Atpūta Karpatos
Karpati ir sena kalnu sistē ma, kuru Eiropas kartē “sadala” daudzas valstis, un, protams, š ajā s teritorijā s ir iekā rtotas daudzas kū rorta zonas, kas izveidotas ī paš i ā ra aktivitā tē m. Karpatu slē poš anas un veselī bas kū rorti, pirmkā rt, piesaista tū ristus: daba š eit ir pā rsteidzoš i skaista, apkalpoš anas lī menis ir tuvs Rietumeiropai, bet pā rē jais kopumā ir daudz lē tā ks. Karpati atrodas vairā ku valstu teritorijā : Rumā nija, Ukraina, Polija, Slovā kija, Č ehija, Ungā rija; mazā kā mē rā – Serbija un Austrija
Š eit ir neticami skaistas, ir daudz dabas un kultū ras objektu, un jū s varat ierasties Karpatos visu gadu, tač u vispirms parunā sim par klimatu.
Karpatu klimatu var saukt gan par mē renu, gan kalnainu: š eit ir mitrs, bet ziema nav ī paš i auksta. Biež i spī d saule, temperatū ra ir nedaudz zem nulles, un ir atkuš ņ i, pat janvā rī . Augstumā kalnos ir vē sā ks - lī dz -15°C, daž kā rt -30°C, bet tas notiek reti. Par augstā ko kalnu tiek uzskatī ts Gerlakhovsky Shtit Slovā kijā - 2655 m, bet Ukrainas teritorijā - Hoverla, 2061 m augsts - vasarā kā pš ana š ajā kalnā tiek organizē ta pat nesagatavotiem tū ristiem.
No maija lī dz oktobrim reģ ionā ir silts un saulains - 20-25°C, tač u ir arī stipras lietusgā zes - biež ā k kalnos. Vasarā , dodoties uz kalniem, ir vē rts atcerē ties temperatū ras starpī bu: naktī tur kļ ū st auksts - apmē ram 0 ° C un vē sā ks. Ziemā jū s varat atpū sties komfortabli: ir daudz sniega - no novembra lī dz maijam, lai gan tiek uzskatī ts, ka slē poš anas sezona ir no decembra vidus lī dz martam. Tieš i Karpatos ekotū risms tagad aktī vi “uzņ em apgriezienus”: daba š eit ir maz skarta, un tā pē c ainavas ir pā rsteidzoš as skaistumā - tū ristiem ir neaizmirstami iespaidi.
Kas attiecas uz Karpatu kultū rvē sturiskajiem apskates objektiem, par tiem nevar runā t ī si: Ukrainas teritorijā vien, nemaz nerunā jot par Rumā niju un citā m Dienvidaustrumeiropas valstī m, ir uzcelti desmitiem seno piļ u un tempļ u. vē l viduslaikos. Bet, lai ī si pastā stī tu par daž iem Karpatu kū rortiem, kur var atpū sties, apskatī t apskates vietas un skaistas vietas, izklaidē ties un atjaunot veselī bu, mē s mē ģ inā sim: katrā valstī , kurai paveicā s iegū t vismaz "gabalu" no Karpatiem, to teritorija tiek izmantota kū rortu, sanatoriju, parku un rezervā tu celtniecī bai.
Rumā nijas Karpati ir 2. lielā kā starp Eiropas kalnu grē dā m un "aizsedz" 1/3 valsts teritorijas. Majestā tiskajos kalnos, kas ir bagā ti ar vulkā niem un minerā liem, ledā jiem un alā m, darbojas moderni slē poš anas kū rorti.
Slavenā kais kū rorts - Poiana Brasov, atrodas ē rtā ielejā , kur ir daudz saulainu dienu. Tā parā dī jā s 19. gadsimta beigā s kā atpū tas un izklaides vieta: tad š eit varē ja staigā t, sportot, braukt ar zirgiem un slē pot. 20. gadsimta sā kumā Poiana Brasov kļ uva ļ oti slavena vietē jo un ā rzemnieku vidū ; tas nezaudē popularitā ti arī tagad, un parasti tiek uzskatī ts par eliti.
Vasara š eit ir vē sa – ietekmē kalnu klimats, tač u ir daudz iespē ju atpū tai: peldbaseini un sporta zā les, nacionā lie restorā ni, bā ri un diskotē kas; jū s varat spē lē t boulingu, izjā des ar zirgiem un mā kslī gā ledus slidotavu. Ziemā slē poš anas cienī tā ji š eit var bū t lieliski laimī gi: Poiana Brasov ir 10 slē poš anas trases, un tā s visas ir atš ķ irī gas - pat iesā cē ji slē potā ji un snovbordisti atradī s sev daudz lielisku iespē ju. Viesnī cas atrodas tieš i skujkoku mež os: braukt nav atļ auts - tiek izmantoti zirgi, tā pē c gaiss vienmē r ir caurspī dī gs un tī rs.
Polijas beskidi — Alpu sā ncenš i
Daļ a Rietumu Karpatu "ienā k" Polijas teritorijā - š eit tos sauc par beskidiem. Slavenais Polijas kū rorts Š č irka atrodas divu augstu kalnu - Skrž ič nes un Klimč okas - pakā jē : viņ i saka, ka tas apkalpoš anas un attī stī bas ziņ ā neatpaliek no slavenā kajiem Eiropas kū rortiem un pat pā rspē j tos ainavu skaistumā . Tū risti un ī paš i slē potā ji jau sen ir novē rtē juš i š eit maigo klimatu: stipra vē ja tikpat kā nav, un ziemas temperatū ra daž ā du reģ ionu iedzī votā jiem š ķ iet ļ oti ē rta - termometra stabiņ š parasti rā da nedaudz zem 0°C.
Slovā kijas Tatri
Slovā kijas Karpati tiek saukti ar skanī gu vā rdu - Tatri, un Augstie Tatri patieš ā m ir Karpatu augstā kā daļ a. Klimats atgā dina Alpu kalnus, bet daudzus kalnus klā j zaļ i egļ u mež i, tā pē c gaiss š eit ir pā rsteidzoš i tī rs un veselī gs. Apmē ram pirms 50 gadiem š ī s vietas tika pasludinā tas par aizsargā jamā m, un galvenie kū rorti ir Smokovec, Tatranska Lomnica un Strbske Pleso. Š eit ir ē rti ierasties: kū rortus savieno dzelzceļ š , un Augstajos Tatros patī k atpū sties ne tikai Eiropas tū ristiem.
