Viduslaiku kristiešu arhitektūra. 3. daļa
Marš ruta karti varat skatī t š eit. Sā kums — 1. daļ ā , 2. daļ a
Goshavank klosteris[10]. Uzcelta XII gadsimtā . pē c prinč a Zakariā na pavē les zemestrī ces nopostī tā senā Getikas klostera vietā (nosaukts netā lu plū stoš ā s upes vā rdā ). Bū vniecī bā piedalī jā s politiķ is un izcils viduslaiku jurists Mkhitars Goš s (pirmā s likumu grā matas, lī dzī bu un teiku autors). Paš reizē jais klosteris ir nosaukts viņ a vā rdā . Klosterī bija universitā te, seminā rs.
Goš avankas plā ns
Kompleksā ietilpst: Jaunavas krusta kupola baznī ca ar divā m ieejā m (XII gs. ); viennavas Gregora Apgaismotā ja baznī ca (XIII gs. ); grā matu krā tuve ar zvanu torni virs tā s (XIII gs. ); skola (XIII gs. ); galerija (XIII gs. ); kapela (XIII gs. ); vestibils (XII gs. ). Gregora baznī ca atkā rto 5. gadsimta bazilikas. Tā s interjers ā rpusē un iekš pusē izceļ as ar elegantu dekoru. Netā lu atrodas mež ģ ī ņ u hač kars, par kuru es minē ju https://www.turpravda.com/am/blog-245117.html (otrais atrodas Erevā nas Vē stures muzejā ).
Goshavank klosteris
Grā matu krā tuve ir liela, kas liecina, ka viņ i š eit ne tikai mā cī juš ies, bet arī radī juš i ar roku rakstī tas grā matas. Zvanu torni virs grā matu krā tuves (kurš citur nav atrodams) agrā k veda ā rē jā s, tagad gandrī z nopostī tas kā pnes.
Sv. Gregora Apgaismotā ja baznī ca un Poghos Khachkar
Pretī esoš ā kalna nogā zē atrodas Dž ordž a baznī ca (XIII gs. ), Goš a mā jas drupas un viņ a kaps. Laika trū kuma dē ļ (slikto ceļ u, to remontu un apkā rtceļ u dē ļ ) neizdevā s nokļ ū t.
St. Dž ordž s
Ar klostera nosaukumu ir saistī ta š ā da leģ enda.
Kā du mū ku Mhitaru mī lē ja cilvē ki, Armē nijas valdnieki. Bet bī skapam viņ š nepatika, un viņ am nā cā s doties pensijā uz Getika klosteri. Mū ks bija taisnī gs cilvē ks un ļ oti izglī tots. Klosterī sā ka plaukt zinā tne un amatniecī ba, tas kļ uva par garī go centru. Turklā t tur notika brī numi. Klosterī biež i ieradā s gan valdnieki, gan vienkā rš ie cilvē ki. Bet pienā ca diena, kad Mhitars juta, ka viņ am vajadzē tu doties pensijā un atpū sties.
Reiz viņ am sapnī parā dī jā s eņ ģ elis un teica, ka nā kamajos 7 gados bū s laba raž a, un tad 7 gadi bū s sausi. Mū ks palika klosterī , lai sagā dā tu pā rtiku. Kad iestā jā s eņ ģ eļ a prognozē tais sausums, Mhitars izveidoja “guž u” (podu) un izdalī ja visiem vienā dā s porcijā s graudu. Maizes pietika visiem, badā neviens nepalika. Š im katlam Mkhitars tika nosaukts par Gosh, bet klosteris tika nosaukts par Goš avanku, par godu š im mū kam.
Piemineklis Goš am
Haharcina klosteris[11]. Savu nosaukumu klosteris ieguvis no viduslaiku ciemata, kura drupas atrodas netā lu no tā . Tas izceļ as ar savu gaiš o krā su (travertī ns un zilgans bazalts). Tas atrodas Dilijanas rezervā ta teritorijā . Bet ieeja tajā nav slē gta. Diemž ē l mē s tur ieradā mies, kad lielā kā daļ a baznī cu jau bija slē gtas. Lecam tikai uz tā m vietā m, kuras tajā brī dī slē dza rezerves darbinieks (bija laikam ap 19.00).
Kompleksu veido senā kā Sv. Gregorijs (X gs. ) ar krustveida zā li ar č etrā m apmalē m; baznī ca sv. Stepans (XIII gs. ); galvenā Jaunavas baznī ca ar krusta kupolu (XI gs. ); divi vestibili; arhitekta Minas ē stuve (XIII gs. ); kapelas; virtuves; maizes ceptuves; Kiurikidu dinastijas kapenes.
Haharcins
Sv. Gregoriju uzcē la mū ki, kuri bē ga no vajā š anā m Bizantijā ; pie sienas atrodas vestibils (XII gs. ), ko cē lis princis Zakariā ns, pie griestiem ir bareljefi un caurums. Baznī ca Sv. Stepana ir veidota no zilgana bazalta ar smalkā m detaļ ā m. Runā jot par Jaunavas baznī cu, tiek pieņ emts, ka tā s celtniecī ba aizsā kā s 10. -11. gadsimtā , un esoš ais uzraksts (XIII gs. ) attiecas uz pā rstrukturē š anu. Uz sienas ir augsts reljefs, kurā attē lots baznī cas modelis un balodis. Refektorijs ir otrais no diviem Armē nijā ar diviem kupoliem. Tur viņ i man pat ieslē dza gaismu (kas, vispā r, š ķ iet, trū kst citos klosteros). Milzī gā s zā les malā s ir soliņ i. Telpā bija kaut kā da foto izstā de ar senā m fotogrā fijā m. Diemž ē l nebija laika to redzē t.
mū ki ar Haharcina klostera maketu pie Jaunavas baznī cas sienas
Khor Virap klosteris[13]. Netā lu no š ī s vietas savulaik atradā s viena no Armē nijas galvaspilsē tā m – Artaš ata. Netā lu no galvaspilsē tas atradā s karaliskais cietums. “Virap” nozī mē “bedre”, “khor” nozī mē “dziļ a”. Notiesā tie bez ē diena tika iemesti dziļ ā bedrē . Viņ i drī z nomira no bada.
Khor Virap
Es jums pastā stī š u patiesu stā stu vai izdomā jumu par Gregoriju un caru.
Tajos senajos laikos valsti pā rvaldī ja karalis Trdats. Viņ š iemeta bedrē topoš o Gregoriju Apgaismotā ju. Š ajā bedrē viņ š tika ieslodzī ts 13 gadus, viņ u pabaroja kā da atraitne. Pagā nu karalis piekā va kristieš u jaunavas lī dz nā vei, pē c kā zaudē ja prā tu, krita dusmā s, pā rvē rš oties par cū ku. Reiz karaļ a mā sa redzē ja sapni, kur eņ ģ elis teica sievietei, ka Gregorijs jā atbrī vo, jo. tikai viņ š var dziedinā t savu brā li. Neviens neticē ja sapnim, jo. cilvē ki nevarē ja tik ilgi dzī vot bedrē . Eņ ģ elis parā dī jā s karaliskajai mā sai vē l vairā kas reizes. Pē c piektā s reizes viņ i tika nosū tī ti uz Khor Virap, un, kad viņ i ieraudzī ja Gregoriju dzī vu, viņ i bija pā rsteigti. Viņ i atveda viņ u pie ķ ē niņ a, un viņ š to dziedinā ja ar lū gš anu. Apkā rtē jie bija pā rsteigti, ka lū gš ana par ienaidnieku dziedinā ja. Karalis ticē ja Dievam, tika kristī ts, padarī ja kristietī bu par valsts reliģ iju. Un Gregorijs sā ka celt klosterus un apgaismī bu, saņ ē mis savu segvā rdu. Cietuma vietā tika uzcelts klosteris, kas kļ uva par svē tceļ ojumu vietu.
baznī ca virs bedres
Kompleksa centrā atrodas Jaunavas baznī ca (XVII gs. ) ar zvanu torni. Apkā rt - ē dnī cas, š ū nas utt. Komplekss paš reizē jā veidolā veidojies 17. gadsimtā , t. i. ir galvenā baznī ca, ko ieskauj mū ris. Uz viduslaiku klosteru fona valstī - "mazulis". Bet turp dodas cilvē ki, kuriem Armē nijas kristī tā ja figū ra ir nozī mī ga. Uz sienas pa kreisi no baznī cas ar bedri atrodas skatu laukums uz Ararata (mū su ieraš anā s laikā Ararats pazuda aiz mā koņ iem, lai gan tas joprojā m bija redzams pie ieejas uz ceļ a). Manuprā t, vislabā kais skats uz klosteri paveras no tuvē jā kalna. Jums jā iet pa kreisi no galvenā s baznī cas ieejas, jā iziet ā rpus sienas un jā kā pj augš ā .
caurums caurumā
Noravankas klosteris[15]. Klosteris atrodas š aurā sarkano klinš u aizā . Tā tika dibinā ta 12. gadsimtā senā ku ē ku vietā . Prinč u Orbeljanu vadī bā klosteris kļ uva par galveno reliģ isko centru, bet XIV gadsimtā - Sjunikas bī skapa rezidenci.
Kompleksā ietilpst: senā Sv. Baptists (Karapet, IX-X gs. , drupā s); XIII gadsimtā tika uzcelta klostera galvenā baznī ca ar krusta kupolu ar divstā vu vestē m č etros stū ros, arī baptistu; baznī ca sv. Gregorijs (XIII gs. ), kas bija prinč a kaps ar hač kariem un balož u attē liem iekš ā ; Dievmā tes baznī ca (XIV gs. ) no kapa un kaplič as; baznī ca sv. Stepans.
Klosterī strā dā ja divi ievē rojami arhitekti: Siranes 13. gadsimtā . un Momik - XIV gadsimtā . Baptistu baznī ca tika pabeigta un pā rbū vē ta. XIII gadsimtā . tika uzcelta lievenis. Pē c zemestrī ces 14. gadsimta sā kumā kupolu pā rbū vē ja: izveidoja jerdiku (cauruli), uzcē la portā lu. Uz tympanona ir Dieva Tē va attē ls (skatiet sadaļ u par hač kariem). Dievmā tes baznī cu sauc arī par Burtelaš enu prinč a Burteles Orbeljana vā rdā , zem kura tā tika uzcelta. Tā s pirmajā stā vā atrodas prinč a ģ imenes kaps. Un augš ā ir ā rē jā s stā vas kā pnes, pa kurā m ir grū ti uzkā pt, jo. tas ir ļ oti š aurs, un margu nav, tikai virve gandrī z pie pakā pieniem. Visu kompleksu 17. -18. gadsimtā ieskauj mū ris.
pie ieejas Noravankas Dievmā tes baznī cas kapelā
Par Noravanku klī st skumja leģ enda, kas saistī ta ar meistaru Momiku, kurš pē c zemestrī ces pā rbū vē ja š o klosteri Vajots Dzoras aizā .
Viņ i saka, ka meistars Momiks bija traks par skaistumu, Sjunikas valdnieka prinč a Orbeljana meitu. Arī meitene bija viņ ā iemī lē jusies. Bet tē vs, protams, nevē lē jā s, lai viņ a meita apprecē tos ar arhitektu, miniatū ristu un tē lnieci – nav lī dzi. Viņ š pasauca meistaru pie sevis un teica, ka atdos par viņ u savu meitu, ja trī s gadu laikā uzcels nepieredzē ta skaistuma templi. Momik piekrita. Un nekavē joties ķ ē ros pie darba. Kad celtniecī ba tuvojā s beigā m, meistars uzkā pa kupolā . Viņ a dvē sele priecā jā s par cieš u tikš anos ar mī ļ oto, jo viņ š nepamanī ja, ka viņ am tuvojas cilvē ks. Tas bija prinč a sū tī ts kalps. Viņ am bija pavē le nogalinā t Momiku, un viņ š nogrū da meistaru no kupola. Momiks nomira, turot rokā s pē dē jo akmeni kupolam, kas kļ uva par viņ a kapakmeni. Meistars bija prom, Noravankas skaistums palika.
Dejas pie Noravankas klostera
Tateva klosteris [16]. Klostera nosaukums nozī mē "dod man spā rnus". Visticamā k, ka klosteris savu nosaukumu ieguvis no Sv. Eustathius (Evstateos-Tatevos) - apustuļ a Tadeja mā ceklis, kurš sludinā ja kristietī bu Armē nijā . Klosteris atrodas Vorotanas (Gromovaya) upes krastā . Tā dibinā ta 4. gadsimtā .
Tatev
Š odien tur var nokļ ū t divos veidos: nolaiž oties aizas 500 metru dziļ umā lī dz Velna tiltam un ejot augš up, kā arī ar Tatevas vagoniņ u Wings of Tatev pā ri aizai. Biež ā k tū risti Tatevā nokļ ū st ar troš u vagoniņ u - tas ir ā trā k. Š is vagoniņ š tiek uzskatī ts par garā ko pasaulē - aptuveni 6 km. Dodoties pa to, ir iespē ja sajust tā tehniskā s iespē jas un ietaupī t laiku. Ī sā braucienā (nedaudz vairā k par 10 minū tē m) viņ i runā par to, kas redzams lejā aizā , bet, ak vai, netiek runā ts par paš a vagoniņ a tehniskajiem datiem, kas ir ļ oti interesanti. Par to mums pastā stī ja dež urants kabī nē , jo. mē s stā vē jā m blakus. Dodoties ceļ ā (ar dž ipu), pie Velna tilta redzami minerā lie avoti, nedaudz augstā k - 17. gadsimta Tatevas Ermitā ž a (š odien pamesta), bet virs Tatevas, iespē jams, skaistā kais skats uz klosteris tiek atvē rts.
alas netā lu no Velna tilta
Pirmā baznī ca š ajā teritorijā tika uzcelta 10. gadsimtā . XI gadsimtā . klosteri izlaupa seldž uku turki, kuri iznī cinā ja desmitiem tū kstoš u manuskriptu. Vē lā k Tamerlans gā ja š eit cauri un nodedzinā ja klosteri. XIII gadsimtā . Tateva kļ ū st par Sjunikas bī skapu rezidenci. XIV-XV gadsimtā . klosteris bija universitā te. Š eit dzī voja vairā k nekā.1000 cilvē ku. Tatevas klostera absolventi pā rcē la katoļ u troni no Kilikijas (pie Vidusjū ras) uz Eč miadzinu.
Tateva Ermitā ž a
Kompleksā ietilpst: prinč a celtā Gregora Apgaismotā ja baznī ca (IX gs. ), kņ azu celtā Pē tera un Pā vila katedrā le (X gs. ); Jaunavas vā rtu baznī ca (XI gs. ) virs senkapa; grā matu krā tuve.
Gregora Tatevatsi kaps
Uz Pē tera un Pā vila baznī cas sienā m redzami bareljefi, kuros attē loti ziedotā ji, č ū skas (č ū ska tika uzskatī ta par mā jokļ u aizbildni). Katedrā le tika apgleznota ar freskā m. Apgaismotā ja baznī ca vē lā k tika pā rbū vē ta.
bareljefs ar Tatevas č ū skā m
Ghawzan ("personā ls"), kas uzstā dī ta 10. gadsimtā , ir unikā la. pagalmā (skatiet https://www.turpravda.com/am/blog-245117.html ). Tiek uzskatī ts, ka viņ š brī dinā ja vai nu par zemestrī cē m, vai par kavalē rijas tuvoš anos.
Kompleksu ieskauj 17. gadsimtā . mū ris, kur atrodas saimniecī bas ē kas, starp kurā m mū sdienā s apskatā mas eļ ļ as dzirnavas, skolas drupas, pirtis, abata kambari, zvanu tornis, ē dnī ca, uzceltas Grigorija Tatevatsi (zinā tnieka) kaps.
Tatevas eļ ļ as dzirnavā s
Hayravank klosteris [23]. Klosteris atrodas Sevanas ezera krastā . Kompleksā ietilpst baznī ca (IX gs. ) un vestibils (XII gs. ).
Hayravank klosteris
Ar š o klosteri ir saistī ta leģ enda.
Tas notika Tamerlane iebrukuma laikā . Tamerlans sasniedza klosteri, pa ceļ am sagū stot daudzus manuskriptus, nodedzinā ja daudzus ciematus un sagū stī ja milzī gu skaitu cilvē ku. Un š eit viņ š pē kš ņ i saslima. Viņ š apsolī ja izpildī t jebkuru tā cilvē ka vē lmi, kas viņ u izglā bs no slimī bas. Neviens nevarē ja viņ u izā rstē t, un melanholija pā rņ ē ma iebrucē ju. Tad Hairavankas abats paziņ oja, ka viņ š viņ u izā rstē s, ja Tamerlans izpildī s trī s nosacī jumus: viņ š atdos manuskriptus un grā matas; atbrī vot tik daudz gū stekņ u, cik klosteris var uzņ emt; atstā t armē ņ u zemi. Tamerlane solī ja izpildī t visus nosacī jumus. Abats viņ u izā rstē ja ar ā rstniecī bas augiem, burvestī bā m un lū gš anā m. Kad Tamerlans jutā s labā k, viņ š atdeva grā matas un manuskriptus un atbrī voja gū stekņ us. Ieslodzī tie iegā ja klosterī , bet neizgā ja no tā . Un nā ca arvien vairā k. Š o brī numu abats veica ar Kristus krusta palī dzī bu: cilvē ki, ieejot klosterī , pā rvē rtā s par balož iem un pa klostera logu lidoja kalnos. Tad viņ i atgriezā s savā s mā jā s un pā rvē rtā s par cilvē kiem. Tamerlans bija pā rsteigts, ka klosterī ietilpa vairā ki desmiti tū kstoš u gū stekņ u. Un viņ š nolē ma pamest š ī s vietas, lī dz bū s liecinieks citiem brī numiem.
Beidzies 4. daļ ā
