Septiņas dienas maldīgā kazaka dzīvē vai leģenda par ceļojumu aģentu grūto likteni - 1
Reiz, augusta vidū , pastā atnā ca paziņ ojums, ka tē mā “informā cijas tū res ekspertiem” ir parā dī jies jauns ziņ ojums. Admins piedā vā ja bezmaksas informatī vo tū ri pa Slovā kijas un Polijas slē poš anas kū rortiem. Vilinoš i, protams! Tikai tagad, tikko pirms daž ā m dienā m atgriezos no neveiksmī ga Krimas ceļ ojuma un atkal ī sti negribē jā s kaut kur braukt, un norā dī tajā laika periodā bija ieplā nots daudz atbildī gu darbu. Hemoroī di ar Š engenu, atkal. Vispā r sā kumā (desmit minū tes) aizdzinu domas par iespē jamo braucienu. Tad sā ku lasī t forumu tā lā k. Izrā dī jā s, ka viņ i mani jau apprecē ja bez manis - paņ em provokatori Veco sievu Izergilu un ierosina manu kandidatū ru, un paņ em Siguru un Mannesu un atbalsti. Kur doties? Cik daudz no tā s dzī ves? Neizkā pjot no kases, paprasī ju priekš niecei atļ auju turpmā kajam atvaļ inā jumam, izdomā ju, ka pē c pusotra mē neš a man jau bū s laiks nokavē t ceļ oš anu, un darbs nav nekā ds vilks, mež ā nebē gš u, un , pā rvilkusi krustu, nosū tī ja ziņ u par savu piekriš anu. Administrators apstiprinā ja manu kandidatū ru, un mē s ejam prom.
Pateicoties "vienkā rš otajam" vī zu rež ī mam, man nā cā s nodibinā t intī mas attiecī bas ar "Privatbank", kā arī doties uz Kijevu, lai nodotu "pirkstus". Kad stacijā nopirku biļ etes, kasiere, biļ eti izdrukā jusi, sā ka lasī t (pā rbaudī t, patī k) - izbraukš ana seš i, vagons seš i, sē deklis seš i. Viņ a nervozi iesmē jā s. Es to uzreiz nesapratu, un tad bija par vē lu. Hm! Trī s seš inieki! Kaut kā neder! Par savā m š aubā m rakstī ju Vecajai kundzei. Un viņ a mani mierinā ja, ka piektdien, trī spadsmitajā , gadī jā s doties trī spadsmitajā vietā trī spadsmitajā vagonā , un viss bija kā rtī bā . Ne vī ģ e ir nejauš ī ba! Labi, laikam redzē sim.
Es atstā ju temperatū ru zem č etrdesmit, un Kijevā , saskaņ ā ar prognozi, tā jau ir pilna. ups. Ko valkā t? Nolē mu iet š ortos un T-kreklā un paņ emt lī dzi dž insus un kreklu. Mugursoma ir diezgan smaga. Man nebija laika nekur ē st, tā pē c saņ ē mu pā rtiku, ū deni, kā arī tableti un drē bes. Mā jā s aizrijā s lī dz pē dē jam. Aizgā ju lī dz autobusa pieturai, bet tur nav vajadzī gs mikroautobuss, lai gan parasti kursē ik pē c 5-10 minū tē m. Es esmu traks, es jau gribē ju braukt ar taksi. Bet krupis mani laikus savaldī ja, un es piespiedu sevi gaidī t mikroautobusu. Ieradā s pat 10-15 minū tes agrā k. Pie manas maš ī nas pasaž ierus sagaidī ja divi jauni puiš i, pē c izskata identiski - divi dū š ī gi vī ri ar vē deru, it kā izietu ī paš u kastingu. Tā dus ceļ vež us vē l nebiju redzē jis. Tā s parasti bija pusmū ž a sievietes.
Vilcienā bija ļ oti silti. Aizmirsu pateikt - vilciens Kijevā ierodas pē c saraksta 13.12. Plkst. 14.00 tiku ierakstī ts vī zu centrā , un 16.26 man ir atgrieš anā s vilciens. Teorē tiski man bija kur nakš ņ ot, bet negribē ju daudz izlaist darbu, tā pē c vajadzē ja bū t laicī gi. Nakts vidū vilciens, atkal spē cī gi raustī damies, apstā jā s. Ar vā rdiem “Tā tad, vilciens tika apturē ts! Kā ds man paskrē ja garā m un sā ka dauzī t pa konduktoru durvī m. Dievs, man liekas, ka krā ns tika noplē sts? Tikai ar to nepietika! Viņ i tur sā ka kaut ko kliegt un pieprasī t vilciena vadī tā ju. Es nesapratu konflikta jē gu. Varbū t viņ i kā dam nepasniedza tē ju gultā ? Ar savu miegainī bu vē lā k dzirdē ju, ka vilciens kavē jas, tā pē c neviens nedrī kst izkā pt stacijā , stā vvieta bū s ī sa. Viss iekš ā bija auksts un krita. Tomē r horizontā lā stā voklī nebija dziļ i nolaisties. Nu, es domā ju, ka visi ir ieraduš ies! Nav laika!
No rī ta kā da sieviete, kas apsē dā s Aleksandrijā , jautā ja, cik ilgi vilciens kavē jas? Viņ a teica, ka tyutelkā nā ca tyutelka. Dievs svē tī ! Jā teic, ka starp pieturā m klajā laukā vilciens steidzā s kā traks, sasvē ries un raustī damies ar visu ķ ermeni, kā arī izdvesot niknas skaņ as. Š ad un tad nā cā s aizcirst logu, kas atvē rā s katrā asā pagriezienā . Dī vainā kā rtā no augš ē jiem plauktiem neviens nesekoja. Pirms labi zinā majiem notikumiem mū su vilciens no rī ta ieradā s galvaspilsē tā , un visu varē ja lieliski paveikt. Un tagad viņ am kā nabaga radiniekam pietrū kst viss un visi, arī manevrē š anas dī zeļ lokomotī ves, un viņ a marš ruts tagad ir nedaudz atš ķ irī gs. Tomē r to joprojā m sauc par "nakts ā tro palī dzī bu". Bet, ja vē l var paciesties ar naksnī go (lai gan tam vairā k derē tu nosaukums “ikdienas”), tad vā rds “ā trā palī dzī ba” izklausā s tikai ņ irgā š anā s.
Kopumā vilciens, pā rsteidzoš i, nekavē jā s, lai gan tam bija visi priekš noteikumi. Kijeva satikā s ar drū mā m debesī m, kas klā tas ar zemiem pelē kiem mā koņ iem, ar retiem zilas krā sas uzmetumiem un spē cī gu vē ju. Uzvilku dž insus un saburzī tu kreklu un izkraujos. Es parasti braucu caur Kijevu, nevis viens, es devos tikai uz metro uz Hreshchatyk, un tad man bija jā pā rsē ž as (ak, š ausmas! ). Principā ir ok, bet ļ oti ierobež ota laika apstā kļ os ar briļ ļ u acī m sā kumā nevarē ju atcerē ties, kur š is metro vispā r atrodas, bet, paldies Dievam, neatbraucu uz Zanzibā ru un atradu ā rā no cilvē kiem.
Kad es iegā ju, es atklā ju milzī gu rindu pē c ž etoniem, lai gan tā kustē jā s diezgan ā tri. Zaudē tas 5-7 minū tes. Tad, kad pā rbraucu, es, protams, devos nepareizā virzienā , bet atkal jau laikus pajautā ju, vai eju pareizo ceļ u? Protams, nē ! Mani draugi man apliecinā ja, ka bū tī bā nav iespē jams pazust metro! Jā , es varu, man ir topogrā fisks kretinisms! Pirms aizbraukš anas no stacijas Kontraktova Ploshcha man atsū tī ja karti ar vietu, kur man vajadzē tu doties. Es nez kā pē c iedomā jos, ka, izkā pjot no metro, ieraudzī š u platu daudzjoslu š oseju (kaut kā du š ahtu), caur kuru vajadzē s kaut kā š ķ ē rsot, un tad nokļ ū š u Konstantinovska ielā . perpendikulā ri tai, un, pabraucis garā m diviem kvartā liem, es atradī š u vī zu centru. Es neņ ē mu vē rā , ka š ī vieta ir praktiski pilsē tas centrs, nedaudz mazā k centrā ls nekā Khreshchatyk, nevis kaut kā das nomales, kuras es garī gi sev uzzī mē ju. Iznā kot no metro atradu ielā pu ar visā diem letiņ iem-š markiem un stā voš iem mikroautobusiem, un kur š ī pati Konstantinovskaja - FIG zina. Man bija jā jautā vē lreiz. Ī sā k sakot, es tomē r paspē ju pat pirms divā m stundā m. Gida Maikla vadī tā grupa jau bija nokomplektē ta.
Kā jū s atceraties, kad es piekritu doties š ajā informatī vajā tū rē , man nebija laika rū pī gi domā t. Un tad, kā iedomā jos, ka bū š u viens, nelaimī gs provinciā lis, starp glaunajiem Kijevas ceļ ojumu aģ entiem, un jau sā ku nož ē lot izdarī to. Bet, pā rsteidzoš i, meitenes izrā dī jā s visparastā kā s, cik es redzē ju. Es lū dzu, lai mani ielaiž vispirms, jo kavē ju vilcienu. Tad radā s jautā jums, no kurienes es esmu? ES teicu. Un viņ i prasī ja uzrā dī t biļ eti. Un es saku, ka man tā nav, un man tas vē l ir jā iegā dā jas. (nepirku, jo var gadī ties, ka tomē r nā ksies nakš ņ ot). Jā , mē s jokojam, saka. Ī sā k sakot, es biju pirmais, kas savu dokumentu paketi iesniedza pie loga. Meitene divas reizes to pā rlapoja un novietoja kursoru virs reģ istrā cijas zī moga.
- KURĀ apgabalā?? ? ?
- Doņ ecka!
Klusa aina. Es piebilstu - Mariupol.
- Ak, Mariupol!
Acī mredzams atvieglojums. Tad viņ a vē lreiz š ķ irstī ja lapas un sā ka kaut ko skaitī t uz pirkstiem. Dievs, kā tu domā ? Mana niecī gā alga? Kaut kur aizgā jis. Atgriež oties viņ a saka, ka mums Slovā kijā un Polijā ir vienā ds dienu skaits, tā pē c viņ ai ir pienā kums piezvanī t konsulam, un viņ š izlems, vai pieņ emt dokumentus. Viņ i sā ka gaidī t konsula lē mumu. Kad laiks sā ka tuvoties trijiem, es, jau uz nerviem, paliku vē l nervozā ks. Es prasu meitenei logā , kā pē c viņ am ir nepiecieš ams tik ilgs laiks, lai pieņ emtu lē mumu? Un viņ a saka:
- Un kā ar tevi, vilciens?
- Nu jā !
- Pagaidā m atdosim pirkstus, ja kas, vē lā k izņ emš u no datu bā zes.
Tā tad, esmu izdarī jis visu, kas man jā dara, bet konsuls joprojā m nezvana. Pulksten trijos jautā ju meitenei, vai kā ds varē tu izdarī t pā rē jo manā vietā .
- Principā jā !
Es nodevu savu dokumentu paketi mū su gidam un gribē ju pavicinā t pildspalvu, bet tad beidzot piezvanī ja konsuls un teica, ka pē c viņ a aprē ķ iniem mums Polijā ir vairā k dienu, tā pē c dodieties uz dā rziņ u (es nozī mē pieteikties Polijas vī zai). Tauta sā ka dusmoties, kaut ko izdomā t, mainī t ekskursijas programmu. Mihails teica, ka tagad kaut kur piezvanī s. Man vairs bija vienalga, atstā ju viņ us risinā t problē mas, aizmetu dokumentus Miš am un devos ceļ ā . Sasniedzis vietu, kur es it kā atstā ju metro staciju Kontraktova Ploshcha, es kā bite sā ku riņ ķ ot, meklē jot ieeju pie pierā dī jumiem. Es izgā ju ā rā , bet neredzu, kur iet, par savu dzī vī bu. Atkal sā ka mocī t cilvē kus. Tas izdevā s ar otro mē ģ inā jumu. Neskatoties uz to, ka bija pirmdiena, un darba diena vē l nebija pilnī bā beigusies, maš ī nā s nebija, kur ā bolam iekrist. Ak, Mama Mia un pā vests! Kas š eit notiek pī ķ a stundā s?
Es ierados stacijā piecpadsmit minū tē s lī dz č etriem. Uz visā m kasē m. Pē c desmit minū š u stā vē š anas konstatē ju, ka mana kase ir slē gta č etros uz tehnisko pā rtraukumu! Sasodī ts! ! ! Bet man tomē r izdevā s nopirkt biļ eti tikai minū ti pirms slē gš anas.
Jau no vilciena es piezvanī ju Mihailam, lai uzzinā tu, kā viss notiek. Viņ š sacī ja, ka arī pā rē jie atlaiduš i pirkstus un nokrituš i, un rī t pieteiksies, ja jautā jums tiks atrisinā ts pozitī vi. Viņ š solī ja rī t pā rzvanī t. Pamostoties naktī , es atklā ju, ka mē s stā vam klajā laukā . ES aizmigu. Gandrī z kā Mihalkovs (kurš ir Sergejs) - es atkal nedaudz gulē ju un atkal paskatī jos ā rā pa logu. Mē s atkal stā vam! Un tā visu nakti. Bet es ī paš i nesteidzos, tā pē c nebiju nervozs. Rezultā tā vilciens kavē jā s stundu! Ja viņ š tik vē lu tajā virzienā , man bū tu pieticis kondraš kas. Bet es atgriezos mā jā s atkal vasarā ! Bija tik saulains un priecī gs, ka š ī s nepatikš anas nekā di neietekmē ja manu lielisko garastā vokli. ES to izdarī ju! Pirmais lī menis pabeigts! Pā rē jais ir kaut kā mazsvarī gs. Man jau pat bija vienalga, vai dokumentus pieņ ems un vai iedos vī zu. Protams, bija ž ē l jau iztē rē to aptuveni 1700 UAH. par vī zu un ceļ ojumu, un katram gadī jumam es garī gi atvadī jos no viņ iem un atlaidos ar Dievu.
Pagā jusi nedē ļ a, gaidot zvanu no konsulā ta. Programma kaut kā tika mainī ta (tī ri konsulam), vajadzē ja uzzinā t viesnī cu nosaukumus, kurā s dzī vosim. Bet neviens nezvanī ja, paldies Dievam.
Un brī numi notiek! Akhalai mahalai Vecā sieviete Izergil, palī dzi! Viņ i man iedeva vī zu. Taisnī ba vienreizē ja, nu, un lai Dievs viņ u svē tī , ar karikatū ru. Lai nu kā , neko forš ā ku par Bukovelu š osezon neizvilksim : (((
Tas ir teiciens, nevis pasaka. Stā sts ir priekš ā !
Ne ļ oti drī z. Ierodoties no infotū res, darbā tika konstatē ts pilnī gs aizsprostojums, lauks nebija uzarts, zirgs neripoja, un viņ a (darbs) mež ā neaizbē ga. : (((((
