Itālija. Boloņas pilsēta
Kas ir Boloņ a?
Izlauziet virkni uzziņ u grā matu, es nekad nesapratu patiesī bu. Bet tulkojums angļ u valodā , kā vienmē r, priecē ja. Boloņ a vispā rē jā s leksikas vā rdnī cā ir norā dī ta š ā di:
1) ū densizturī gs neilona audums - audums, citiem vā rdiem sakot;
2) viegls neilona lietusmē telis - lietusmē telis, ī sumā.
Bet tā ir taisnī ba, izņ emot kā apmetni, kas aptver gandrī z 400 tū kstoš us daž ā das dabas un reliģ ijas cilvē ku, š o apbrī nojamo pilsē tu nevar saukt.
Pirmkā rt, tū kstoš iem studentu no visas pasaules cenš as iegū t augstā ko izglī tī bu vecā kajā (no 11. gadsimta) Eiropā Boloņ as Universitā tē , kas ir lielisks pilsē tas orientieris, kuras galvenais nopelns ir romieš u tiesī bu ievieš ana. . Vē l 13. gadsimtā tā s paspā rnē ietilpa lī dz 1.000 studentu. Un daudzos veidos, pateicoties tik daudzu jaunieš u klā tbū tnei, Boloņ a, neskatoties uz visu tā s viduslaiku fundamentā lo raksturu, joprojā m ir spilgta un pū deraina.
Tā pat kā da ziņ kā rī ga leģ enda vē sta, ka aptuveni no 12. gadsimta turī gas ģ imenes sā ka celt augstus torņ us.
Un jo spē cī gā ka bija ģ imene, jo lielā ka bija pē dē jā stā va figū ra. Rezultā tā tika uzstā dī ti labi simts vai pat 2 simti torņ u, starp kuriem Le Due Torri (divi torņ i, Garisenda un Asinelli), joprojā m simbolizē pilsē tu.
Lielā kā daļ a ekskursiju sā kas no Piazzo Maggiore. Apkā rt laukumam ir arhitektū ras š edevri, piemē ram, Palazzo d'Accursio (tā pulksteņ a tornis ir vietē jais Big Ben), Palazzo Podestà (14. gadsimta tiesas nams) un majestā tiskā Basilica di San Petronio ar nedaudz nepabeigto fasā di. Nedrī kst palaist garā m arī Neptū na strū klaku. Ap to riņ ķ o balož i, tū risti ar kamerā m, faķ ī ri, č ellisti un daudzi citi, kas vē las pievienoties tē lnieka Jaboloņ as apbrī nojamā darba krā š ņ umam.
No galvenā laukuma var pamanī t tik raibu Resnā s Boloņ as apmeklē tā ju daudzveidī bu, atkal brī nī ties, cik daudz masu var uzņ emt liela pilsē ta.
Nez kā pē c tieš i tur es pā rsvarā dzirdē ju dzimto runu.
Rafaela "Santas Cecī lijas ekstā zes" un nepā rspē jamā Reni "Samsona iekarotā ja" dē ļ simtiem tū kstoš u tū ristu ierodas arī Boloņ as Nacionā lajā mā kslas galerijā . Boloņ as un Emī lijas skolu mā kslinieku gleznas no 14. gadsimta lī dz mū sdienā m, piemē ram, Vitale da Boloņ a, Rafaels, Perugino, brā ļ i Karač i un Gvido Reni, nepagurst iekarot izvē lī gā ko tū ristu sirdis.
Un par galveno skaidrojumu pilsē tas lietusmē teļ a nosaukumam es gribu saukt tā s dī vaino arhitektū ru. Gandrī z visas mā jas ir celtas ar galerijā m, to kopē jais garums sasniedz 40 km. Tie ir antī ki koka portiki romieš u laikmeta namos un gotiskā s 14. un 15. gadsimta arkā des. , un renesanses un baroka laika arkā des.
Sentinel kalnā , gar ceļ u, kas ved uz Madonna di San Luca, stiepjas pasaulē garā kā nepā rtrauktā galerija ar 666 arkā m (3.5 km).
Tu ej, un kliedz, kliedz, smē ķ ē , smejies, smaidi, raud, domī gas, nopietnas sejas, rati, rati, krē sli, skatlogi pazib tikko zī mē tas multfilmas ā trumā , kur virsotni iezī mē arka, un apakš ā - ar daž ā da izmē ra apaviem. Viens no š ī s arkveida arhitektū ras tehnikas iemesliem bija visai Itā lijai neraksturī gais lietainais Boloņ as klimats, kuram, starp citu, visa pasaule sā ka ģ ē rbties “Boloņ as” lietusmē teļ os un jakā s.
Un tieš i ģ ē rbties š eit visbiež ā k ierodas viesi no visas pasaules. Boloņ a š obrī d ir lielā kais izstā ž u centrs Itā lijā . Katru gadu š eit notiek ļ oti daudz daž ā du izstā ž u un seminā ru, kur viena no vadoš ajā m Eiropas izstā ž u kompā nijā m Bologna Fiere ir organizatore...
Tā tad sapnis piepildī jā s.
Es nokļ uvu sapņ u pilsē tā , pilsē tā , kurā Rosī ni iestudē ja 12 savas pirmizrā des un kurā Vā gners pirmo reizi parā dī ja pasaulei savu Lohegrī nu. Boloņ a ir daudzu lielisku cilvē ku dzimtene; kurā mā kslinieki Francia, Primaticce, trī s Karač i, Domenič ī no, Gvido Reni, Albani, kardinā ls Albertī ni, kurš vē lā k kļ uva par pā vestu ar Benedikta XIV vā rdu, kardinā ls Mecofanti, kurš ilgus gadus vadī ja Boloņ as bibliotē ku un it kā runā ja 42 valodā s, un piedzima daudzi zinā tnieki ar slaveno Galvani priekš galā , kurš š eit veica savus eksperimentus ar elektrī bu. Tiesa, ne visi vā rdi un nosaukumi pasaka ko nozī mī gu un daudziem pazī stamu, tač u varu teikt droš i – š ī pilsē ta smarž o pē c gadsimtiem senas lolotas vē stures, ar visiem tā s peripetiem, ar visā m pā rmaiņ ā m.