Venēcijas karnevāls un Dolomīti vienā braucienā. 2. daļa. Vičenca
Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 1. daļ a. Venē cija >>>
19.02. 17. Vič enca.
No Venē cijas uz Vič encu ar vilcienu var nokļ ū t pusstundā , biļ ete maksā apmē ram 6 eiro.
Pirmie cilvē ki, ko ieraudzī jā m pilsē tā , bija migranti. Viņ i tikai klejoja pa ielā m š o svē tdienas rī tā .
No apskates vietā m pirmais bija Domo — katedrā le. Atceros fasā des un interjera rozā krā su.
Daudzu Itā lijas baznī cu fasā ž u otrā puse izskatā s lieliski:
Kafijas pauze:
Vič enca atrodas Veneto reģ ionā (Venē cijā ) un kā dreiz bija daļ a no Venē cijas Republikas. Par to atgā dina daudzas arhitektū ras detaļ as:
Bet, pirmkā rt, š ī pilsē ta ir slavena ar savu arhitektū ru slavenā arhitekta Andrea Palladio stilā . Varbū t ne visi viņ u pazī st, tač u š is stils mū su atklā tajā s telpā s ir tik izplatī ts, ka tas ir pazī stams visiem. Tā s ir daudzas kultū ras namu ē kas, stacijas, kinoteā tri utt. Tas notika tā pē c, ka viens no galvenajiem Padomju Savienī bas arhitektiem bija kaislī gs Palladio cienī tā js. Olga š ņ ā ca, jo š ī lī dzī ba viņ ā neizraisī ja pozitī vas emocijas. Es apbrī noju Palladio un plā noju izlasī t viņ a traktā tu par arhitektū ru.
Palladio ir vē lā s renesanses laikmets, 16. gadsimts.
Aizraujoties ar seno klasisko mā kslu (Palladio ir pseidonī ms, no Pallas Athena), arhitekts kļ uva par klasicisma pamatlicē ju. Viņ š bū vē ja daudz un daž ā di. Katedrā les kupols, daudzas Vič encas pilis un villas tā s tuvumā .
Iespē jams, nav vajadzī bas rakstī t par to, ka Palladio (proti, Vič encas) darbi ir iekļ auti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā .
Vienas pilis celtniecī ba netika pabeigta, tā pē c tā izskatā s tik dī vaina. Joprojā m agrs rī ts un migranti:
Viens no galvenajiem Palladio darbiem — Palladiana bazilika. Viņ as acs uzreiz izceļ :
Apmē ram pulksten 10:30 pamatiedzī votā ji iziet ielā s un laukumos:
Pallā dijā Palazzo Barbaran atrodas Palladio muzejs, interesants un neaizmirstams.
Diemž ē l vecais apmetums uz sienā m ī sti nesaskan ar interesanto mū sdienu dizainu:
Vē l viena apmeklē tā pils ir Palazzo Leoni Montanari. Laikā pē c palladium laikmeta priekš plā nā izvirzā s interjeri.
To putti eņ ģ eļ u skaits, kas kā dam patika un patī k:
Un š ie griesti, manuprā t, ir vienkā rš i neglī ti:
Nā k prā tā apsvē rumi,
kā da ir atš ķ irī ba starp augsto reljefu un bareljefu:
Tas ir Hercules:
Tagad š ajā pilī ir mā kslas muzejs.
Vai man kaut kā dā veidā atgā dina š odienas laiku?
Es neko daudz neatceros no attē liem. No skulptū rā m - neparasta "Erceņ ģ eļ a Miķ eļ a kauja ar sā tanu". 60 figū riņ as, visas no viena Karā ras marmora gabala. Erceņ ģ elis piramī das augš pusē :
Senie sarkofā gi ir atrodami daudzos Itā lijas muzejos. Š is palika atmiņ ā , pateicoties freskai "Sievieš u apaļ ā deja". Pat dabā viņ a atstā j iespaidu:
Internetā tas izskatā s š ā di:
Iziet:
Izmantojot visaptveroš u tū ristu biļ eti, mē s nokļ uvā m vē l divā s pallā dija vietā s.
Interesantā kais Teatro Olimpico ar apkā rtni:
Teā tris ir pē dē jais Andrea Palladio darbs un viens no viņ a lielā kajiem š edevriem. Pā rsteidzoš i, teā tris bija "ierakstī ts" vecā viduslaiku cietoksnī . Zā le ir ā rkā rtē ja.
Un arī skatuve ar "iluzorā m piļ u un portiku bezgalī bā m".
Un vē l viena Palladio pils — palazzo Chiericati. Iespaidī ga ē ka ar diviem balkoniem sā nos. (Man patī k visu veidu un laika lodž ijas, kā arī visu veidu portiki un citas segtas galerijas. )
Kopš.1855. gada š ī grā fa Kjerikati pils ir kļ uvusi par pilsē tas galveno mā kslas muzeju.
Kā ds izskats:
Bartolomeo Montanja, 16. gadsimta sā kums, "Kristus nes krustu":
Veronese, 1551. gads, "Spā rnotais puto":
Man š ķ iet interesanti aplū kot senā s pilsē tas ainavas attē los:
Ex-voto ir dā vana, kas tika atnesta baznī cai kā pateicī bas zī me. Sudrabs. Š ā di Vič enca izskatī jā s 1578. gadā :
Interesants leņ ķ is:
Vič enca ir slavena ne tikai ar Palladio.
Santa Corona baznī ca (neskaidrs nosaukums, vai ne? ):
No galvenā altā ra nebija iespē jams atrauties. Jū s varat to apstaigā t! Tu vari viņ am pietuvoties!
Š is ir florencieš u Korbarelli darbs, 1667-1671. Inkrustē ts ar polihromu marmoru, koraļ ļ iem, perlamutru un pusdā rgakmeņ iem (lapis lazuli, ahā ts. . . ). Es atzī stu: š ī ir mana mī ļ ā kā mā kslas forma kopā ar klasiskā kā m mozaī kā m.
"Pē dē jais vakarē diens":
"Kronis ar ē rkš ķ iem":
"Augš ā mcelš anā s":
Tā pat kā uz kā pnē m Kaltagironā , Sicī lijā , es nofotografē ju VISU no jauna! Atvainojiet, ne visas fotogrā fijas tiek saglabā tas.
Tagad š ā da mā ksla attī stā s musulmaņ u pasaulē (nepā rspē jamā š eiha Zajeda moš eja Abū Dabī ).
Ziedi februā rī ? Š ī ir Itā lijas ziemeļ i:
Cits Palladio veidojums atrodas pilsē tas nomalē . Š ī Arco delle Scalette ir sā kums garam kā pienam kalnā uzMadonna di Monte Berico baznī cu.
Kā parasti, ir leģ enda, ka tieš i kalna galā Jaunava Marija parā dī jā s vienkā rš am zemniekam.
Kas vē las nedaudz uzkā pt kā jā m:
Augš pusē ir skaists skatu laukums:
Svē tdienas vakara dievkalpojums baznī cā tikko sā kā s. Draudzes cilvē ku ir daudz, bet pā rsvarā tie ir jaunpienā cē ji:
ua/newimg/3/1200x800/00/02/64/88/2648822.jpg" />
Februā rī kļ ū st agri tumš s, un pulksten 18 mē s jau braucā m ar vilcienu uz Venē ciju.
Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 3. daļ a. Pescul >>>





































































