Viduslaiku kristiešu arhitektūra. 4. daļa
Marš ruta karti varat skatī t š eit. Sā kums — 1. daļ ā , 2. daļ a, 3. daļ a
Sevanavankas klosteris [24]. Mū sdienā s klosteris atrodas pussalā . Bet pirms ū dens lī meņ a pazeminā š anā s Sevanā viņ š atradā s uz salas. Pirmo Augš ā mcelš anā s baznī cu uzcē la Gregorijs Apgaismotā js 4. gadsimtā . pagā nu tempļ a vietā . 8. gadsimta beigā s uz salas apmetā s vairā ki mū ki, un 9. gs. Bagratī du dinastijas dibinā tā js Aš ots I un viņ a meita Mariama palī dzē ja celt klosteri. Mariama agri kļ uva par Syunik prinč a atraitni, viņ a apsolī ja uzcelt vairā kus desmitus baznī cu pē c vī ra nā ves. Klosteri iznī cinā ja zemestrī ce, tatā ri-mongoļ i. 17. gadsimtā skete uz salas atkal atdzī vojā s un pastā vē ja lī dz 20. gadsimta 30. gadiem. Tad tas tiek slē gts, daž as ē kas tiek nojauktas.
Sevanavankas klostera plā ns
Kompleksu veido trī s baznī cas: Jaunavas krusta kupols un Apustuļ i (Arakelots) (IX gs. ); lieveņ a un Debesbraukš anas baznī cas drupas; saimniecī bas ē kas. XII un XV gadsimta apustuļ u baznī cas durvis. Š odien tie atrodas Erevā nas Vē stures muzejā . Ir galvaspilsē tas no Sevanavankas un Ermitā ž as. Klostera sienas tika nopostī tas XVI-XVII gadsimtā .
kreisajā pusē ir Dievmā tes baznī ca, labajā pusē ir apustuļ i (vē lā k baptists )
Klosteris tika slē gts 1930. gados, bet š odien darbojas. Š is, iespē jams, ir vienī gais klosteris, kur uz durvī m redzē ju ģ ē rbš anā s kodu (pā rē jos iegā jā m bez ierobež ojumiem). Mums nekas nebija jā ģ ē rbj: baznī cas jau bija slē gtas. Klosterī ietilpst seminā rs (atvē rts 19. gadsimta beigā s), kas atrodas uz pussalas aizsprosta, kas izveidojies Sevanas seklā š anas laikā . Trī s reizes ierasties Sevanā un dot zvē restu tika uzskatī ts par lī dzvē rtī gu svē tceļ ojumam uz Jeruzalemi.
Apustuļ u baznī ca (baptists)
Spilgtā kais notikums, kas saistī ts ar klosteri, notika 9. gadsimta beigā s. un ir saistī ts ar Aš otu Dzelzi, kurš deva kauju arā biem un uzvarē ja tajā . Mū ki arī palī dzē ja Aš otam.
hač kars, kas izgatavots no trausla andezī ta, kas iegū ts Sevanas karjeros
Kecharis klosteris[25]. Klosteris dibinā ts 11. gadsimtā . Pahlavuni prinč i. Celtniecī ba turpinā jā s lī dz 13. gadsimtam. Tolaik tas bija nozī mī gs garī gais centrs ar skolu.
Sv. Gregora Apgaismotā ja baznī ca (Kecharis)
Kompleksā ietilpst: Gregora Apgaismotā ja baznī ca (XI gs. ); krusta kupolu baznī ca ar divstā vu kapelā m Katoghike baznī cas č etros stū ros (XIII gs. ); Augš ā mcelš anā s baznī ca (Harutyun, XIII gs. ); 11. gadsimta kaplič a, kas kalpoja par Pahlavuni klostera dibinā tā ja kapavietu (drupā s); Debesbraukš anas baznī ca ar krusta kupolu (Nshan, XI gs. ); vestibils (XII gs. ).
kreisajā pusē ir Debesbraukš anas baznī ca, labajā pusē ir Katoghike (Kecharis) baznī ca )
Komplekss izskatā s ļ oti skaists naktī , kad tas ir apgaismots.
Gegharda klosteris [28]. Š is ir retā kais klostera paraugs, kas daļ ē ji izcirsts klintī s. Saskaņ ā ar leģ endu, klosteris tika uzcelts tū lī t pē c kristietī bas pieņ emš anas, IV gadsimtā . Sā kotnē ji to sauca par Ayrivank (“klosteris klintī ”). Vē lā k, pateicoties tajā glabā tajam svē tajam š ķ ē pam, kas caurdū ra Jē zus ķ ermeni krustā , tas kļ uva pazī stams arī kā Geghardavank (“š ķ ē ps”) vai vienkā rš i Geghards. (Š obrī d š ķ ē ps atrodas Etč miadzinas muzejā . ) Klosterī bija bibliotē ka, skola, mū ki dzī voja alu kamerā s.
13. gadsimtā tika uzcelta uz zemes esoš ā galvenā baznī ca ar narteksu, Gregora Apgaismotā ja kapela, pirmā alas baznī ca. kņ azu Zakarjanu vadī bā . Tad Proshany prinč i nopirka klosteri. Viņ i uzcē la alu baznī cas.
Geghardavank plā ns
Kompleksu veido: galvenā baznī ca ar priekš telpu (XIII gs. , virs zemes); Avazan (baseinu) alu baznī cas virs avota, no pagā nu laikiem un joprojā m tiek uzskatī tas par brī numainā m; Proš anova kapenes; Dievmā tes baznī ca; Papaka Proš ana un Ruzukana gavits (XIII gs. ); Gregorija Apgaismotā ja kapela; zemes dienesta ē kas.
Ayvazan
Baznī cu virs avota uzcē la arhitekts Galdzaks. Alu tempļ i atkā rto virszemes tempļ u arhitektū ras formas. Bareljefs ar vē rš a galvu un lauvā m uz ķ ē dē m, starp lauvā m, apakš ā - ē rglis ar jē ru nagos - iespē jams, Proš anovu dzimtas ģ erbonis.
Proš anova kņ aza ģ erbonis
Par Gegharda klosteri klī st leģ enda.
Tamerlans sasniedza Garni aizu, tur iekā rtoja nometni, nosū tī ja izlū kus. No rī ta viens no viņ iem ziņ oja, ka netā lu atrodas klintī iecirsts kristieš u templis. Templi sargā romieš u leģ ionā ra Longina š ķ ē ps, ar kuru viņ š caurdū ra Kristus ķ ermeni, lai pā rbaudī tu, vai viņ š ir dzī vs vai miris. Š ķ ē pu esot atnesuš i apustuļ i Tadejs un Bartolomejs, kuri Armē nijā sludinā ja kristietī bu. Un kristieš i uzskata, ka š ķ ē ps ir svē ts un dara brī numus.
Tamerlane iesmē jā s, savā ca armiju un pā rcē lā s uz klosteri. Pusceļ ā pū ta stiprs vē jš un sā ka lī t. Jo tuvā k viņ i tuvojā s klosterim, jo stiprā ks kļ uva lietus un vē jš . Pē rkons un zibens uzplaiksnī ja pā r Tamerlā na armiju. Ienā kot templī , ieraugot š ķ ē pu, viņ i š ausmā s sastinga. Kad tie izstiepa viņ am rokas, tie karā jā s gaisā . Daž i kļ uva akli, ieraugot š ķ ē pu. Tamerlans, redzot, kas notiek ar viņ a karavī riem, bija š ausmā s. Viņ š novilka ķ iveri, aizmirstot, kur atrodas.
Nā kamajā dienā Tamerlans pavē lē ja visas nozagtā s rotaslietas nodot klosterim un neko citu neaiztikt. Un tad viņ š salauza nometni un vienreiz un uz visiem laikiem atstā ja aizu.
Echmiadzin [29] – katoļ u mī tne. Tā atrodas Vagharshapat pilsē tā , kas dibinā ta 2. gadsimta pirmajā pusē . Savulaik pē c galvaspilsē tas iznī cinā š anas Artaš ata bija valsts politiskais, reliģ iskais, kultū ras un izglī tī bas centrs. Š ajā vietā.303. gadā , kur atradā s pagā nu templis, tika nodibinā ta baznī ca ar nosaukumu Etchmiadzin (“vienpiedzimuš ais pē cnā cē js”). Š ī s baznī cas drupas atrodas zem paš reizē jā s katedrā les altā ra.
ieejas vā rti uz Etchmiadzin
Kopš Armē nijas biež i tika iekarotas, armē ņ u augstā kā reliģ iskā galvas katoļ u loma pieauga. Tā pē c Etchmiadzin kā valsts garī gā spē ka pastā vī gā kais centrs tika uzlabots vairā k nekā citi klosteri. 15. gadsimtā tika pievienots nartekss ar zvanu torni virs tā , kas dekorē ts ar kokgriezumiem. Viss ir ļ oti krā š ņ s, kas nav ierasts askē tiskajai armē ņ u arhitektū rai. Tajā paš ā laikā tika dekorē tas arī katedrā les iekš ē jā s sienas. Apdare pabeigta 18. gadsimtā .
Katedrā les interjers
Neskaitot galveno altā ri, katedrā lē ir vē l trī s. Viena no tā m drī zā k ir svē ta vieta: saskaņ ā ar leģ endu, tieš i š ajā vietā nolaidā s Kristus.
nocelš anā s vieta
Lai uzglabā tu relikvijas un dā vanas, katedrā lei, kur š odien atrodas muzejs, tika pievienotas telpas. Tajā atrodas Noasa š ķ irsta fragments, š ķ ē pa gals (gegards), ar kuru tika nogalinā ts krustā sists Kristus, citas relikvijas, grā matas, reliģ iskie atribū ti (drē bes, spieķ i, trauki utt. ).
š ķ ē ps
Trdatas vā rti atrodas pie ieejas katoļ u rezidencē . Tiek uzskatī ts, ka š eit kā dreiz atradā s Armē nijas karaļ u pils (palikuš i 4. gs. akmeņ i).
Kompleksā ietilpst: Eč miadzinas katedrā le; Teoloģ iskā akadē mija (š eit viņ i mā cā s galvenokā rt valodas); katoļ u pils; tipogrā fija; seminā rs, kurā Komitas mā cī jā s un mā cī ja; netā lu atrodas no Romas bē guļ ojuš o jaunavu mocekļ u baznī cas, kuras nogalinā ja cars Trdats, pirms viņ š un valsts pieņ ē ma kristietī bu – Sv. Gayane; Repsime, Shoghakat.
Sv. Repsime
No daž ā dā m valsts daļ ā m atvestā s hač karas ir pelnī juš as uzmanī bu.
Tā lā kā leģ enda ir saistī ta ar Etchmiadzin dibinā š anu.
Pē c Gregorija Apgaismotā ja dziedinā š anas un kristietī bas pieņ emš anas karalis Trdats nolē ma uzcelt pirmo kristieš u baznī cu. Grigorijs norā dī ja uz bū vlaukumu un devā s gulē t. Miegs nenā ca, viņ u pā rņ ē ma š aubas par vietu: visapkā rt bija purvi un dubļ i. Sapņ ā viņ am parā dī jā s Pestī tā js ar zelta ā muru rokā . Viņ š uzzī mē ja apli, precī zi norā dot, kur jā bū vē katedrā le. No rī ta darbs tika uzsā kts. Un nā kamajā dienā viņ i konstatē ja, ka pamats ir sabrucis. Nā kamajā naktī Glā bē js atkal parā dī jā s Gregorijam. Viņ š skaidroja, ka bū vlaukumā uzglū n ļ auni spē ki, kurus viņ š vispirms iznī cinā s. Kristus parā dī jā s debesu gaismas pavadī bā , trī s reizes ar ā muru sita baznī cas pamatus. Ļ aunums zem pamatiem ir pazudis. Bū vniecī ba tika veiksmī gi pabeigta. Katedrā le tika saukta par Etchmiadzin, kas nozī mē "vienpiedzimuš ais pē cnā cē js". Kopš tā laika katedrā le ir kļ uvusi par Armē nijas garī go centru, kristietī bas sirdi. Vietā , kur Kristus sita ar ā muru, tika uzcelts nolaiš anā s altā ris. Viņ a priekš ā ir dievkalpojumi, kas veltī ti Gregorijam Apgaismotā jam, pirmajam armē ņ u katoļ iem.
Zvartnots[30]. Tiek uzskatī ts, ka Kristus parā dī jā s vī zijā Gregorijam Apgaismotā jam, ko ieskauj eņ ģ eļ i. Tulkojumā "Zvartnots" nozī mē "modrī gi spē ki". Vē rotā jus sauc par eņ ģ eļ iem, kuri vienmē r ir sardzē , lai dzirdē tu Tā Kunga vā rdu.
Zvartnots plā ns
Templis tika uzcelts 7. gadsimtā . pē c Katolikosa Nersesa Celtnieka pavē les. Pirmkā rt, tas bija veltī ts pirmajam katolicosam Gregorijam Apgaismotā jam, kurš š ajā vietā tikā s ar caru Trdatu un kura relikvijas tika apglabā tas zem tempļ a (bedri, kurā tā s atradā s, š odien ir redzama zem restē m). Domā jams, ka katedrā lei vajadzē tu pā rspē t Eč miadzinu, tā pē c tā s neparastā arhitektū ra atgā dina zikuratu, lai gan tā ir templis ar centrā lo kupolu, kurā ir trī s stā vi, kas sakrauti viens virs otra.
Zvartnots
Templim bija ne tikai neparasta forma, bet arī bagā tī gi rotā ts ar kokgriezumiem. Saskaņ ā ar leģ endu, Bizantijas imperators redzē ja š o templi, apmeklē jot Armē niju. Viņ am tik ļ oti patika templis, ka viņ š aizveda arhitektu uz Konstantinopoli. Pa ceļ am arhitekts nomira. Tā pē c lī dzī gs templis tur netika uzcelts. Lai gan viņ i saka, ka pē c Sv. kupola sabrukš anas. Armē ņ u arhitekte Sofija to atjaunoja, izmantojot Zvartnotā izmantoto celtniecī bas tehniku.
Zvartnots viduslaiku attē ls (no karaļ a statujas, kurš tur templi rokā s) - plkst. Vē stures muzejs
Tiek uzskatī ts, ka IX gs. Templi iznī cinā ja zemestrī ce, un tas nekad netika atjaunots. Lī dz 20. gs tas bija pilnī bā pā rklā ts ar zemi. 20. gadsimta sā kumā Marra ekspedī cija atklā ja karaļ a statuju ar templi rokā s. Pamatojoties uz izrakumu rezultā tiem un š o attē lu, tika izgatavots makets, kas ir apskatā ms Zvā rtnota muzejā (skat. augstā k). Viņ i saka, ka templis ir attē lots uz bareljefa Parī zes Saint-Chapelle kapelā ar Noasa š ķ irstu (bet kur? ).
