Jubileja starp Karpatu kalniem

13 augusts 2019 Ceļošanas laiks: no 23 Maija 2019 ieslēgts 26 Maija 2019
Reputācija: +347.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Un Arefjevu muiž a atkal ir pilna. Viesi tika uzņ emti kū rortciemā Slavsko. Vairā k nekā divi desmiti izcilu meistaru ieradā s divdesmitajā starptautiskajā plenē ra glezniecī bā “Maxim”.

Jebkurš notikums vienmē r sā kas ar ceļ u. Bet, ja kā ds domā , ka nokļ ū t no Kijevas uz Slavsko ir viegli, tad viņ š dziļ i maldā s. Lai gan no pirmā acu uzmetiena viss izskatā s ļ oti optimistiski. Vairā ki tieš ie vilcieni. Ieskaitot zī molu Transcarpathian. Atjaunoti vagoni, kas spī d ar svaigu krā su. Visur nerū sē još ais tē rauds un pavisam jauna plastmasa.

Tomē r mū su dzelzceļ š nevar iztikt bez pā rsteigumiem. Diemž ē l pasaž ieri par to uzzinā s pē c izbraukš anas. Kad nevar izkļ ū t. Un piezemē š anā s ceļ ā kaut kā nav parocī ga.


Izrā dā s, ka gaisa kondicionieris darbojas tikai pē c konduktora pieprasī juma. Un nez kā pē c lielā koties tas nesakrī t ar lī dzī gā m nelaimī go ceļ otā ju izjū tā m. Turklā t š ai iekā rtai ir tikai divi rež ī mi - ieslē gts vai izslē gts. Vai pū š ar visu dopu - vai mirstī gs kluss. Un tā kā automaš ī nas ir izgatavotas ļ oti kvalitatī vi, bez nevienas, pat mazā kā s spraugas, izvē le ir maza. Vai sasalst, vai nosmacē t, pā rklā ti ar lipī giem sviedriem. Turklā t gaisa viesuļ vē tra vienkā rš i izpū š augš ē jo pasaž ieri no plaukta. Nav iespē jams izvairī ties. Glā bj ejot pa gaiteni ar izejā m uz vestibilu. Un tā visu nakti. Bet visas labā s lietas agrā k vai vē lā k beidzas.

Skoles reģ ionā lais centrs, tie jau ir kalni. Ir pienā cis laiks celties un sakravā t mantas. Lai gan to izdarī t ir ļ oti grū ti – vilciens steidzas un vē jas kā applaucē ts zaķ is. Tajā paš ā laikā stā vē t uz kā jā m nav viegli. It ī paš i, ja aiz diezgan liela izmē ra un svara mugursomas. Beidzot nā kamajā lī kumā vilciens samazina ā trumu un apstā jas. Visi ieradā s, Slavsko.

Ciemats sagaida jū s ar kalnu rī ta svaigumu un veselu baru vietē jo taksometru vadī tā ju, kuri ir gatavi jū s aizvest jebkur. Tač u š oreiz viņ iem tā nepaveicā s. Viesmī lī gie saimnieki parū pē jā s un pie stacijas viesus jau gaida jaudī gs SUV. Š ajā s vietā s š ā ds transports ir vitā li nepiecieš ams. No otras puses, jū s vienkā rš i nevarat tur nokļ ū t. Pusotru minū ti pirms maš ī nas, daž as sekundes, lai iemestu mantas bagā ž niekā un var sā kt. Lai gan, cik tas ceļ š ir, varbū t septiņ as minū tes.

Bet pat ar to pietiek, lai redzē tu pozitī vas izmaiņ as. Iela ar tik oriģ inā lu nosaukumu Privokzalnaya jau ir pilnī bā flī zē ta. Uz skolas kompleksa simulatoru pilsē tiņ a mirdz ar svaigu krā su. Pievienoti pā ris pā rtikas preč u veikali. Galvenais, ka nomaļ ā mikrorajonā ielas bija klā tas ar asfaltu. Tagad neviens lietus nav briesmī gs.

Vā rti ir viesmī lī gi plaš i atvē rti, un viss Arefjeva muiž as pagalms ir pieblī vē ts ar automaš ī nā m. Š ajā nav nekā neparasta. Mā kslinieki no Rietumukrainas dod priekš roku savam transportam. Melna aita starp viņ iem izceļ as automaš ī na ar Lietuvas numuriem. Dedzī gie baltieš i uzskatī ja, ka viņ iem tur nokļ ū t ir daudz izdevī gā k.

Arefjevu ī paš ums jau sen ir bijis iecienī ts mā joklis, un tā ī paš nieki ir labi draugi. Un tas pat nav ē rtī bas. Par to nav jā runā , viss ir virsū un par ļ oti saprā tī gu cenu. Galvenais ir unikā la patiesi mā jī ga atmosfē ra.


Lai gan ar mugursomu uzkā pt pa vī tņ u kā pnē m uz treš o stā vu joprojā m ir prieks. Bet istaba ir ļ oti ē rta. Liela divguļ amā gulta, ē rts dī vā ns, skapis un neliels galds. Jā , vē l divi naktsgaldiņ i. Griestu televizors. Un bildes uz sienā m. Starp citu, daudzi tū risti tos izmanto kā ceļ vedi. Pē c principa gribu iet tur, kur nogā zē stā v vecā koka bū da.

Starp citu, vā rda "plenē rs" nozī me burtiski tiek tulkota kā mā kslinieka darbs gaisā . Š o pirms vairā kiem gadiem Sē nas krastā iedibinā to tradī ciju tagad ir pā rņ ē muš i Boikivš č inas iedzī votā ji.

Mums jā izsaka atzinī ba š ī s kustī bas dibinā tā jiem un iniciatoriem Oksanai un Dmitrijam Arefjeviem. Tieš i viņ u mā jā dzima pati ideja par plenē ra rī koš anu. Arefjevus, izcilus glezniecī bas cienī tā jus un pazinē jus, pastā vī gi apciemoja viņ u draugi mā kslinieki. Un tieš i vienā no š ī m mā jas sapulcē m, pē c Ļ vovas mā kslinieka Oresta Kosara vā rdiem, ideja nobrieda. Tač u pagā ja vairā k nekā septiņ i gadi, lī dz vē lamo izdevā s pā rvē rst realitā tē .

Tač u š ī nav tikai bohē miska Hangout sesija. Veidotā jiem tika dota iespē ja iepazī ties ar unikā lo Karpatu reģ iona dabu, kultū ru un iedzī votā ju dzī vi. Arī dalī bnieku ģ eogrā fija bija plaš a. Š oreiz mā kslinieki ieradā s no Ļ vovas, Borislavas, Č erkasiem, Sumiem, Poltavas, Kijevas, protams, vietē jie iedzī votā ji no Slavskas. Un viesi no Lietuvas.

Katru dienu meistari saviem darbiem atrada zemes gabalus Slavskas lī kumotā s ielā s, apkā rtē jo kalnu nogā zē s vai vietē jo strautu krastos. Un katru dienu ap viņ iem pulcē jā s vietē jie iedzī votā ji un visuresoš ie tū risti. Galu galā ne visiem ir iespē ja bū t klā t š edevra dzimš anas laikā . Un, protams, tas bija pilns ar bē rniem. Turklā t meistari vadī ja meistarklasi lauku skolas bē rniem. Bija jā redz, kā iemirdzē jā s mazo mā kslinieku acis, stā vot un zī mē jot blakus tiem, kuru vā rdus viņ i vē l vakar varē ja izlasī t savā s mā cī bu grā matā s. Viņ i atcerē sies š o mā cī bu uz visiem laikiem.


Interesanti vē rot, kā Arefjevu ī paš ums pamazā m tiek pā rveidots par sava veida mā kslas muzeju. Bildes karā jas, stā v visur - istabā s un gaiteņ os, ē damistabā un virtuvē . Pat pirts ir piepildī ta ar gleznā m. Un katru vakaru notiek asas darba diskusijas. Galu galā kolē ģ i ir bargā kie kritiķ i. Tač u pā rsteidzoš i, kā atzī mē ja viens no plenē ra organizatoriem, Ļ vovas gleznotā js Viktors Stognuts: "Divas nedē ļ as radoš i cilvē ki, individuā listi, nekad nav pat strī dē juš ies. " Un tas viss, pateicoties draudzī gajai atmosfē rai, ko galvenokā rt radī ja mā jas saimniece Pani Oksana: “Viņ iem patika zī mē t Slavskā , viņ iem patika dzī vot kopā ar mani, un man patika viņ u darbs un viņ i paš i. ”

Pagalmā , uz balkoniem un istabā s ž ū st bildes. Un š ajā , no pirmā acu uzmetiena, haosā slē pjas slē pta nozī me. Jo viss ir redzams. Un ikviens var nā kt un apskatī ties jebkurā laikā . Novē rtē jiet un izsakiet savu viedokli. Vai arī sniedziet padomu.

Un vē l viens pieskā riens. Kad daž ā du skolu mā kslinieki strā dā burtiski blakus, ž anri neviļ us plū st. Vairā k vai mazā kā mē rā . Daž reiz gandrī z nav pamanā ms. Un daž reiz tas saplī st. Un tur ir kaut kas pilnī gi neraksturī gs autoram.

Tagad iedomā jieties sevi š ajā mazajā viesnī cā dzī vojoš o viesu vietā . Gleznas karā jas katrā istabā , koridorā , visur. Un daudzas no tā m var nopirkt. Tā tad Arefjevu ī paš umu var pamatoti saukt par sava veida mā kslas un tū risma centru. Un tas ir unikā ls savā bū tī bā un garā .

Centra unikalitā te slē pjas tajā , ka gleznas kalpo kā sava veida ceļ vedis. Tie ir lielisks stimuls tū ristiem, kuri ierodas pie Arefjeviem, lai apmeklē tu š ī s vietas. Kur vē l kaut ko lī dzī gu var atrast?

Un ne tik sen Arefjevu muiž ā radā s cita tradī cija. Fakts ir tā ds, ka ē damistabas sienas mā jā ir dekorē tas ar ī stiem upes akmeņ iem. Un kaut kā viens no mā ksliniekiem atstā ja savu autogrā fu uz viena no akmeņ iem. Tieš i tā pat, prieka pē c. Tač u piemē rs atrada savus sekotā jus. Un tagad desmitiem akmeņ u meistaru personī gā s zī mes. Lū k, tā da sava veida slavas pastaiga izrā dī jā s.

Man jā saka, ka š ā di nestandarta risinā jumi š eit nav nekas neparasts. Ne velti daudzi katalogi, laikraksti un ž urnā li Arefjevu ī paš umu klasificē kā oriģ inā lu atpū tas vietu. Un turklā t viesiem ir iespē ja ne tikai labi atpū sties, bet arī apskatī t daudzas pā rsteidzoš as vietas. Galu galā Slavsko ieņ em unikā lu vietu. Tuvumā ir tikai milzī gs skaits interesantu objektu. Par tiem vienkā rš i nav pietiekami daudz informā cijas. Labi, ka daž i citi entuziasti, piemē ram, Arefjevu ģ imene, cenš as reklamē t savu dzimto zemi.


Š oreiz jauns ceļ š , kas ir arī ciema centrā lā iela, atklā ja jaunu marš rutu “Pa Slavkas upi”. Viena no tā galvenajā m priekš rocī bā m ir tā spē ja jebkuros laikapstā kļ os. Lietus netraucē , tas pat pieš ķ ir pastaigai ī paš u š armu.

Pie Polytech slē poš anas trasē m ir parā dī juš ies jauni veikali, kafejnī cas un obligā tā s nomas punkti. Viesnī cas komplekss "Perlyna Karpat" atrodas pie ceļ a kalna galā un kalpo kā sava veida orientieris tū ristiem. Tiem, kas atgriež as Arefjevu ī paš umā , atlicis pavisam maz, maksimums desmit minū tes. Tiem, kas devā s marš rutā , grū tā kais posms ir aiz muguras, tad nobrauciens un lī dzens ceļ š . Starp citu, no š ejienes jū s varat baudī t lielisku skatu uz Slavsko.

Saš aurinā jums uz ceļ a ir tunelis zem dzelzceļ a. Pirmkā rt, jums vajadzē tu bū t uzmanī giem ar automaš ī nā m. Un otrkā rt, ja lī st lietus, tad š ajā vietā ir obligā tas peļ ķ es. Nē , ne tā - PELDES! ! ! Un, ja jums ir ļ oti "paveicies", jū s varat pamatī gi sabojā t savu reputā ciju. Bet tad nav ī paš u problē mu.

Pagrieziens uz staciju kalpo kā sava veida marš ruta marķ ieris. Tieš i š eit atrodas tilts pā r Opiras upi. Un apmē ram divdesmit metrus augš pus ir divu upju satece. Karstā laikā katrs akmentiņ š apakš ā ir lieliski redzams. Bet, kad pā riet pat mazā kais lietus, upī te, kas no pirmā acu uzmetiena ir pazemī ga, pā rvē rš as rū coš ā straumē .

Kalna pakā jē , kur apmetuš ā s vietē jā s varas iestā des, darbs rit pilnā sparā . Nogā zes tiek nostiprinā tas. Spriež ot pē c š ū polē m, te grasā s uzcelt vismaz cietokš ņ a mū ri. Baznī ca ar zelta kupolu ateistiem tū ristiem ir interesanta tikai kā rā dī tā js. Bet, paejot pā ris simtus metru augš ā lī dz vietē jai kapsē tai, var redzē t vecu koka baznī cu. Samontē ts Boiko arhitektū ras tradī cijā s.

Pie lielā kā tilta pā ri Slavkas upei bija aprī kota pat skatu platforma. Un tas viss mazo ū denskritumu izkliedē š anas dē ļ . Straujš ū dens straume, izlecot no aiz pagrieziena, velkas gar š o savdabī go veļ as dē li un steidzas pie tā s lī dzā s Opiras upes.


Pa ceļ am joprojā m var redzē t vecas koka bū das. Diemž ē l viņ u paliek arvien mazā k. Laiks ievieš savas korekcijas. Bet nogā zē s kā sē nes pē c laba lietus aug jaundarbi. Un daž i no tiem ir ļ oti interesanti. Katrā ziņ ā nebū vē ta pē c principa – galvenais, lai ir vairā k par kaimiņ u.

No ceļ a lī dz upei nolaiž as taku ielas, kas beidzas ar fordu vai tiltu. Š eit jū s neatradī sit divus vienā dus. Viņ i bū vē no tā , kas var un ko var. No sena koka uz virvē m lī dz samontē tam no militā rā pontona. Sava veida mū sdienu tautas tehniskā s jaunrades izstā de.

Un katrs tilts ir lielisks skata punkts. Jū s neatradī sit divus vienā dus. Tikai ekskluzī vi.

Pamazā m hatynki tiek aizstā ti ar klusu mež u. Viņ š pienā k tuvu ceļ am. Tā tad, kam apnicis skriet uz upi, tas var kā pt kalnos. Tajā paš ā laikā jums nav jā iet tā lu. Skaistums pastaigas attā lumā . Ik pa laikam ir stū rī š i atpū tai.

Tikmē r ceļ š sā k kā pt arī citā mini pā rejā . Un ap nā kamo pagriezienu atskan krī toš a ū dens skaņ a. Kuru pat pastiprinoš ais lietus nespē j noslā pē t. Izrā dā s, ka š ī ir parasta izplū de no neliela dambja. Viņ i aizš ķ ē rsoja nelielu straumi un izveidoja jauku ezeriņ u ar gulbjiem un obligā tajā m zivī m.

Un virs ū dens virsmas ir izstiepts lā č a kā pš anas rā mja tī kls. Tiesa, toptyginiem ar to nav nekā da sakara. Nedaudz augstā k aizas atrodas viesnī cu komplekss “Vezha Medvezha”. Un kā izklaide ir aprī kotas vairā kas virvju takas. Kā saka pats saimnieks, lai nokā rtotu grū tā ko, jā bū t treniņ am sporta kategorijas lī menī .

Tač u nav kur gaidī t lietusgā zes sā kumu. Labi, ka zem dež ū rkabī nes viziera ļ auj paslē pties lī dzjū tī gajiem apsargiem. Un kaut kā negribas atgriezties š ā dos laikapstā kļ os. Problē ma tiek atrisinā ta, vienkā rš i piezvanot draugam. Arefjevu muiž as izpratnē . Un divdesmit minū tes vē lā k tas pats mā jī gais un ē rtais SUV ripo. Laiks atpū sties.


Divdesmitā starptautiskā plenē ra "Maxim" noslē guma akords bija dalī bnieku tradicionā lā vernisā ž a, kas notika tā da paš a nosaukuma restorā nā . Un tur bija izcili viesi. Un tika teiktas skaļ as runas. Bet galvenais nav tas. Galvenais, lai tradī cija tiek saglabā ta. Galu galā tajā paš ā Eiropā daudzi populā ri kū rorti starpsezonā uzņ em mā ksliniekus un mā kslas cienī tā jus. Un attiecī gi tū ristu straume steidzas viņ iem pakaļ .

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums