Mana pilsēta ir Zaporožje (2. daļa)

06 Septembris 2013 Ceļošanas laiks: no 01 augusts 2013 ieslēgts 01 Septembris 2013
Reputācija: +5077
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

2. daļ a. Manas zemes vē sture pē c Ziemassvē tkiem (mana, protams)

Kā jau š eit rakstī ju, mana piedzimš ana notika pirms 65 gadiem, un š is nozī mī gais notikums notika manis aprakstī tajā Sotsgorodā vai Zaporož jes pilsē tas sestajā ciemā .

Gandrī z viss tika iznī cinā ts, bet es atkal nevaru nepieminē t visu Padomju Savienī bas tautu lielos centienus, kas atdzī vinā ja Dņ eproges, rū pnī cas un manu dzimto pilsē tu. Tiesa, atmiņ ā palika arī karagū stekņ u nometne, kas arī

atjaunoja to, ko bija iznī cinā juš i. Staļ ina prospektā (tagad Metalurgi) ilgi netika dzē sti uzraksti “No Mines! ”, bet pilsē ta pacē lā s no drupā m un auga un attī stī jā s lī dz ar mani. 10 gadus pilsē tā tika pā rbū vē ts viss, ar ko pilsē ta lepojā s pirms kara.


Pilsē ta izaug no pirmskara laika š aurajā m biksē m un kā dreizē jā Voznesenku ciema vietā sā kas tagadē jā s pilsē tas centrā lā s daļ as celtniecī ba. Koka tilta vietā - stā vs ar uzbē rumu, kur tramvajs devā s uz rū pnī cā m un staciju pilsē tas Vecajā daļ ā , tika uzbū vē ts tilts ar kolonā di. Jaunā pilsē tas daļ a tika apbū vē ta ar mā jā m, kā tos tagad sauc, staļ iniskā s arhitektū ras. Portiki, kolonnas, skulptū ras, torņ i, torņ i utt. Š ī joprojā m, manuprā t, ir pilsē tas skaistā kā daļ a. Es ievietoju fotoattē lu.

50. gadu sā kumā mana ģ imene pā rcē lā s uz jaunu mā ju Stadionnaya ielā (tagad 12. aprī lis, nosaukts pē c Gagarina lidojuma), kas ir laba vieta bē rnam. Blakus atradā s un ir FK Metallurg sporta komplekss, trenaž ieru zā le, futbola laukums, basketbola un volejbola laukumi, tenisa korti, ziemā applū dusi slidotava.

Mū su laimī gā bezrū pī gā un neapdomī gā bē rnī ba! Vecā ki strā dā , un mē s esam atstā ti sev, dzī vokļ a atslē ga mums kaklā un uz priekš u - pa ielu uz Dņ epras pludmalē m. Atceros lecamo torni ū dens stacijā , protams - esam drosmī gi! Uzdroš inoties, mē ģ inā m š ķ ē rsot Dņ epru, protams, vecā ki puiš i ir netā lu uz laivas. Un braucieni uz Khortitsa! Salas augš daļ ā - klintis, no kurā m lecam Dņ eprā , mums apnika - devā mies uz centrā lajā daļ ā esoš ajiem dā rziem, mielojā mies ar augļ iem, un interesantā kais ir palienes, kas atrodas Dņ eprā . sala, rezervē tā daļ a ar kanā liem un ezeriem, makš ķ erē š ana. Mē s pazinā m Horticiju labā k nekā pieliekamais mū su dzī voklī .

Pilsē tai nobriestot, nobriest arī mē s. Staļ ina laiki beiguš ies, cī ņ a pret izpuš ķ oš anu, mā jas kļ ū st vienkā rš ā kas, parā dā s bezseju hruš č ovku mikrorajoni.

Bet cilvē ki iegū st jaunus mā jokļ us, tē rauda rū pnī cā m ir nauda, ​ ​ lai to uzbū vē tu saviem darbiniekiem. Domā ju, ka daudzi ir skatī juš ies filmu "Pavasaris Zareč naja ielā ", š ī ir par Zaporož je. Gaismas plē ve.

Tas ir pirms 50 gadiem (jubileja), jo es devos mā cī ties metalurģ ijas koledž ā . Viņ a celtne virs Dņ epras tika uzskatī ta par vienu no skaistā kajā m ē kā m pilsē tā . Tā celta 50. gados, tā tad pseidoklasicisma stilā . Apkā rt ē kai ir parks, rož u dā rzs, lejā pa parka kā pnē m varē ja nokā pt uz Dņ epru, kur siltajā laikā pē c nodarbī bā m biež i skrē jā m peldē ties. Tagad tur ir izskalotas smiltis, ieklā ta Krastmalas maģ istrā le, kur skraida maš ī nas, un pludmale vairs nav tā omulī gā , kā da bija agrā k. To tolaik sauca - Students.


Vakars Zaporož je. Jaunieš i tiekas Brodvejā . Jā , tā saucā s Ļ eņ ina prospekta daļ a sestajā ciematā no Metallurgovas avē nijas lī dz dambim, kur Metallurgovas parkā ir liela deju zā le, “dzī vais” estrā des orķ estris, kur pā ri iepazī stas, apskauj, buč ojas, un viņ iem blakus puiš i no pilsē tiņ ā m, lai sevi parā dī tu. Piedalī jā s lī dz 100 cilvē kiem, bet, ja cilvē ks nokrita, tad nekad viņ u nepiebeidza ar kā jā m, kā tagad. Esmu lepns, kad tiekamies ar draugiem, ka "neganī jā m aizmuguri".

Un pilsē ta savienoja savus divus spā rnus - Jauno un Veco daļ u, uzlejot tam virsū lielu dambi ar maģ istrā li, trolejbusi brauca no pilsē tas gala lī dz galam, mū su prospekts kļ uva par vienu no garā kajā m galvenajā m ielā m Eiropā . Tā garums ir 10.8 km. Nomalē s aug jauni mikrorajoni, rodas jaunas ielas, aiz Horticas salas tika nolemts uzbū vē t satelī tpilsē tu, 250 tū kstoš iem reklā mu. . Nekavē joties pateikts, viss ir bū vniecī bas stadijā !

Bet izrā dī jā s, ka guļ amrajoni atrodas tā lu no Zaporož jes metalurģ ijas rū pnī cā m un citā m nozarē m, un kļ uva grū ti pie tiem nokļ ū t, tilti pā ri Dņ epru neļ auj tā dai cilvē ku masai iziet bez sastrē gumiem. Jau tajos gados viņ i domā ja par jaunu tiltu bū vniecī bu.

Š eit ir interesants fakts, es kaut kā mē ģ inā ju sarē ķ inā t, cik Zaporož ž as rū pnī cas apmaldī jā s piektajā desmitā . Bija labi, bija kur strā dā t, bet pilsē ta un reģ ions toreiz un lī dz mū su laikam bija finanš u ziedotā ji citā m subsidē tajā m jomā m. Mē s dodam naudu citiem reģ ioniem, bet mums nav lī dzekļ u gā zu attī rī š anai, pilsē tas teritorijas labiekā rtoš anai.

Lai gan, ja pilsē tā ir labs saimnieks, tad kaut kā iznā k. Atceros, ka vajadzē ja ierasties Brež ņ evam, un tikai trī s dienu laikā tika labiekā rtota liela tuksnese pilsē tas centrā , izveidots parks ar alejā m, stā dī ti koki, uzstā dī ti soliņ i.

Es atceros, kā mē s, bū dami studenti, Khortitsā stā dī jā m smilš ainas tuksnes ar priež u zariem (kara dē ļ mež i bija ļ oti izcirsti). Tagad tur ir priež u mež s.

Viens no maniem paziņ ā m kā dreiz sauca Zaporož ž u - "rož u pilsē tu", visi pilsē tas centrā lā s daļ as stū ri bija apstā dī ti ar rozē m. Bet bija arī joks - “smieklu un asaru pilsē ta”, jo. kur vē jš griež as, cilvē ki raud no gā zē m un dū miem, bet pā rē jie priecā jas un smejas.


Septiņ desmitie un astoņ desmitie gadi, manuprā t, ir Zaporož jes ziedu laiki. Tuvojas miljonam iedzī votā ju, tiek celtas kultū ras, sporta pilis, jaunais cirks, kinoteā tri, pilsē tā Bē rnu dzelzceļ š ar nelielu zoodā rzu. Gandrī z katram uzņ ē mumam Dņ eprā ir savs atpū tas centrs, ambulance. Azovas jū rā tiek bū vē tas bā zes, kur var atpū sties rū pnī cas darbinieki.

Interesanti, ka nedē ļ as nogalē virs Dņ epras bija nepā rtraukta motoru rū koņ a, cilvē ki ar motorlaivā m devā s atvaļ inā jumā lejup pa Dņ epru uz bā zē m, uz salā m, uz upes krastiem. Gar Dņ epru steidzā s "Meteori", "Raķ etes", laivas, citi kuģ i, vispā r dzī ve ritē ja.

Š ajos gados uzbū vē jā m Dņ eproges-2 (1969-80) ar jaudu 836 MW. Jaunā slū ž a pieņ em kuģ us, un tie stā v rindā , lai tiktu aizslē gti. Nav nekā no tā tagad, kad - reta liellaiva vai cits kuģ is nekad nepaies garā m. Un Zaporož je ir divas ostas!

Laiks iet, pabeidzu tehnikumu, iestā jos un pabeidzu Metalurģ ijas institū tu un, protams, sā ku strā dā t metalurģ ijā , un kur nu vē l!

Jū s droš i vien pamanī jā t, ka Zaporož je viss ir saistī ts ar metalurģ iju un Ļ eņ inu. Metalurģ ijas institū ts, Tehniskā skola, Metallurgists Avenue, Stalevarov Streets, Blast.

Viņ u vā rdā nosaukts Dņ eprogess. Ļ eņ ins, augš ē jā ū denskrā tuve ir Ļ eņ ina ezers, uz tā s ir Ļ eņ ina sala, no Ļ eņ ina laukuma sā kas Ļ eņ ina prospekts, uz kura atrodas piemineklis Ļ eņ inam un

Pē c gada dienesta armijā atkal strā dā ju metalurģ ijā . Viņ i uzaicinā ja mani strā dā t pie pilnī gi jaunas unikā las oglekļ a kompozī tmateriā lu raž oš anas konstrukcijas Savienī bas raķ eš u rū pniecī bai. Esmu lepns, ka biju tajā iesaistī ts, viņ i to uzcē la, un tad es tur nostrā dā ju vē l 15 gadus. Es daudz neatklā š u, bet Savienī bā vairs nebija tā das rū pnī cas...un tā vairs nepastā v.

Un tad paā trinā jums ar perestroiku, Savienī bas sabrukumu. Mums stā sta, cik Ukraina ir bagā ta, un viņ i to lē nā m grauj, pildot savas kabatas. Trakā noziedzī ba, mans draugs nomira pilsē tas centrā , tieš i Ļ eņ ina un Metalurgu krustcelē s no bandī ta naž a. Zaporož je no gaismā m mirdzoš as pilsē tas pā rvē rtā s par tumš u un pamestu pilsē tu, kurā cilvē ku tumsa uz ielā m kļ uva arvien mazā ka. To es redzē ju, kad braucu mā jā s no savas maiņ as pulksten 24.


Zaporož je sā kā s pā rmaiņ as, kad par mē ru ievē lē jā m bijuš o policijas ģ enerā li Pole, kurš izrā dī jā s ī sts Zaporož jes patriots. Naudas nebija pietiekami, bet Ļ eņ ina prospekts tika pilnī bā pā rveidots. Tramvajam tika noņ emtas sliedes, kā dē ļ tika paplaš inā ta tā brauktuve, ar gaiš u krā su tika nokrā sotas garas nekrā sotas mā jas, kas jau bija tumš i pelē kas no rū pnī cas putekļ iem. Izbū vē tas strū klakas, Š evč enko bulvā ri rotā piemineklis “Mī ļ otā ju pulkstenis”, ir arī izgaismoto strū klaku kaskā de, ir pabeigta ilggadē jā stadiona celtniecī ba, tagad tas ir viens no labā kajiem Ukrainā . Bet gaiš i cilvē ki nedzī vo ilgi, sirds neizturē ja, viņ š bija prom. Tad gā ja, it kā uz rievotas, bet tas jau kaut kā nebija tā .

Un š eit ir paš reizē jā Zaporož je. Puse, ja ne lielā kā daļ a rū pnī cu stā v vai pat bankrotē , auto rū pnī ca strā dā ar treš daļ u jaudas, Ahmetovs nopirka Zaporož staļ as rū pnī cu, ir atlaiš anas, atbrī votas no sociā lajā m programmā m, gaida ambulances metā la rū pnī cas, kas par santī mu tiks sagrā btas privā tī paš umā , un tā s ir pilis Horticā , un tā s cē luš i visi cilvē ki.

Atpū tas centri brū k un izlaupa, izrā dā s, ka tagad cilvē kiem tie nav vajadzī gi. Ē kas, ja tā s tiek bū vē tas, ir tikai biroju, tirdzniecī bas un izklaides centri, lē tas lielveikalu pagaidu bū das. Tik pat "neatkarī bas" gadus tiek bū vē ti tilti pā ri Dņ epru. Cik ilgi š ī ilglaicī ga bū vniecī ba turpinā sies, es nezinu. Tiesa, varas iestā des solī ja lī dz nā kamā gada maijam centrā lajā laukumā uzbū vē t gaismas un mū zikas strū klaku, kas ir “mazā ka nekā jebkur citur”. Ja dzī vosim, tad redzē sim! Tas man atgā dina Potjomkina ciemus, kurus Potjomkins rā dī ja Katrī nai P. Es arī atcerē jos - plebim "maize un cirks! ", maizes vietā - alus!

Bet. . . es nevē los beigt savu ziņ ojumu ar pesimistisku noti.

Nā ciet pie mums uz Zaporož je. Daba joprojā m ir saglabā ta, pilsē tas arhitektū ra vē l nav izkropļ ota. Ž ē l, ka pilsē tas "tē vi" aizliedza tā dus ekstrē mus sporta veidus kā lē kš ana no arkveida tilta uz atpū tas telpas. Maniem puiš iem tas ļ oti patika.

Jū s varat doties uz Khorticu uz Zaporož ž as kazaku muzeju, redzē t, kā kazaki dzī voja, ir arī jā š anas teā tris, pastaigā ties pa Horticu kopumā , absorbē t visu priež u mež a un spalvu-zā les-vē rmeļ u stepes aromā tu. , varbū t var aizbraukt lī dz palienei ar gidu, tur var sastapt zaķ us un vā veres, irbes un fazā nus, kaut kur slē pjas mež acū kas, redzē jā m stirnas un stirnas. Tā ir senā s Khortitsa aura. Kruī zs pa Khorticu ar laivu, tas ir ļ oti iespaidī gi!

Nā c, aicinu!! !

P. S. Daž as fotogrā fijas paņ ē mu no interneta, jo tobrī d nevarē ju uzņ emt, kas ir bildē , bet tā s ir publiskajā ī paš umā .

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Байдарки на Днепре
Плавни,белые кувшинки
Прыжок с моста
Отсюда прыгают экстремалы
Свободный полет
Днепрогэс-13
Плотина,озеро Ленина
Вид с плотины на Хортицу
Тут был Бродвей
Вид с птичьего полета
Над Запорожьем грозовые тучи
Камни Хортицы
Концертный зал(2013)
Мост Преображенского
Новая часть Запорожья (2013)
Строится новый мост (10-летие в этом году)
Театр Магара
Казачья церковь
Казачья хата
Новостройки Запорожья
Мы сажали этот бор на Хортице
Днепрогэс,Новый Днепр
Парк возле дома
Стадион
Уголок Запорожья
Ленин показывал будущее
Часть проспекта Ленина
Бульвар Шевченко
Хортица,остатки порогов
Отель
Пейзаж с заводами
Такие должны быть мосты.Плакат 10-летней давности
Пляжи Запорожья
Памятник героям-афганцам
Те часы влюбленных,которые озвучивают песню об улице Заречной
Дворец спорта над Днепром
Запорожцы и Днепрогэс
Līdzīgi stāsti
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums