Otrā daļa. Ievērojams.

01 Marta 2013 • Ceļošanas laiks: no 23 Februāris 2013 ieslēgts 24 Februāris 2013
Reputācija: +6119
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Pirmo daļ u (diskusija pē c viesnī cas) rakstī ju ukraiņ u valodā iespaidā par 2 dienā m Rietumukrainā . Bet tā kā mana dzimtā valoda ir krievu, tad turpinā š u par to.

CEĻ Š sā kā s ar izbraukš anu no Ž itomiras plkst. 9.00. Marš ruts: Ž itomira-Novograda-Voļ inska-Koreca-Rivne-Lutska. Atbraucā m ā tri. Ceļ š no Novogradas uz Rivni ir tikai lielceļ š , salī dzinot ar visā m pā rē jā m valsts maģ istrā lē m. Domā ju, ja pa to uzbrauc "lī ks sū ceknis", viņ i ir ļ oti pā rsteigti par lī dzpilsoņ u neapmierinā tī bu ar Ukravtodiras darbu. Rivnē ceļ š ir sliktā ks, lauza kravas automaš ī nas, bet ne kritisks. Izbraucot no Rivnes paē dā m pusdienas OKKO degvielas uzpildes stacijā A la minute restorā nā . Man, kā vienmē r, ļ oti patika. Viss ir svaigs, ļ oti pieklā jī gas porcijas, lieliska apkalpoš ana. Jā , diezgan dā rgi. Bet ir pā rliecī ba, ka jums nebū s jā ē d pusdienas ar zā lē m))). Uzmanī bu: š ajā degvielas uzpildes stacijā bija tī rā kā sabiedriskā tualete (atvainojos par fizioloģ iskajā m detaļ ā m!


) no visa, ko esmu redzē jis Ukrainā.

Skā riensensors tiek iedarbinā ts ar paceltu roku, un jū su acu priekš ā sē deklis automā tiski griež as ar plastmasas apvalku, proti, jū s varat apsē sties pilnī gi droš i. Nu jautrā s uzlī mes uz stenda sienā m kā "Sneaky Tree" vai "Pacelsim pasaules okeā nu lī meni" (otra - varbū t ne gluž i, bet tā ) priecē sirdi un acis gan procesa laikā , gan pē c tam. . * Smaidot * Reiz es daudz dabū ju no pusdienā m un tualetes.

Daudz interesantā ks par "kur nakš ņ ot" izrā dī jā s STĀ STS "KO-LUTSKĀ -SKATĪ T DIVĀ S DIENĀ S". Izrā dī jā s, ka Luckā ir uz ko paskatī ties, un š ī "ko" tur nemaz nav nemaz tik maz. Tā pat kā visā s pilsē tā s, kas zinā mā mē rā sevi pozicionē kā tū risma pilsē tas, arī Luckā ir informā cijas un tū risma centrs.

Tas atrodas uz Lesya Ukrainka gā jē ju ielas (ja dodaties lejā no Centrā lā universā lveikala - tas bū s pa labi ielas vidū ).

Tur jū s varat iegū t bezmaksas pilsē tas karti ar visiem vē stures pieminekļ iem un ī su to aprakstu. Starp citu, nevienā Sojuzdrukas drukā to izdevumu kioskā nebija iespē jams iegā dā ties pieminekļ u karti. Un man personī gi š ā das lietas ļ oti palī dz. Lai gan parasti pirms brauciena vienmē r aizstā vu (vai "vagoju"? ) internetu, ievā cu informā ciju par pilsē tu, uz kuru dodos, par tā s apskates vietā m un vē sturi, tur - viesnī cu apraksts, tur - ē dinā š anas apraksts, grafiks. un marš ruti sabiedriskā transporta u. c. Drukā ju savu personī go "Michelin" broš ū ras veidā un - uz priekš u!

Š oreiz Luckā man nebija daudz laika. Pirmajā dienā - 2 muzeji, bet otrajā dienā - viens (bet ko! ).

Tā kā ieradā mies sestdienas pē cpusdienā un mans kompanjons devā s savā s darī š anā s, es biju pilnī bā nodevusies sev un nolē mu nesteigties pavadī t laiku ar visu, kas iekrita acī s.


Viena no Luckas centrā lajā m ielā m ir Svobody avē nija, avē nijas galā atrodas Centrā lais universā lveikals (vairā k par to zemā k). Tieš i pretī Centrā lajam universā lveikalam Teā tra laukumā atrodas Sv. Trī svienī bas katedrā le, 1752-1755. Pē c interneta datiem, sā kotnē ji tas bijis katoļ u bernardī nu klosteris. 1877. –1879.  gadā pā rbū vē ta par katedrā li, projektē jusi arka. Giž itskis. Mū sdienā s tā ir Kijevas patriarhā ta Ukrainas pareizticī go baznī cas Volī nas eparhijas katedrā le. Baznī ca celta senā s koka Svē tā Krusta baznī cas vietā (pirmā pieminē š ana datē ta ar 1585. gadu), kuru pē c daž iem avotiem dibinā jis Polijas karalis Stefans Batorijs. Zemi pie baznī cas 1643. gadā iegā dā jā s Zemstvo tiesneš a sieva Agņ eš ka Paš inska, dā vinot tos Bernardī nu ordenim.

1720. gadā Viļ ņ as mē rs Kā rlis Radzivils koka vietā nodibinā ja jaunu mū ra aizsargklosteri pusloka formā , ziedojot klosterim 4.000 zlotu un baznī cai 1.000 zlotu.

1737. gadā sā kā s baznī cas celtniecī ba. 19. gadsimta sā kumā klosterī atradā s Luckas Romas katoļ u bī skapa Kaspera Cetsiš evska rezidence. Klosteris toreiz izskatī jā s tik grezns, ka Luckas vizī tes laikā vairā kas reizes tajā uzturē jā s Krievijas imperators Aleksandrs I. Bernardī nu klosteris tika likvidē ts 1853. gadā . Baznī ca kļ uva par draudzi un darbojā s lī dz 1867. gadam. 1867. gadā tā kļ uva par pareizticī go baznī cu, vispirms militā ro un pē c tam katedrā li. Pē c tam tika atcelti visi baznī cas katoļ u rotā jumi. Pē c klostera slē gš anas tajā vispirms atradā s cietums, pē c tam maģ istrā ts un ģ imnā zija. Katedrā le tika iesvē tī ta pareizticī go rituā lā.1880. gada 4. septembrī.

Laika posmā starp pasaules kariem (kad Lucka bija Polijas sastā vā ) klosterī atradā s publiskā bibliotē ka un Volī nas vojevodistes administrā cija. Pē c Otrā pasaules kara š eit atradā s policijas nodaļ a un NKVD izmeklē š anas nodaļ a.

Vē lā k - 1964. gadā likvidē tā Pedagoģ iskā institū ta vē sturiskā fakultā te un Volinas Garī gais seminā rs. 1992. gadā tas tika nodots nekanoniskajai UOC-KP. Mū sdienā s klosterī atrodas atjaunots seminā rs, Svē tā Bazī lija klosteris, baznī cas veikals, kā arī laicī ga iestā de – bibliotē ka, izdevniecī ba, fotostudija un citas. Vē rtī gā kais mū sdienu interjera piemineklis ir zeltī ts divrindu ozolkoka XVII gadsimta ikonostā ze no Vecrī gas Krusta Paaugstinā š anas (brā ļ u) baznī cas.


Ikonostā zes galvenais elements ir až ū ra karaļ a vā rti, kuros attē lota Pasludinā š ana un č etri evaņ ģ ē listi. Vā rtu abā s pusē s tradicionā li attē lots Jē zus Kristus un Dievmā te, kā arī Jē zus Skolotā ja, Jaunavas Hodegetrijas, Svē tā s Olgas un Svē tā Vladimira, svē to Kirila un Metodija ikonas. Starp vē rtī gā kajā m baznī cas ikonā m ir Krievu svē to katedrā le un 19. gadsimta krusta paaugstinā š ana.

Katedrā les priekš ā , laukuma pusē , atrodas 1904. gada akmens vā rti, un blakus tiem neliela kapsē ta - kā dreizē jo Bernardī nu kapu paliekas. Sv. Trī svienī bas katedrā les zvanu tornī ir 9 zvani. Vecā kā izlieta 1820. gadā . Smagā kais, kas sver 2.5 tonnas, tika izliets Maskavā.1890. gadā . Lielā kais zvans ir datē ts ar 1907. gadu.

Diemž ē l nevienu fotogrā fiju neuzņ ē mu.

Bija ļ oti auksts, un reiz man bija slinkums izvilkt kameru no mugursomas, domā ju, ka atceļ ā nofotografē š u, un tad sastingu, un tas vairs nebija paredzē ts fotogrā fijā m. Manuprā t, templis iekš ā nav tik liels. Diezgan askē tiska dekorā cija (tas ir, visas iepriekš minē tā s skaistules man kaut kā pagā ja garā m). Nevarē ja ņ emt vē rā ī paš as detaļ as, iespē jams, tā pē c, ka kā zas notika templī , un tā nevē lē jā s traucē t tū ristu interesi par svē to sakramentu.

Patika, ka procesa beigā s tē vs ar ciemiņ iem un jaunieš iem izgā ja uz lieveņ a, kur viņ us nofotografē ja kā ds vietē jais fotogrā fs, kurš pielā gojā s aukstajiem vē jiem). Es reiz to neredzē ju mū su pareizticī go baznī cā s.

Pē c tam - lejā Lesja Ukrainka. Gā jē ju iela, manuprā t, nekas ievē rī bas cienī gs. Ielu muzikanti, kafejnī cas, restorā ni, veikali...

Lai gan ir iespē jams, ka kaut kas ir vē rts un izvairī jā s no manas uzmanī bas "satraukts".

Pa ceļ am uz Luckas pili atrodas tā sauktais Š aritokas klosteris, XVII gs. "Balļ u klosteris" ir katedrā les 17 un 19 mā ju nosaukums, un tas neatspoguļ o ē ku seno mē rķ i. Uzcelta senā s katedrā les vietā . Mū sdienā s tā ir Luckas Romas katoļ u diecē zes kū rija un Luckas bī skapa rezidence. Ir arī Maltas palī dzī bas dienests. Ballu klosteris ir valsts nozī mes arhitektū ras piemineklis.


Klostera U veida ē ka sastā v no divā m daļ ā m: kreisā (rietumu) spā rna - sv. Katedrā le, 17 - celta XV-XVI gs. Labais (austrumu) spā rns - st. Katedrā le, 19 - rekonstrukcijas sekas pē c XVIII gadsimta ugunsgrē ka. Sienas ir dekorē tas ar pilastriem (kurš zina, kas tas ir ?! ), logiem ir lentes, palodzes un palodzes. Uz austrumiem pievienota vienstā vu mā ja.

To, ka ziemeļ u pusē pa vidu ir piecstū rains rizalī ts, kas atgā dina torni, es atceļ ā izlasī ju savā "mē rķ ī " (kaut arī vā rdu "risalī ts" nozī mi arī nezinu, bet kā da tā izklausā s! ). Tieš i Luckas apstaigā š anas dienā , kā jau teicu, bija ļ oti stiprs auksts vē jš , un tas kaut kā neveicinā ja rū pī gu arhitektū ras detaļ u pā rdomā š anu. Nu nekas, varbū t pavasarī un vasarā laiks paveiksies. Tas, ka š urp nā kš u vē lreiz, ir skaidrs.

Tieš i otrā di – ļ oti skaista un majestā tiska Svē to apustuļ u Pē tera un Pā vila katedrā le, 1639, arh. Dž akomo Briano.

No interneta uzzinā ju, ka baznī ca sā kotnē ji celta kā jezuī tu baznī ca pie klostera. Pē c katedrā les baznī cas ugunsgrē ka 1781. gadā š eit tika pā rcelts katoļ u bī skapa krē sls. Mū sdienā s tā ir paš reizē jā Luckas diecē zes Romas katoļ u katedrā le. Tā celta 1616. -1639. gadā kā baznī ca jezuī tu klosterī.

1773. gadā saistī bā ar jezuī tu ordeņ a likvidā ciju baznī ca un valde tika nodota tautas izglī tī bas komisijai, un pē c katedrā les ugunsgrē ka 1781. gadā pē c bī skapa Lucka lū guma uz š ejieni pā rcē la katoļ u bī skapa krē slu. (katedrā les statusu saņ ē ma tikai 1787. gadā ). Š obrī d notiek remonta un celtniecī bas darbi, kuru rezultā tā fasā de un interjers iegū st jaunus stilistiskus vaibstus. Interjers ir bagā tī gi dekorē ts ar skulptū rā m, skulptū rā m, pilastriem, kā arī Kunica, Villani un Prchtel gleznā m. Zem baznī cas atrodas pagrabi, kas izvietoti vairā kos lī meņ os.

1948. gadā katedrā le tika slē gta un tika izmantota kā noliktava, no 1970. lī dz 1991. gadam tajā atradā s Ateisma muzejs (Voļ inas novadpē tniecī bas muzeja filiā le). 90. gadu sā kumā katedrā le tika atgriezta katoļ u baznī cai, 1991. gadā tā tika iesvē tī ta no jauna. 1539.  gada zvanu tornis piederē ja nodeguš ajai Trī svienī bas katedrā lei.


Nu beidzot visi zina Luckas pili, XIII-XIV gs. aizsardzī bas struktū ra, pilsē tas simbols. 2011. gadā pē c akcijas "Septiņ i Ukrainas brī numi" rezultā tiem Lucka (vai citā di) Augš pils ieņ ē ma pirmo vietu.

Ieejas biļ ete maksā.10 grivnas. (Neatkarī gai), 30 UAH. (Grupu) ekskursijā m. Atvē rts no 9:00 lī dz 17:00. Biļ eš u cenā ir iekļ auta pils apskate patstā vī gi, var uzkā pt pa visā m koka kā pnē m un griestiem, sā kot no spraugā m, lai apbrī notu pilsē tas panorā mu. Biļ ete dod tiesī bas apmeklē t arī zvanu muzeju, grā matu muzeju, cietumu un, ceturtkā rt, tā man izlidoja no galvas. Zvanu muzejs nav ī paš i interesants.

Jau 11. gadsimtā pilskalnā tika uzcelts koka nocietinā jums - pirmā pils, kas pastā vē ja divus gadsimtus un vē lā k tika aizstā ta ar spē cī gā ku akmens. Luckas pils tika uzcelta vairā k nekā č etrdesmit gadus. Vispirms tika uzcelti torņ i: Vyizna, Styrova (virs Styr upes), Vladycha, pē c tam tika pabeigtas sienas.

Aizsargmū ru perimetrs ar torņ iem stū ros devā s uz kalna malu. Rietumu pusē bija ieeja pilī , kas gā ja caur paceļ amo tiltu un vā rtu torni. Sā kotnē ji trī sstā vu torņ a augstums 16. gadsimtā tika palielinā ts par vē l diviem stā viem, un 17. gadsimta sā kumā tā virsotni klā ja bē niņ i. Ieejas torņ a galvenajā fasā dē - virs modernā s atveres platā m un š aurā m sienu arkā m: tā ir senlaicī ga ieeja un ieeja (vā rti) pilī , kas bija aprī kotas ar paceļ amiem tiltiem.

Dienvidaustrumu stū ra tornis, kvadrā tveida plā nā , atrodas virs Styr upes (Ukr.

Styr), un tā pē c to sauca par Styrovu, sā kotnē ji bija arī trī s lī meņ i.

16. gadsimtā tam tika pievienots vē l viens lī menis, un 17. gadsimta sā kumā to vainagoja bē niņ i. Par vienu lī meni tika palielinā ts arī Bī skapa torņ a augstums, kas atrodas cietokš ņ a ziemeļ u stū rī.

15. gadsimtā pils aizsargmū ri tika modernizē ti un pielā goti š aujamieroč u lietoš anai. Daž ā s vietā s sienu augstums tika palielinā ts un atveres tika aizmū rē tas. Tā s tika aizstā tas ar divā m vai trim cilpu rindā m, kurā m varē ja piekļ ū t caur koka segtā m galerijā m. Viss pils komplekss celts no ķ ieģ eļ iem.


Lī dz mū sdienā m nav saglabā jusies prinč a mā ja, kas reiz piekļ ā vā s mū ru dienvidu daļ ai. Tā s vietā.1789. gadā , kad pils zaudē ja savu aizsardzī bas nozī mi Polijas sadalī š anas laikā (1772.1793. , 1795. ), tika uzcelta tā sauktā "diž ciltī go (diž ciltī go) mā ju" mā ja. Tā bija vienstā va ē ka, kas klā ta ar slī pu jumtu ar ielocē m.

Tika nopostī ta arī Sv. Ivans.

XIX gadsimta sā kumā pils ziemeļ u daļ ā tika uzcelta bī skapa pils klasicisma stilā.

Pieņ emot pietiekamu svaru, aplū kojot daž ā dā s atš ķ irī bas, nonā cu pie secinā juma, ka no GARĪ GĀ M VĒ RTĪ BĀ M ir raiti jā pā riet UZ MATERIĀ LAJĀ M. Un mans tā lā kais ceļ š bija Centrā lajā universā lveikalā . Man š ķ iet, ka nekur nevar tik ā tri iekļ ū t pilsē tas kultū rā kā lielā kajā tirdzniecī bas centrā . Pieņ emu, ka Luckā joprojā m ir tirgi, un tie š ajā ziņ ā ir vē l nozī mī gā ki. Bet sals man neatstā ja nekā du izvē li. Tā tad š eit tas ir. Luckas centrā lais universā lveikals ir ievē rojams ar daudzā m lietā m. Papildus tam, ka bija iespē ja sasildī ties banā li, tajā atrodas pirmais ā trā s ē dinā š anas veselī gais ē diens Ukrainā - ā trā s ē dinā š anas restorā ns "Pemplings HERE". Es arī uzzinā ju par viņ u tieš saistē . Viņ i raksta, ka visi pelmeņ i ir veidoti ar rokā m, jū s varat tos ņ emt lī dzi. Nemeloš u, neē du. Bet es redzē ju, cik cilvē ku tur ir!

Tā tad, tieš ā m, vieta ir laba.

Man arī ļ oti patika Luckas iedzī votā ji (nezinu, kā pareizi, Luckas iedzī votā ji, laikam? ). Visi ļ oti draudzī gi, neviens nesteidzas, 2 dienas uz ielas nedzirdē ja ne vā rda, arī no jaunieš iem. Kad jū s dodaties uz veikalu - un tas nav svarī gi, tas ir kaut kas nož ē lojams vai tikai neliels veikals ar lē tā m precē m - noteikti pasveiciniet jū s, pajautā jiet, ko viņ i var palī dzē t, bet nestā vē s pā ri dvē selei. Ja tevi kaut kas interesē , tev piedā vā s: “Nu, nomē ries! ”(Š o frā zi esmu dzirdē jis vairā kas reizes, laikam tā ds lokā ls izteiciens). Un izmē rī t var visu veikalu – neviens nicī gi nesavelk lū pas, ja aizej neko nenopirkusi. Nopirku mammai dā vanu, tikai suvenī ru, keramikas burciņ u.

Nodaļ as meitenes, uzzinot, ka tas ir MĀ TEI, piedā vā ja to kā rtī gi iepakot, sasē ja ar zī da bantī ti un paskaidroja: “Tas maksā s tikai grivnu, bet tas ir mammai, viņ a bū s laimī ga! ”.


Mani paš i iepriecinā ja š ie vā rdi. Centrā lajā universā lveikalā izš ū š anas nodaļ ā biju š okē ta. Protams, iepriekš veikalos esmu redzē jis š ā das nodaļ as. Bet pirmo reizi mū ž ā redzē ju pilnu namu š ā dā nodaļ ā . Visu laiku kā ds kaut ko pirka, pielaikoja utt. Liels klā sts, protams, rū pnī cas izš uvumi, bet ļ oti labas lietas. Ir izš ū ti krekli (UAH 550.00) un sievas. un vī rs. Ir palagi (ī sti nacionā lie svā rki). Ir bē rnu lietas. Ir adī ti sarafā ni ar etniskiem motī viem. Pā rdevē ja, arī ģ ē rbusies tautiskā stilā , man paskaidroja, ka viņ iem ļ oti populā ri ir vilkt izš ū tus kreklus, piemē ram, uz kā zā m. Labi, vai ne?

KULTŪ RAS Š OKS mani panā ca nā kamajā rī tā.

Nedaudz nomā kta no iespaida par viesnī cu biznesu Luckā (tas laikam bija vienī gais negatī vais 2 dienu laikā , un arī tad - nevis negatī vs, bet gan negatī vs), devos uz Volī nijas ikonas muzeju ar unikā lu ikonu kolekciju no plkst. visā Volynā . Un tas bija kaut kas!

Muzejs atrodas uz ielas aiz Volī nas universitā tes galvenā s ē kas, jaunā modernā ē kā . Padomā jiet - 3 stā vi, vairā kas zā les un katrā - ikonas gandrī z lī dz skaistuma cilvē ka augumam ir vienkā rš i neticami. Ieejas biļ ete maksā.15 UAH. Brī vdienā s: treš dienā s un sestdienā s. Iespaidī gā kais bija gida stā stī jums par (atkal berž ot no tī kla) "muzeja nenovē rtē jamo pē rli - Holmas brī numaino Dievmā tes ikonu, unikā lu XI-XII gadsimta Bizantijas mā kslas pieminekli, vienu no cienī jamā kajiem kristieš iem. svē tnī cas. Ikonai iekā rtota atseviš ķ a zā le, kurā radī ti visi apstā kļ i svē tnī cas piekļ ū š anai un pielū gš anai.

Volī nijas ikonas muzejs ir Volī nas Novadpē tniecī bas muzeja filiā le. Atvē rts Luckā.1993. gada augustā . Muzejs pā rstā v oriģ inā lu reģ ionā lo Volī nas ikonu glezniecī bas skolu. Muzejā ir vairā k nekā.1 kolekcija.

5000 sakrā lā s mā kslas pieminekļ u, tostarp vairā k nekā.600 XVI-XIX gadsimta ikonu, metā la priekš metu (ikonu algas, baznī cas piederumi, ikonas), dekoratī vi kokgriezumi (karaļ a vā rti, ikonu kioski) un skulptū ras. Atseviš ķ u grupu veido XVIII beigu un XX gadsimta sā kuma ikonas, kas konfiscē tas Volī nas muitā , mē ģ inot ievest kontrabandu uz ā rzemē m.

Starp Volī nas ikonogrā fijas š edevriem ir XVI gadsimta ikonas "Glā bē js godī bā ", 1630. gada "Jurijs Zmieborets ar dzī vī bu", XVII gadsimta pirmā s puses "Visvarenais Pestī tā js", Iova Kondzeļ evič a darbi "Visvarenais glā bē js" XVII gadsimts, "Pravieš i", "Sv. Dž ordž s". XVIII gadsimta sā kums.


Muzejā eksponē ti XVII-XVIII gs. Volī nijas dekoratī vo kokgriezumu un skulptū ru oriģ inā lie paraugi: karaļ a vā rti, krucifiksi, eņ ģ eļ u un svē to figū riņ as.

Tas viss rada maģ isku iespaidu. Esmu pā rliecinā ts, ka, atbraucot uz Lucku vē lreiz, noteikti izskatī š os kā š is muzejs.

No tā , ko neesam redzē juš i, bet noteikti apskatiet taku. laiks:

Aizlū gš anas baznī ca, viena no vecā kajā m baznī cā m, celta XIII-XV gs. Princis Vī tauts (Vitolds). Baznī ca tika rekonstruē ta 1873. -76. gadā , lī dz 1962. gadam baznī cā bija sena Volī nas Dievmā tes ikona.

2. Dominikā ņ u klosteris, 1390. gads

3. Krusta Paaugstinā š anas baznī ca, 1619. g

4. Svē to apustuļ u Pē tera un Pā vila katedrā le, 1639.  gads - es vē lē tos apmeklē t iekš ā , jo tā ir funkcionē još a Romas katoļ u baznī ca

5. Brigidu klosteris, 1624. Celts XVI gs. pilī . 1846. gadā klosteris tika slē gts, un tā telpas tika pā rvē rstas par cietumu, un tur darbojā s mū zikas skola.

Mū sdienā s tas ir Kijevas patriarhā ta Ukrainas pareizticī go baznī cas vī rieš u pareizticī go klosteris.

6. Sinagoga, XIV-XV gs. Valsts nozī mes arhitektū ras piemineklis.

7. Guļ evič a nams, XVI gs. , unikā ls dzī vojamā s arhitektū ras piemē rs

8. Luterā ņ u baznī ca, beg. XX gadsimts , celta neogotikas stilā uz karmelī tu klostera pamatiem

9. Arhitekta Golovana mā ja = Lutsk "house with chimeras".

Š ī ir Volī nas galvaspilsē ta ar ī su sarkastisku smaidu. Paldies visiem, kas izlasī ja š o opusu lī dz galam.

Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
komentāri (10) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums