Pirmssvētku Bavārija, beigas
Ir pienā cis laiks pabeigt pirmssvē tku Eiropas aprakstu, jo. viņ a jau nosvinē jusi savus svē tkus. Tagad ir daudz atsauksmju no ceļ ojumiem, ir tik patī kami redzē t tā s vietas ar sveš ā m acī m. Pē dē jā s dienā s daž ā dā s televī zijas programmā s esmu redzē jis Nirnbergu, Vircburgu un Dinkelsbī li.
Un tad mums priekš ā bija Rē gensburga. Tas ir stundas brauciena attā lumā no Nirnbergas, ļ oti skaisti skati uz pilsē tu no upes (gandrī z viss, ko es toreiz zinā ju). Tā tad iesim skatī ties.
Viņ i rakstī ja, ka pilsē ta netika bombardē ta, tā pat kā Nirnberga, daudzas saglabā juš ā s ē kas. No stacijas dodamies uzreiz pret straumi, jā skatā s, kas tū ristam, š ķ iet, ne vienmē r tiks parā dī ts, vai varbū t tā s organizē tā s grupas, kuras redzam, iet citu marš rutu.
Tiek uzskatī ts, ka pilsē tu dibinā ja senie romieš i, lai gan ķ eltu apmetnes š eit pastā vē ja jau ilgi pirms tam. Vē l mū su ē ras 1. gadu tū kstotī . pilsē ta kļ uva par Bavā rijas galvaspilsē tu un vienu no pirmajā m vā cu bī skapu rezidencē m. Mū sdienā s Rē gensburgas vecā daļ a ir iekļ auta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā .
Mē s devā mies uz vairā kā m baznī cā m, es nebiju tam gatavs, es neatceros vā rdus. Kaut kā viņ a vienkā rš i izskatī jā s vienā virzienā , tad otrā di.
Jau mā jā s izlasī ju, ka tas, ko redzē jā m, ir Sv. Jacoba ir 12. gadsimta romā nikas stila bazilika, kas savu nosaukumu ieguvusi no Ī rijas benediktieš u klostera (Scoti), kuram tā piederē ja pirms sekularizā cijas. Klosterī tika atrasti vecā kie ī ru manuskripti un jo ī paš i teksti, ko 1080. gadā sarakstī jis ī ru benediktieš u mū ks. Marianus, Rē gensburgas kopienas dibinā tā js, kas satur senā kos ierakstī tos gē lu valodas vā rdus.
Kā pē c tik pā rsteigts? Slavenā kais baznī cas arhitektū ras elements ir Š otenportā ls, kas aizņ em treš o daļ u no ziemeļ u sienas un ir bagā tī gi dekorē ts ar skulptū rā m, ko sargā stikla kupols. Mē s redzam, it kā , baznī cai pieguloš u stikla mā ju. Nolemjam, ka tur nevaram iet, kaut kas aizsargā ts no cilvē ku acī m un viņ u klā tbū tnes. Mē s sā kam fotografē t, daž reiz nedaudz tuvā k, daž reiz mazliet tā lā k, un pē kš ņ i pieskaramies š iem "stikla vā rtiem", un tie atveras - galvenā s durvis ir pā rklā tas ar ļ oti neparastiem kokgriezumiem. Bet ziņ kā re pā rņ em. Viss ir iespē jams, ejam. Mē s esam vieni, neviena nav. Stingri, bet ļ oti skaistas vitrā ž as. Mē s tikko gandrī z pietuvojā mies baznī cai no nepareizā s puses, bet tas ir neatkarī ga ceļ ojuma skaistums.
Man ļ oti patī k krā sainā s vā cu mā jas, nā kamie pā ris desmiti kadru.
Sv. Pē tera katedrā le (Dom St. Peter, 1250-1524) uz Domplatz ir viena no skaistā kajā m gotikas baznī cā m Bavā rijā . Gandrī z trī s gadsimtus pie tā bū vniecī bas strā dā ja daž ā di arhitekti. Saglabā jies rietumu portā ls (1495-1440), vitrā ž as (XIV), segtajā s galerijā s ē kas sā nos atrodas divas senā s romā nikas kapelas: Visu svē to un Sv. Stefana. Savu moderno izskatu katedrā le ieguva 19. gadsimta vidū , kad tai tika pievienoti divi 105 metrus augsti torņ i un veikta ievē rojama restaurā cija. Katedrā les kasē , kas atrodas vecajā bī skapa pilī , glabā jas vē rtī gas 11. -20. gadsimta rotaslietas un tekstildarbi. Svē tdienā s katedrā lē uzstā jas zē nu koris - "zvirbuļ u koris" ("Domspatzen"). Man ļ oti patī k vitrā ž as baznī cā s, it ī paš i, kad uz tā m uzspī d saule.
Abatija Sv. Emmeram (Kloster Sankt Emmeram) ir viena no vecā kajā m Vā cijā . Tā s 13. gadsimtā celtā baznī ca ir ievē rojama kā viena no retajā m vā cu baznī cā m ar atseviš ķ u zvanu torni. Romā nikas baznī ca Emmeramskirche (Emmeraraskirche, VII-XIII) Pazemes kriptā zem baznī cas - VIII-X gs. apbedī jumi. Interjera sienas gleznojumi ir ž ilbinoš i. 1809. gadā klostera ē kas tika pā rveidotas par Thurn y Taxi kņ azu pili.
Pils pagalmā notiek neliels tirdziņ š , bet mē s to redzē jā m, apejot no otras puses, cilvē ku tur gandrī z nav. “Thurn und Taxis prinč u pils (Schloss Thurn und Taxis, XVIII apmeklē jums tikai gida pavadī bā ) Š ā das greznas zā les var atrast tikai Eiropas slavenā kajā s pilī s” – to zinā sim nā kotnē . Izrā dā s, ka ieeja ir tur, kur ir ieeja pilī .
Steinerne Brucke tilts (1135-1146), t. i. akmens, - vecā kais tilts Vā cijā . Š o tiltu 1147. gada maijā izmantoja Konrā ds III un 1189. gada maijā Frederiks I Barbarosa, š ķ ē rsojot Donavu 2. un 3. krusta karu laikā . Viduslaikos tas tika uzskatī ts par vienu no pasaules brī numiem un 800 gadus bija vienī gais tilts pā ri Donavai Rē gensburgā . Pē c kara tilts tika remontē ts un turpina kalpot pilsē tniekiem. No tā paveras brī niš ķ ī gs skats uz Rē gensburgu. Tilta dienvidu tornī ir atvē rts neliels muzejs (Bruckturm-Museum). Ir vē rts apmeklē t vismaz, lai paskatī tos uz tiltu no putna lidojuma, neaizbraucu, varbū t. Es par to lasī ju tikai mā jā s. Kad stā vē jā m uz tilta, spī dē ja saule, tad debesis kļ uva tumš as, tumš as, tad sā ka snigt. Tas viss ilga 10-15 minū tes, tad laiks kļ uva vairā k vai mazā k mierī gā ks.
Zem tilta atrodas piestā tne Donavas izpriecu tvaikoņ iem. No š ejienes jū s varat "uzpeldē t" uz slaveno "visu vā cieš u godī bas templi" - Valhalu (apmē ram 10 km pa Donavu). "Trakā karaļ a" Ludviga tē vs 19. gadsimta vidū Donavas kalnā Bavā rijā uzcē la grieķ u Partenona kopiju. "Viena no smieklī gā kajā m ē kā m Vā cijā , tač u, tā pat kā visas citas Bavā rijas karaliskā s ģ imenes ekscentriskas lietas, ē ka ir iesakņ ojusies un kļ uvusi populā ra tū ristu vidū , " teikts vienā no atsauksmē m. Ziemā laivas nekursē , tā pē c š ī ir atrakcija siltā kajam gadalaikam.
Pagā jā m garā m tirdziņ am, paņ ē mā m krū zī ti piemiņ ai, nopirkā m eņ ģ eli, bet ļ oti ž ē l, ka bijā m slikti sagatavojuš ies pilsē tai. Kaut kā tikko uzgā ju informā ciju par skatu no upes un galvenā s katedrā les, bet tur ir ļ oti daudzas lietas, kas ir vē rts pievē rst uzmanī bu. Vē lā k parā dī jā s informā cija, ka tā apsteidz Minheni skaisto apskates vietu skaita ziņ ā , ka paš i vā cieš i Rē gensburgu nosaukuš i par "tā lā ko Itā lijas ziemeļ u pilsē tu". Es neko nevaru pateikt, jo Minheni jau no paš a sā kuma neplā noju. Es domā ju, ka tas nospē lē ja savu lomu gada laikā . Saule, sniegs, stiprs vē jš . Secinā jums ir tikai viens – noteikti š eit jā atgriež as.
Viena no dienā m bija veltī ta Fē rtai.
Tā praktiski ir pati Nirnberga. Viens brauciens uz 90 minū tē m maksā.2, 40 eiro jebkurā transporta veidā , neiedziļ inā jos, bet domā ju, ka visi pā rsē š anā s ir atļ auti. Biļ ete uz 1 dienu - 4.20 eiro, diviem - 8 eiro. Doma par transportu strā dā t ā rzemē s mani vienmē r izsit no lī dzsvara. Galu galā tajos var bū t kontrolieri un maš ī nas, un dienas karte var bū t par 2 braucieniem, un transportā ir silti. Atkal apkaunoju par sevi.
Jau visā s metro lī nijā s pilsē tā kursē vilcieni bez š oferiem, protams, viņ i skatī jā s uz priekš u, un ir tumsa, tikai tunelis. Mē s nezinā jā m, kas tas ir Parī zē , mē s to nepamanī jā m tur.
Dodieties uz Fē rtu apmē ram 20 minū tes ar metro, daļ u ceļ a pa virsu. Bet kaut kā ainavas nav ļ oti, industriā lie rajoni (Grundig no š ī m vietā m). Š ķ iet, ka var pat staigā t pa parku vai skriet starp pilsē tā m, bet tas atkal nav ziemā .
Vā cijā tika uzbū vē ts pirmais dzelzceļ š no Fē rtas uz Nirnbergu. 1835. gadā ar to sā ka kursē t slavenā Dž ordž a Stī fensona izgatavotā tvaika lokomotī ve Adler. Pirmā Fē rtas pilsē tas pieminē š ana datē ta ar 1007. gadu, kad imperators Henrijs II to pieš ķ ī ra Bambergas bī skapam. Trī sdesmitgadu kara laikā Fē rta tika gandrī z pilnī bā iznī cinā ta. Kam viņ š vienkā rš i nepagā ja un nepiederē ja, lī dz 1818. gadā Fē rta pā rgā ja Bavā rijā . Otrā pasaules kara laikā mā jas nav cietuš as - viņ i saka, ka tas lielā mē rā ir pilsē tas ebreju kopienas nopelns, kas lū dza sabiedroto pavē li nebombardē t pilsē tu, kas tos sargā ja 500 gadus un kurā nebija militā ro objektu. tā s teritorijā .
Un, protams, rā tsnama ē ka, kas veidota Florences Palazzo stilā , tiek uzskatī ta par “naglu” visam pilsē tā , tā s priekš ā ir amizanta skulptū ra, kas atkā rto rā tsnama torņ a aprises, tač u leņ ķ ī
Zemas mā jas, jumta nogā zes biež ā k orientē tas pa ielā m, nevis perpendikulā ri, kā tas ir pieņ emts vecajā s Vā cijas pilsē tā s. Pusrež ģ u mā jas ir atrodamas, bet nedominē . Tač u neticamā koncentrā cijā tie tiek atrasti apdarinā ti ar "lietu" - kaut ko lī dzī gu mazā m daž ā du krā su š ī fera plā ksnē m, kas pastiprinā tas pa visu fasā di vai tā s daļ u. Daudzi unikā li raksti, mijas ar koku un akmeni, saulē š ī s ē kas izskatā s absolū ti fantastiski skaistas.
Kopumā pilsē tā ir daudz skulptū ru, Fī rta ieņ em pirmo vietu Vā cijā pē c pieminekļ u blī vuma (kas nozī mē , ka tā ir tā lu no pē dē jā s pasaulē ).
Š eit atrodas Sv. Mihaels ir galvenā luterā ņ u kopiena Fē rtā . Katedrā le atrodas blakus bē rnudā rzam un, š ķ iet, pamatskolai. Kopā ar mums ienā ca skolotā ja ar bē rniem, viņ i visi apsē dā s, varbū t viņ iem bija stunda. Katedrā le man atgā dinā ja teā tri, ar balkoniem abā s pusē s. Uz katedrā les kanceles ir divas lielas ar roku rakstī tas grā matas. Tajos - visi Pirmajā un Otrajā pasaules karā bojā gā juš ie Fī rtas iedzī votā ji uzskaitī ti pē c vā rdiem. Mē s to lasā m pā rskatos, jo. nevarē ja uznā kt.
Fē rta bija vienī gā pilsē ta, kurā mē s nekad nesastapā m gadatirgu. Š ķ iet, ka visas iepirkš anā s ielas jau pagā juš as, cilvē ki redzē ti, stacija atrasta. Mē s devā mies uz informā cijas centru. Man bija jā jautā , kur notiek darbī ba. Izrā dī jā s, ka mē s tur vienkā rš i netikā m, bija jā griež as ap stū ri. Izstā de bija lī dzī ga tai, ko redzē ju pagā juš ajā gadā Hannoverē . Kaut kā das bruņ inieku bruņ as, metā lizstrā dā jumi, tie tavā priekš ā taisa kā dus amatus.
Mums patika Furth, tā ir kā mū su pilsē tas nomale, piemē ram, Ziemeļ u Saltovka, kurai ir tikai sava seja, ļ oti mā jī ga vieta un, esmu pā rliecinā ts, vasarā š eit ir vē l skaistā ka.
No tā , kas palicis sapnis, vē l nav realizē ts, Neiš veinš teinas pils. Tika nolemts, ka tā lā k par 300 km netiksim, laikapstā kļ i bija neprognozē jami, tā pē c nā cā s izvē lē ties.
Rotenburgā pie Tauberes bijā m pirms pā ris gadiem, ziemā . Pilsē ta, kurā Ziemassvē tki ir visu gadu. Lai tiktu no Nirnbergas ar transfē ru, bet tur mē s ar draugiem tad satikā mies. Kā rtē jo reizi iet vai nē , ņ ē mā m kā rezervi, ja pē kš ņ i nebija ko darī t. Tad bija ļ oti mitrs, tū re bija ī sa un noritē ja. Bet, ja visi brauc ar auto, jā izvē las tā das pilsē tiņ as, uz kurā m nav ī paš i ē rti nokļ ū t ar sabiedrisko transportu. Mē s izvē lamies Dinkelsbü hl un Nö rdlingen. Abas pilsē tas ir daļ a no Bavā rijas romantiskā ceļ a marš ruta. Jau Vā cijā forumā lasī ju atsauksmi par nakš ņ oš anu Nē rdlingenā , entuziasma pilns apskats, kas nozī mē , ka izdarī jā m pareizo izvē li.
Lasī ju, ka pilsē tas nav ī paš i iecienī tas tū ristu vidū , bet varu derē t. Cilvē ki tomē r bija, pā rsvarā neatkarī gi tū risti.
Pirmā bija Dinkelsbī le.
Noparkojamies pie ieejas pilsē tas vā rtos (vienos no tiem). Saule spī d, sniegs č ī kst, skaistums. Informā cijas centrā beidzot ieraudzī ju grā matu "Romantiskais Bavā rijas ceļ š ", krievu valodā tā ir visdā rgā kā , bet nekur neesmu redzē jusi. Mē s uzņ emam, fotogrā fijas ir lieliskas.
Pirmā Dinkelsbī la pieminē š ana datē ta ar 928. gadu. 1273. gadā tā kļ uva par brī vu imperatora pilsē tu. Tā s ziedu laiki bija 14. un 15. gadsimtā . Trī sdesmitgadu kara laikā.1618-1648. pilsē ta veiksmī gi izturē ja astoņ us aplenkumus, bet 1632. gadā to ieņ ē ma Zviedrijas karaļ a Gustava II Ā dolfa karaspē ks. Saskaņ ā ar leģ endu, pilsē ta ir parā dā savu glā bš anu no uguns un iznī cinā š anas sievietei (viņ u sauc par Kinderlore), kura kopā ar lielu bē rnu pū li izgā ja pie zviedriem un lū dza paslē pt pilsē tu. Tagad š ie notikumi tiek pieminē ti vē sturiskajā Kinderzeche festivā lā , kas ir viens no vecā kajiem Vā cijā un kas katru gadu notiek jū lija treš ajā pirmdienā . Š ajā dienā Dinkelsbī les Fry kapela rī ko gā jienu vē sturiskos tē rpos. Par š o festivā lu pirms pā ris dienā m bija stā sts Travel Channel. Man jā saka, ka š ajos svē tkos bija vienkā rš i milzī gs skaits cilvē ku.
Pilsē tu ieskauj cietokš ņ a mū ris, mē s ejam aiz tā , nevis iekš ā . Bet pilsē ta ir uzbū vē ta tā , ka mē s tomē r ieejam pilsē tā pa nā kamajiem vā rtiem. Kad uzgā ju informā ciju par š o pilsē tiņ u, apskata autors rakstī ja, ka, š eit saticis gados vecā kus vā cieš us, no viņ iem uzzinā jis, ka š ī pilsē ta nav tik populā ra kā Rotenburga, tač u ne mazā k interesanta. Lī dz mū sdienā m ir pilnī bā saglabā juš ies pilsē tas aizsargmū ri (XIV-XV), pateicoties kuriem pilsē ta ir ī sts nelielas Frankonijas viduslaiku pilsē tas paraugs. Labi saglabā juš ies č etri vā rti, tostarp Rothenburger Tor (Rothenburger Tor) un seš padsmit torņ i. Netā lu no Rotenburger Tor atrodas Vē stures muzejs.
Marktplatz laukumā paceļ as vē lī nā gotikas stila Svē tā Jura katedrā le (Minster St. Georg, 1448-1499) - viena no skaistā kajā m viennavas baznī cā m Vā cijā ar romā nikas torni un interesantu interjeru. Pie mums ar celtņ a palī dzī bu katedrā lē tiek “iekrauta” milzī ga egle. Eglī te ir ī sta, vienkā rš i skaista, gaidī jā m, kamē r izies pa durvī m. Jū s varat iet tā lā k, jo instalē š anas process prasī s ilgu laiku. Katedrā les iekš pusē skaisti tiek izgatavoti senā s pilsē tas modeļ i.
Pilsē tā nav centrā lā laukuma, ielas atš ķ iras daž ā dos virzienos, izpleš as no centra. Veinmarkt laukumā (Vī na tirgū ) - piecas elegantas vecas mā jas ar augstiem frontoniem. Ē kā ar bagā tī gi izgrebtu renesanses fasā di atrodas viesnī ca un restorā ns "Deutsches House" ("Deutsches Haus", "German House", ap 1600). Tai blakus, bijuš ā s klē ts ē kā “Schranne” (“Schranne”), ik gadu jū lijā notiek izrā des festivā la “Kinderzeche” (“Kinderzeche”) laikā , grā matnī ca š eit atrodas jau 400 gadus. Saimnieks laipni atļ auj fotografē t.
Visas mā jas ir neparasti skaistas, kaut kur uzdū ros vienas mā jas fotogrā fijai vasarā - (Dienvidu pusē , netā lu no Hertelš turmas torņ a, ir mā ja, kas pilnī bā aizaugusi ar savvaļ as vī nogā m un puķ u cepurē m zem katra loga - tas noteikti rada iespaidu). Varbū t vasarā kā ds bū s.
Gadatirgus š eit ir mazs, ir daudz koka rotaļ lietu, daž i amatniecī bas izstrā dā jumi. Tas atrodas kaut kā neuzkrī toš i, nedaudz uz sā niem.
Pā rsvarā cilvē ki staigā pa pilsē tiņ u, tā ir ļ oti krā saina. Ir treš ā s dimensijas muzejs, viņ i raksta interesanti, bet es pat nezinu, kas tur ir.
Braucam tā lā k uz Nö rdlingen. Gar ceļ u ir norā des ar uzrakstu "Romantiskais ceļ š ". Izbraucā m cauri Vallerš teinai, kas iezī mē ta uz Romantiskā ceļ a. . . Tieš i ceļ a vidū ir kolonna ar nosaukumu "Petssä use", kas tulkojumā nozī mē "mē ra kolonna" un uz tā s cokola atrodas trī s svē to-aizsargu statujas. no mē ra - Rochus, Sebastian un Antoniusat no Padujas. . . Vallerš teinerā ir 3200 iedzī votā ju. Viņ i raksta, ka baznī ca ir ļ oti skaista, bet mē s neapstā jā mies.
Braucot pa ceļ u (tie ir vietē jie ceļ i, nevis autobā ni), var redzē t daž as skaistas pilis vai cietokš ņ us, norā des ved mazliet malā . Ja jū s braucat uz š ejieni vasarā ar automaš ī nu, jū s varat apstā ties gandrī z ik pē c kilometra.
Nö rdlingen.
Apbrī nojama pilsē ta, tā plā nota apļ a formā , centrā stā v Sv. Dž ordž s, un no tā , kā saules stari, ielas š ķ ī rā s daž ā dos virzienos. 14. gadsimtā tika nolemts pilsē tu norobež ot ar cietokš ņ a mū ri, pē c kā tā beidzot ieguva gandrī z taisna apļ a formu, vē lā k 15. un 17. gadsimtā cietokš ņ a mū ri nostiprinā ja, pievienoja torņ us un aizsargbū ves, visas š ī s ē kas stā v vē l š odien.
Mē s uzkā pā m sienā , visa pilsē ta ir kreisajā pusē , tu ej pa apli, skaties uz mā ju jumtiem, var braukt lejā , bet ne pā rā k biež i. Nokā pis lejā , devos taisni uz tirdziņ u. Un blakus viņ ai bija neliels muzejs vai prasmī gu roku loks. Ieeja maksā ja pā ris eiro no cilvē ka. Tika savā kti dzelzceļ u un lielceļ u modeļ i. Turklā t tur ir norā dī ts, ka tā ds un tā ds tunelis vai tilts tieš ā m pastā v tā dā un tā dā vietā , vai tā dā un tā dā valstī . Ir daudz bē rnu, kuri š eit palī dz vai var spē lē ties. Viss kustas, vilcieni pat dū c. Ieinteresē jā mies, nedaudz iesildī jā mies. Tirdziņ ā spē lē ja neliels orķ estris, aplokā staigā ja aitas.
Tiek uzskatī ts, ka pilsē ta radusies meteorī ta kriš anas vietā , ir pat muzejs. Muzejs stā sta, ka Nē rdlingenas pilsē ta, tā pat kā divas citas mazpilsē tas, atrodas senā meteorī ta trieciena krā terī , kas radā s pirms 14.5 miljoniem gadu. Pē c zinā tnieku aprē ķ iniem, meteorī ta sadursmē ar zemi izdalī jā s 250 megatonnu enerģ ijas. Š ī trieciena rezultā tā izveidojā s piltuve ar 25 kilometru diametru un 1000 metru dziļ umu. Ģ eologi iež u fragmentus no š ī s vietas atrod pat Č ehijā un Zviedrijā . Pagā ja miljoniem gadu, piltuve pā rvē rtā s gleznainā ielejā , un neviens nevarē ja aizdomā ties par š ausmī gu katastrofu, kas bija notikusi pagā tnē . Tikai 20. gadsimta beigā s amerikā ņ u zinā tnieki uz Eiropas ķ ermeņ a varē ja ieraudzī t milzī gu rē tu gredzenveida struktū ras veidā . Lai pierā dī tu "meteorī ta teoriju", viņ i analī zei paņ ē ma akmens gabalu, kas bija noš ķ elts no Sv. Dž ordž a pilsē tas centrs. Akmenī konstatē ts liels meteorī ta vielas saturs. Pē c tam zinā tnieki no visas Eiropas sā ka nopietni pē tī t ielejas krā teri, izveidoja muzeju un pē tniecī bas centru Nē rdlingenas pilsē tā .
Ir arī leģ enda par pilsē tas glā bš anu ar cū ku. Kad viens no pilsē tas sargiem tika uzpirkts un viņ š uz nakti cieš i neaizvē ra vā rtus, cū ka izglā ba pilsē tu no iebrucē ju iespieš anā s. Viņ a atpalika no bara un vē lu vakarā atrada ceļ u uz mā jā m, bet viņ a nevarē ja izspiesties pa vā rtiem un pacē la, varat iedomā ties, kā ds troksnis. Pilsē ta tika izglā bta. Nodevē js tiek sodī ts. Visi ir pateicī gi cū kai. Viņ i stā sta, ka kopš tā laika torņ a sargs Daniels katru vakaru no torņ a skatu laukuma pilsē tniekiem informē , ka pilsē tā viss ir mierī gi. Viņ i rakstī ja, ka cū kas ir visur. Bija tikai viena cū ka. Mums teica, ka Š veinfurtes pilsē tā visas cū kas tika izņ emtas, varbū t arī š eit.
Jura baznī ca, man likā s, ka to ne tikai sauc kā Dinkelsbī lē , bet izskatā s lī dzī gi.
Ir vairā ki koki, kuru stumbrus rotā trikotā ž as izstrā dā jumi, it kā trikotā ž as apģ ē rbā . Es nezinu, vai viņ i to izdomā ja š ai ziemai, vai arī ir kā da veida tradī cija.
Nedomā ju, ka organizē tos tū ristus vajadzē tu vest uz tā dā m pilsē tiņ ā m. Ne visi bū s gatavi maksā t naudu tikai par to, ka tur ir tik skaisti. Š ā dai pastaigai viņ i neatvē lē s daudz laika, bet ir kauns vienkā rš i skriet. Jā , un parasti tiek vestas ekskursijas, kur gids var kaut ko pastā stī t 1.5 stundas. Varbū t es kļ ū dos.
Plā nos bija braukt garā m mazajai Š vā bahas pilsē tiņ ai, tač u tas neizdevā s. Autostā vvieta Nē rdlingenā centrā lajā daļ ā ir atļ auta bez maksas 3 stundas, kā lasī ts pie informā cijas centra paņ emtajā bukletā . Vietu var mainī t ik pē c 3 stundā m, kabī nē kā du laiku jā izliek speciā la ierī ce. Nu agri paliek tumš s, tā pē c nolē mā m virzī ties uz mā ju pusi. Vē l viens moments - man likā s, ka Nirnbergā , mazliet tā lā k no centra, nav tik gaiš s un gaiš s naktī , un mazpilsē tā bū sim kā baltas vā rnas.
Bija sestdienas vakars, nā kamajā dienā mums ir rī ta lidmaš ī na. Svē tdiena nolē ma iesvē tī t pilsē tu, kopī gas vakariņ as.
Svē tdiena mū s sagaidī ja ar salu un sniegu. Pusdienā s dodamies uz alus restorā nu, kas kā dreiz bija klosteris. Mani tur pā rsteidz liels skaits vecu cilvē ku restorā nos un vienkā rš i cilvē ki. Ā rā ir tikai sniegputenis, gandrī z visas vietas aizņ emtas, bet kaut kā ā tri visi sasē ž as, zā les ir daudz. Redzams alus mucu dzī lē s, te brū vē . Kā vī rs teica, viņ š te dzī votu, jo. viņ u virtuve viņ am piestā v. Gribē tos redzē t kā du, kuram š is gaļ as daudzums negarš otu.
Sniegs nemitē jā s, kas pilsē tu padarī ja vē l skaistā ku. Braucā m ar tramvaju, iegā dā tajai braukš anas kartei nevajadzē tu pazust. Ir silti, omulī gi, sē dekļ i mī ksti, gluž i kā Hyundai. Es nevē los atgriezties pie mū su mikroautobusiem.
Un no rī ta gaidā m mā jupceļ u. Reģ istrē jamies lidojumam iepriekš ē jā dienā , kontrolē jautā vai zinā m, ka bagā ž u saņ emsim Kijevā . Jā , mē s zinā m.
Visi, pamā jiet ar roku, puiš i aiziet. Vedam atmiņ u koferi, 17 gigabaitus fotogrā fijas.
Atpakaļ lidojam caur Diseldorfu, piestā j 1.5h. Lidosta ir mazā ka nekā Minhenē . Nav ī paš i ē rti, jo. visa partiju zona paliek, ja iziet robež kontroli. Nolē mā m, ka 1.5 stunda nebija ilgi, atradā m savu reģ istratū ru, gaidā m. Lidojumu pā rceļ uz citiem vā rtiem, visus pā rved, atkal gaidā m. Visu laiku kaut kas tiek runā ts par reisu atcelš anu Vā cijas iekš ienē . Bet tagad viņ i sā k mū s laist cauri. Š oreiz š ajā celiņ a posmā uzduras neliela lidmaš ī na.
Protams, es zinu, ka labā k ir zinā t sveš valodas, bet š eit es par to ī paš i pā rliecinā jos. Visi koferi nez kā pē c stā v pie lidmaš ī nas, redzam savē jos, neapmaldī jā mies. Kā ds norā da uz saviem koferiem, viņ i to pā rvieto uz priekš u un atpakaļ , mē s apsē ž amies. Es paskatos ā rā pa logu aiz sava č emodā na, daļ a tur, daļ a š eit, mū sē jais malā . Atkal daļ a ir ielā dē ta, mū su un vē l daž as atkal malā . Bet, kad mū su koferis un vē l pā ris ir ielikti ratos, apsegti ar telti un padzī ti, mē s lecam augš ā un uz priekš u. Aizmugurē jais kaimiņ š stā sta, ka viņ iem ir tehniskā personā la streiks un viņ i lū dza norā dī t, kam ir bagā ž a un tad iekraus. Un tā kā mē s nenorā dī jā m, tas nozī mē , ka neesam š eit, lidmaš ī nā , un bagā ž a netiek iekrauta. Jā , tas notiek. Ratos palika divas somas, es nezinu, vai š ie cilvē ki nebija lidmaš ī nā , vai viņ i nesaprata. Es par to teicu, protams, krieviski, iznā ca vē l 2 cilvē ki. Stjuarte pasaž ieriem neko neteica. Tā pē c bagā ž as saglabā š ana pat precī zā Vā cijā ir jū su ziņ ā . Mē s precī zi nezinā m, vai pie vainas bija streiks vai kas cits.
Tā pē c priecā jamies satikt piedā vā to silto ē dienu, nomierinā ties, iedzert kafiju un gaidī t iekā pš anu. Tā kā reiss kavē jā s, mums ir tikai pusstunda, lī dz autobuss izbrauc no Borispiļ as. Redzam, jū tam, ka Kijevā laiks nav ī paš i ē rts, jo. 20 minū tes uz piezemē š anos dodamies pilnā "pienā ", un tikai ieraugot skrejceļ u sapratā m, ka nolaiž amies. Bagā ž a, robež kontrole, uz ielas. Nav nekā du grafiku, kad autobuss kursē s starp terminā ļ iem, tač u saka, ka drī zumā . Viņ š nā k, mē s ejam, viņ am ir vairā kas pieturas, kuras viņ š nepaziņ o, mē s esam terminā lī B, un viņ š ir vē l 7 minū tes. stā vē s D terminā lī , paķ ers koferi, skries pa sniegu un peļ ķ ē m (putra zem kā jā m) uz terminā li. Kasē s, 17.30, izbraukš ana pē c 5 min. Biļ etes ir, bet autobusa vē l nav. Meita mani atrunā ja braukt, kā di ceļ i, labā k rī t ar vilcienu. Bet nedaudz tā lā k par Kijevu sniega nav vispā r. Harkovā tad vē l nebija.
2 naktī jau bijā m mā jā s, ar koferi un silti.
Tas viss ir piedzī vojums. Sapratā m, ka kā rtē jo reizi paveicā s ar laikapstā kļ iem ziemas ceļ ojumā , redzē jā m, ko gribē jā m. Pats galvenais, mē s zinā m, ka mums tur ir jā atgriež as.
Iespē jams, ka brauciens nebija tik godī gs-Ziemassvē tki, kā tika uzskatī ts, bet gan vairā k vienkā rš i iepazī š anā s ar pilsē tā m. Bet viņ a bija.
Paldies visiem, kas lasa. Visticamā k, es to rakstī ju sev, tā pē c tas vairā k izskatā s pē c skolas esejas “Kā es satiku ziemu”.