Sauja rozīņu no Vorohtas.

02 Februāris 2018 Ceļošanas laiks: no 02 Septembris 2017 ieslēgts 09 Septembris 2017
Reputācija: +495
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

VĀ RDU PĀ RIS SĀ KUMAM ...

Daudzi cilvē ki mū su pasaulē pavada daļ u savas dzī ves ceļ ojot.

Kuram vairā k, kuram mazā k...

Kuram tas izdosies.

Un tas ir lieliski!

Cik brī niš ķ ī gā pasaulē mē s visi dzī vojam, cilvē ki!

Tik krā sains, daudzveidī gs, daudzbalsī gs, daudzš ķ autņ ains un vienmē r un visur nesalī dzinā ms un unikā ls!

Bet stā stī t, dalī ties ar citiem uz papī ra tajā , ko esi iemā cī jies, ne katrs "baltajā pasaulē klejojoš s amatieris" uzdroš inā s to darī t. Un tiem, kas joprojā m izlemj un dara, ne vienmē r ir labi pastā stī t...

Kā pē c tā ?

Jā , jo ceļ ojuma stā stā , izrā dā s, ir jā bū t "izceltam"! Tas ir, kā saka, "asinis no deguna", bet jums ir jā pasaka saviem lasī tā jiem, ka viņ i vai nu nekad nav redzē juš i, vai arī , ja ir dzirdē juš i par ko tā du, tad tikai "auss maliņ a".

Tieš i tad tavu darbu noteikti nav garlaicī gi lasī t tiem, kas iekrita acī s!


Es kā dreiz rakstī ju stā stus par saviem "ceļ ojumiem". Tad viņ š pameta biznesu, jo mainī jā s prioritā tes personī gā s jaunrades jomā (redz, cilvē ks gribē ja izmē ģ inā t savu talantu nopietnā literatū rā! ) Un pazuda vē lme pavadī t laiku, rakstot esejas par saviem ceļ iem. Toreiz š ķ ita, ka pat tā uz visiem laikiem. Bet!

Tā nu sagadī jā s, ka man pavisam nesen paveicā s paviesoties tā dā vietā , kur š ie paš i "smagie" katru dienu tikai lū dza savas rokas! Aizbraucu no turienes ar "grū tu" sirdi un vieglā m skumjā m dvē selē .

Kas man ir droš a zī me, ka tur, kur esmu bijis, ir labi, un man ir jā atgriež as!

Un pirms tam man vienkā rš i jā pasaka citiem! Nu, jū s nevarat palaist garā m š o gadī jumu!

Kopumā esmu ļ oti priecī gs piedā vā t jū su uzmanī bai š o sauju rozī ņ u!

Ir vē rts uzzinā t par tā garš u un krā su - ticiet man!

Un mē s, protams, sā ksim ar to, ko sakā m…

DAŽ I VĀ RDI PAR TO ATGĀ DINĀ MO VIETAS, KUR MĒ S VISU Š O ATRADĀ M « < em> rozī nes »

Mē s ar sievu mī lam Karpatus...

Ziemā mē s tur braucam slē pot. Un vasarā arī cenš amies tur nokļ ū t. Un, nonā kot "starta punktā ", apsē ž amies, kā saka, uz "11. numura" un - uz priekš u! Tas ir, mums tagad patī k noiet 15-20 kilometrus, tā pē c - ne mazā k!

Un š ī gada zelta rudens sā kumā , tikpat grū tā kā visi iepriekš ē jie, 2017. gadā mē s, puiš i, viesojā mies Karpatu ciematā Vorohtā . Nolē mā m iepazī ties ar š o apmetni un tā s apkā rtni, kas agrā k bija tikai piebraucamais ceļ š . Un mē s pat nekļ ū dī jā mies!

Tā ir brī niš ķ ī ga vieta, dā rgie lasī tā ji!

Kas? ! !

Un, lū k, kas!

Karpati - viss, "vispā r" ir brī niš ķ ī ga zeme. Un, iespē jams, ģ eogrā fijas ziņ ā tā ir interesantā kā ainava Austrumeiropā .

Vorohta ir liels ciems, kas atrodas Karpatu kalnu nogā zē s, tikai 21 km attā lumā no Hoverlas. Kas, kā jū s visi zinā t, protams, ir augstā kais kalns Ukrainas Karpatos (augstums 2060 m 80 cm, ja precī zā k! ).

Jū su uzmanī ba, manuprā t, neapš aubā mi piesaistī ja skaļ u, varbū t pat daž iem no jums visai intriģ ē još u š ī ciemata nosaukumu.

Vorohta! Tas nozī mē , ka tas noteikti bija viens no jums, vai ne?


Pirms, tā sakot, sā kat kaisī t sev priekš ā savā ktā s "rozī nes", mans "bū tiskais" pienā kums ir vispirms š eit izklā stī t interesantā kā s un oriģ inā lā kā s versijas par š ī nosaukuma izcelsmi.

Tā dē jā di pirmā versija ir visizplatī tā kā un tā pē c gandrī z izplatī ta.

Kā seš padsmitā gadsimta vidū dzī voja un bija zinā ms Mihails Vorohta. Un viņ š bija Austrijas armijas karavī rs. Un parasto karavī ru dienests Austrijā bija tik slikts, ka viņ š to paņ ē ma un aizbē ga no armijas.

Viņ š nokļ uva vietā s, kur tagad atrodas viņ a vā rda ciems, un nolē ma š eit apmesties. Un viņ š nepavisam nebija akurā tu vientuļ nieks — viņ š nebija mež onī gi cilvē ki! Un, bū dams palī gstrā dnieks, viņ š labprā t palī dzē ja ikvienam, kurš nelū dza kaut ko palī dzē t. Un cilvē ki gā ja pie viņ a, kā saka, "jamb"! Sava veida cits "cietē js" virza viņ am kā jas. Un pretimnā koš ie paziņ as viņ am jautā - kur, saka, tu stutē ? Atbilde vienmē r bija viena un tā pati: "Es braucu uz Vorohtu! »

Tā š o vietu sauca — Vorohta.

Cilvē ki sā ka apmesties pie "tautas" amatnieka. Acī mredzot, lai nestomē tu š urpu turpu daudzus kilometrus ar kā rtē jo problē mu.

Un parā dī jā s Vorohtas ciems.

Tagad otrā versija man ir ticamā ka, lai gan ne tik romantiska kā pirmā .

Tajā paš ā laikā , kad Austrijas valdī š anas laikā iepriekš minē tais labais vī rs Vorohta it kā apmetā s vietā s, kuras tagad sauc viņ a vā rdā , tajā paš ā apgabalā pastā vē ja tā pati kā rtī ba: vietē jie ukraiņ u iedzī votā ji, pilnī bā kontrolē jot Austrijas valsts iestā dē m, ka viņ am bija jā maksā viņ ai par mež a baroš anu. Ir saprotams, kā pē c: š is reģ ions joprojā m ir diezgan mež ains, un toreiz, XIV-XVI gadsimtā , vē l bija blī vi, varē tu pat teikt, pasakaini mež i! Un katra rajona (novada, rajona - vai, kā tos toreiz tos sauca, es neatceros, kā tieš i... ) vietē jiem iedzī votā jiem ir pienā kums katru gadu nosū tī t "pieņ emš anas punktos" noteiktu skaitu pirmā s š ķ iras baļ ķ u no Karpatu mež i. Un š is skaitlis tika mē rī ts "kaudzē m".

Un "kaudze" ir 25 lieli rati! Kā š is.

Acī mredzot ciemata nomalē , kā to sauca, bija daudz mež u. Un apmetā s š eit pē c pasū tī juma no augš as.


Svarī giem kungiem no Vī nes un citā m Svē tā s Romas impē rijas pilsē tā m bija jā dzī vo par kaut ko un nepazī st bē das...

Pā riesim pie treš ā s versijas — oriģ inā la. Lingvistisks!

Viņ a man iekrita acī s pavisam nejauš i. Bet es viņ u š eit citē ju, jo viņ a ir ļ oti intriģ ē još a.

Kopumā ukraiņ u entuziasma valodnieki reiz uzzinā ja, ka daudzi ukraiņ u apmetņ u nosaukumi ir bulgā ru izcelsmes. Atcerieties, ka bija tā da tauta - bulgā ri?

Viņ i diezgan labi dzī voja uz Volgas lī dz noteiktam laikam. Pē c tam draugs, pē c tam cī nī jā s ar saviem kaimiņ iem - Kijevas Rusas iedzī votā jiem. Lī dz mongoļ i ieradā s no austrumiem un atnesa savu bē dī gi slaveno jū gu. Un Bulgā rijas valsti absorbē ja š ie briesmī gie iekarotā ji.

Un, jā saprot, lielai daļ ai tā s iedzī votā ju izdevā s aizbē gt pie krieviem (kurus tomē r pē c daž iem gadiem sagaidī ja tā ds pats nelaimī gais liktenis! ).

Apmeklē t š eit un nepamanī t š os divus, nē , pat trī s interesantā kos vietē jos apskates objektus, tas ir apmē ram tas pats, kas apmeklē t Parī zi un neredzē t Eifeļ a torni (kā stā stī ts vienā jau diezgan "bā rdainā " anekdotē ). Un tie, tā pat kā visspilgtā kais Francijas galvaspilsē tas "objekts", ir ļ oti ievē rojams ne tikai ar savu lielo izmē ru!

Pirmkā rt, Vorohta mū sdienu cilvē kiem ir pazī stama ar to, ka tā s teritorijā ir slē poš anas trases. Visi, kas iebrauc Vorohtā no Jaremč es puses, protams, pievē rš viņ iem uzmanī bu, jo tieš i priekš ā iet š oseja.

Tā nu esam vairā kas reizes gā juš i garā m, pacē luš i galvas un "pielipuš i" pie autobusa logiem, domā jot - kā ds ir viņ u augums?

Un kā gan tramplī nlē cē ji var nepacelties uz ceļ a (tieš i uz lejā garā m braucoš o transportu), ja tramplī ni atrodas tik tuvu ceļ am? ! !

Tagad mē s zinā m atbildes uz š iem jautā jumiem!


Mū su pirmajā dienā Vorohtā (kas mums, Ļ vovas iedzī votā jiem, bija bez maksas, jo visiem pā rē jiem "tū ristiem" no mū su ieraš anā s tajā dienā bija jā ierodas tikai vakarā un ekskursijas tajā dienā , protams, nebija plā notas) nolē ma satikties ar viņ iem tuvā k. Jau uzzinā jā m, ka vieta, kur paceļ as š ie tramplī ni (augstums attiecī gi 90 m un 70 m; reiz, starp citu, bija arī vissavienī bas objekti! ), tiek dē vē ta par sporta bā zi "Vanguard".

Un tā mē s ejam pie viņ iem un vispirms ieraugā m pavisam citu un mums pilnī gi nepazī stamu "objektu" (mazliet no mū su ceļ a), un aiz viņ a, mazliet tā lā k, un otru viņ am lī dzī gu, zem kura mē s pagā jā m garā m, pā rsteigti paceļ ot galvu...

Kas tas bija? !!

Puiš i, š ie objekti izrā dī jā s pā rsteidzoš i lī dzī gi romieš u viaduktu tiltiem! Un tie bija ī sti viadukti, tikai bū vē ti nevis romieš u laikos, bet 1890. gadu vidū , pateicoties Austroungā rijas varas iestā dē m.

Tā s š eit bija ļ oti vajadzī gas, lai nodroš inā tu š o apvidu dzelzceļ a savienojumu ar "raibu impē rijas" centrā lo un rietumu daļ u, Austriju-Ungā riju. Tos uzcē la Austro-Prū sijas-Itā lijas kara laikā.1866. gadā sagū stī tie itā ļ u karavī ri. Tā tad celtniecī ba ilga daudzus gadus - vismaz 20-25. Gandrī z kā Senajā Ē ģ iptē...

Un bū vē ti š ie unikā lie viadukti, starp citu, bija mū ž ī gi!

Jo darbs tika veikts vienkā rš i pie ģ eniā liem projektiem! Padomju celtnieki, tie 50. gados nevarē ja saprast, kā to var uzbū vē t? ! !

Ne viss bija tik slikti, kā jū s varat redzē t Austroungā rijas valstī bā!

Savā nemirstī gajā romā nā Labā kareivja Š veika piedzī vojumi Jaroslavs Haš eks mē ģ inā ja mū s, savus lasī tā jus, pā rliecinā t par ko citu. Tā tad ģ ē nijs kļ ū dī jā s...

Tomē r esmu dzirdē jis par alternatī vu š o viaduktu izcelsmes versiju, kuras bū tī ba ir tā da, ka tie ir senā s Romas meistaru darbs!

Un tie nav 100 "ar asti" gadi, bet gan gandrī z 2000 vai pat vairā k!

Es nezinu, vai tā ir taisnī ba...

Viadukts, kas mums bija tieš i pa ceļ am, izrā dī jā s mazā ks, bet aktī vs. Tā s arku iekš pusē kā da prasmī gā s rokas attē loja slaveno XVIII gadsimta Karpatu nemiernieku Oleksu Dovbuš u un viņ a mī ļ oto. Es uzreiz sā ku viņ u ("par sevi") saukt par "Dovbuš as viaduktu".

Un otrs, lielā ks (tas, kas bija malā un ar kuru mums bija jā iepazī stas nedaudz vē lā k), vairs netiek izmantots "tieš ajiem mē rķ iem". Bet cik satriecoš s viņ š izrā dī jā s tuvumā !


Tomē r, kā jau teicu, tas tiks apspriests tā lā k.

Tieš i tā ! Viņ i meklē ja vienu brī niš ķ ī gu objektu un laiku pa laikam atrada vē l divus, par kuru esamī bu Vorohtā pat nebija aizdomas…

Jā – beidzot tiksim pie tramplī niem!

Un te mē s esam pie viņ u kā jā m.

Suvenī ru tirgus, kas atrodas pie izejas no bā zes, lielu interesi neizraisī ja - mē s jau esam redzē juš i daudzus š ā dus tirgus Karpatu apdzī votā s vietā s. Mē s vē lē tos kā pt tramplī nos!

Ņ emiet vē rā , ka blakus ir vecs vienvietī gs pacē lā js: acī mredzot, lai paceltu sportistus. Kā da veca tante, kura paskatī jā s ā rā no blakus esoš ā s bū diņ as, prasa, ja vajadzē s uzkā pt augš ā , ieslē dzu. Tikai - nauda (20 grivnas "no deguna") uz priekš u! Nu, kā das problē mas - ejam!

Un te mē s esam augš ā . Redzam, ka tramplī ni ir ļ oti veci un diemž ē l netiek uzraudzī ti. Ž ogi, kā pņ u margas - sarū sē juš as. Pakā pieni - izdzē š daudzu paaudž u "lecē ju" kā jas.

Betona konstrukcijas - tā vienkā rš i birst gabalos. Ir skumji to visu redzē t, kad stā vat blakus…

It kā pati "slē pe" izskatā s daudz jaunā ka.

Abas slē pju "ceļ vež u" sloksnes ir tik balti baltas un tik jautri spī dē t saulē ! Vai tie ir izgatavoti no metā la vai kā ?

Tā kā vā rti ž ogā nav aizvē rti, nolemjam uzkā pt paš ā augš ā .

Ceļ vež i ir izgatavoti no ī paš as keramikas. Mē ģ inot uzlikt viņ iem kā ju, "sportiskā s intereses" dē ļ uzreiz sā k slī dē t uz leju. Uzreiz atmetī sim š o bī stamo nodarboš anos. Keramiskā s slē pju malā s pienagloti dē ļ i izskatā s gluž i kā jauni. Tā tad, skatieties tramplī na "darba" daļ u!

Un pats galvenais - skats mums ir vienkā rš i lielisks!

Skats no gaisa!

Kalni, mež s, ciema ekstrē mas mā jas lejā...Smieklī gi zem mums redzē t vilcienu, kas brauc no Vorohtas uz Jaremč e, kam ir milzī gas č ū skas izskats, kas lē ni un mierī gi ielī st kaut kur savā s darī š anā s aizā !

Mē s tur sē dē jā m ilgu laiku. Viņ i fotografē ja un fotografē ja - viņ i nevarē ja apstā ties!


Mē s iztē lojā mies, kā tas ir lē kt no tramplī na – un kļ uva neē rti, kad mū su acis pievē rsā s bezdibenim, kas pavē rā s zem mums…

Mē s apbrī nojā m visu š o skaistumu un tajā dienā devā mies uz mež u - "elpojiet veselī bu"!

Otro, to paš u grandiozo viaduktu, mē s satikā m nā kamajā dienā .

Bet es par to pastā stī š u š eit un tagad. Galu galā tas nemaina bū tī bu!

Tā nu vakarā , atveduš i sevi pē c kā rtē jā s ekskursijas kalnos, nolē mā m "apskatī t" ē ku, kas atradā s netā lu no mū su tū risma kompleksa un pat no tā lienes tā š ķ ita grandioza.

Vispā r mē s beidzot pā rcē lā mies uz š o viaduktu.

Jā , cilvē ki!

Tas ir, kā saka, kaut kas ar kaut ko!

Mē s negaidī jā m tā dus mē rogus!

Garums - daž i simti metru! Milzī gas arkas (kā var atrast internetā - lī dz 30 metriem diametrā! )! Sakrauts akmens pie akmens - tā , kā tur saka, slavinot Ē ģ iptes piramī das, starp tā m nevar likt naž a asmeni!

Un blakus esoš o moderno dzelzceļ a tiltu (viadukts, kas faktiski strā dā ja vairā k nekā.100 gadus, nomainī ts 2000. gadā , kas varē tu viegli un droš i darboties tikpat labi! ) jū s vienkā rš i nepamanī sit tā primitī vā izskata dē ļ , salī dzinot ar ar Š O...

Mē s nevarē jā m aizbraukt uz ilgu laiku...

Uzkā pa tajā .

Mē s gā jā m pa viadukta ieklā to dzelzceļ a sliež u ceļ u, š ur tur, skatī jā mies bezdibenī...Vispā r tas ir bī stami! Galu galā "darba daļ as" platums ir aptuveni č etri metri un ž ogu noņ ē ma - acī mredzot vietē jie metā llū ž ņ u savā cē ji.

Mē s nokā pā m un apskatī jā m viaduktu no visā m pusē m...

Uzkā pā m uz blakus esoš ā modernā tilta, nemaz nepievē rš ot tam uzmanī bu, jo acis varē ja skatī ties tikai vienā virzienā !

Un darī ja, darī ja, fotografē ja...

Tas bija tikai priecī gs reibonis, redzot š o apbrī nojamo cilvē ka domu darbu!

Un mē s nevarē jā m saprast – kā viņ i uzcē la š o grandiozo struktū ru? ! !

Mē s atgriezā mies bā zē ar jauniem iespaidiem!

Mū su atvaļ inā jums Vorohtā tikko sā kā s lieliski!

OTRĀ SADAĻ A

EIROPAS CENTRS

— Š eit ir Eiropas centrs! - skaidri teica Inna Pavlovna, mū su krievu valodas un literatū ras skolotā ja.


Un visa mū su 9.  B klase Ļ vovas 9.  vidusskolas 9.  klasē paklausī gi č ī kstē ja unisonā ar tintes pildspalvā m. 1991. gada maijs bija kalendā rā . Mā cī bu gads tuvojā s noslē gumam.

Mē s rakstī jā m ikgadē jo diktā tu krievu valodā . Daudzus no tiem mē s rakstī jā m š ajos mā cī bu gados. Nemaz nerunā jot par visiem! Ko mē s tikko neuzrakstī jā m…

Bet diktā ta tē ma, citā ts, no kura citē ju š ī "izcē luma" sā kumā , palika atmiņ ā ! Jo viņ a man likā s tik interesanta, ka, turpinot rakstī t, man galvā nemitē jā s viena doma.

Toreiz pie sevis domā ju: “Un kā izskatā s š is Eiropas centrs? ! ! Tas bū tu tur, ko apmeklē t! ».

Un tas neš ķ ita grū ti, jo š ī vieta nav tā lu no mū su Ļ vovas - starp pilsē tā m Rakhiv un Tyachiv, Diloves ciemā , Ukrainas Karpatos.

Tač u tā s pasaules daļ as ģ eogrā fisko centru, kurā dzī vojam, man izdevā s apmeklē t tikai 28 gadus vē lā k. Un tieš i tas notika mū su Vorohtu ceļ ojuma laikā , par savā ktajiem "spilgtā kajiem momentiem", kuros un ap kuriem tagad cenš os jums visiem pastā stī t.

Ī paš i interesanti bija to klausī ties Yablunytsky Pass, kur mē s apstā jā mies pusstundu. Viņ a, bū dama vietē jā iedzī votā ja, mums pastā stī ja daudz interesantu faktu par pā rejas nomalē esoš o zemju vē sturi. Nemierī gajā divdesmitajā gadsimtā š ī s teritorijas vairā k nekā vienu reizi gā ja no rokas rokā . Un bija interesanti iepazī ties ar š iem faktiem uz viņ as senč u dzī ves piemē ra.

1918. gadā viņ as vecvecvecvecā ki nomainī ja savu "pirmo" Austroungā rijas pilsonī bu pret Č ehoslovā kijas pilsonī bu. Tie uz ļ oti ī su brī di izrā dī jā s Polijas pilsoņ i, kuru valdoš ā s aprindas visaktī vā k piedalī jā s Č ehoslovā kijas sadalī š anā.1938. gadā . Tad arī uz ī su laiku š eit ieradā s padomju valdī ba, kam sekoja vā cu okupanti Lielā Tē vijas kara laikā . Un tad atkal nā ca padomju karaspē ks un tagad uz ļ oti ilgu laiku. Lī dz nesenajiem, bet, par laimi, pagā tnes "apbrī nojamajiem" 90. gadiem.


Man bija liels prieks klausī ties š o nesteidzī go stā stu arī tā pē c, ka Olgas kundze ļ oti pareizi runā ja par visiem, kas ieradā s viņ as dzimtenē . Pagaidā m, kad 9. maijs Ukrainā vairs netiek uzskatī ts par brī vdienu, viņ a padomju karavī rus sauca par š ī reģ iona atbrī votā jiem no nacistiem, man gribē jā s pateicī gi paspiest roku - mans vectē vs bija padomju virsnieks.

Starp citu, piemineklis padomju divī ziju karavī riem, kuri 1944. gadā ieņ ē ma Jabluņ icas pā reju, atrodas tajā paš ā vietā , kur tas tika uzcelts 50. gados, un tā stā voklis ir lielisks. Un tas nav nekas neparasts Karpatu reģ ionā . Acī mredzot š eit, Karpatos, testamenta cilvē ki, lai saglabā tu š os pieminekļ us, tiek nodoti no paaudzes paaudzē .

Turpinā sim!

Rahov, es tev teikš u, mē s kaut kā pat nepamanī jā m!

Pilsē tas centrs, kur ik gadu tiek rī kots Hutsul Brynza festivā ls (brynza ir sā ļ š aitas siers), izrā dī jā s diezgan jauks un atgā dinā ja Ungā rijas provinces pilsē tiņ as, kurā s reiz apmeklē jā m. Nu tas skaidrs netā lu no Ungā rijas!

Bet mū s izlaida nevis tur (jo pa autobusa logiem redzē jā m visu interesanto un izrā dī jā s pietiekami), bet gan gandrī z nomalē , kur mums rā dī ja vairā kas deviņ padsmitā gadsimta vidū celtā s baznī cas.

Nu tad gā jā m pa š aurā m, lī kā m, applū duš ā m netī ra ū dens straumē m, ielā m...Nopirku no vietē jā s vecmā miņ as mā jas vī na pudeli (burda un vē l - skā bs ar kaut ko tā du garš u, nemanā mi lauku! ). Tas ir viss Rakhiv!

Un tad mū s gaidī ja mū su ilgi cietusī un kontinenta vē sturē bagā tā ģ eogrā fiskais centrs.

Atzī š os godī gi, nez kā pē c, kamē r mū su, vē l diezgan vecais un pat regulā ri pa Karpatu serpentī niem pū š oš ais "Ikarus" pā rvarē ja pē dē jos pā ris simtus metru no Rakhivas lī dz Dilovijas ciemam, mana galva spī tī gi domā ja, ka, ja, iespē jams, , uz Zemes Ziemeļ u (vai Dienvidu) pola nav mū su liktenis, visticamā k, ielikt kā ju š ajā dzī vē , tad vismaz iebrauksim Eiropas centrā , "Pardont", solī sim!

Ā tri pabraucam garā m Diloves ciemam.

Ciems ir kā ciems. Ievē rojams tikai ar nosaukumu. Iespē jams, daudzi no vietē jiem (vai viņ u vecā kiem) ir tik "vulgā ri", ka labā k pirkstu mutē nebā zt. Joks!

Lietus turpinā s. Tā pē c visi tū risti, noklausī juš ies mū su dā rgā gida informā ciju, tiek fotografē ti netā lu no vissvarī gā kā "objekta", cenš oties neuzkavē ties.


Un mē s, protams, nezaudē jam š ā du lietu!

Rahivs rā da vē l vienu tū ristu "š ķ irstu", kas ved nā kamos iepazī ties, tā teikt...Aiz viņ a otrais, treš ais...

Dzī ve turpinā s!

Pē cpusdienā varē ja apmeklē t Karpatu dabas muzeju, kas atrodas š eit, divu soļ u attā lumā no svarī gā kā ģ eogrā fiskā objekta. Mē s nedevā mies apskatī t eksponā tus, bet deva priekš roku turpinā t komunicē t tieš i ar š o dabu, pastaigā joties pa parku, kurā atrodas muzejs.

Tur es savā cu daž us savvaļ as lazdu riekstus - piemiņ ai par...

Un "kopā ar tī ru dvē seli, svē tot likteņ a triecienu", mē s devā mies atpakaļ uz Vorohtu.

Un kā di bija jū su iespaidi, apmeklē jot iepriekš minē to objektu – vai, jū s jautā jat?

Jā jā...Nekas ī paš s. Jū s nevarat izvē lē ties labā kos vā rdus, lai aprakstī tu mū su iespaidus!

Viss izrā dī jā s vienkā rš i. Izpratne par š ī brī ž a nozī mi radā s vē lā k.

Kā tas notiek gandrī z vienmē r…

" rozī nes " TREŠ Ā

"KALNU AUGSTĀ KĀ KĀ STACIJA UKRAINĀ "

Nā kamajā dienā mums bija jā apmeklē vietas, kuras mums joprojā m nav pazī stamas.

Nolē mā m iepazī ties ar Pož iž evskas pļ avu.

Bija iespē ja doties uz Hoverlu, bet mē s atteicā mies, lai gan ļ oti gribē jā m pē c iespē jas ā trā k pā rbaudī t, vai vasaras "sē ž ot" vē l ne galvaspilsē tā Ļ vovā neesam zaudē juš i spē kus. Nolē mā m, tā teikt, kā du garš ī gu gabaliņ u mums atstā t uzkodai!

Tā nu, kā rdinā ti no slavenā vietas nosaukuma, kuru bū tu lieliski apmeklē t (pē c mū su tū roperatora domā m), devā mies iepazī ties ar mums jaunā m vietā m.

Tiem, kam nav bijis prieks apmeklē t Ukrainas Karpatus, vā rds "kalnu pļ ava" varē tu bū t interesants. Ī si paskaidroš u, ko tas nozī mē : tā Ukrainas Karpatos sauc kalnu pļ avas.

Viņ a mums teica, ka ir mež sarga meita. Un viss uzreiz kļ uva skaidrs! Cilvē ki, kas uzauguš i dabas klē pī , nekļ ū st par "dē lu mā tē m" un "skā bekļ a meitenē m".

Nu, mē s devā mies, tā pē c devā mies pā rgā jienā uz "uguns lauku".


Mū su marš ruta sā kumpunkts bija Hoverlas pakā jē . Mū s uz turieni atveda tas pats Ikarus, kas iepriekš ē jā dienā brauca uz Eiropas centru. Vē l divus tā dus paš us Ikarus piegā dā ja divas kolē ģ u grupas no sacensī bā m, kas tajā dienā vē lē jā s iekarot Hoverlu. Kā izrā dī jā s, viņ i steidzā s, un viņ iem bū tu labā k pagaidī t lī dz piektdienai.

Tatjana, nenoliekot lietu "garajā atvilktnē ", veda mū s augš up pa diezgan stā vu taciņ u, kas bija nokaisī ta ar lieliem, no vakardienas lietus slapjiem bruģ akmeņ iem.

Otrs variants ir aizbē gt, lī kloč iem no vienas puses uz otru, jo, pē c viņ as teiktā , lā cis ar savu smago liemeni nevar veikt tik asus manevrus un tā , atdarinot zaķ us, ir iespē ja atņ emt viņ am kā jas. no viņ a. Manuprā t, pirmais, otrais variants, abi nav ideā li!

Lai to spē tu, ir jā bū t spē cī gai psihei un jā bū t fiziski attī stī tam! Kamē r Tatjana man stā stī ja, atcerē jos, ko sibī rieš i darī ja lī dzī gas tikš anā s reizē taigā ar Mihailu Ivanovič u. Viņ i iesaka nekliegt, ieraugot krospē du, nesteigties skriet – no lā č a tomē r nevar aizbē gt, jo viņ š skrien ā trā k par vī rieti. Un viņ š skries pē c tiem, kas bē g no viņ a, un kliegs, baidoties no "dabas karaļ a", obligā ti, jo ar š ā du izrā di viņ am ir plē soņ a instinkts. Kā sibī rieš i uzvedas š ā dā s situā cijā s? Bet tas ir ļ oti vienkā rš i – viņ i mierī gi un laipni pasū ta kopā ar lā ci un, cieņ pilni atkā pjoties, cenš as mierī gi aiziet.

Un zvē rs, kā likums, atbrī vo cilvē ku kopā ar pasauli.

Viens no mana tē ta universitā tes draugiem, pā rcē lies uz pastā vī gu dzī vesvietu Sibī rijas sniegā un ledū , reiz taigā frontā li sadū rā s ar lā ci ar mazuļ iem (bī stamā k ir lā č u un cilvē ku "attiecī bā s" iedomā jies! ), Nevis muļ ķ is, ņ ē ma un mierī gi parā dī ja savu tukš o mā ti mammai, kura niknumā ņ urdē ja - skat, man nav ieroč a! Un lā cis viņ u saprata! Viņ a apklusa, mierī gi apsē dā s, un viņ as nepā rprotamais skatiens teica tē vocim, ka viņ š var iet.

Lā cis ir ļ oti bī stams plē sē js. Kamē r visi no viņ a klausī jā s Tatjanas padomus par tī ri "Karpatu" pestī š anas trikiem, es atcerē jos stā stu "Jambujas ļ aunais gars", kas stā sta par patiesiem notikumiem, kas risinā jā s 40. gadu beigā s Austrumsibī rijā.


Viņ š dzī voja neapdzī votā vietā Jambu kalna nomalē , kanibā ls lā cis nogalinā ja un apē da daudzus viņ a "viesus" cilvē ka formā , lī dz cilvē ki saprata, ka tie nav velni, kas spē lē jas, un vē l daž i "materiā li", nikni, viltī gi. un zemisks. , un neatradu š o "taigas meistara" padomi...

Bet mē s bijā m apjucis. Mē s atvainojamies!

Tā tad, mē s devā mies uz "uguns pļ avu". Lai arī kā piens bija diezgan vienkā rš s un taciņ a veda pa taciņ u, diezgan dobju "serpentī nu" kalna nogā zē , pa ceļ am tomē r veica daž as pieturas, jo grupā bija vairā kas vecā kas sievietes, kurā m arī š is ceļ š š ķ ita grū ts. Atpū tas laikā visa grupa gandrī z pilnā sastā vā devā s uz mellenē m, kuras Karpatu dī ķ ī -ganā . Un viņ iem, stepju iemī tniekiem, mež a ogas, galu galā pā rsteidzoš i!

Viņ i teica, ka treš ais tika nosū tī ts uz ciemu pē c pā rtikas precē m.

Par meteostacijas darbu stā sta priekš nieks, piecdesmitgadī gs onkulis (ļ oti lī dzī gs Atamanam Sidoram Lutijam no pazī stamā s padomju vesterna filmas "Neatriebī go atriebē ju piedzī vojumi" – tikai vecs vī rs). Par to, kā tiek mē rī ta temperatū ra, mitrums, gaisa plū smas ā trums un citi parametri.

Š eit viņ š mums pē c mū su nopietna pieprasī juma sniedz visprecī zā ko prognozi turpmā kajā m dienā m. Mē s nevarē jā m palaist garā m š ā du gadī jumu - mums joprojā m ir jā brauc pa Karpatiem un lietus laikā to negribē tu darī t!

Izrā dī jā s, ka ziemā meteostacija vienkā rš i tiek nogriezta no pasaules, kad snieg sniegs un visas takas ir zem pusotra metra (vai pat vairā k! ) sniega kā rtas. Tad uz leju, pie cilvē kiem, var tikai slē pot.

Un atpakaļ – izņ emot helikopteru, kura te, protams, nevienam nav. Tā pē c stacijas iedzī votā jiem daudzas dienas jā stā v dī kā .

Kas attiecas uz mani - kaut kā pat romantiski, vai ne? ! ! Kā ds fantā zijas lauks tā dam rakstniekam kā Stī venam Kingam!

Mū s visus uzjautrinā ja mana tē voč a vā rdi par to, kā lā cis reiz uz viņ iem skatī jā s. Meklē jot pā rtiku, spā rnu kā ja neprā tī gi uzrā pā s pā ri ž ogam uz vietu, kur atradā s meteoroloģ iskā s ierī ces, un kā tikt atpakaļ , tā uzreiz nesaprata. Un rezultā tā viņ š visu nogā za un lauza, lī dz zinā ja, kā atgriezties. Muļ ķ is lā cis ir nomocī jis cilvē kus!


Pē c š ī s patī kamā s iepazī š anā s, stacijā iedzerot Karpatu kaiju, beidzot uztaisī juš i daudz skaistu sugu fotogrā fiju, devā mies atpakaļ uz mū su "Ikaru".

Š ķ iet, ka tā ir diezgan vienkā rš a pastaiga...

Bet vai jū s apbrī nojat Karpatu skaistumu, vai jū s iedvesmoja veselī gs tī rs gaiss, vai jū s satikā t labus cilvē kus?

Nu, vai ar to nepietiek? ! !

Kamē r "Pož iž evskas kalnu pļ ava" - kaut kā , mē s noteikti paskatī simies uz jums vē lreiz!

CETURTĀ SADAĻ A

AIZMIRSTS KRĒ SLS

Karpatos ir daudz vā rdu. Tā s paš as vietas daž ā dā s kalnu daļ ā s sauc par vienā dā m. Vai sakrita apstā kļ i, kuru dē ļ vai kā dos tos tā nosauca, vai iedzī votā ji apmulsa un atkā rtojā s un sauca par daž ā diem kalniem, ielejā m, upē m, ū denskritumiem...Es nezinu, kas notiek.

Karpatos ir gandrī z ducis kalnu ar nedaudz noslē pumainu nosaukumu Magura.

Un tieš i š ajā kalnā , kas atrodas netā lu no Vorohtas, mums nā kamajā dienā bija ekskursija.

Š o pā rgā jienu izvē lē jā mies, jo tika solī ts, ka, lai arī tas neparedzē ja daudzu pieminekļ u apskati, tomē r tam, pā rgā jienam, bija jā bū t diezgan garam gan laika, gan distances ziņ ā . Attiecī gi arī fizisko aktivitā š u ziņ ā ir diezgan grū ti. Un mums bija jā trenē jas lī dz treš ajam Hoverlas iekarojumam mū su dzī vē !

Mē s devā mies uz Magura kalnu.

Vasilijs brī dinā ja, ka tas ir indī gs. Ja paņ emsi rokā s un tad, piemē ram, paberzē acis, pē c daž ā m stundā m bū si pavisam akls – uz visiem laikiem. Jā , mums to ļ oti vajag – paņ emt rokā s un pē c tam izberzt acis!

Vē l viena neaizmirstama apstā š anā s bija uz diezgan lielas klints malas, no kuras paveras lielisks skats uz tramplī niem, no kuriem tajā laikā lē ca sportisti.

Jā -jā - viņ i trenē jas "ne ziemas" laikā ! Š im nolū kam tramplī niem ir ī paš s pā rklā jums. Es tos redzē ju savā m acī m - "teleskopus" (nu nez kā pē c pastā vī ga saziņ a ar datoru nebojā redzi - dabas noslē pums, un nekas! ).

Nu, mē s atpū tā mies un devā mies uz priekš u!

Pē c tam uzkā pā m kalna galā , kas mū s nesagaida ar neko interesantu. Tikai izdevies "izmantot pakalpojumus" lielo kazenes.


Pē c tam apstā jies "uzkodas" (nu, tas ir "svē ts"!

), Un pē c tam, kad š ķ ē rsojā m diezgan ī su grē du kalnā , ko sauc par Pjatihatki, mē s sā kā m nokā pt no tā nogā zes uz mā jā m - Vorohtā .

Pjatihatokas nogā zē satikā m dekoratī vu kazaku "bū diņ u" (nož ogota ar Bohdana Hmeļ ņ icka laika Zaporož ijas kazaku koka ž ogu nometni).

Tur jau ir viesojusies mū su Vorohtas tū risma kompleksa kolē ģ u grupa, kas š ai dienai izvē lē juš ies vieglā ku un ī sā ku ekskursiju. Mē s redzē jā m viņ u izpostī tos katlus kazaku kuleš am, ko viņ i, iespē jams, jau bija "pā rsprā guš i", kamē r mē s kā pā m Magurā .

Un tad…

Tad mē s ar sievu tikko piedzī vojā m sirdslē kmi!

Redzē jā m milzī ga (trases garumā ) krē slu pacē lā ja balstus, virves un piekā rtus uz tiem, uz balstiekā rtā m, krē slus. Mē s esam slē potā ji - "fani"! Tas ir mū su, dā rgais!

Man galvā š audī jā s viena doma — bet no kurienes tā radā s? ! ! Neviens ceļ vedis mū s par to neinformē ja. Un mū su tū risma kompleksā š ī s ekskursijas programmā viņ a netika pieminē ta.

Kā tā ? ! !

Mū su gids Vasilijs uz mū su pā rsteigtajiem jautā jumiem atbild, ka š eit, jau laika plī vura klā tajos 80. gados, padomju slē potā ji trenē jā s.

"Lidojoš ie slē potā ji" leca no tramplī niem, un te š ajā marš rutā pat č etrus kilometrus (tajā paš ā attī stī tajā Rietumeiropā tā du taku nav tik daudz, piemē ram! ) Trenē jā s slē poš anas slalomā . Bet kopš.2000. gadu sā kuma, pē c Vasilija teiktā , š is marš ruts ir pamests. Iemesls? Puisis atbildē ja ī si - "bizness". Ukrainas slē poš anas gigants un vienlaikus viens no dā rgā kajiem slē poš anas kū rortiem Eiropā ar nosaukumu Bukovel padarī jis š o vietu slē poš anai nerentablu. Ех…

No tā . Tramplī ni joprojā m kaut kā dā veidā kalpo lielajam sporta attī stī bas mē rķ im uz zemes, un š eit…

Sarū sē juš as virves č ī kst vē jā , š ū nas ar gandrī z sapuvuš iem koka sē dekļ iem un atzveltnē m š ū pojas...

Palaist…


Mē s gā jā m pa š o ceļ u ilgu laiku. Pieredzē jusī slē potā ja acs pamanī ja visas tā s "slē poš anas" iezī mes. Lielisks marš ruts!

Bet acī mredzot nevienam vairs nevajadzē tu te braukt...

Trases, kur slē potā ji ziemā skrē ja ā trā k par vē ju, tagad ir ieņ ē muš i vietē jie lopkopji...

Mē s gā jā m un gā jā m pa trasi. "Krē sla" balsti mū s pavadī ja ar savu kluso skumjo troksni ...

Vorohta varē ja redzē t zemā k. Mē s esam atpakaļ …

Atvainojiet. Ļ oti ž ē l!

Iznā ca kā ds skumjš "izcē lums", dā rgie lasī tā ji!

Bet ko jū s varat darī t. Tas notiek.

Atvainojiet...

"MODE" PIEKTA

“NEKAD NEKAS SKRĪ PĒ JIES GRŪ TĀ S VIETĀ S! ! ! »

Š is ceļ ojums uz Vorohtu man personī gi visos aspektos izrā dī jā s ā rkā rtī gi noderī gs. Man jau iepriekš bija tas gods pastā stī t par daudzā m skaistā m un noderī gā m lietā m, un turpinā š u to darī t arī vē lā k, bet tagad vē los pastā stī t par kaut ko ne tik jautru…

Š ajā dienā mē s izvē lē jā mies pā rgā jienu uz Rakstī to akmeni.

Mū s nemaz neinteresē ja nosaukums, bet gan solī tais š ī s vietas neparastums, skaistums un pat kaut kā da, it kā mistika, vai kaut kas tā ds.

Š ī ir ļ oti neparastu smilš akmens iež u grupa, ko, cerams, kā ds ļ oti varens, sens un gudrs, it kā apzinā ti savā cis vienuviet. Viņ u augstums ir no 2 lī dz 20 metriem. Š ī nelielā klinš u masī va kopē jais garums ir no 80 lī dz 100 metriem. Vispā r ir uz ko "paskatī ties".

Š is objekts atrodas Ivanofrankivskas apgabala Verhovinas rajonā , daž us kilometrus no Bukovicas pā rejas.

Š ī s klintis savu nosaukumu ieguvuš as pē c tam, kad uz tā m tika atklā ti Kijevas Krievzemes laika petroglifi (senie uzraksti), nevis viena cilvē ka ieraduma dē ļ , par kuru kā dam no jums, iespē jams, uz mirkli ieš ā vā s prā tā doma...< /p>

Autobusā mū su tā s dienas gids, mī ļ ā kais jauneklis ar mirdzoš u smaidu, vā rdā Ivans, pastā stī ja, ka reiz uz š ī m klintī m atradā s seno slā vu pagā nu templis.

Un ka š eit labprā t viesojas Karpatu baltie burvji, burvji-molfari. Tas mani uzreiz "saspē ja". Maģ ija? Ta-a-a...Nekā laba tajā nav un normā lam cilvē kam jā turas tā lā k no tā un tiem, kas to lieto.


Bet uzreiz prā tā ienā ca glā bjoš s sakā mvā rds: "Dievs nenodos, cū ka neē dī s! ».

Š oreiz ceļ š uz turieni nebija ī paš i interesants mums, "amatiergā jē jiem". Jo lielā kā daļ a gā ja cauri pat gleznainā m vietā m. Tie atradā s Kapilaš as kalna ("vā ciņ š " - tulkojumā no vietē jā "Karpatu" dialekta) nomalē . Un mē s š eit bijā m pirms gada.

Cienī jamo mū su uzmanī bu, tā pat kā iepriekš ē jā dienā kampaņ ā par Magura, piesaistī ja daž u mū su pavadoņ u uzvedī bu.

Nez kā pē c vecā ka gadagā juma pā ris pastā vī gi atradā s aiz grupas.

Lieli, visdī vainā kā s formas akmeņ i, kas atrodas vienuviet...Daž os no tiem ir nelielas alas...

Starp akmeņ iem - vietā m š auras ejas...

Mež s tuvojas akmeņ iem no visā m pusē m...

Vē ja svilpoš ana un koku troksnis pā rvē rta iztē li garu č ukstos...

Patieš ā m, neparasta pilsē ta! Un tomē r apkā rt bija jū tams kaut kas mistisks.

Un tā , es nezinu, kurš , bet es uzreiz jutos drū ms...

Labi. Paē duš i savu "sauso devu", mē s sā kam apmeklē t vietni. Mū su gids Ivans, spī dot ar smaidu "par miljonu dolā ru", stā sta par š o vietu un tā s ī patnī bā m. Ka te bijis pagā nu templis. Par kaut kā diem mī tiskiem Karpatu milž iem (no viņ u vā rdiem, viņ i saka, cē lies Karpatu nosaukums), ka visi š ie "akmeņ i" un reiz š eit neko nav ieskicē ti.

Skats no š ejienes ir patieš ā m lielisks!

Un š eit ir "vannas". Tieš i tā : tie ir piepildī ti ar dī vainu, pat kaut kā du vai kaut ko sliktu ū deni.

Un š eit varē tu bū t pirmā problē ma š ajā sliktajā vietā . Un ne tikai ar mani!

Tikai jū su pazemī gajam kalpam, diemž ē l, daž ā s situā cijā s, kad jums rū pī gi jā uzklausa, ir ieradums, es atvainojos par izteicienu "sita ausis", bez iemesla domā jot par kaut ko savu. Tā tas bija arī š eit! Klausī jos vā rdos par ū dens pieskarš anā s nepieļ aujamī bu "vannā s". Un klints "š ā viena" augš ā izdomā ju saslapinā t tajā pirkstus! Bet par laimi visiem man bija kauns to darī t. Š eit ir pā rā k neparasti!

Neviens nekad nav uzzinā jis, ka tajā dienā viņ am varē tu bū t vē l viena problē ma. Un ļ oti liela problē ma!


Tici vai nē , bet mū su gids Ivans stā stī ja, ka viņ š reiz ar draugu speciā li maisī ja ū deni vienā no "vannā m", lai pā rbaudī tu zī mi darbī bā , tā teikt.

Kā viņ š reiz teica, ilgi pirms savas nā ves karalis, kurš neticē ja ne Dievam, ne velnam – "... tā tad, vecmā miņ as pasakas stā sta patiesī bu! »

Š ajā dienā vairs nav noticis neviens labs vai slikts notikums. Atgriezā mies savā dvē selē iemī ļ otajā "Vorokhtā ", sveiki un veseli.

Paldies Dievam...

SESTĀ SADAĻ A

CITIZEN GOVERLE

Un klā t pienā ca mū su tū res galvenā diena!

Hoverlas celš anā s diena!

Mē s jau divas reizes esam apmeklē juš i "Ukrainas jumtu".

Tagad ir kā rta treš ajam, kam vienmē r vajadzē tu bū t. Galu galā , jā ! ?

No rī ta dodamies uz sā kuma punktu.

Brauc blakus - 20 kilometri, ne vairā k.

Š ķ iet, ka š o kampaņ u izvē lē jā s puse "Vorokhta" viesu. Uzkā pš anai Ukrainas augstā kajā punktā pulcē jā s veseli trī s autobusi.

Tū risma kompleksa meitene-gide, kura nemitī gi apmulsusi (acī mredzot - no saviem pienā kumiem) un periodiski nosarkst, stā sta par Karpatu biosfē ras rezervā tu, kas ir Melnkalnes kalnu grē da, kuras augstā kā virsotne (un tajā paš ā laikā ) visa Ukraina) un ir Hoverla. Tā platī ba ir gandrī z 6000 hektā ru. Viņ a tur kaut ko stā sta par zē nu Prutu (kā zinā ms, š ī lieliskā upe izceļ as Hoverlas nogā zē s) un meiteni Hoverlu un viņ u nelaimī go mī lestī bu, kas abiem beidzā s ļ oti bē dī gi skaistules tē ta nevē lē š anā s dē ļ . , it kā no tiem paš iem mī tiskajiem Karpas), lai apmierinā tu jaunieš u vē lmes.

Es atzī stos, es to visu ī sti neklausī jos. Pasakas ir tikai bē rniem! Visas domas bija par turpmā ko augš upeju. Manā dvē selē bija zinā ms nemiers. Nē , ne turpmā ko atveseļ oš anā s grū tī bu dē ļ . Mē s jau esam š o ceļ u izgā juš i un zinā jā m, ka nekā super smaga tajā nav.

Es uztraucos par kaut ko citu.

Nu, es negribē ju lī dzinā ties saviem kolē ģ iem sacī kstē s, kuri otrdien steidzā s uz Hoverlu un, viena no viņ iem trā pī gi izsakoties, "klī st tur kā ež i miglā "!


Galu galā Hoverla joprojā m ir laba, tā pē c no tā s paveras vienkā rš i lielisks skats uz apkā rtē jiem kalniem! No tiem mē s ī paš i vē lē jā mies redzē t Stig kalnu, kas ir Dragobrat slē poš anas kū rorts.

Nu, peļ ņ a!

Mū s, protams, nogā dā ja Zarosļ akas nometnes vietā , kas atrodas 1100 m augstumā virs jū ras lī meņ a un, kā jū s zinā t, vai, kā jū s droš i vien zinā t, dā rgie lasī tā ji, ir nometnes sā kumpunkts. "klasiskais marš ruts" Hoverlas virsotnē . Kā pē c š o nometni sauc? Pagaidā m nevarē ju tikt skaidrī bā , bet man š ķ iet, ka tā saucā s kā da nozī mī ga tā bū vniecī bā iesaistī ta persona. Nu jā , principā nav nozī mes.

Un te mē s stā vam mež ā "ukraiņ u Dž omolungmas" pakā jē.

Jaunpienā cē ji ir noraizē juš ies par nā kotni. Viņ us var uzreiz atš ķ irt pē c satrauktā m balsī m un nervozā m kustī bā m, kad viņ i rakņ ā jas savā s mugursomā s, ik pa laikam taustoties un skatoties viens uz otru.

Mē s ar sievu esam mierī gi. Laiks ir lielisks - spož i spī d saule!

Gaidā m diriģ entu. Puisis un meitene, kas mū s pavadī ja no Hoverlas tū ristu kompleksa, mū s neņ ems. Meitene paliek lejā , un puisis dosies "slē gt".

Mē s no viņ a neko nepirkā m, jo ​ ​ š ā dus suvenī rus ieguvā m 2011. gadā emociju iespaidā , debijas kā pumā Ukrainas augstā kajā virsotnē .

Mū su vadī tā ju sauca Vladimirs. Viņ š sniedza mums ī su instruktā ž u, kuras bū tī ba bija tā da, ka mums ir neapš aubā mi viņ am jā pakļ aujas, jā iet pa to paš u ceļ u kā viņ š , nevis tur, kur tiek vilkta dvē sele. Ko viņ š teiks, kur var vē l pē dē jo reizi savā kt ū deni pirms uzkā pš anas virsotnē.

Viņ š arī stā stī ja, ka pē c aizvadī tajā m lietavā m taciņ ā uz kalnu guloš ie akmeņ i ieguvuš i lielu kustī gumu un tā pē c uz tiem jā kā pj ļ oti uzmanī gi.

Vai ir jautā jumi? Nav jautā jumu. Perfekti!

Gluž i kā biedrs Suhovs no The White Sun of the Desert!

Ī sā k sakot, protams, patiesī bā ! Bez liekiem vā rdiem un sentimentiem.

Raugoties uz priekš u, teikš u, ka tas tā bija kā puma laikā . Es personī gi cienu tā dus cilvē kus!

Atbildot uz jautā jumu par to, ka viņ š atkal dosies uz Hoverlu, Volodimirs sacī ja, ka š is ir viņ a 57. kā pums š ajā sezonā . Kā š is!


Ī sts "Hoverlas pilsonis", es nodomā ju!

Kā piens mums prasī ja divarpus stundas.

Par laimi viss noritē ja bez starpgadī jumiem un ā rkā rtas situā cijā m. Ik pa laikam Vladimirs kliedza uz gudrajiem cilvē kiem, kuri tomē r atradā s grupā un mē ģ inā ja atrauties no kompā nijas. Pa rā ciju viņ š deva pavē li atslē dzniekam (viņ š bija mū su gids no "Vorokhta") dzī t atpalicē jus. Viņ a redze patieš ā m bija kā ē rglim!

Pieturu laikā viņ š mums stā stī ja daž ā dus stā stus, kas ar viņ u notika iepriekš ē jos kā pumos. Diemž ē l nevarē ju tajos klausī ties – nā cā s pievē rst uzmanī bu savai mī ļ otajai sievai un nofotografē t viņ u pret iespaidī gajiem Karpatu kalnu skatiem, kas arvien vairā k pavē rā s mū su apbrī nas pilnā skatiena priekš ā .

Mums ar Lidu kā piens nebija grū ts (atš ķ irī bā no daž iem iesā cē jiem), jo š o marš rutu mē s jau zinā jā m. Kā vienmē r grū tā kais bija uzkā pt Mala Hoverlā . Bet visi tika galā .

Neviens neatkā pā s. Labi darī ts - kolē ģ i no augš upejas!

Es atceros, kā mū su gids sarkastiski smaidī dams mums jautā ja, ka, viņ i saka, jū s, iespē jams, jau karinā jā t ausī s nū deles, stā stot pasaku par to, no kurienes cē lies vā rds Hoverla, vai ne? Kas bija zē ns Pruts, meitene Hoverla, un viņ as ļ aunais tē vs neļ ā va viņ iem precē ties utt. , utt. ? Pē c tam viņ š stā stī ja ticamu, viņ aprā t, informā ciju par to, ko š is vā rds nozī mē un no kurienes tas cē lies

SEPTĪ TĀ SADAĻ A

(UN MAN SVARĪ GĀ K... )

“PALDIES MEISTARI! »

Tā tas ir, puiš i!

Vai gandrī z viss.

Ak, cilvē ki, kas ar mani notiek!

Es pievienoju š o vietu un sapratu, ka esmu pazaudē jis kaut ko svarī gu...

Kā es to varē ju aizmirst? ! !

Un tagad es atceros...

Mū su Vorohtas uzturē š anā s priekš pē dē jā s dienas vakars…

Rī t lielā kā daļ a mū su kolē ģ u ierodas mā jā s agri no rī ta, un mē s, ļ vovieš i, vē l varam palikt lī dz vakaram...


Tagad esam atvadu ballī tē . Es par to nerakstī ju, bet velti - "Vorohtā ", jo katru vakaru mums bija izcila un vienmē r ļ oti emocionā li sagatavota vakara programma. Sā kotnē ji bija izklaides sadaļ a, kas lī dzī ga vietē jai hutsulu garš ai. Un tad - dejas-shmantsy-obzhimantsy! Joks - viss bija ļ oti kulturā ls - "multikulturā ls".

Un tagad mē s dejojam – kurš uz ko ir spē jī gs...Diskotē ka tomē r ir!

Kur "balles" dejotā jus neinteresē s, iespē jams...

Lai gan, varbū t viņ iem patī k ņ emt un "nomest" "pareizo" deju noteikumu važ as un atrauties, kā jū s zinā t? ! !

Nu jā , vispā r ir vienalga, ka kā ds ļ oti labi prot improvizē t, bet cits (nu kā es, piemē ram! ), vienkā rš i "mī dā s" lī dzi mū zikai, cī tī gi cenš oties paspē t laikā .

Mē s visi š eit, kā brā ļ i un mā sas, gandrī z izklaidē jamies sirsnī gi - no sirds! Galu galā , mē s palī dzē jā m un atbalstī jā m viens otru ikdienas pā rgā jienos, kas daudziem bija ļ oti grū ti...

Un š o skumju pamatā !

Jo rī t laiks š ķ irties - "tu-tu" mā jā s...

Un š eit ir mū su pē dē jā s "Vorokhta" diskotē kas pē dē jā s dejas melodijas pē dē jie akordi. Latī ņ amerikas dziedā tā js Fonsi "lē nā m" kaislī gi dzied savu superpopulā ro dziesmu par kaislī gu mī lestī bu...

Visi dejo – arī kaislī gi!

Ir vē l daudz labu vā rdu, ko teikt...

Š eit varē tu atkā rtot vā rdus no intervijas, ko mē s ar Lidu vē lē jā mies aizvest tū risma kompleksa darbiniekiem, lai uzzinā tu viņ u viesu viedokli par atlikuš o sacensī bu norisi un ko meitene-operatore, prieks par to, ko teicā m pē c mū su piekriš anas saņ emš anas, ievietoja vietnē "Vorokhta" ...

Bet es to nedarī š u.

Kā pē c?

Jā , jo jū s (ja, protams, nedaudz interesē viss iepriekš minē tais) varat izlasī t š os vā rdus kū rorta mā jaslapā - atsauksmju sadaļ ā .

Un, lū k, ko es nolē mu – vislabā k par š iem cilvē kiem pateiks kā das ukraiņ u dziesmas vā rdus, kas tapusi padomju laikos (un nepalika sliktā ka! ).

To sauc - "Zeme, mana dzimtene". Tam ir nesalī dzinā ms refrē ns, un tieš i to es š eit citē ju.


Jā , š ī ir ukraiņ u dziesma un daudziem no jums, dā rgie lasī tā ji, š ī valoda ir sveš a un tā pē c, lai arī tā ir saistī ta ar krievu valodu, jū s to nesapratī siet. Bet es ceru, ka jū s visi jū tat, par ko ir viņ as vā rdi, vai ne, draugi? ! ! Gudri, kulturā li cilvē ki vienmē r apzinā s un uztver no sirds dziedā tus vā rdus, pat ja tie izklausā s nepazī stamā vai nepazī stamā valodā …

Tā tad - KLAUSIES!

Nā ciet uz Prykarpattia!

Nā ciet, labie cilvē ki!

Mē s vienmē r priecā simies jū s redzē t!

Gejs!

Lai tiktos ar maizi un spē ku,

Tiek dziedā ta jauka dziesma,

Par godu mū su gaiš ajā m dienā m.

Un zilā tā lumā

Š ī dziesma lī st pā ri kalniem!

Par brī niš ķ ī gu zemi,

Maģ iskā Č eremoš a un Pruta zeme!

Zeme, mana dzimtene,

Dedzī bas un smaga darba dziesma.

Tu esi mana mī lestī ba, tu esi mana dzimtene !

Gaida uz Karpatiem, draugi!

Netē rē jiet laiku!

Un, diemž ē l, vē l daž i vā rdi — JAU NOTIEK...

Galu galā š ajos pantos viss ir pateikts par Vorohtas skaistumu!

Protams, tas tiek dziedā ts arī ukraiņ u valodā . Bet jū s š os vā rdus sapratī siet un pieņ emsiet ar savu dvē seli, kā jau esat sapratuš i un pieņ ē muš i citas dziesmas vā rdus, kurus man jau palaimē jā s citē t savā stā stā - jo es tač u nemaldos, draugi, vai ne? ! !

KLAUSIES š ajos vā rdos!

ВОРОХТА

Ak, mana dā rgā , sniegbaltā skaistule!

Dziedot Zilo kalnu zvana stieni, lai pamostos,

Š eit egļ u stī gas spē lē mū ziku,

Ak, mans Dievs, lai visi tevi pazī st!

Ak, mans Dievs, lai visi tevi pazī st!

Ak, mans dē ls, dē ls un Karpati,

Skaistuma zeme un labestī ba, sirds vē las dziedā t,

Ikviens, kurš jū s redzē s, mī lē s mū ž ī gi,

Ak, mans Dievs, ir dzirdama trembita skaņ a!

Ak, mans Dievs, ir dzirdama trembita skaņ a!

Ak, mana Vorohta , tu esi Karpatu pē rle!

Un draudzī gs visiem, un vienmē r ir dzī vojamā s istabas,

Kalni tevi glā sta, mež s tevi maigi apskauj,

Ak, mana Vorohta, husuls dzied sirsnī gi!

Ak, mana Vorohta, husuls dzied sirsnī gi!

Ak, mans velns, tu esi sapņ u pasaka!

Jū su prieks un laipnī ba vienmē r bū s ar mums,

Lai zvaigznes spī d visiem, lai hutsuls spī d priekā ,

Ak, mans Dievs, zilie kalni dzied!

Ak, mans Dievs, zilie kalni dzied!

Tieš i tā...

Tieš i tā .

Nā ciet uz Vorohtu, cilvē ki!

Labi!

Ar cieņ u


П. S. Es nekad nemetu riekstus no Eiropas centra. Viņ i guļ uz mana galda vienā no kancelejas piederumu birojiem. Atmiņ ai par brī niš ķ ī gu atvaļ inā jumu, kas pavadī ts brī niš ķ ī gā vietā . Un mū

Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
И вот я, наконец, в самом центре Европы. Дождался! (село Деловое Раховского района)
«Виадук Довбуша» - самый эффектный вид! (Ворохта)
«Виадук Довбуша» - вид сверху (Ворохта)
«Виадук Довбуша» - вид снизу (Ворохта)
«Ой, вы горы, полоныны…» (вид с Говерлы)
Селение  живописно «разбросано» по горным склонам Карпат (Ворохта)
«Пасторальные» виды… (Ворохта)
Такая она, Ворохта…
Возвращаемся «додому - до хаты»! (Магура)
Вот такой вид «с высоты птичьего полёта» открылся для нас на Ворохту с «верхушки» большого трамплина…
Центр Европы: «фактический» (сине-белый столбик высотой 2 м) и «торжественный» (стальная стела высотой 7 м)
Самый настоящий
Копаемся в ежевичнике! (Магура)
Грустно!
Преодолеваем зону кустарников… (Говерла)
 «Избушка» карпатской Бабы Яги - вид сверху (Полонына Пожижевская)
Чужие здесь не ходят! (Полонына Пожижевская)
Ну, просто, как в Древнем Риме! (Ворохта)
Старое и новое - или кто кого? (Ворохта)
Самая высокогорная метеостанция в Украине (Полонына Пожижевская)
Поднимаемся… Проводник - впереди! А мы - в авангарде! (Говерла)
Всё - финиш! Выше мы уже не поднимемся (Говерла)
Жена  никак не могла не оседлать такое ЧУДО! (Ворохта)
Начало подъёма… Вершина вдалеке, в тучах... (Говерла)
«Рабочая площадка» метеостанции (Полонына Пожижевская)
Что-то мистическое, и правда, есть в этом месте… (Писаный Камень)
«Ведьмины ванны»! (Писаный Камень)
И  здесь немало дураков побывало… (Писаный Камень)
То ли ванны, то ли глаза… (Писаный Камень)
С другой стороны скал… (Писаный Камень)
Последний рывок перед главной вершиной. Внизу видна Малая Говерла (Говерла)
Ведут пути в Ворохту. И железнодорожные тоже!
Рахов
Вид на ворохтянские трамплины (Магура)
Скоро, уже совсем скоро вершина! (Говерла)
Трамплины: справа - маленький, слева - побольше (Ворохта)
Раскинулась страна «Карпатия»! (Вид с Говерлы)
Ворохтянские трамплины (блестящие полоски лыжни для прыжков и яркозелёная полоса приземления в правой части фото) органичнейше вписались в здешний «краевид»…
Теперь это наша самая любимая «турбаза» в Карпатах!
У конца
А люди, как птицы, а птицы - как люди! (Говерла)
Līdzīgi stāsti
komentāri (12) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums