Ziemassvētku Bavārija

18 Decembris 2012 • Ceļošanas laiks: no 01 Decembris 2012 ieslēgts 10 Decembris 2012
Reputācija: +312
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Mums visiem patī k brī vdienas, citiem vairā k, citiem mazā k. Un man patī k svē tku gaidī š ana.

Kad 2008. gada decembrī biju Budapeš tā un Vī nē , sapratu, ka tur bija ļ oti labi radī t pirmssvē tku noskaņ u. Tā pē c, ja iespē jams, jums tas jā izmanto.

2010. gadā Accord bija ļ oti laba un lē ta turneja pa Č ehiju, Vā ciju, bet es nesaņ ē mu doties. Pē rn tā da tū re vairs netika piedā vā ta, tikai ī sā s, kas nepiesaistī ja. Izvē lē jā s Brē menes mū ziķ u ceļ i, man viss ļ oti patika.

Tač u sapnis turpinā ja bū t sapnis – vecā kais Ziemassvē tku tirdziņ š Nirnbergā . Neviens no tū roperatoriem ar savu programmu š im laikam mani nepiesaistī ja, ņ emot vē rā , ka š os plā nus biju izveidojis jau vasarā.

Uzreiz tika izskatī ts galvenais - Nirnberga. Lū dzot tur dzī vojoš os draugus nosaukt viesnī cas, kas atrodas tuvā k viņ u mā jā m, atbildē dzirdē ju, ka vietas pietiek, un viņ i mū s ar prieku pieņ ems.


Viņ a salū za aiz pieklā jī bas, saprotot, ka tas nav ī paš i ē rti gan viņ iem, gan mums, tomē r piekrita.

Mums bija nelielas š aubas par ielū guma formu, sā kumā paņ ē mu tikai ar roku rakstī tu, tad izrā dī jā s, ka tomē r vajag oficiā lu. Viņ iem tas maksā ja 25 eiro, tas bija ar pilnu finansiā lu atbalstu, tas pats “ķ eksī tis” bija 2. lappusē , ilgi meklē ju. Iesniegusi meita ar pilnvaru Kijevā vī zu centrā . Uzaicinā jums bija uz mē nesi, biļ eš u datumiem prasī jā m tikai 10 dienas, sniedzā m arī savu finansiā lo atbalstu, saņ ē mā m tikai 10 dienas. Es nevaru pateikt, vai mē s to bū tu saņ ē muš i uz mē nesi, ja bū tu lū guš i, mums tas nebija vajadzī gs. Vai bija iespē jams neiesniegt savu finansiā lo nodroš inā jumu, es arī nezinu. Bija 2 apdroš inā š anas - mums taisī ja vienu, uz mē nesi 45 eiro par katru, otru taisī ja Kijevā . Viņ i paņ ē ma tikai vā cu, tur tas vienmē r bija mums lī dzi somā , kā draugi teica. Jā , vī zu jau esam saņ ē muš i gandrī z 3 mē neš u laikā.

Izsniedza uz 1 dienu, neviens nezvanī ja ne mums, ne darbam. Vienī gais, ko pamanī ju jau mā jā s (!! ! ! ), ka uz tā nav vē stniecī bas zī moga. Bet viņ i mū s ielaida un izlaida, kas nozī mē , ka tas ir normā li.

Lidmaš ī nas biļ etes tika paņ emtas jū lijā . Domā jā m lidot ar Vizeiru, bet sanā ca kaut kā tikt galā ar nokļ ū š anu turp un atpakaļ , kā ds reiss tomē r aizlidoja tā , ka nā cā s tur nakš ņ ot. Lidojā m ar Lufthansa - Kijeva-Minhene-Nirnberga turp, atpakaļ - Nirnberga-Disseldorfa-Kijeva. Par 2 biļ etē m samaksā ts 3600 UAH.

Pagalmā ir vasara, un es moku sevi un savu vī ru ar decembra ceļ ojumu. Pieaug daž ā dā s vietnē s apkopotā s informā cijas apjoms. Jo tuvā k ceļ ojuma datums, jo biež ā k moku visus ar jautā jumu, kā pē c es to sā ku. Visi jau sen ir pieraduš i pie tā , gandrī z nereaģ ē . Jo viņ i zina, ka pē c iekā pš anas vilcienā , lidmaš ī nā , autobusā es nomierinā š os. Mans vī rs ļ oti labi zina, ka es reti braucu pa marš rutu, kas ir ieplā nots, noteikti vilkš u malā , jo kaut ko tur redzē ju. Visi ir mierī gi.


Kijevā ierodamies 3 dienas pirms lidmaš ī nas, jā strā dā . Mums izdevā s gan pastaigā ties, gan strā dā t, gan tē rzē t ar draugiem. Izbraukš anas priekš vakarā bija brī niš ķ ī gs saulains laiks, pastaigā jā mies pa pilsē tu. Protams, tas ir skaists, bet tajā ir kaut kā das haotiskas mū sdienu ē kas vē sturiskā s vietā s. Iespē jams, arhitekti domā savā dā k nekā es.

Tā tad pienā ca izbraukš anas diena. Reiss no rī ta, 6.40, terminā lis jauns. Likā s, ka, izņ emot mū su lidojumu, tur neviena nebija. Tukš ums terminā lī , viens mazs beznodokļ u veikals, bet tas ir bez maksas, kas arī ir labi. Reģ istrē jies lidojumam iepriekš ē jā dienā . Pirmo reizi lidojā m tranzī tā , izrā dī jā s, ka atliek vien nodot koferi, kuru droš i aizveda jau Nirnbergā . Pē c senajā m padomju vai jau ukraiņ u tradī cijā m bija doma č emodā nu sapakot plē vē , bet labi, ka terminā lī š o servisu nepamanī ja, jo sapakotos koferus nekur neredzē ja.

Lidojā m ā tri, labi, ē rti, pacelš anā s un nolaiš anā s ir ļ oti mī ksta. Fed - sviestmaize, smalkmaizī tes un tē ja, kafija, sulas. Visa informā cija ir vā cu, angļ u valodā , bet š eit valodas zī me nav vajadzī ga, tā pat viss skaidrs.

Mums ir garš doks, 3.5 stundas. Patieš ā m, viss ir ļ oti vienkā rš i, jū s sekojat tranzī ta pasaž ieru bultā m, jū s ejat, ejat, lī dz uzbraucat muitā vai robež sargiem, es vienmē r sajaucu š o, tas ir, es domā ju dokumentu pā rbaudi. Minhenes lidostā tajā zonā nav jā ieiet uzreiz, š eit ir pietiekami daudz vietu pastaigā m un veikaliem. Visu izpē tī juš i, ejam uz kontroli. Viņ i smaidī ja, tikai prasī ja, vai lidoš u uz citu valsti, uz manu atbildi, ka tikai Vā cija, mans “paldies” es pats neatceros kā dā valodā , vā cu vai angļ u, dzirdu “paldies” krieviski, Es saņ emu pasi kopā ar smaidu . Tas ir viss.

Viņ i kaut ko teica manam vī ram, bet cilvē ki logos apmainī jā s savā starpā , piemē ram, mē s esam kopā un pē c ielū guma, un neprasī ja nekā dus dokumentus.


Tas arī viss, Vā cija mū s pieņ ē ma viegli un laipni. Tagad mums ir pietiekami daudz laika paskatī ties lidostā . Man ne pā rā k labi padodas mierī gi sē dē t, vairā kas reizes gā ju š urpu turpu, jo teritorija ir liela. Veikalu daudz, bet man neko nevajag, daudz kafejnī cu, protams, sā ksim ar viņ u desiņ ā m. Bet patī kamā kais pā rsteigums ir bezmaksas automā ti ar kafiju, tē ju, kapuč ī no u. c. Mē s mī lam kapuč ī no; Labi, ka nosē dē ja tikai 3 stundas, citā di pā rsprā gtu. Š o maš ī nu ir daudz, es nezinu, kā da veida darbī ba vai tā s ieliek tā s pastā vī gi. Pat lidostā ir speciā la kaste uz 4 gultā m, 1 stunda 15 eiro, vismaz 2 stundas, depozī ts 100 eiro, ir gulta, tuvu un gulē t, ļ oti ē rti ar bē rniem.

Mē s virzā mies tuvā k mū su lidojuma reģ istrā cijas letes. Lidostā paziņ o tikai par kavē tiem reisiem vai par kavē tiem pasaž ieriem, pā rē jo informā ciju lasi tablo. Saprotam, ka mū su lidojums ir nedaudz aizkavē jies, lai gan meitenei ir laiks reģ istrē ties, mū su reisa numurs ir uz tablo, cilvē ki nā k klā t un prasa viņ ai, aiziet un gaida. 2. stā vā visa iekā pš ana ir caur "piedurkni", bet pie mū su vā rtiem piedurkne ir tukš a.

Kā pē c gan nebraukt no Minhenes ar vilcienu - tranzī ta biļ ete bija lē tā ka, gaidā m. Lidmaš ī nas nav, bet tiek paziņ ots par nosē š anos. Jā , interesantā kais. Reģ istrā cija lidostā ir elektroniska, ir automā ti. Tā pē c tagad visi vienkā rš i izlaiž cauri, pieliekot automā tam vai nu izdruku ar svī trkodu, kā pie mums, vai iekā pš anas karti ar kodu. 10 minū tes ir viss. Viņ i mū s iesē dina autobusā un ilgi veda. Vienkā rš i mums ir maza lidmaš ī na un tā nesasniegs piedurkni.

Mū su AN-24 tipa lidmaš ī na, tie, kas bija ar lielo rokas bagā ž u, bagā ž u nolika uz ratiņ iem un iekrauj atseviš ķ i. Pie ieejas visiem iedod š okolā des tā felī ti, paspē j nogā dā t dzē rienus un jau esam apsē duš ies.

Neviens neskatā s uz lietā m, un neviens nesē dē ja pie seansa, 5 minū tes gaidī ja bagā ž u un jū s aizgā jā t.

Draugi smaida, esam gandarī ti, ka viss ir tik viegli un vienkā rš i, nekur nepazudā m, neapmaldī jā mies. Sē ž amies maš ī nā un braucam. Autostā vvieta lidostā ir maksas, ir automā ti, onkuļ i "zaļ ie", kā mums ir Harkovā , neskrien. Jā , kad lidojā m mā jā s, pie mums nestrā dā ja parkoš anā s skaitī tā js, visi gā ja un meklē ja kā du strā dā još u, necentā s izlī st.

Tas nav tā lu, lidosta atrodas pilsē tas robež ā s, ir vairā kas metro pieturas no draugiem, tā pē c mē s vienkā rš i nedaudz vē rojam pilsē tu. Apmeklē jam vietu, kur Hitlera laikos faš isti organizē ja Reihspartijas kongresus krā š ņ u propagandas svē tku veidā.


Kongresu vajadzī bā m tika uzsā kta kongresu zā les (Kongresshalle) celtniecī ba pē c senā s Romas kolizeja parauga, tač u tā tā arī netika pabeigta, nepietika augš ē jā stā va un stikla jumta, ē kai bija jā kļ ū st par lielā ko zā li pasaulē , ar ietilpī bu 60 tū kstoš i cilvē ku.

Kā pē c š eit, bet tikai pa ceļ am, mē s paš i tur neiesim, un vē sture paliek vē sture. Liela telpa, ņ emiet lī dzi ekskursijas. Bet mē s nenā cā m uz š o, mē s gaidā m skaistus skatus uz pilsē tu, godī gu jautrī bu.

Mums ir iespē ja redzē t, kā cilvē ki š eit dzī vo. Zemas mā jas, ļ oti biež i koš ā s krā sā s, zaļ i pagalmi, neskatoties uz uzsniguš o sniegu, ideā la ieeju tī rī ba, nama saimnieks maina spuldzī tes ieejā , tī ra sniegu pagalmā uz mazas maš ī nas. Starp citu, jebkurš iedzī votā js var atnā kt uz Rā tsnamu un pateikt, ka grib ziemā tī rī t sniegu, viņ am iedos maš ī nu, maksā s 8 eiro stundā , viņ š atbild par savu teritoriju.

Protams, ka ceļ i tiek tī rī ti uzreiz, kad snieg - gan pilsē tā , gan ā rpus pilsē tas, jū s pats redzē jā t. Es klusē ju par viņ u ceļ iem Ir rakstī ts, zī mē ts, bet daž reiz viņ i neievē ro visus noteikumus. Noteikti ne tā kā mū sē jais. Arī svē tdienā s nestrā dā automazgā tavas pilsē tā degvielas uzpildes stacijā s, jo nevar trokš ņ ot, ir brī vdiena.

Bet mē s ielidojā m apskatī t pilsē tu, nomest koferus, papusdienot un doties ceļ ā . Izgā jā m uz visā m katedrā lē m, apskatī jā m visas strū klakas, pieminekļ us. Par viņ iem visur raksta, katrs, kas tur atnā ks, noteikti to visu nofotografē s. Man ir fotogrā fija Svē tā Gara Patvē rums no rī ta (tautā saucas Brilles), vakarā , sniegā , bez sniega utt. . Brī niš ķ ī ga strū klaka - katrs griež gredzenu un novē l, gredzens spī d, bet vietē jie to griež no aizmugures. Uzkā pā m vakarā vē rpjot, gadatirgus slē dz 20.00 darbdienā s, apliek ar lentī ti, bet mē s neesam traucē klis, lai gan kauns.

Kad mē s griezā mies, viņ š nenā ca ā rā , bet, kad mē ģ inā jā m piespiest vī rieš us to darī t, viņ š mums piedraudē ja un lika mums doties prom. Protams, viņ i paklausī ja. Cietoksnī devā mies augš ā vakarā , no rī ta, kad tikko parā dā s pirmie neorganizē tie tū risti. Pie mums cietoksnī muzejā ienā ca tikai viens cilvē ks, viņ u ielaida, durvis ciet.


Pilsē tā ir vairā kas gadatirgus vietas, shē mas izvietotas visur. Lielā kais netā lu no galvenā s pilsē tas katedrā les - Frauenkirche, pie kuras atrodas skatuve, organizē izrā des. Visā s katedrā lē s, ē rģ elē s, koncertos blakus rakstī ts notikuma laiks. Telš u ir daudz, bet neko pilnī gi neparastu es neredzē ju. Es kolekcionē ju eņ ģ eļ u figū riņ as, tā pē c tas bija galvenais, kam pievē rsu uzmanī bu. Neparasti, neko tā du nebiju redzē jusi, bija figū riņ as no valrieksta un ž ā vē tā m plū mē m, interesanti. Pagā juš ajā gadā Hamburgā bija daudz putnu mā ju, Bavā rijā putni tik ļ oti nepatī k.

Protams, desiņ as, desiņ as, piparkū kas, grauzdē ti kastaņ i, un galvenais – glikī ns. Pirms tam tikai nedaudz dzē ru, tā pē c klepoju no karstuma. Vajag tikai iegū t pieredzi , tagad labi dzert aukstumā . Pat padevā mies pirkumiem, kas mums nav raksturī gi - glikī na krū zes ir sā pī gi skaistas un daudzveidī gas, atvedā m 5 gab no daž ā dā m pilsē tā m, lieliski lidoja koferī , raž otas Vā cijā , nevis Ķ ī nā.

Pilsē tas dienā un naktī izskatā s savā dā k, tač u vienmē r ir daudz cilvē ku. Vakarā ir daudz vietē jo, viņ i arī dzer glikī nu un ē d desas. Gadatirgi atvē rti darba dienā s lī dz 20.00, uzreiz viss ir aizslē gts (teltis), brī vdienā s lī dz 22. Pē c 20.00 ir vairā kas vietas, kur tirgo glikī nu, bet cilvē ki jau izklī st uz restorā niem, kuri, starp citu, ir piepildī ti. dienas laikā.

Vai man patika Nirnberga? Jā . Bet Ziemassvē tku gaisotnē es neredzē ju neko ī paš u, ko vē l neesmu redzē jis. Varbū t tam ir savs š arms.

Jā , pilsē ta mani nepā rsteidza ar apgaismojumu, bet tā likā s tik mā jī ga, mā jī ga, ē rta.

Viens brī dis, kad apvainojos par Ukrainu. Nirnbergā viena no gadatirgus vietā m bija veltī ta Nirnbergas sadraudzī bas pilsē tā m. Tā tad Harkovu (un mē s esam sadraudzī bas pilsē tas) pā rstā vē ja paplā te ar koka ligzdoš anas lellē m un č eburaš kā m. Jautā ts par lellē m ligzdoš anu, zē ns sacī ja, ka tā s raž otas Harkovā . Ž ē l, ka no Ukrainas nekas ī sts netika parā dī ts.

Katru vakaru pastaigā jā mies pa pilsē tu, atgriež oties no izbraucieniem, pa ielā m, parkiem, pili, tikai gar cietokš ņ a mū ri, bet krievu runu dzirdē ja tikai svē tdien, pā rsvarā vietē jie iedzī votā ji. Varbū t mū sē jos vē lā k organizē ti tur atvedī s.

Pā rskatot bildes jau mā jā s, jo tam vienkā rš i nebija laika, nodomā ju, ka varbū t tikai meklē ju vainu, jo viss ir tik lieliski. Un, visticamā k, es vienkā rš i atstā ju sev kaut ko neparastu rezervē nā kotnei.

Zinu, ka tur noteikti jā iegriež as vasarā un jā turpina iepazī ties ar to, kas nav nā cis redzeslokā.


Jā , kad Alī na uzrakstī ja sludinā jumu, ka visu nedē ļ u strā dā lī dz 15, klienti jautā ja, kā pē c. Uzzinot, ka ieraduš ies ciemiņ i, nemitī gi jautā ja, kā klā jas, vai patī k. Viņ a stā stī ja par maniem “eņ ģ eļ iem”, un tagad uz Ukrainu ir pā rcē luš ies kā di 8 vietē jie eņ ģ eļ i no vā cu ģ imenē m, viņ i te jū tas labi Mē s jau esam aizlidojuš i, un cilvē ki viņ ai visu laiku prasī ja par ciemiņ iem.

Turpinā jums bū s, jo daudzas reizes izbraucā m no pilsē tas.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Нюрнберг
Нюрнберг Оперный театр
Līdzīgi stāsti
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums