Ziemas brīvdienas Karpatos

11 Maija 2017 Ceļošanas laiks: no 11 Februāris 2017 ieslēgts 18 Februāris 2017
Reputācija: +1236.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Beidzot sā kā m aprakstī t mū su ī so ziemas ceļ ojumu. Neskatoties uz to, ka gandrī z visu mū ž u esmu nodzī vojis Ukrainā , pā ris reizes esmu bijis Karpatos un arī tad pa ceļ am: vienu reizi jaunī bā kopā ar vecā kiem ziemā ceļ ā uz Kiš iņ evu (toreiz PSRS joprojā m bija liela un varena), un vairā kus gadus atpakaļ , pē c ceļ ojuma uz Poč ajevas klosteri, atpakaļ ceļ ā braucā m pa kalnu ceļ iem. Un viss. Š is brauciens tika plā nots jau rudenī , un viņ i izvē lē jā s Jaremč es, Bukovelas apkaimi. Obligā ts nosacī jums ir slē poš ana, braukš ana ar ragaviņ ā m utt. - ziemas brī vlaiks ir ziemas atvaļ inā jums, spuras un maskas lī dzi ņ emt neplā nojā m. Turklā t es slē poju 6 gadu vecumā , un to var saukt par slē poš anu ar lielu stiepš anos: tā tad, drī zā k, bē rnu rotaļ lieta.

Lī dz janvā ra beigā m mē s sagatavojā m slē poš anas tē rpus.


Paralē li tam tika veikta iepazī š anā s aptauja, kurā piedalī jā s paziņ as, kuriem paš reizē jā laika periodā izdevā s sevi iepriecinā t ar ziemas brī vdienā m Karpatos mū su iespē jamā s uzturē š anā s apvidū par viesnī cā m, cenā m, pā rtiku, ceļ ojumiem utt.

Nepiecieš amā s informā cijas vā kš anas laikā padomdevē ju viedokļ i dalī jā s gandrī z vienā di – daž i teica, ka nevajag mocī ties, atbrauksi un dzī vesvietu atradī si pē c pā ris stundā m, tajā paš ā laikā . laikam cita biedru grupa kategoriski uzstā ja, ka viesnī ca jā rezervē laicī gi, tā kā braucam februā ra beigā s, saka, ka ir sezona, cilvē ku daudz, un ja nedomā jam izvē lē ties dzī vesvietu iepriekš , varam apmesties zem skaistā m zvaigž ņ otā m kalnu debesī m un raduš ā s neē rtī bas paspilgtinā s kā ds skaists zars, kas klusi š ū pojas virs mū su nakš ņ oš anas mež a priedē jeb smerekā , nokaisī ts ar skaistu ziemas sniegu.

Iztē lojies visu š ī brī ž a skaistumu, it ī paš i iespē jamo mū su nometnes apmeklē jumu zem priedes, ko ieradī sies kā ds Karpatu kalnu mež a iemī tnieks, kurš naktī s nav jautrs un vē las kaut ko vai kā du ē st naktī , skatoties un ī sti nesaprotot, ko , principā ē š ana naktī nav ieteicama un pat kaitī ga, kā arī ņ emot vē rā daudzas citas lietas, sazvanī jā m vairā kas vietas un apstā jā mies Vorohtas atpū tas centrā Oberig. Saņ emts avansa maksā jums 20% no kopē jā s summas. Dzī ves dā rdzī ba bija 200 UAH dienā bez ē dienreizē m. Kopā.5600 UAH. nedē ļ as laikā .

Tā lā k parastā procedū ra ir lī dzi ņ emamo lietu saraksts, somu un paku iesaiņ oš ana.

                                                                                                                 Mū su marš ruts Nikolajeva-Odesa salī dzinā jumā ar to ir Amerikas š oseja.


Iekā rtojuš ies pie kā da veida kravas automaš ī nas astes kolonnā , kas sastā vē ja no vieglo un kravas automaš ī nu virknes, vairā kus desmitus kilometru traucā s ar ā trumu 30-40 km/h, lī dz izdevā s apdzī t kolonnas galvu un ejiet mazliet ā trā k, cik nu pā rklā j pā rklā jums. Tas pats briesmī gais ceļ a seguma stā voklis un posmā Vinnica-Hmelnitsky. Ne ī paš i atš ķ irī gs, bet nedaudz labā ks posms starp Hmeļ ņ icki, Ternopiļ u un Ivanofrankivsku. Kopē jais brauciena garums atspoguļ ojā s spidometrā un sastā dī ja 960 km. Gaidot kaut ko lī dzī gu no ceļ a, viņ i jau pirms izbraukš anas no mā jā m nolē ma viltī gi nefilozofē t un nevilinā t likteni - apstā ties uz nakti, kas tika darī ts pē c Hmeļ ņ icka. Kā jū s saprotat, es braucu pa galvenajiem, tā teikt, reģ ionā lā s nozī mes ceļ iem, jo ​ ​ cerē ju, ka to stā voklim vajadzē tu bū t labā kam nekā mazā k nozī mī giem ceļ iem.

Pē c tam, atceļ ā , sapratu, ka kļ ū dī jos, veidojot marš rutu cauri ciemiem, un biju pā rsteigts, ka mazā k nozī mī gie ceļ i nav tik salauzti. Nu, lai Dievs viņ us svē tī , ar ceļ iem jau tuvojamies galamē rķ im - logos parā dī jā s sniega klā ti kalni, mež i un strauti, mierī gi ieplū stot lī dzenumos. Lidojā m garā m Jaremč ai, Tatarivai, iebraucā m Vorohtā . Š ī mazā pilsē tiņ a ī paš i neatš ķ iras no citiem Karpatu ciemiem. Mā jas, kas izkaisī tas abā s ceļ a pusē s, pā rsvarā no koka, bezgalī gi hutsuļ u ž ogi no stabiem, š auri ceļ i starp mā jā m, ko biež i š ķ ē rso straumes. Navigators Vorohtā mū s aizveda kaut kur nepareizā virzienā , mums bija jā saņ em mē rķ a apzī mē jums no viesnī cas administratora.

Nedaudz nomaldī juš ies pa celiņ iem un sapratuš i, ka ar sniega notī rī š anu no tā m un pretapledojuma maisī jumu uzklā š anu te neviens ī paš i netraucē , koncentrē joties uz stabiem pielī mē tajā m zī mē m, beidzot iebraucā m viesnī cas mazajā pagalmā .

                                                                                                                             Pirms mums parā dī jā s vairā kas ē kas no guļ bū ves, diezgan jaukas. Trī s divstā vu mā jas tika izmantotas tū ristiem kā viesnī ca, un vienā vienstā va ē kā atradā s administratī vā ē ka, kas pazī stama arī kā ē damistaba. Mū s sagaidī ja administratore Darina, patī kama meitene, ā tri visu izstā stī ja un sakā rtoja, veda uz mū su istabā m. Mē s paņ ē mā m divas divvietī gas istabas otrajā stā vā . Istabā , kā jau parastā s viesnī cā s, nekas vairā k. TV, gulta, skapis, naktsgaldiņ š , vannas istaba ar duš u. Viss ir tī rs un kā rtī gs.


Tomē r bija daž i punkti, kurus sapratā m nedaudz vē lā k. Pat es teikš u tā - mums vienkā rš i paveicā s, ka nedē ļ as laikā divas reizes dienā iekā rtojā mies citā istabā uz grī das. Vienreiz no Ternopiļ as treniņ ā atbrauca divi jaunie slē potā ji, otrreiz divi jaunieš i no Ternopiļ as, nav skaidrs, ar kā du mē rķ i, bet ar ko divos naktī bija jā veic pā rrunas, lai nomierinā tos. lejā pē c tam, kad ietekmē ja savus augoš os organismus ar augstas kvalitā tes alkoholiskajiem dzē rieniem, ko viņ i dzē ra kaut kur ā rpus viesnī cas. Ī sā k sakot - skaņ as izolā cijas vienkā rš i nav. Bū vnieki vai nu vienkā rš i par to nezinā ja, vai arī aizmirsa. Pateicoties tam, jau otrajā dienā prasmī gi varē ju noteikt skaņ as avota virzienu, tā izcelsmi un smadzenes momentā ni novē rtē ja situā ciju, lai izstrā dā tu turpmā kos pasā kumus tā lokalizē š anai un apturē š anai. Atseviš ķ i es teikš u par durvī m.

Amatnieki, kas izgatavoja š ī s durvis, visticamā k, nav pazī stami ar vispā rī gajiem dabas fiziskiem likumiem, kas vē sta par koka izž ū š anu. Vā rdu sakot, katrā s durvī s bija mazā pirkstiņ a lieluma spraugas, kur resnā ks pirksts. Ī paš i uzkrī toš i tas bija vakarā , kad visu apkā rt bija apņ ē musi tumsa un istabā bija izslē gta gaisma. Koridorā esoš ā s lampas dē ļ durvis ieguva biedē još u izskatu, vairā kā s vietā s caurspī dī gas ar izliektā m lī nijā m un it kā saka - aiz manis neslē psi, lai kā tu censtos. Tā pat kā prož ektoru stari, gaismas stari š ķ ē rso mū su istabu, zī mē jot nepretenciozus rakstus uz interjera priekš metiem. Pē c kā da laika mē s pieradā m un vairs ī paš i neuztraucā mies ar š ī m neē rtī bā m.

Tomē r nekrā sosim visu drū mā s krā sā s, jo bez š ī š ai viesnī cai bija arī citi pozitī vi aspekti.

Kā izrā dī jā s, viesnī cai ir divas savas tvertnes, tvaika pirts un tvaika muca, kas ļ ā va, gandrī z neizejot no mā jas, ļ auties miesas baudā m, veicot procedū ras. Vajadzē ja pasū tī t vatu dienu iepriekš , jo š ā da veida atpū ta tū ristu vidū ir ļ oti pieprasī ta. Kopumā septiņ u dienu laikā divas reizes mazgā jā mies un tvaicē jā mies tvertnē s. Par vatē m pastā stī š u nedaudz sī kā k, saskaņ ā ar mū su uzturē š anā s hronoloģ iju Karpatos. Neapš aubā ma priekš rocī ba bija arī klā tbū tne "Kolyba" (vietē jais kafejnī cas vai restorā na nosaukums, kā jau ikvienam, kurš interesē jas par š ī vā rda vē sturi - hutsuļ u, kuri ganī ja lopus, mī tnes vieta). pļ avas, apaļ as formas ar ugunskuru vidū ), kur vairā kkā rt nogarš ojā m š efpavā ru ē dienus, ir gan vietē jie, gan visai pazī stami un ikdieniš ķ i. Vairā k par to vē lā k.


Pē c visiem apmetnes organizatoriskiem pasā kumiem mē s devā mies uz slē poš anas trasi, kas atrodas apmē ram 600-800 metrus no paš as Vorohtas. Bā zes, kurā apmetā mies, administratore Darina mums iedeva slē poš anas instruktora Volodjas telefona numuru, kurš , pē c viņ as vā rdiem, jau pē c pā ris stundā m mū s uzsē dinā s uz slē pē m un pē c viņ a nodarbī bā m varē sim darī t lietas. trasē s, ka pat izcili slē poš anas traš u meistari bū s neefektī vi. Tas izrā dī jā s liels pā rspī lē jums, bet tajā brī dī mē s gribē jā m ticē t brī numam. Trases teritorijā atradā m neizskatī gu koka bū diņ u ar uzrakstu "Slē poš anas inventā ra noma", kas ir pilns ar š o inventā ru. Nomas cena: "Slē pju komplekts (zā baki, nū jas, slē pes, ķ ivere - 130 UAH, bē rni - 80 UAH, snovbords - 100 UAH)".

Atbildot uz slē pju turē tā ja jautā jumiem par savu svaru, pē das izmē ru un augumu, katrs saņ ē ma savas slē pes ar nū jā m un zā bakiem, kas manī uzreiz izraisī ja neuzticī bu to izmē riem un svaram. Ar servisa darbinieka palī dzī bu izdevā s uzvilkt slē pju zā bakus un, ar grū tī bā m pā rkā rtojot kā jas uz slidenā sniega, turot rokā s slē pes un nū jas, mē s, cik vien labi varē jā m, devā mies uz savu vietu. tikš anā s ar kalnu slē poš anas guru - instruktoru Vladimiru. Š ajā laikā Vladimirs nogā zes pakā jē beidza kā rtē jo nodarbī bu pie tiem paš iem "slē poš anas meistariem" un priecī gi pateica mums cenu - 200 UAH no cilvē ka par treniņ u stundu. Ā tri ņ emot vē rā , ka tas mums izmaksā s 800 UAH. (tā kā ar mani kā topoš ie slē poš anas meistari ieradā s veseli 4 cilvē ki) Es jau ķ ē ros pie naudas makā , bet tad pie mums piebrauca vē l daž i studenti un Volodja svinī gi paziņ oja par cenas samazinā jumu par 50 UAH.

no katra, sakarā ar mū su grupas skaita pieaugumu. Kopumā mē s iedevā m 600 UAH. mā cī bu stundā . Parā dī jis, kā uzvilkt slē pes zā bakos un apmā cī jis droš ī bas pasā kumu ievē roš anu treniņ u un slē poš anas laikā , viņ š sā ka teorē tiski un praktisku "Plow" tehnikas izstrā di, viņ a vā rdiem sakot, vissvarī gā ko slē poš anā un dzī vē kopumā . . Pē c kā da laika sā kā m pamazā m apgū t tehniku, bet nez kā pē c ne visiem, kas instruktoru kaitinā ja. Slē pes pā rliecinoš i negribē ja doties tur, kur vajag, bet mē rķ tiecī gi tiecā s pretē jā virzienā un, laimē jā s, pretī kokiem vai gravai. Domas, ka tas bija kā braukt ar velosipē du vai braukt ar maš ī nu, ir aizbraukuš as kaut kur tā lu prom - vienreiz sanā ca un viss, braucam prom.


Tā kā mē s cenš amies nobaudī t vietē jos ē dienus katrā ceļ ojumā , mē s nolē mā m neatkā pties no š ī noteikuma š eit, Karpatos. Kā izrā dī jā s, tradicionā lais hutsuļ u ē diens nav ī paš i daudzveidī gs, jo š ajā apvidū trū kst auglī gas augsnes un attiecī gi arī iedzī votā ju nespē ja audzē t mums, dienvidniekiem, pazī stamā s kultū ras. Brokastī s tuvā kajā "Kalybā " pasū tī jā m plaš i reklamē to hutsuļ u putru no kukurū zas miltiem - "Banosh". Banosh ir ikdienas ē diens, kas biež i parā dā s uz Rietumukrainas galdiem. Mā jā s, Rakhivas reģ ionā , viņ i pat rī ko banoš am veltī tu festivā lu. Viņ i arī saka, ka vā rds "banosh" cē lies no vienas personas vā rda. Kopš seniem laikiem š is ē diens tika uzskatī ts par nabagu ē dienu, to gatavoja tad, kad bija palicis tikai nedaudz skā bā krē juma (gandrī z visiem bija aitas un govis) un nedaudz kukurū zas putraimu.

Tagad neviena kolyba un neviens mielasts nacionā lajā hucuļ u stilā nevar iztikt bez banoš a. Tradicionā lais banosh ir vairā ku veidu - ar aitas sieru, ar sprakš ķ iem un ar cū ku sē nē m. Bet pamats visiem ir vienā ds. Izmē ģ inā jā m banoš u vairā kā s vietā s, tač u nesapratā m tā popularitā tes iemeslus un, uzturoties Karpatos, nolē mā m to nekur citur nepasū tī t. Izmē ģ inā jā m arī citus ē dienus: bograch, Hutsul chanakhi, Polonynsky yushka ar sē nē m, Hutsul kā postus, Hutsul kulesha. Ī paš i vī lies bija Bograhs, kaut kas pa vidu starp sautē tiem kartupeļ iem un borš č u. Kā vē lā k izrā dī jā s, skaļ i vā rdi palika tikai nosaukumi, neko ievē rī bas cienī gu nejutā m, un sieva nonā ca pie dziļ as pā rliecī bas, ka hucuļ i, ai, ne neproti gatavot.

Pē cā k vienas vai otras "Kalyba" viesmī ļ u priekš likumi pasū tī t hutsuļ u ē dienus tika pieklā jī gi atteikti, izvē loties mums pazī stamus ē dienus. Pē c brokastī m devā mies izjā dē pa ziemas mež u. Ar 10 minū š u nokavē š anos kamanas tika pasniegtas. Divi zirgi, neskatoties uz agro stundu, jau bija visi ziepē s. Pē c kuč iera stā stī tā , zirgi jau no agra rī ta strā dā juš i pie nokrituš u koku vilkš anas mež ā un "bija nedaudz slapji". Slē poš anas cena bija 400 UAH. /stunda. Bija pietiekami daudz laika, lai brauktu, fotografē tu mež ā un gū tu neaizmirstamu pieredzi. Pa ceļ am lī gavainis gurdeni turpinā ja sarunu, nosliecot sarunu uz politiskā m tē mā m, kuras mē s ī paš i neatbalstī jā m.

Apskatī juš i vairā kas skaistas vietas - š eit Austroungā rijas laikā celto dzelzceļ a tiltu, ieelpojot salno mež a gaisu, apmierinā ti atgriezā mies viesnī cā , kur pā rģ ē rbā mies slē potā ju drē bē s un devā mies pilnveidoties Vorohtas trasē . . Pietiekami slē pojuš i, vakarā uz piepū š amajā m maizī tē m devā mies sildī ties uzkarsē tā minerā lū dens un tajā tvaicē to mež a augu tvertnē . Blakus vannai atrada koka mucveida pirti, kas bija apsildā ma un mū su gadī jumā kalpoja kā ģ ē rbtuve. Ū dens temperatū ra tvertnē bija 50 grā di, ū dens temperatū ru uzturē ja zem tvertnes izbū vē ta uguns. Kopumā pilnī ga asociā cija ar senu krievu pasaku un spē cī gs iespaids, ka Baba Yaga klejo kaut kur tuvumā . Nu, kur vē l jū s varat piedā vā t sevi buljonam)))).


Nedaudz tā lā k atrodas divas koka mucas ar aukstu ū deni iegremdē š anai pē c karstas tvertnes. Tvertnes procedū ras sagatavoš anas laikā apkā rtē jā s vides temperatū ra bija -50 C, kas labi aizē noja ū dens temperatū ru. Sasildī juš ies tvertnē , pamī š us to ar iegremdē š anu ledus ū dens mucā , skatoties uz zvaigž ņ otajā m debesī m virs mū su galvā m, tajā brī dī š ķ ita, ka sapratā m, kas ir patiesa svē tlaime. . .

Jā , ņ emiet vē rā nelielu brī di, apmeklē jot š ā das tvertnes. Nevilcinieties pā rbaudī t. Vannu ir jā mazgā personā lam, un ū dens jā nolej un jā maina pē c iepriekš ē jiem peldē tā jiem (procedū ras izmaksas par vienu stundu ir 400 UAH, ja pasū tā t 2 stundas, tad 600 UAH. Mums pietika ar vienu stundu. )

Nā kamo rī tu sā kā m ar administratora iztaujā š anu: “Kas jums vē l ir interesants bez slē poš anas? ? ? ".

Saņ emot izsmeļ oš u atbildi no Darinas un zvanot uz viņ ai sniegtajiem tā lruņ iem, man izdevā s pā ris dienas iepriekš saprast savu grafiku. Nā cā s ņ emt vē rā mū su grupas sievieš u puses prasī bas, lai atpū stos un atgū tos, divas dienas pavadī ts uz slē pē m. Tā tad š ai dienai paredzē ta rī ta pastaiga pa ziemas mež u kā jā m, izmantojot foto un video aparatū ru, lai dokumentē tu))) visu procesu, pē c tam tā precizē š ana radiem un draugiem. Pē c pusdienā m – izbraukš ana uz Bukovelu, š o ziemas slē poš anas un snovborda cienī tā ju meku, redzamas labklā jī bas salu uz kara ievainotā s un reformē tā s Dzimtenes fona. Pē c vairā ku stundu maldī š anā s pa mež u, daudz fotografē š anas, vakariņ as ar hutsuļ u ē dieniem, devā mies uz Bukovelu. No Vorohtas tas ir apmē ram 15-20 km.


Ceļ š uz turieni, uz š o it kā modī go vietu, bija daļ ē ji bojā ts, kas neļ ā va mierī gi braukt ar auto, bet nemitī gi lika veikt rotā cijas kustī bas ar rokā m un spiež ot kā jas. Ceļ š turē jā s labā formā un neļ ā va atslā binā ties. Pabraucot garā m divstā vu kotedž ā m, beidzot ar taksometru iebraucā m piecstā vu autostā vvietā , pie kuras ieejas autostā vvietas skaitī tā js izsniedza biļ eti, un blakus uzrakstā bija norā dī ta stā vvietas cena - 50 UAH. neatkarī gi no laika. Meklē jot vietu automaš ī nai otrajā stā vā , nā cā s griezties apmē ram 10 minū tes, jo bija daudz dzelzs zirgu, kas nogā dā ja savus saimniekus. Tikuš i galā ar autostā vvietu un nogā juš i uz ielas, nokļ uvā m tieš i slē poš anas kū rorta teritorijā , kur valdī ja viņ u paš u likumi - slē poš anas un kalnu nogā ž u likumi. Lū k, tā ir Bukovela! ! ! Daudzu slē potā ju sapnis gan Ukrainā , gan kaimiņ valstī s.

Vai varbū t ne sapnis, bet gan skumjas (par to vē lā k). Viņ š mū s sagaidī ja ar vismaz 100 cilvē ku lielu slē potā ju pū li, kas pacietī gi gaidī ja savu kā rtu pacē lā jā , lai uzkā ptu kalnā un pē c tam slē potu (vai snovbordu) lejā , tad augš ā , tad lejā un tā visu laiku ar pā rtraukums maltī tē m vai atspirdzinā jumiem (sildoš ie dzē rieni. Mazliet par cenā m, kas tikko kliedza no afiš u stabiem un mudinā ja bildē ties. Jaungada un Ziemassvē tku brī vdienā s tie noteikti bija forš ā ki, bet tagad, februā ra beigā s, tie arī izraisī ja izbrī nu, lai gan cilvē ki nemazgā jā s un pirka, pirka. . . Tā tad: tē ja 30 UAH, karstvī ns - 45 UAH, kapuč ī no - 45 UAH, kafija - 30 UAH, rullī tis (vienalga ko) - 110 UAH, Hamburga - 95 UAH, hotdogs - 75 UAH. Kamē r netaisī jā m ē st, uzreiz devā mies uz pacē lā ju tā diem kā mē s - bez slē pē m. Turpat netā lu biļ eš u kasē nopirka ceļ ojuma karti, ko te sauc par slē poš anas karti, par vienu kā pienu vienam cilvē kam maksā.105 UAH.

, ziņ kā rī gs viens nolaiš anā s - 250 UAH. Cenā s slidu caurlaidē m neiedziļ inā jos, tie, kam interesē cenas, var jebkurā laikā ieiet Bukovel mā jaslapā un pajautā t cenu. Kā piens kalnā pagā ja raiti, bez sarež ģ ī jumiem mums. Tomē r gandrī z no putna lidojuma mani pā rsteidza redzē tais - slē potā js ar č ī kstē š anu metā s lejā pa nogā zi, notriecot visus un visu, kas viņ am ir ceļ ā , tad kū leņ ot un atkal uzkā pjot uz slē pē m, turpina nolaisties kā jā . no kalna. Un to es redzē ju ne vienu, ne pat divus. Tas manī radī ja nelielu neizpratni un, kā vē lā k izrā dī jā s, ne velti. Es redzē ju nestuves uz slē pē m un strā dā još us glā bē jus, kas vilka ievainotos slē potā jus, un asaras un smaidu. Viss bija sajaukts, prieks aizē noja skumjas, bet tā kā prieka bija vairā k, tad tas aizē noja skumjas un asaras. Vakarā , jau bū dams istabā , es garī gi atgriezos pie š ī s tē mas un mē ģ inā ju internetā atrast jebkā dus datus un skaitļ us par ievainotajiem Bukovelā .

Es nevarē ju tos atrast, viņ i vienkā rš i neeksistē . Uzgā ju nelielu ziņ ojumu no puiš u grupas, kas pirms pā ris gadiem mē ģ inā ja noskaidrot patieso š ī s problē mas statistiku - arī viņ iem neko nevarē ja dabū t no veselī bas iestā dē m, policijas (policijas), prokuratū ras, kur nu viņ i pagriezā s. Viss beidzā s ar to, ka viņ i stā vē ja netā lu no traumpunkta Bukovelā un skaitī ja tajā nogā dā tos upurus. Un kas, jū s jautā jat, kā ds ir rezultā ts? . Atbilde: viņ i vienā dienā saskaitī ja 200 cilvē kus, DIVI simti! . Protams, š ajā skaitlī ir iekļ auti visi – ar izmež ģ ī jumiem, sasitumiem, lū zumiem, sasitumiem, visi, kas saņ ē muš i primā ro medicī nisko palī dzī bu (kurš vē las to atrast internetā ). Vai tur mirst cilvē ki? Jā , viņ i mirst, jā , katru gadu un gandrī z katru dienu, un ne vienu vai pat divus. Tā ir neuzmanī bas cena, paš apziņ as cena, nesagatavotī bas cena, lielī š anā s cena, nu, vienkā rš i nejauš ī bas cena.


Vai es tur redzē ju dzē rā jus slē pojam - jā , redzē ju, turklā t redzē ju, kā piedzē ries no gaudā m un kliegš anas metā s pa sniegoto trasi. Redzē tais mani ā tri vien atjē dza un mazinā ja romantismu, liekot paskatī ties uz kalnu slē poš anu no pavisam cita rakursa, ar pavisam citu realitā tes uztveri. Un pat tad, ja tu kļ ū sti par lielisku slē poš anas profesionā li, nekas negarantē , ka tik ļ oti slikti aizsargā tā trasē kā ds piedzē ries Vasja neietrieksies tev lī dz nā vei. Nu labi, es teicu, ko gribē ju, lai kurš mani dzird. Katrs dzī vo pē c sava prā ta, pats pieņ em lē mumu.

Pastaigā juš ies pa kā da kalna virsotni, apskatī juš i apkā rtni un uzņ ē muš i daudz skaistu fotoattē lu, mē s devā mies atpakaļ uz autostā vvietu.

Pat Bukokel Prices, es droš i zinu, varu teikt, ka tajā paš ā nedē ļ ā mans draugs atpū tā s un aktī vi nodarbojā s ar slē pē m, pē c viņ a vā rdiem, viņ i noš ā va mā jokli 1.5 km attā lumā no trasē m par 850 UAH. .

dienā bez ē diena.

Nā kamajā dienā mums bija ekskursija uz Verhovinu, uz Hutsulu ciemu. Mē s samaksā jā m 200 UAH. uz cilvē ku un doties ceļ ā . Pa ceļ am gids huculs, 30 gadus vecs, Zapadenskas izloksnē (pastā sti lū dzu! ! ! : ): )))) padalī jā s ar informā ciju par dzī vi Hutsuļ u reģ ionā , daž iem interesantiem stā stiem un apskates objektiem. Tā pa ceļ am uzzinā jā m, ka daudzas mā jsaimniecī bas ikdienas gaitā s saņ emtos notekū deņ us lej tieš i upē , kas pē dē jā laikā pā rvē rtusies par notekū deņ u tvertni. Ī paš i ar to nodarbojas Bukovelas un Jaremč es iedzī votā ji. Par to, ka mā jas tiek apkurinā tas ar malku, pat piecstā vu, ir ļ oti lielas problē mas ar ū dens padevi utt. . Verhovinā apmeklē jā m hucuļ u bū du, kuras saimniece, vecā ka gadagā juma hucuļ u sieviete Anna, stā stī ja par siera raž oš anas process, parā dī ja hucuļ u dzī vi.

Pē c tam klausī jā mies interesantu molfā ra stā stu, pē c tam klausī jā mies Hutsuļ u reģ iona mū zikas instrumentu muzeja saimnieces uzstā š anos un izmē ģ inā jā m Verhovinas alus darī tavas alu. Visos muzejos ieejas biļ etes cena bija 25 UAH. / cilvē ki, kas, redz, ir pieņ emami. Vienī gā vieta, kur nevarē jā m nokļ ū t, bija mā ja, kurā dzī voja rež isors Paradž anovs, filmas "Aizmirsto senč u ē nas" filmē š anas laikā mā jas-muzeja ī paš nieks aizgā ja un nebija neviena, kas mā ju atvē rtu. Raugoties uz priekš u, es teikš u, ka, pā rnā kot mā jā s, es atradu š o filmu internetā un pā rskatī ju to vē lreiz. Es nevienam neiesaku atkā rtot. Ļ oti viduvē ji. Varbū t ļ oti dziļ i, tur kaut kas bija aprakts .... , bet ....-Es neatradu.


Vē los pieskarties arī vietē jo iedzī votā ju mentalitā tei – viņ i ir pavisam savā dā ki, ļ oti atš ķ iras no dienvidu iedzī votā jiem. Gan pozitī vas, gan negatī vas ī paš ī bas. Negatī vs, nepieskarš os. Un no pozitī vā viedokļ a š is man iekrita acī s.

Visur, kur esam bijuš i, ir uzceltas nelielas kaplič as (tā das baznī cas), kas nodroš ina piekļ uvi jebkuram cilvē kam visu diennakti. Ikviens, kas iet garā m, var ienā kt lū gties, runā t ar Dievu. Un kas dī vaini – viņ i nezog. Lielā kā daļ a iedzī votā ju ir katoļ i, dievbijī gi cilvē ki, kas svē ti godā baznī cas svē tkus un tradī cijas. Ejot garā m vienai kapletī tei, neviļ us izsprā ga: “Pē c pusstundas svē to ikonas un statujas jau tirgojā s tirgū , un ž ogs tika nodots metā llū ž ņ u savā kš anas punktā . ” Bet NAV, tieš ā m NĒ . Galvenā s neē rtī bas zā dzī bu ziņ ā vietē jiem iedzī votā jiem sagā dā klaiņ ojoš i zagļ i, tač u viņ i pā rsvarā (pē c vietē jo domā m) "strā dā " stā vlaukumos, kur neuzmanī gi tū risti var kaut ko atstā t automaš ī nā .

Pā rē jais laiks pagā ja slē pojot, braucot ar ragaviņ ā m, pastaigā joties pa mež u. Nekas ā rkā rtē js nenotika.

Teikš u, ka man nedē ļ a Karpatos ir daudz, piecas dienas ir gluž i pareizi. Nā kamajā Rietumukrainas braucienā es centī š os rē ķ inā ties ar ne vairā k kā piecā m dienā m.

Vakarā pirms izbraukš anas paskatī jos atgrieš anā s marš rutu un nospriedu, ka pa galvenajiem ceļ iem braukt nav variants, pa tiem jau biju dundē jis un pā rklā juma stā voklis sajū smu nesagā dā ja. Viesnī cas ī paš nieks ieteica marš rutu cauri Ļ vovai, tā lā k uz Kijevu, un tad pa š oseju uz Odesu, bet paskatoties kartē sapratu, ka 180-230 km apkā rtceļ š nav variants. Tā pē c, aptaujā jot vietē jos autobusu vadī tā jus, caur Kolomiju braucā m atpakaļ uz Vinnicu, kuras nobraukums bija mazā ks, un ceļ i starp mazajā m apdzī votajā m vietā m nebija tik briesmī gā stā voklī . Kopumā mā jā s nobraucā m 853 km, bez pā rtraukumiem, ņ emot vē rā tikai sanitā rā s pieturas.

           Rezumē jot manu stā stu, varam teikt, ka kopumā mū su ceļ ojums sniedza daudz pozitī vu emociju.


Redzē jā m ar sniegu klā to Karpatu mež u skaistumu, uzzinā jā m daudz interesanta, iepazinā mies ar jauniem cilvē kiem. Tā pē c novē lu jums visiem labus ceļ ojumus un neaizmirstamas emocijas. Labs garastā voklis jums visiem.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums