000 dramu banknotes, apbedī ts Komitas parka Panteonā (pilsē tas dienvidos tā ds ir). Netā lu no Kaskā des atrodas piemineklis viņ am (blakus arhitekta vā rdā nosauktajai ielai). Viņ š paļ aujas uz grā matā m, es domā ju, ka tas atkal ir Maš tots. Bet gids man paskaidroja: nē , tas ir arhitekts, bet mē s arī viņ u cienā m.

piemineklis arhitektam Tamanjanam

Man nebija daudz vē lmes un laika staigā t pa pilsē tu ar jaunbū vē m. Bet pat savā s ī sajā s pastaigā s pamanī ju, ka ielā s un laukumos ir daudz pieminekļ u. Un ne tik daudz politiskiem, bet vē sturiskiem personā ž iem un kultū ras personā ž iem, kas priecē . Es uzskaitī š u daž us. Tie, kas vē las, var turpinā t izpē tī t citus savā s pastaigā s pa pilsē tu (un valsti).

Lielā kā daļ a Erevā nas pieminekļ u ir koncentrē ti apvedceļ ā un tā iekš pusē .

Mē s dzī vojā m netā lu no Kaskā des (Cafesjian Foundation Laikmetī gā s mā kslas muzeja). No maniem bē niņ iem bija redzama š o kā pņ u sā nu daļ a. Vairā ki centrā lie laukumi atiet no Kaskā des.

Kaskā de vakarā

Kaskā dē ir milzī gs skaits mū sdienu pieminekļ u, daž reiz vairā k nekā dī vaini. Mū su apmeklē juma laikā iekš ā un ā rā bija daž i ziņ kā rī gi cilvē ki. Piemē ram, mani ieinteresē ja bilde par vē sturisku tē mu ar milzī gu daudzumu. Gids ilgi runā ja par uz tā attē lotajiem cilvē kiem. Viņ u vā rdi man toreiz neko neizteica. Tikai tagad daž i atraduš i savu vietu galvā . Bet iekš ā fotografē t nav atļ auts.

netā lu no Cascade (izgatavots no riepā m)

Francijas laukums atrodas zemā k. Laukumos ap to var atrast pieminekļ us Sayat-Nova, Komitas, Saryan un citiem.


Sayat-Nova (ja kā ds, piemē ram, es pirms ceļ ojuma, š is vā rds neko neizsaka) - ashug (dziedā tā js, bards). Viņ š dzī voja XVIII gadsimtā , rakstī ja savus dzejoļ us vairā kā s valodā s: gruzī nu, armē ņ u, azerbaidž ā ņ u. Kopš bē rnī bas viņ am bija daudz talantu. Pirms kļ ū š anas par aš ugu, viņ š izgudroja pā rnē sā jamas stelles. Jau bū dams aš ugs, viņ š spē lē ja vairā kus mū zikas instrumentus, sacerē ja dzejoļ us dzejnieku konkursā , kad viens turpina otra pantiņ u. Daudzus gadus viņ š kalpoja Gruzijas tiesā . Viņ š pavadī ja vairā kus gadus Haghpat klosterī . Apbedī ts Tbilisi. Par viņ u tika uzņ emta Paradž anova filma "Granā tā bola krā sa". Erevā nā ir viņ a vā rdā nosaukta avē nija. Pie viņ a kapa tiek svinē ti Rož u svē tki Tbilisi. Viņ a vā rdā pat nosaukts krā teris uz Merkura. Un š odien ne tikai dzejas pazinē ji klausā s dziesmas, kas tapuš as pē c viņ a dzejoļ iem.

piemineklis Sajat-Novas lū gš anai

Es pastā stī š u leģ endu par Sayat-Nova.

Bā rds kalpoja Gruzijas karaļ a Heraklija galmā . Karalis mī lē ja dziedā tā ju mā kslu, biež i organizē ja viņ u konkursus. Pazī stams dziedā tā js no Spā nijas ieradā s, lai sacenstos ar Sayat-Nova uzdoto jautā jumu versifikā cijas mā kslā . Uzvarē tā js papildus naudas balvai saņ ē ma uzvarē to mū zikas instrumentu.

Spā ņ u dziedā tā js bija pazī stams gan austrumos, gan rietumos. Viņ a instruments - saz - bija bagā tī gi dekorē ts ar dā rgakmeņ iem. Viņ a dzejoļ i bija negaidī ti un labi iezī mē ti. Viņ š jau ir uzvarē jis daudzus. Viņ š bija pirmais, kas uzdeva jautā jumus Sayat-Nova, un viņ š atbildē ja uz visiem 30 ar savu ierasto erudī ciju, nezaudē jot atskaņ u. Kad pienā ca Sajat-Nova kā rta, spā ņ u bards apstā jā s pie 26. panta-atbildes: viņ a mē le slē jā s.

Tiesneš i jau gribē ja pasludinā t Sajatu-Novu par uzvarē tā ju, tač u viņ š deva iespē ju pretiniekam, atkā rtojot jautā jumus vē lreiz. Atkal spā ņ u bards nespē ja atbildē t uz pē dē jo. Viņ š atzina sakā vi, uzlika sazi uz paklā ja. Tajā brī dī Sayat-Nova atdeva instrumentu spā nim. Viņ š teica: “Instruments ir barda gods. Lai gan mē s esam daž ā di, mē s esam brā ļ i. Un jū s nevarat atņ emt godu no brā ļ a. " Spā nis sacerē ja pantu par godu Sayat-Nova

plā ksne, ka Sajat-Nova dzī voja Hagpatā


Pie ziemas dā rza atrodas piemineklis Komitam, kas nes viņ a vā rdu. Bē rnī bā S. Soghomonjans armē ņ u valodu nezinā ja. Agrā vecumā palika bā renis, bet viņ am bija pā rsteidzoš i skaista balss, un viņ š tika atvests uz Eč miadzinu, lai mā cī tos seminā rā . Viņ š kļ ū st par priesteri, tač u interese par armē ņ u mū ziku liek viņ am visu laiku ceļ ot pa valsti, to kolekcionē jot. Viņ š organizē korus. Viņ š studē mū ziku Tbilisi, Eiropā , lasa tur lekcijas par armē ņ u mū ziku. Neatrodot sapratni Etč miadzinā , viņ š aizbrauc uz Stambulu. Bet laiks tam izrā dī jā s neveiksmī gs. 1915. gadā viņ š , tā pat kā citi armē ņ u kultū ras darbinieki, tika arestē ts un izsū tī ts uz nomalē m. Apkā rtē jo pogromi un slepkavī bas uz viņ u atstā ja neizdzē š amu iespaidu, viņ a prā ts to neiztur. Un, lai gan viņ u no Turcijas izglā bj Eiropas draugi, pē dē jos dzī ves gadus viņ š pavada Francijā psihiatriskajā slimnī cā . Viņ a vā rdā nosaukta ziemas dā rzs Erevā nā , mū zikas zā le, iela, parks, kurā atrodas Armē nijas kultū ras personī bu panteons, muzejs-institū ts. Viņ a vā rdā nosaukti laukumi un pieminekļ i atrodas citā s pilsē tā s un valstī s (arī pie mums).

Komitas piemineklis ziemas dā rzā

Mā kslinieks Sarian, iespē jams, ir visslavenā kais. Lai gan viņ a gleznas Erevā nā neesmu redzē jis. Jā , un arī Krievu muzejā vai Tretjakova galerijā . Lielā ko daļ u savas dzī ves viņ š gleznoja Armē nijas dabu. Viņ š tika apglabā ts Komitas parka Panteonā Erevā nā . Viņ a vā rdā nosaukta viena no Erevā nas ielā m, viņ š un daļ a no viņ a slavenā kā s gleznas “Armē nija” ir attē lota uz 2.000 drā mu banknotes.

Piemineklis Saryanam

Francijas laukums vienmē rī gi pā rvē rš as par Azatutjana laukumu. Un pa vidu ir Operas nams. Spendiarova (komponists un diriģ ents). To ieskauj vairā ki pieminekļ i, kas ir diezgan atpazī stami: pie ieejas - Khachaturian, pie Gulbju ezera (kas pē c formas atgā dina Sevanu) - uzBabadž anjanu. Es par tiem nerunā š u.

Piemineklis Hač aturjanam

Mē s bijā m Hač aturjana baletā "Spartaks" operas namā . Tiem, kas arī vē las tur nokļ ū t, informē š u, ka ieeja “aiz Hač aturjana muguras” nav zā lē . Ja stā vi pretī piemineklim, tad pa kreisi ir koncertzā les biļ eš u kase, pa labi tā s zā les kase, kur skatī jā mies baletu, tur ir ieeja. Zā lē ir ē rti skatī ties baletu: visas rindas paceļ as uz augš u. Tač u š ķ iet, ka vietē jie tur neiet: tur bija gandrī z tikai tū risti.

Operas teā tra zā le. Spendiarova

Bulvā ra gredzenā ir arī citi pieminekļ i, gan klasiskie, gan mū sdienu pieminekļ i.

piemineklis Mush hemidiarium glā bš anas vē sturē

Un visbeidzot pieminē š u apsolī tos Armē nijas nemateriā lā mantojuma pieminekļ us, kas iekļ auti UNESCO sarakstā . Č etri no tiem ir no Armē nijas.

Pirmkā rt, tas ir lavaš s. Maize vienmē r ir "pirmā " starp visā m tautā m. Noteikti izmē ģ iniet to (lai gan viņ i to dod visur, kur ē d). Mū s veda arī paskatī ties, kā viņ i taisa lavaš u. Tie, kas vē las, varē ja paš i mē ģ inā t izrullē t. Tikai prasmī gs vietē jais iedzī votā js var iebā zt kū ku cepeš krā snī (un arī tad ne vienmē r veiksmī gi).

Es jums pastā stī š u leģ endu par lavaš u.


Reiz Vanas karaliste (Urartu) karoja ar Asī rijas karali. Armē nijas karalis Arams tika sagū stī ts. Asī rijas karalis gū stam ieteica: “Tu neē dī si 10 dienas, un 11. datumā mē s sacentī simies loka š auš anā . Ja tu uzvarē si, tad tu esi stiprā ks par mani, un es tev doš u brī vī bu. Arams visu nakti domā ja un no rī ta pavē lē ja viņ am atnest labā ko vairogu no viņ a netā lu esoš ā s armijas. Asī rijas ķ ē niņ a sū tņ i nodeva Arama lū gumu. Karotā ji ilgi prā toja par sava karaļ a vā rdu nozī mi. Un tad viņ i uzminē ja: pitas maizi paslē pa zem vairoga un nodeva sū tņ iem. Neviens neuzminē ja, jo Asī rijā viņ i nepazina lavaš u. Arams, ieraudzī jis vairogu, sacī ja: "Š is vairogs nav pietiekami labs, rī t atnes man vē l vienu. " Katru dienu viņ i viņ am atnesa jaunu vairogu ar lavaš u, un katru dienu viņ š to sū tī ja atpakaļ ar tiem paš iem vā rdiem. 11. dienā karaļ i sacentā s š auš anā . Asī rietis bija pā rliecinā ts, ka Arams ir vā jš no bada un zaudē s. Bet viņ š izcē lā s ar uzvaru un tā pē c tika atbrī vots. Lavaš s izrā dī jā s viņ a glā bē js. Kopš tā laika š ī maize valstī ir bijusi ļ oti cienī ta.

Otrkā rt, š is ir duduks. Diemž ē l nevaru vā rdos izteikt š ī instrumenta skaudro un caururbjoš o skanē jumu. Tie, kas skatī jā s Gladiatoru, dzirdē ja skaņ u celiņ u ar š o instrumentu. Citi var meklē t mū ziku tī klā . Bet es jums pastā stī š u leģ endu par duduku.

Jauns vē jš satika aprikož u koku. Koks viņ u apbū ra ar savu skaistumu, vē jš to iemī lē ja. Viņ š spē lē jā s ar ziediem, tad ar lapā m un izklaidē jā s. Viņ š ar spā rniem apskā va savu mī ļ o koku. Viesuļ vē tras valdnieks par to uzzinā ja un kļ uva dusmī gs. Viņ š sā ka iznī cinā t visu dzī vī bu uz zemes. Jaunais vē jš aprikož u koku apklā ja ar spā rniem, cenš oties to aizsargā t. Viņ š teica, ka ir gatavs uz jebkuru upuri, lai glā btu savu mī ļ oto koku. Viesuļ vē tra atbildē ja: "Paliec pie sava koka. Tavi spā rni paliks. Bet, tiklī dz tu pacelsies, koks nomirs. Jaunais vē jš bija apmierinā ts: viņ š tā pat kā iepriekš varē ja ar spā rniem apskaut savu mī ļ oto koku. Sā koties rudenim, koka lapas lidoja apkā rt, un jaunajam vē jam nebija ar ko spē lē ties. Viņ am kļ uva garlaicī gi. Viņ a brā ļ i dejoja viņ am blakus, saucot viņ u sev lī dzi. Jaunais vē jš neizturē ja un pacē lā s pie viņ iem. Tajā paš ā stundā aprikož u koks nomira. Izdzī voja tikai tievs zars. Pē c kā da laika zē ns, kurš vā ca malku, pacē la zaru. Viņ š no zara izveidoja pī pi-duduku. Bija vē rts pieskarties š ai caurulei, un no tā s plū da klusa un skumja melodija.

Treš kā rt, š is ir eposs "Dā vids no Sasunas". Es varu ievietot tikai š ī varoņ a pieminekļ a fotoattē lu Erevā nā netā lu no stacijas. Un tiem, kas vē las izlasī t eposu, tas bū s jā izlasa paš iem.

Piemineklis Sasunas Dā vidam

Ceturtkā rt, tie ir hač kā ri. Viņ i ir pelnī juš i atseviš ķ u stā stu. Vē l labā k, skatiet tos vismaz vienu reizi.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
ворота Лори Берд
крепость Амберд
лев на парапете Санаинского моста
Санаинский мост
общий вид Селимского караван-сарая
внутреннее помещение для животных (караван-сарай)
арка Чаренца
памятник архитектору Таманяну
Каскад вечером
у Каскада (сделано из шин)
памятник ашугу Саят-Нова
доска о том, что Саят-Нова жил в Ахпате
памятник Комитасу у консерватории
памятник Сарьяну
памятник Хачатуряну
зал оперного театра им. Спендиарова
памятник истории спасения Мушского гемидиария
памятник Давиду Сасунскому
памятник Грибоедову
игрок в нарды
памятник дружбе с Италией
жительница Карабаха
памятник Бабаджаняну
Līdzīgi stāsti
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums