Monako - pasakaina Vidusjūras Firstiste
“. . . paš as dabas salocī ts
cietoksnis, laimī gā kā s cilts dzimtene,
š ī pasaule ir ī paš a, š is brī niš ķ ī gais dimants sudrabā
okeā na mala… š ī dā rgā zeme…”
(V. Š ekspī rs)
Par valsti, tā s vē sturi un cilvē kiem
Monako Firstiste ir maza suverē na valsts, kas atrodas starp kalniem un jū ru un kurā dzī vo 34 tū kstoš i cilvē ku, no kuriem tikai 4500 ir Monako pilsonī ba. Valsts platī ba ir tikai 1.95 kv. km, tā tad Firstiste ir pasaules lī deros pē c iedzī votā ju blī vuma 1.920 personas/kv. km. km. Tā robež ojas ar Francijas Alpu-Maritimes departamentu, tā pē c puse no tā s iedzī votā jiem ir franč i, pā rē jos galvenokā rt veido monegaski un itā ļ i. Monako oficiā lā valoda ir franč u valoda, runā tā valoda ir Monako dialekts (franč u provansieš u dialekta un itā ļ u valodas Ligū rijas dialekta sajaukums). Monako ietilpst apvienotie pilsē tas rajoni Monako (vecpilsē ta), Monte Carlo, La Condamine (biznesa centrs un osta) un Fontvieille (industriā lais rajons). Greznajos dzī vokļ os ar skatu uz Vidusjū ru dzī vo miljonā ri, kurus piesaista Monako maigais klimats un zemie nodokļ i.
Valsts nosaukums cē lies no vienas no Ligū rijas ciltī m, kas kā dreiz apdzī voja š ī s vietas. Senos laikos vietē jo ostu, kas pazī stama kā "Hē rakla osta" un daudzā s Vidusjū ras leģ endā s, sauca par "Portus Herculis Monoesi". 12. gadsimtā Dž enova nodroš inā ja no Svē tā s Romas imperatora un Vā cijas karaļ a Henrija VI ī paš umtiesī bas uz Monako ostu un klinti, un 1215. gadā tika uzcelts cietoksnis, kurā paš laik atrodas prinč a pils.
1295. gadā Grimaldi, diž ciltī ga Dž enovas ģ imene, kas atbalstī ja Gvelfu partiju, pē c Ghibelline partijas nā kš anas pie varas, tika izraidī ts no savas dzimtā s pilsē tas un apmetā s uz dzī vi Provansā , bet 1297. gadā Franč esko Grimaldi, saukts par "Malī ciju" ("Mā nī gā "). , pā rģ ē rbies mū kā , aukstā janvā ra vakarā pieklauvē ja pie cietokš ņ a vā rtiem. Viņ u iedvesmoja, un Franč esko ar saviem domubiedriem ielauzā s pilī un pā rņ ē ma to savā ī paš umā . Tomē r Grimaldi valdī š ana ilga tikai č etrus gadus, un 1301. gadā viņ i atkal bija spiesti atdot cietoksni Dž enovas Republikai. Pē c tam Monako vairā kkā rt atguva neatkarī bu, pē c tam nonā ca Spā nijas vai Francijas protektorā tā . 1911. gadā princis Alberts I pieņ ē ma pirmo Firstistes konstitū ciju, un princis Reinjē III, kurš tronī kā pa 1949. gada 9. maijā , pā rvē rta savu valsti par modernu valsti ar augstu dzī ves lī meni (IKP uz vienu iedzī votā ju 25 tū kstoš i USD) un viens no populā rā kajiem starptautiskā tū risma centriem.
Prinč a pils un vecpilsē ta
Iepazī š anos ar Monako Firstisti sā kam ar lielu kā pienu, kas ved uz Klinti. Kā pjot pa š o ceļ u, apbrī nojam senā cietokš ņ a bastionus, ī paš i Oriona torni. Agrā k cietokš ņ a aizsardzī bas funkcijas pildī ja 18 lielgabali.
Izejot cauri vē sturiskajiem vā rtiem, ieejam laukumā iepretim pilij, kura aizsardzī ba š obrī d uzticē ta karabinieru goda sardzei. Sā kotnē jā Monako vē stures posmā š ī gvarde tika veidota no Nacionā lā s milicijas rindā m, bet no 1870. gada jū nija - no bijuš ajiem Vatikā na Š veices gvardiem, tā pē c tos sauc par "papistiem". Tradicionā lā karabinieru maiņ a (kuru baltā s formas vasarā rotā sarkans un ziemā melni galoni) notiek katru dienu pulksten 11:00.50 min. Aizsargu pū tē ju orķ estra pavadī bā .
Pa ceļ am no Prinč a pils ieejam vecpilsē tā , pa kuras klusajā m ieliņ ā m atrodas daudzi mā jī gi restorā ni, kuros var nobaudī t raksturī gus Monako ē dienus, piemē ram, "barbahuan" vai kroketes. Visur ir daudz suvenī ru veikalu.
Pieejam pie Katedrā les, kas tika atklā ta 1884. gadā , un apmeklē jam to. Abā s galvenā altā ra pusē s atrodas Monako prinč u kapela un Svē tā Sakramenta kapela. Monako valdoš o prinč u, kā arī princeses Greisas pelni atdusas ejā aiz altā ra.
Sanmartina dā rzs un okeanogrā fijas muzejs
Tad iegriež amies gleznainā dā rzā , kas pilns ar eksotiskiem augiem, maziem dī ķ iem ar peldoš ā m zelta zivtiņ ā m.
Gar ceļ u atrodas daudzas statujas.
Gleznainā Sanmartina dā rza taka mū s ved uz Okeanogrā fijas muzeju, uz kuru mums ceļ u rā dī ja izcilais "ceļ vedis" - jū ras krastā slejas prinč a Alberta I statuja. Un pats muzejs ietriecā s klintī virs paš as jū ras.
Vairā k par Okeanogrā fijas muzeju. Bū dams ievē rojams okeanogrā fs, princis Alberts I nodibinā ja š o muzeju 1899. gadā . Muzeju ilgus gadus vadī ja pasaulslavenais ceļ otā js un okeā nu pē tnieks Ž aks Ī vs Kusto, kurš turpinā ja tā veidotā ja pē tniecisko darbu un vienlaikus ar š ī darba rezultā tiem dalī jā s ar lielu skaitu cilvē ku. Nav brī nums, ka pie muzeja ieejas stā v slavenais batiskafs Kusto.
Muzeja apmeklē jums ietver "Akvā rija" apmeklē jumu, kur vairā k nekā.70 zā lē s ir apskatā ma visu planē tas jū ru fauna. Centrā lajā zā lē ir apskatā ma pastā vī gā ekspozī cija par prinč a Alberta I ekspedī cijā m, bet Fiziskā s okeanogrā fijas zā lē - planē tas ekosistē mā m veltī ta ekspozī cija.
Montekarlo un kazino
Izejam no Vecpilsē tas un dodamies lejā . Paejam garā m akvaparkam, pa ceļ am atsvaidzinā mies priekš ā vienam no ceļ a malā s uzstā dī tajiem ū dens automā tiem.
Iepazī š anos ar Firstisti turpinā m pa slaveno trasi, kur jau kopš.1929. gada tiek rī kotas Monako Grand Prix auto sacī kstes, kas atgā dina sava veida slavenā sacī kš u braucē ja skulptū ru.
Tuvojamies Montekarlo ar pasaulslaveno kazino. Tie, kas vē lē jā s izmē ģ inā t veiksmi, tajā iekļ uva, lai spē lē tu spē ļ u automā tus, daž iem paveicā s - laimē ja tomē r maz.
Interesanta ir š ī Firstistes "zelta laukuma" raš anā s vē sture. Franss Blā ns, izcils uzņ ē mē js, 1863. gadā koncesijas nosacī jumus pieņ ē ma 1856. gadā dibinā tajai kompā nijai "Monako jū ras peldvietu kopsabiedrī ba", pā rdē vē jot to par "Monako jū ras peldvietu akciju sabiedrī bu un ā rzemnieku klubu". . Ļ oti drī z Le Spelug lī dzenumā izauga kazino (1863), Hotel de Paris (1864) un Café de Paris (1868) ē kas. Ar 1866. gada 1. jū nija dekrē tu princis Č ā rlzs III š im jaunajam apgabalam oficiā li pieš ķ ī ra nosaukumu "Monte Carlo", un vesela ievē rojamu personī bu plejā de, kas to apmeklē ja, pieš ķ ī ra tai spož umu un pasaules slavu, kas to raksturo lī dz mū sdienā m.
Montekarlo atceramies arī kā nelielu omulī gu parku, kura malā s atrodas iepriekš minē tie apskates objekti.
Mē s atstā jam š o mazo Firstisti ar domu, cik daudz lielu var ievietot tik mazā.. .
