Pirmssvētku Bavārija, 2. daļa

21 Decembris 2012 • Ceļošanas laiks: no 01 Decembris 2012 ieslēgts 10 Decembris 2012
Reputācija: +312
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

To pilsē tu saraksts, kuras es vē lē tos redzē t, nebija mazs. Viena lieta ir vē lē ties un cita lieta ir iegū t to, ko vē laties. Vakarā pastaigā joties pa Nirnbergu, nolē mā m, ka no rī ta, skatoties uz laikapstā kļ iem, sakā rtosim svē tdienas plā nus.

Š odien brī vdiena, tā pē c varam doties visi kopā . Puiš i kā du laiku dzī voja Bambergā , ierodoties Vā cijā . Un pa ceļ am ir neliela pilsē tiņ a Buttenheim (But-tenheim), kurā atrodas Levi Strauss muzejs. Pilsē ta ir ļ oti maza, bet skaista. Mē s tur ierodamies 10 minū tes pirms muzeja atklā š anas (neatceros, ka 10 vai 11 tas tiek atvē rts), bet mē s neesam vieni. Paskatā mies apkā rt, gaidam, neliela alus darī tava Buttenheim Pfarrkirche (ļ oti smuka iekš ā un absolū ti pamesta).


Kopā ar mums muzejā ienā k vē l 10 cilvē ki, ieeja ir apmaksā ta, daž i eiro, es nezinu. Krievvalodī gajiem iedod izdruku ar stā stu, visiem pā rē jiem ir audiogids. Godī gi sakot, es nezinā ju, kā pē c muzejs š eit atrodas. Izrā dā s, ka š ajā mā jā.1829. gada 26. februā rī dzimis Levijs Š trauss, kuru var dē vē t par to dž insu izgudrotā ju, ar kuriem mū sdienā s valkā visa pasaule. Saglabā juš ies dokumenti, ka Š trausu ģ imene dzī vojusi vienā no vecajā m mā jā m Marktstrasse ielā.33. Š ī mā ja tika remontē ta, nobalsinā ta, sijas, logi un durvis nokrā sotas š ī m vietā m neparasti zilā , "dž insu" krā sā . Divos stā vos un bē niņ os atrodas muzeja ekspozī cija, kurā apkopota plaš a visu laiku dž insu kolekcija. Ir arī veikals, kurā pē rkam dž insus. Kā teica vī rs, iespē jams, ka viņ am tā s nav ī sti vajadzī gas, bet viņ š vienkā rš i gribē ja. Klasiskie modeļ i no 90 eiro un vairā k, ir ar atlaidi 40-50 eiro. Paņ em karti, samaksā , esam apmierinā ti un dodamies uz Bambergu.

Nolemjam sā kt ar ekskursiju pa Altenburgas pili, saka, ka ir ļ oti skaisti skatī ties uz pilsē tas jumtiem no mū riem. Tie tagad skaisti sniegbalti, sniegs uzsnidzis . Pilsē tā ir ļ oti š auri un stā vi ceļ i, tā pē c atseviš ķ os krustojumos ir novietoti spoguļ i autovadī tā jiem. pretē jā gadī jumā jū s neredzē sit automaš ī nu. Apstā jam gandrī z paš ā apakš ā , kaut kā neuzdroš inā jā mies iet tā lā k, lai gan pretī paš ai ieejai pilī ir stā vlaukums. Cilvē ku ir ļ oti maz, ne visi te celsies ziemā . Jā iet pa ceļ u, jo. vā cieš i uz ziemu aizver visas kā pnes parkos un pilī s, to mē s vē lā k redzē jā m ne reizi vien. Ieeja bez maksas, vai ir kaut kas lī dzī gs muzejam, nezinu, bija tukš s.

Mē s jau sen ceļ ojam, nokā pjam uz pilsē tu un saprotam, ka laiks ē st. Alu nedzeru, bet jau mā jā s zinā ju, ka puiš iem noteikti jā pamē ģ ina Bambergas kū pinā tais alus Rauchbier, kas te brū vē ts. Cilvē ku ir vairā k, tū risti uzreiz redzami, krievi atkal nekur nav dzirdami. Nokā puš i no pils, noparkojā mies pazemes autostā vvietā , devā mies meklē t Š lenkerlas alus darī tavu.

Kū pinā tais alus Echt Schlenkerla, tā pat kā jebkurš cits Bavā rijas alus, tiek brū vē ts saskaņ ā ar likumu par brū vē š anas tī rī bu no 1516. gada. Tač u ir viena bū tiska atš ķ irī ba attiecī bā uz iesala apstrā di: zaļ ais iesals, diedzē ti miež i tiek iekrauti savā iesalā uz smalka stiepļ u sieta un ž ā vē ti ar siltumu, kas rodas no zemā k esoš ā s uguns. Degš anas procesā raduš ies dū mi savelk stiepļ u sietu, un tajā paš ā laikā no zaļ ā iesala tiek iegū ts kū pinā ts iesals ar savu specifisko garš u. Un otrā di, ar parasto iesalu ž ā vē š ana tiek veikta tikai siltuma izdalī š anā s dē ļ . Kū pinā tais iesals ir izgatavots no diž skā barž a baļ ķ iem, kas glabā ti vismaz trī s gadus. Š ī augstā kā s kvalitā tes koksne ir nocirsta Frankonijas Jurā , un tieš i tas galu galā pieš ķ ir Echt Schlenkerla kū pinā tajam alum tā specifisko aromā tu un tumš o. krā sa.


Likā s, ka cilvē ku ir tik daudz, nebū s kur apsē sties, bet izrā dī jā s, ka vietas pietiks visiem. Tū ristu ir daudz, bet skaidrs, ka vietē jo ir daudz. Puiš iem alus, man un Alī nai citrons. Ē dī sim, protams, desiņ as. Š ā dā s iestā dē s ir noturī ga sautē tu skā bē tu kā postu smaka, man patī k, daž iem nē . Tā diem ē dieniem viņ iem nav ne ceptu kartupeļ u, ne frī , pasniedz tikai frī ar karbonā di, bet kartupeļ u bumbiņ as ir mazliet specifisks ē diens, bet ē st var. Paē da, pasildī jā s, saka, ka alus garš oja. Viņ i man pamē ģ inā ja, bet es joprojā m nesaprotu Vakariņ u cena 4 personā m ar dzeramnaudu ir 32 eiro.

Katedrā lē (Bamberger Dom) viņ i klausī jā s bē rnu kora mē ģ inā jumu. Vakarā vajadzē tu bū t koncertam, viņ i sakā rtoja krē slus, mē s apsē dā mies, viņ i nodziedā ja pā ris dziesmas, viņ iem ļ oti patika.

Tika apskatī ti visi galvenie apskates objekti, nofotografē ta no Vecā rā tsnama sienas izspraustā pē da (ir daž i tū ristu č ipi, kuriem ne vienmē r sekoju). Ļ oti jauka pilsē tiņ a, noteikti skaista vasarā , lai gan, kad sniga un viss slaucī ja un riņ ķ oja mū su acu priekš ā , bija lieliski. Ī sa ziemas diena liek virzī ties uz Nirnbergu.

Mū suprā t, "krā saini vī riņ i, kas sē ž laktiņ ā s no Nicas" sabojā skatu uz pilsē tu. Es nezinu, vai viņ i š eit tika transportē ti no Nicas, vai arī tie bija atš ķ irī gi, bet kaut kā tie izskatī jā s mazliet smieklī gi uz eleganto katedrā ļ u fona. Varbū t tas nav uz visiem laikiem

Es neaprakstu visas katedrā les un klosterus. Nu, kaut kā es to visu nevaru atcerē ties, un daudz vairā k man patī k to visu redzē t. Zinu, ka interesenti daudz informā cijas atradī s mā jā s, pirms brauciena. Katrā pilsē tā informā cijas centrā ir kartes, ne vienmē r krieviski, Bambergas katedrā lē , piemē ram, bija diagramma ar aprakstu krievu valodā , paņ ē ma un izstaigā ja, pā rbaudot ar plā nu.

Mē s vienkā rš i izbaudī jā m attē lu apkā rt.

Tikko kaut kur uzgā ju bildes no š ī s pilsē tiņ as, un attā lums ir mazs, stunda ar vilcienu, tā pē c tas nokļ uva mū su marš rutā .

Ir pienā cis laiks apgū t Vā cijas dzelzceļ u. Saš a visos iespē jamos veidos cenš as mums iemā cī t daž us vā rdus, lai mē s nepazustu, mums iedeva vietē jo telefona numuru, mē s tikai smaidā m. Viņ i zina, ka mē s nepazudī sim, un mē s zinā m, ka zī mju valoda un kaut kā da angļ u valoda neļ aus mums pazust.


Kopā dodamies uz staciju, kā jā m kā das 15 minū tes, izpē tī t biļ eš u automā tu. Es zinu, ka ir Bavā rijas biļ ete, bet ir arī Nirnbergas biļ ete, ar kuru mē s varam ceļ ot š odien. Bavarian pē dē jā laikā bija 22 eiro par vienu plus 4 par nā kamo, kopā.26 par diviem. Bet Nirnberga ir derī ga no paš a rī ta, nevis no 9 un galvenais par 2 maksā.16. 20 eiro. (http://www. vgn. de). Biļ etes iegā dei automā tā ir 2 varianti - izvē laties marš rutu, datumu, daudzumu un paņ emat biļ eti. Bet, ja jū s noteikti zinā t, ka jums ir nepiecieš ams Bavā rijas vai Nirnbergas, jū s to izvē laties uzreiz. Viņ i strī dē jā s, trokš ņ oja, mē ģ inā ja, paņ ē ma uz 16.20 un skrē ja uz vilcienu, viņ i tika.

Saš a uztraucā s, ka paņ ē mā m tikai vienvirziena biļ eti, bet viss bija pareizi. Kontrolieri iet visu laiku, pirmais pā rbaudī ja biļ eti un viss, otrs iedeva pildspalvu un lika ievadī t uzvā rdu, ir vieta, mē s to vienkā rš i neredzē jā m vai aizmirsā m. Jā , stacijā pā ris reizes piedā vā ja pā rdot Bavā rijas biļ eti tiem, kas izturē ja pā rbaudi un neierakstī ja savu uzvā rdu.

Pilsē tas karte bija izdrukā ta, tā pē c informā cijas centrā neņ ē mā m, tur maksā kā dus 30 centus. Pilsē ta ir maza, tū ristu nelutinā ta tajos laikos, kad nenotiek mū zikas festivā li.

Netā lu no stacijas atrodas Margrave Opera House - viens no skaistā kajiem teā triem Eiropā . Teā tra plakā tā var redzē t, ka zā le ir vienkā rš i krā š ņ a, bet no ā rpuses ļ oti pieticī ga ē ka. Savulaik Milā nas La Scala ā rē ji radī ja tā du paš u iespaidu. Man toreiz likā s, ka viņ a vispā r ir pozha mū su Š evč enko teā trī . Es zinu, ka ā rē jais un iekš ē jais izskats ir divas lielas atš ķ irī bas. Bet mē s necenš amies tikt iekš ā .


Opernhausas svinī gā atklā š ana notika 1748. gada 23. septembrī . Uz tā s skatuves tika iestudē tas daudzas itā ļ u, franč u un vā cu operas. 1870. gadā . Rič ards Vā gners viesojā s Baireitā . Aizraujoties ar Opernhausu, viņ š nolē ma š eit iestudē t savu jauno operu Nī belungu gredzens. Komponists kopā ar sievu un bē rniem pā rceļ as uz pilsē tu un pavada Baireitā pē dē jos desmit dzī ves gadus. Tieš i Vā gners Baireitā organizē operas festivā lus, kuru tradī cijas turpinā s lī dz pat mū sdienā m. Pilsē tā ir daudz ē ku un pieminekļ u, kas saistī ti ar izcilā komponista vā rdu. Viens no tiem: Villa Wahnfried - Riharda Vā gnera mā ja-muzejs. No Opernhaus lī dz Villa Wahnfried desmit minū š u gā jienā pa Richard Wagnerstrasse. Villa Wahnfried ir viens no visvairā k apmeklē tajiem muzejiem pilsē tā . Ir zinā ms, ka Vā gners ieguldī ja daudz garī gā s enerģ ijas savas mā jas izveidē un iekā rtoš anā , ko viņ š mī ļ i sauca par 'fantā zijas mā ju'. Š eit, ja tika sacerē tas viņ a pē dē jā s operas, š eit viņ š uzņ ē ma savus draugus un viesus, un operas svē tku dienā s nams kalpoja kā sava veida birojs komponistam. Rič ards Vā gners un viņ a sieva Kosima, Franč a Lista meita, ir apglabā ti aizmugurē jā dā rzā . Mē s bijā m viņ am blakus, bet viņ š ir atdzī vinā ts.

Laiks agrs, cilvē ku tikpat kā nav, š ķ iet, ka Ziemassvē tku tirdziņ š sā k darboties pulksten 11. Pagriež amies uz sā niem, ieraugot tornī ti, jā iet iekš ā pagalmā .

Tikai mā jā s apskatot fotogrā fijas un mē ģ inot atcerē ties, ko tajā s uzņ ē mā m, atkal rakņ ā joties internetā , atklā jam, ka braucam garā m Vecajai pilij (Altes Schloss), skaistai ē kai.

Vieta, kur tieš i atrodas pils, jau sen tiek saukta par pils kalnu (Schlossberglein). Iepriekš š is kalns bija nocietinā ts - vienā pusē bija cietokš ņ a mū ris un tecē ja grā vis, no pā rē jā m pusē m pils bija aizsargā ta, tā pat kā visa pilsē ta. Tomē r Baireita nekad nav piederē jusi pie pilsē tā m ar labu aizsardzī bas pozī ciju – visa pilsē ta atrodas zemienē , turklā t š eit nekad nav bijis cietokš ņ a, Jaunā s pils vē sturē pagrieziena punkts bija ugunsgrē ks 1753. gada 26. janvā rī : Markgrā fs Vilhelms aizmirsa nodzē st sveci, un visa ē ka nodega. Pils drī z tika atjaunota, tač u tika nedaudz pā rveidota. Vairā k vai mazā k š ā dā formā pils ir saglabā jusies lī dz mū sdienā m. Otrā pasaules kara laikā Baireita tika bombardē ta. Treš daļ a pilsē tas ē ku tika iznī cinā ta. Piemē ram, kazarmas un Reizenstein Palais, pilsē tas krā š ņ ā kā ē ka, tika smagi bojā tas. Tie nekad netika atjaunoti. Vecā pils, gluž i pretē ji, tika atjaunota, bet, tā kā visas iekš puses nodega, muzejs š eit netika atvē rts. Š eit vienkā rš i nav ko rā dī t. Rezultā tā uz š ejieni tika pā rcelts Augš frankonijas finanš u dienests (Finanzamt von Oberfranken) un vairā kas citas reģ ionā lā s institū cijas. Mū sdienā s Vecā pils ir Baireitas rota, un neviens nenojauš , ka tas ir rimeiks un ka aiz skaistā s, daudzkrā sainā s viduslaiku pils fasā des slē pjas nevis až ū ras cande labras, bet gan piekaramie griesti un daudzstā vu plaukti ar mapes


Dziļ i Altes Schloss atrodas Schlosskirche. Stingrā un pat askē tiskā Schlosskirche fasā de kontrastē ar krā š ņ o baroka interjera apdari. Iekš puse tieš ā m ļ oti skaista, ievietoju foto albumā . Mū sdienā s tā ir katoļ u baznī ca. Atš ķ irī bā no Dienvidbavā rijas, kur dominē katolicisms, Baireitā protestantu un katoļ u skaits ir aptuveni vienā ds. Schlosskirche ir interesanta arī ar to, ka tieš i š eit ir apbedī ts markgrā fs Vilhelmī na. Š ai sievietei pilsē tas vē sturē bija ī paš a loma, un pilsē tnieki to joprojā m ciena. Vilhelmī na bija Prū sijas princese, Frī driha Vilheima I meita. Apprecē jusies ar markgrā fu Frī drihu, viņ a 1732. gada janvā rī pā rcē lā s uz Baireitu. Š eit Vilhelmī na dzī vo lī dz savai nā vei 1758. gadā . Viņ a daudz darī ja, lai neliela provinces pilsē tiņ a iegū tu slavu un diž enumu. Tieš i pē c viņ as iniciatī vas pilsē tā parā dī jā s jaunas skaistas pilis baroka stilā , savukā rt bijuš ajā m ē kā m (Eremitage, Hofgarten) tika pieš ķ irts lielpilsē tas spī dums. Vilhelmī na nodibinā ja pirmo universitā ti pilsē tā , kā arī Mā kslas akadē miju, uzaicinā ja vadoš os ā rvalstu arhitektus, zinā tniekus un mū ziķ us uz Baireitu.

Ir vē l viena - Ermitā ž as pils (Altes Schloss Eremitage), kas atrodas St. Johannis (Sankt Johannis) nomalē un celta pē c Sansusī pils parauga Potsdamā . Mē s pat neplā nojā m tur doties, jo. to vajadzē tu redzē t vasarā vai pavasarī .

Pie Villa Wahnfried tuvojā mies pē c pastaigas pa pilsē tu, izejot cauri vecajai Hofgartenai, kur var apbrī not brī niš ķ ī gas skulptū ras un arhitektū ras pieminekļ us. Starp tiem: Neues Schloss - pils, kuru pē c Vilhelmī nas pasū tī juma cē lis viņ as iecienī tā kais arhitekts Senpjē rs. Svē tku rotā jums rokoko stilā vē l š odien priecē daudzus apmeklē tā jus. Viņ i var apskatī t pils galvenā s zā les, iepazī ties ar ziņ kā rī go arheoloģ isko kolekciju, kas š eit krā ta vairā kus gadsimtus. Vienā no blakus paviljoniem, bijuš ajā siltumnī cā , š odien strā dā Augš frankonijas valdī ba.

Un netā lu atrodas Stadthalle ē ka, kuru reiz Saint-Pierre uzcē la kā izjā des arē nu, vē lā k pā rbū vē ta un daudzkā rt paplaš inā ta, pirms tā pā rvē rtā s par modernu kultū ras centru. Mū sdienā s š eit tiek rī koti daudzi festivā li, karnevā li, izrā des un koncerti.

Š eit mē s pastaigā jā mies, bet kā rtē jo reizi teikš u, ka š o ziemā nevajadzē tu redzē t. Strū klaka ieejas priekš ā bija ieš ū ta koka mā jā , tā pē c tā izrā dī jā s neliela piramī da. Mē s negā jā m uz muzejiem.

Pilsē tā ir daudz interesantu mā ju, vienā no Maximilianstrasse (centrā lā s iepirkš anā s ielas) namiem jau gandrī z 400 gadus atrodas aptieka. Pilsē tā ir daudz zaļ umu, par kuriem ziemā varam tikai nojaust, redzam apgrieztus krū mus, kas klā ti ar sniegu.

Mums viss patika, varbū t š ī nav tā ziemī gā kā pilsē ta, bet nenož ē lojā m, ka devā mies.


Pilsē ta mū s sagaida ar lietu, mums ir tikai viens lietussargs, pat tramvajā izbraucam pā ris pieturas, jo. visas biļ etes dod tiesī bas bez maksas braukt sabiedriskajā transportā , vairā kas reizes ejam uz veikaliem, kad tieš ā m stipri lī st, visi ejam pirkt lietussargu. Daba apž ē loja tū ristus, lietus mitē jā s, un mē s veiksmī gi ī stenojā m visas ieceres.

Braucot ar tramvaju, izkā pjam pie Sv. Kiliā nam veltī tā s katedrā les, viņ š bija pirmais Vircburgas bī skaps. Pirms aizbraukš anas izlasī ju, ka katedrā le lī dz gada beigā m tika rekonstruē ta. Es ī sti neiedziļ inos stilos, bet man ļ oti patika iekš puse. Š ķ iet, ka katedrā le nesen tika atkā rtoti atvē rta. Ā rē ji izskatā s pieticī gi, bet iekš ā daudz visa kā , pazemes kapenes, vietā m daž as modernas celtnes. Otrā pusē jau 2 dienas pusē apstaigā jā m katedrā li, skati pavisam citi, bet nekur negā jā m, pagalmu neredzē jā m.

Netā lu no katedrā les atrodas ļ oti sena baznī ca - Neumü nster (Neumü nster), kuras brū nā baroka fasā de nevar neatš ķ irties no kopē jā ielas kvartā la fona. Bet iekš ā neiegā jā m, acī mredzot apmulsuš i no karogiem un koncertu izsludinā š anas, lai gan, godī gi sakot, ienā koš os neredzē jā m, iespē jams, ka bija slē gts.

Ziemassvē tku tirdziņ š notiek pie Svē tā s Marijas kapelas, Tirgus laukumā . Tā sauktajā Falkenhaus (Falkenhaus) atrodas arī informā cijas centrs. Mā ja ir ļ oti skaista, tikai spē lē joties saulē . Man š ķ iet, ka saulē viss apkā rtne izskatā s lieliski, mums paveicā s, mē s tur sauli redzē jā m.

Patiesī bā galvenais mē rķ is bija apmeklē t Marienbergas cietoksni, jo. Saskaņ ā ar visā m atsauksmē m no turienes paveras lielisks skats uz pilsē tu. Jā š ķ ē rso vecais tilts un jā seko norā dē m. Lasot atsauksmes, uzgā ju salī dzinā jumu, ka š is tilts ir lī dzī gs Kā rļ a tiltam Prā gā . Tā tad ziņ kā re aicina uz priekš u.


Teikš u uzreiz, ka mums tas bija lī dzī gs tikai ar to, ka ir tilts. Tū ristiem patī k pieš ķ irt apskates objektiem savas ī paš ī bas, bet man Kā rļ a tilts ir viens un vienī gais, Venē cija ir unikā la, es dievinu Amsterdamu un ar to nevar salī dzinā t nevienu kanā lu. Tā pat arī š is tilts, tas ir Vircburga un viss. Pa to nav viegli iet, jo. roka visu laiku sniedzas pē c kameras, tad kadrs uz priekš u, tad atpakaļ , tad pa labi, tad pa kreisi. Man ļ oti patī k fotografē t atspulgus ū denī , parastais fotoaparā ts ne vienmē r izvelkas, bet vienalga turpinu.

Atsauksmē s lasī ju, ka gā jiens lī dz cietoksnim un atpakaļ aizņ em vismaz 2 stundas, tā pē c pirms kā pš anas iedzeram kapuč ī no, nedaudz sasildā mies un dodamies. Bultas norā da ceļ u, viegli un skaidri. Te arī pakā pieni slē gti, bet augš ā ved lī kumots asfaltē ts celiņ š . Neviens neiet, izņ emot mū s, bet š ķ iet, ka cita ceļ a š eit nevar. Braucam garā m mazā m vasarnī cā m, es tā s tā saucu, nezinu, kuras mā jas, bet skaistas, koptas, tieš ā m atgā dina lauku mā jas. Daž viet kaut kas lī dzī gs dekoratī vā m Alpu pilsē tiņ ā m, dā rziem. Atkal pieķ eru sevi pie domas, ka vasarā š eit ir skaisti.

Iespē jams, š ajā ceļ ojumā tik daudz cietokš ņ u redzē jā m pirmo reizi. Katru reizi domā jā m, ka š is ir lielā kais vai š is, bet tik biezas sienas un tik labirintus tuvojoties vē l nebijā m redzē juš i. Automaš ī nā m un autobusiem ir stā vvietas, bet neviena nebija. Cietoksnī bijā m 5. Ieeja tajā bez maksas, tikai muzejs ir maksas.

Kā parasti, tika uzņ emti 100 kadri pa kreisi un pa labi, viņ i ieskatī jā s š ajā spraugā un nostā jā s uz š ī tilta. Ziemas skaistums ir tā ds, ka esam gandrī z vieni, neviens mū s netraucē , neviens neskrien un neaizņ em kadru. Apskatā m visas katedrā ļ u sē tas, skaisto jauno tiltu tā lumā , upi lejā un, protams, apkā rtē jos milzī gos vī na dā rzus. Š is rajons ir slavens ar vī niem, bet kaut kā aizmirsā m aiziet uz veikalu.

Nokā pjot no cietokš ņ a, atradā m Vī na dā rza strū klaku, apbraukā jā m Sv. Killiā na katedrā li, apskatī jā m Universitā tes baznī cu, kā rtē jo reizi izgā jā m cauri visiem gadatirgus paviljoniem, nopirkā m vē l vienu eņ ģ eli.


Vē l esot mā jā s, vienā no atsauksmē m uzgā ju fotogrā fiju, kurā redzama protestantu Svē tā Jā ņ a baznī ca (Johanniskirche). Š ī , protams, ir moderna ē ka, tač u tai ir ļ oti neparasta forma. Piekrī tu apskata autorei, ir vē rts apskatī t š o oriģ inā lo ē ku no ā rpuses un ļ oti askē tisku, kā jau gaidī ts, iekš ā . To var redzē t, stā vot pie ieejas arhibī skapa rezidencē (Fü rstbischö fliche Residenz).

Iekš ā redzē ju fotoattē lu, tas ir vienkā rš i pā rsteidzoš s, ē kas priekš ā ir strū klaka un lapenes. Tas jā redz vasarā

Apskatī jā m arī neparastu strū klaku, par kuru arī saņ ē mā m atsauksmi. Atrodas Zvaigž ņ u laukumā (Sternplat), ap akmens-marmora zvaigzni ir bronzas nimfas, satī ra un auna figū ras, aiz kurā m, uz augš u viss, slē pā s zivs (“ū dens” tē ma tika skaidrota ar to, ka agrā k š ajā laukumā bija zivju tirgus.

Pā rskata autors, es noteikti neatceros, kur to atradu, iedod saiti uz oriģ inā lo radī š anas stā stu (http://www. lothar-forster. de/planfenster/04. htm)l , un ja kā ds, kurš labi runā vā ciski varē tu uzrakstī t tulkojumu, tas bū tu ļ oti forš i. Tas, ko viņ š tulkoja, ir: “Sā kumā tē lnieks, kā ds Lotā rs Forsters, plā noja nimfu attē lot aptuveni tā dā paš ā pozī cijā kā satī rā . Tomē r “bija burbulis un rieš ana”, vietē jā s feministu aktī vistes gandrī z piketē ja pie mē ra biroja, apgalvojot, ka sievietes dibens ir paredzē ts, lai uz tā sē dē tu, nevis to atmaskotu, un vispā r sievietē m nav sē ž amvietas, bet tikai sē ž amvieta. Statuja bija jā pā rstrā dā , nimfas un faunas skulptū ras tika cenzē tas, tač u pē kš ņ i radā s problē ma ar zivī m (sā kotnē ji tā s bija 5, un gandrī z visā m bija pretenzijas). Š eit jau esmu pazaudē jis stā sta pavedienu, bet sapratu, ka tā lā k runā sim par kaut kā du zivi ar mā tī tes krū tī m, kas radī ja vē l lielā ku augstumu nekā "stā sts ar pē cpusi"...Vispā rī gi. , visiem bija ļ oti jautri. Un š odienas kompozī cija, acī mredzot, ir stipri rediģ ē ta un nogludinā ta versija idejai, kas bija tē lnieka galvā .

Kaut kur citur pilsē tā pazū d daudz interesanta, starp dzī vojamā m ē kā m ir milzī ga Stift Haug baznī cas ē ka, vienkā rš i skaistas mā jas.

Ziemā diena ir ī sa, protams, ir interesanti apskatī t pilsē tu vakara apgaismojumā , jo tā ir pavisam citā da, bet jā atgriež as. Ir arī Nirnbergas vakars, un jums jā pastā sta draugiem, ko redzē jā t.


Pirmo reizi visos mū su organizē tajos un paš u vadī tajos braucienos mums nav laika skatī ties filmē to. Ģ imene prasa foto, vī rs uztaisa 2 linkus un visu pā rē jo redzē sim tikai mā jā s. Arī atpū ta ir darbs, ne mazā k grū ts kā darbs.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Дом, в котором родился Levi Strauss
Buttenheim Pfarrkirche
Магазин при музее
Дворик
Пивоваренный заводик
В музее
Buttenheim Pfarrkirche
Līdzīgi stāsti
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums