Deja vu-3
Naktī nelija. Rī ts diezgan saulains. Varat mē ģ inā t piesprā dzē ties uz Ai-Petra. Tikai nedaudz, lai mainī tu marš rutu. Jā bū t kaut kam jaunam! Tā pē c mē s nedevā mies pa Botkin taku, bet sā kā m kā pt augš ā uz Wuchang-Su pa taku, pa kuru parasti gā jā m lejā . Tikai tagad nebija gluž i izbraucams! Gada laikā , kad mē s š eit nebijā m, mums izdevā s uzbū vē t jaunas bū das! Mazliet zemā k, tuvā k zoodā rzam, jau vairā kus gadus stā v mā jas, kuras negribas pā rdot. Es domā ju, ka viņ i vairs nepā rdos. Vietā m jau redzamas iznī cinā š anas pē das, pagalmi aizauguš i ar nezā lē m. Nu ko? Taisī sim jaunas! Vē l labā kā s vietā s!
Tieš i upes krastā ir izaugusi glī ta koka mā jiņ a. Š ķ iet, ka pā reja starp to un upi palika, bet ļ oti nosacī ta. Man bija jā rā pjas pā ri akmeņ iem. Krastā bija ierī kots peldbaseins.
Kā ds paveica labu darbu! Nekas š ajā dzī vē nemainā s! Saglabā , sasodī ts! Lai gan, kā pē c slē pt grē ku? Ja man bū tu tā da iespē ja, es to izmantotu un uzbū vē tu! Labi, ka man nav tā das iespē jas! Neviens uz mani nelamā s.
Ceļ ot uz Wuchang-Su, mē s viņ u nofotografē jā m simt č etrdesmit piekto reizi.
Lai to izdarī tu, man bija jā pagrū da neliela ķ ī nieš u grupa ar pleciem. Jau nonā cis š eit!
Pē c ū denskrituma un ķ ī nieš u apbrī noš anas mē s piegā jā m pie plakā ta ar taku marš rutiem. Tur stā vē ja grupa, kas gatavojā s kā pt. Kaut kā spaidoties starp cilvē kiem, katram gadī jumam nobildē ju. Tad kā du laiku nā cā s staigā t starp pū li. Paldies Dievam, viņ i devā s no ū denskrituma augš teces pa citu taku, Shtangeevskaya. Nu, Vadiks nolē ma doties peldē ties. Sā kumā es negrasī jos - vakar rituā ls tika veikts. Bet man bija karsti, tā pē c arī atsvaidzinā ju.
Pē c tam viņ i sā ka lē nā m iet kalnā . Kā piens bija pastā vī gs un diezgan stā vs. Drī z pasaka izstā sta, bet ne drī z darbs tiek darī ts. Viņ i staigā ja ilgi, ar mē lē m uz pleciem. Jau gandrī z paš ā augš ā iekļ uva mā konī . Akmeņ i, jau tā interesanti, ir kļ uvuš i vē l noslē pumainā ki.
Tas bija pā rsteidzoš i kluss, bez vē smas! Pagā juš ajā gadā Ai-Petri neuzkā pā m stiprā vē ja dē ļ – baidī jā mies, ka vienkā rš i tiksim iepū sti bezdibenī .
Pā rsteidzoš i, bet arī plato nebija absolū ti nekā da vē ja! Tomē r mā konis kaut kā paš iznī cinā jā s, un iznā ca saule! Tomē r man kaut kas apnika! Un es arī gribē ju iet uz zobiem. Pē dē jo reizi es tur biju pirms piecpadsmit gadiem, labi, varbū t desmit. Sen nav bijis. Un es redzē ju internetā , ka starp zobiem ir piestiprinā ts piekares tilts. Es gribē ju ekstrē mu! Bet pirms viņ iem vē l rā po un rā po! Izkusuš ais sniegs pā rvē rta netī rumu ceļ u par burvī gu putru.
Beidzot, kad nonā cā m trasē , ieraudzī jā m zī mi, kas norā dī ja, ka lī dz troš u vagoniņ am ir vē l 2.4 km. Un spē ka gandrī z vairs nav. Bija liela vē lme iekā pt jebkurā transportā , kas brauc pretē jā virzienā , un aizbraukt uz Jaltu. Bet nē ! Nepadodies!
Ejam, nober sē klas. Kad jau tuvojā mies troš u vagoniņ a stacijai, mikroautobuss apstā jā s, un š oferis uzstā jī gi piedā vā ja mums doties viņ am lī dzi. Turklā t mē s kā vietē jie, par kuriem viņ š mū s aizveda, viņ š piedā vā ja dieviš ķ u cenu. Pie 350 r. Kā rdinā jums bija spē cī gs, bet mē s atteicā mies. Jā uzņ em vismaz pā ris kadri! Velti, vai viņ i aizgā ja? Bet zobiem spē ka vairs neatlika. Tomē r es neredzē ju nevienu tiltu. Nu labi! Tur nav ko darī t!
Man jā saka, ka plato ir daudz mainī jies daž u gadu laikā , kad mē s š eit neesam bijuš i. Viņ i nojauca visus gendeļ us, atstā jot tikai daž as galvaspilsē tas ē kas virs klints. Tā vietā viņ i iekā rtoja pamatī gu autostā vvietu, kas izklā ta ar femme. Netā lu no troš u vagoniņ a tika izveidots tirgus. Vispā r tur nav ko darī t, kā vien bildē t piekrastes skatus, ja mā koņ i atļ auj.
Cena par nolaiš anos/kā pš anu - 400 rubļ i. Vienvirziena. Marš ruta autobusi ņ em tikpat daudz. Izvē lē jā mies otro variantu, jo, pirmkā rt, cerē jā m nedaudz pazeminā t cenu, otrkā rt, mikroautobuss mū s atvedī s tieš i uz Jaltu, un lī dz troš u vagoniņ am bū tu vajadzī gas vē l č etrdesmit minū tes. Maksā jiet par 35 rubļ iem un pat gaidiet autobusu, nav zinā ms, cik ilgi.
Mē s piegā jā m pie viena no mikroautobusiem, kas gatavojā s izbraukt, un prasī jā m š oferim cenu. Viņ š standarta atbildē ja - 400. Tad es teicu pieskaņ ā , lai pā rē jie pasaž ieri nedzird - 350. Viņ š ā tri piekrita, un mē s braucā m pustukš ā mikroautobusā . Uz ielā pu, kur sniegotajā ziemā iekā rtota kaut kā da slē poš anas trase, pie mums piekravā jā s vē l 6 cilvē ki. Turklā t š oferis no viņ iem paņ ē ma tikai 100 rubļ us! ES biju š okē ts. Ak, tev vajadzē ja labā k kaulē ties! Viņ a neskandalizē ja, mierinot sevi, ka brauks 2.4 km tuvā k, turklā t grupas transfē rs, acī mredzot, ir lē tā ks. Un labi, ka es neko neteicu. Pē c puiš u sarunā m sapratu, ka viņ i brauc tikai uz Vuč an-Su.
Un cik ilgi viņ š jā ja! Mē s piecē lā mies, iespē jams, ā trā k. Paspē jā m iztukš ot puslitra baklaž ā nu, kamē r viņ š vijā s. Starp citu, ja jū taties slikti, š is veids, kā tur nokļ ū t, nav piemē rots jums.
Mē s ieradā mies Wuchang-Su. Visi cilvē ki iznā ca un devā s uz ū denskritumu. Mē s viņ u jau š odien redzē jā m, tā pē c palikā m maš ī nā . Pienā ca mikroautobusa vadī tā js, ar kuru mē s atteicā mies braukt. Viņ š sā ka mums apgalvot, ka, redziet, mē s nedevā mies viņ am lī dzi, bet gan ar viņ a konkurentu! Labi? Mē s esam viņ am parā dā , vai ne? Smieklī gi!
Jaltā mū s izlaida Spartakā . Tā pē c mē s devā mies atpakaļ uz sū kņ u telpu un devā mies mā jā s pā ri uzbē rumam.
Jū ra š odien ir skaidra!
Atš ķ irī bā no mū su, Azovas jū ras, Melnajai jū rai ir dī vaina iezī me. Ar pilnī gu mieru var bū t viļ ņ i. Un, gluž i pretē ji, ar spē cī gu vē ju jū ra var bū t pilnī gi mierī ga. Š eit viss ir vienkā rš i - vē jš pū š , ir viļ ņ i. Nav vē ja, nav viļ ņ u. Un š eit tas ir kaut kā sarež ģ ī ti.
Mē s bijā m tik noguruš i, ka aizmirsā m paē st. Izdzē rā m pudeli bruta, ē dā m sviestmaizes ar ikriem un labumiem!
Pedometrs rā dī ja 22.6 km.
Sā kotnē ji es gribē ju veltī t dienu arī Botkinskaya un Shtangeevskaya takā m. Bet Vadka sacē lā s. Pietiek jau kalnus! Es ī sti nepretojos. Noguris. Tā kā.1. janvā rī lietus neļ ā va pilnī bā izbaudī t Voroncova pils parku, tika nolemts š ajā pē dē jā dienā uz turieni doties vē lreiz. Pazemes ejā pie mū su mā jas nopirkā m baltā portvī na pudeli no kā das vecas sievietes, kas tirgoja sē nes un citas daž ā das lietas. Tas mums maksā ja to, ko mē s domā jā m par lē tu. Tikai 350 r. Man likā s, ka viņ š pā rdod veco krā tuvi. Vai varbū t viņ iem iedeva algu vī nā ?
Mē s ieradā mies parkā . Apmetā mies, kā parasti, pie spoguļ dī ķ a. Aizmirsu pateikt, ka no rī ta atklā ju, ka fotikā atmiņ a ir pilna. Tī rī t, lī dz es to izgā zu datorā , es biju uzmanī gs. Pē kš ņ i kaut kas nav kā rtī bā , noklikš ķ inu un izdzē su visu nafig? ES to varu izdarī t. Jā , un ko tur š aut? Viss jau ir nofilmē ts un pā rfilmē ts simt č etrdesmit astoņ as reizes.
Mē s sē ž am un dzeram. Indijas sieviete sē ž dī ķ ī . Un tad kaut kas sā ka notikt! Es nezinu, ar kā du zā li pils kalps viņ u baroja, tikai tā pilnī bā nosita jumtu! Viņ a nira, peldot zem ū dens visā dī ķ a garumā . Vai, gluž i pretē ji, sarī koja skrē jienu uz ū dens. Tas skaļ i plivinā ja spā rnus, ap sevi izplatot smidzinā š anas mā koņ us. Strā dnieks bezgalī gi klikš ķ inā ja ar slimī gu fotiku. Un es! Un es! Es visu laiku domā ju, ka ar to viss beidzas. Bet izrā de turpinā jā s! Izmetusi glā zi vī na, viņ a sā ka drudž aini dzē st neveiksmī gos kadrus. Tad viņ a sā ka klikš ķ inā t, mē ģ inot noņ emt kaut ko vē rtī gu. Nu, š is ir labā kais kadrs.
Strā dniece man parā dī ja, ko viņ a darī ja. Un iedzina mani mež onī gas skaudī bas nā ves grē kā . Mammu mī ļ ā ! Viņ as fotogrā fija bija sava veida National Geographic cienī ga. Tante teica, ka viņ as maiņ a jau sen beigusies, bet viņ a joprojā m nevarē ja aiziet! Lū k, laimī gs cilvē ks! Kā saka viens no maniem kolē ģ iem: “Laime ir darbā ! ”
Un mana tante arī teica, ka š ī pī le rakņ ā jas visur. Nesen viņ a viņ u ieraudzī ja pils tornī ! Un viņ as spā rni nav apcirpti.
Beidzot pī le nomierinā jā s un devā s gulē t.
Un man radā s iespē ja mierī gi pabeigt savu dzē rienu.
Mē s pastaigā jā mies pa parku.
Bet mū su programma vē l nav pabeigta! Ideja par doš anos jū rā bija stingri iesakņ ojusies manā s smadzenē s. Es vispā r nerakstu, kad rakstu "spoks". Verkina dē ls, bū dams mazs, nā kot pie mums uz Kosas, ņ urdē ja: "Tē t, nobī sties! " Viņ š uzauga un aizmirsa. Un š is vā rds ir stingri iekļ uvis mū su leksikā .
Tā pē c mē s devā mies meklē t pamestu pludmali fartingam. Nokā pa lī dz jū rai. Ja jū s ticat zī mei, tad š ī ir "Bē rnu pludmale".
Bet ir pilnī gi nesaprotami, kas tajā ir paredzē ts bē rniem? Saulriets ir pilns ar akmeņ iem un betona lauskas. Un sē rfoš ana ir spē cī ga. Un ir cilvē ki. Dosimies tā lā k.
Pē c vē l pā ris vietu noraidī š anas mē s beidzot devā mies uz Alupkas pilsē tas pludmali. Kamē r neviena nebija (vai mums patī k tā domā t), mē s ā tri iemē rcā mies. Ū dens bija daudz siltā ks nekā upē , kurā mē s vakar pluncī jā mies. Uz elektroniskā tablo Jaltā bija norā dī ts 8. Bet likā s, ka visi 12.
Beidzot mē s nokļ uvā m uzņ ē muma veikalā netā lu no parka! Cenas tur bija tā das paš as kā veikalā rū pnī cā . Ar skumjā m redzē jā m, ka portvī ns, ko pirkā m no vecmā miņ as, š eit maksā tikai 315 rubļ us. Uzņ ē mī ga vecmā miņ a! Pē c konfektē m izklā to plauktu apbrī noš anas nopirkā m tikai vienu Madeiras pudeli un devā mies ceļ ā . Mazliet skaista!
Tirgū tika atrasta svaiga stavrida par 100 rubļ iem. Kā š eit tikt garā m? Ar svaigā m zivī m nez kā pē c izkā š . Nopirka kilogramu. Nu š im gadī jumam - tas tā , alus! Viņ i nolē ma mē ģ inā t nelegā li ievest Madeiru kā neizdzertu bastardo pudeli.
Es cepu stavridu, smirdē jot visu dzī vokli. Nataš a mū s vairs nelaidī s iekš ā !
Transporta uzņ ē mums, ar kuru mē s ceļ ojam uz Krimu, ir sā cis vē l vienu lidojumu. Tagad jū s varat doties uz / no Jaltas ar viņ iem. Pirms tam braucā m tikai uz/no Simferopoli. Š is prieks maksā.100 UAH. Autobuss bū tu bijis nedaudz lē tā ks. Bet ar mikroautobusu uz Simferopoli braucā m kā karaļ i. Pie Arteka apsē dā s vē l tikai viena meitene. Bet Simferopolē tas bija pilnī bā piepildī ts.
Uz robež as Krievijas muita vairs neko nepā rmeklē ja un nepā rbaudī ja. Bet Ukrainas muitnieks mē ģ inā ja kaut ko atrast mū su mugursomā . Tač u viņ am tas neizdevā s, un divas vī na pudeles pagā juš as droš i. Robež as š ķ ē rsoš anas procedū ra ilga divdesmit stundas.
Lī dz Simferopolei bija saulains laiks, tū lī t pē c tam debesis apmā kuš ā s, tad iekritā m miglas joslā , un pie Berdjanskas nolija stiprs lietus. Bet tuvā k Mariupolei tas beidzā s. Tā tad viss gā ja labi. Mē s jau nosvinē jā m Ziemassvē tkus mā jā s.
