Brauciens ar kuģīti uz Birjuči salu

31 Oktobris 2018 Ceļošanas laiks: no 16 Septembris 2017 ieslēgts 16 Septembris 2017
Reputācija: +174
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Alī na atkal piegā ja pie manis.

-Vai ir iespē jams doties uz Birjuč i bez ekskursijas? Es vē lē tos tur palikt daž as dienas.

Pirms pā ris dienā m viņ a man pasū tī ja ekskursiju uz š o salu pē c tam, kad man jautā ja, vai ir vē rts tur doties. Viņ ai patika patstā vī gi izpē tī t mū su Arabata kā pas apskates vietas: rozā un sā ls ezerus, karstos avotus, Sivaš u. Viņ a arī apmeklē ja kā du no mū su ekskursijā m.

-Tikai neaprakstiet ceļ ojumu tik spilgti un krā saini kā pagā juš ajā reizē . Tavs stā sts uz mani atstā ja lielā ku iespaidu nekā pats ceļ ojums. Jau otro gadu strā dā jot par ekskursiju organizatoru, varē ju apmeklē t daudzas mū su ekskursijas un ar entuziasmu dalī jos savos iespaidos. Katrs cilvē ks pasauli uztver savā veidā . Bet Biryuchiy sala ir patieš ā m ī paš a vieta. Tū risti, vienreiz to apmeklē juš i, mē dz tur doties atkal un atkal.


Biryuchiy sala ir Fedotovas kā pas dienvidu paplaš inā tā daļ a, to var sasniegt no Kirillovkas pa sauszemi. Iepriekš to no iesmas atdalī ja jū ras š aurums, tā pē c ieguva salas statusu. Tagad spē cī gas vē tras laikā š aurums daž reiz ir paslē pts zem ū dens, un Biryuchy atkal pā rvē rš as par salu. Sala savu nosaukumu ieguvusi no vā rda "birjuks" – vientuļ š vilks. Tā garums ir aptuveni 24 kilometri, maksimā lais platums ir 5 km. Nav viennozī mī gas versijas par salas izcelsmi. Visticamā k, ka tas iemazgā ts ar dabī giem lī dzekļ iem. Uz salas atrodas Azovas-Sivaš as nacionā lais dabas parks. Pateicoties saldū dens klā tbū tnei, salā ir daudzveidī ga veģ etā cija. Paaugstinā tā s vietā s aug stepju vectī ģ eri: auzene, kvieš u stiebrzā les, astragals, lucerna, eiforbija. Zemienē s sastopami tā sauktie halofī ti (sā ls izturī gi augi): soleros, solonchak aster, kermek.

Papildus savvaļ as augiem salā ir brī niš ķ ī gs mež s un parks, kurā aug ozoli, papeles, akā cijas, medus siseņ i un olī vkoki. Dambriež i, briež i, kulā ni un mufloni brī vi klī st pa salu. Visi š ie dzī vnieki tika atvesti no Askania-Nova rezervā ta aklimatizā cijas eksperimentam.

Sala vienmē r piesaista un piesaista tū ristus. Tas ir pievilcī gs savā veidā jebkurā gadalaikā . Tā s piekrastes lī nija atgā dina tropu kū rortus: tirkī za ū dens un baltas smiltis. Papildus tam visam mež onī ga neaprī kota pludmale. Jū s nokļ ū stat ī paš ā neskartas dabas pasaulē . Tā da sajū ta, ka atrodaties uz citas planē tas vai iekrī tat paralē lā dimensijā .

Tū risma aģ entū ra Ukrainas 21. gadsimts piedā vā doties braucienā ar laivu uz Birjuč i salu no jū nija sā kuma lī dz septembra vidum. Es biju uz salas rudenī . Grupa pulcē jā s uz Wi-Fi soliņ a netā lu no Ukrtelecom. Pilsē tas apskati vadī ja tū risma biroja vadī tā ja Oksana Grigorjevna Š atsilo. Stundā m var klausī ties viņ as aizraujoš os emocionā los stā stus par Genič esku un Arabata kā pā m. Mū su laiva izbrauca no ceturtā s piestā tnes. No š ejienes paveras lieliska panorā ma uz Tonkiy jū ras š aurumu un Utlyutsky estuā ru. Uzvilkā m glā bš anas vestes un devā mies ar laivu uz salu. Apskates apmeklē tā ju bija daudz, tas bija sezonas pē dē jais brauciens, mums pievienojā s tū risti no citas tū risma aģ entū ras. Jau bija pienā cis rudens, bet diena bija silta kā vasarā , pū ta viegls vē jiņ š . Mē s ā tri attā linā jā mies no krasta, drī z mē s ieraudzī jā m citu krastu priekš ā un sā kā m tai tuvoties. Š oreiz delfī nu nebija, tie reizē m parā dā s un pat pavada laivu. Apkā rt mums bija jū ra, kura viss dzirkstī ja un mirgoja. Kad nolaidā mies, novilkā m glā bš anas vestes. Pludmalē neviena nebija. Tā lumā bija redzama bā ka.


Pirmo reizi tā celta 1878. gadā zvejniekiem, sā kumā tā bija koka ē ka, vē lā k tā tika aizstā ta ar modernu bā ku, vienī gā ē ka krastā ir neliela lapene, kur varē ja apsē sties. Bet mē s nenā cā m š eit atpū sties. Ieraduš ies tū risti tika sadalī ti divā s grupā s. Viens palika krastā peldē ties un sauļ oties. Es, kā daļ a no citas grupas, devos izpē tī t salu, mē s braucā m uz borta gazeles, kas bija aprī kota ar koka soliņ iem. Gids interesanti stā stī ja par rezervā tu, tā vē sturi un š odienu. Mū su priekš ā bija stepe, kas klā ta ar sausu zā li, un uz izž uvuš ajiem sā ls purviem bija skaisti sarkani biezokņ i, kas sastā vē ja no sā ls izturī giem augiem. Ē rglis pacē lā s augstu debesī s, un fazā ni daž kā rt uzlidoja netā lu no mums. Salas daba bija burvī ga. Mums priekš ā bija daž i brikš ņ i. Kad sā kā m viņ iem tuvoties, viņ i pē kš ņ i atdzī vojā s un sā ka kustē ties, kad piebraucā m tuvā k, mē s pā rsteigti atradā m stirnu ar milzī giem zarotiem ragiem, kas piecē lā s kā jā s un attā linā jā s

. Mē s redzē jā m arī dambriež us, tač u neizdevā s atrast š ī s salas muflonu iemī tniekus. Pē c 30 minū š u ekskursijas piestā jā m pludmalē . Ū dens bija tī rs un dzidrs, varē ja redzē t katru zivi, katru zā les stiebru. Lai gan bija diezgan vē ss, mums ļ oti patika š eit peldē ties.

Es negribē ju braukt prom, bet no ekskursijas ieradā s otrā tū ristu grupa. Mē s aizbraucā m ar cerī bu š eit ierasties vairā k nekā vienu reizi.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
один из пейзажей на острове Бирючий
 олени на острове
береговая линия острова
 маяк на Бирючем