Izmisusi. Tilta lēciens.
Lecam Zaporož je no arkveida tilta. Uz š o izmisī go rī cī bu mani vī rs pierunā ja vairā k nekā vienu dienu, jo. Es neuzskatu sevi par ekstrē mu cilvē ku. Pirms tam viņ š jau vienreiz bija izlē cis, tad es kategoriski atteicos. Bet vē lā k sā ku domā t, jo. Es uzzinā ju, ka var lē kt tandē mā (bet ar mī ļ oto tas nav tik biedē još i). Un tā , tika nolemts doties! Piektdien sazvanī jā mies ar draugiem, savā cā m gribē tā jus, sazvanī jā m puiš us, kuri organizē lē cienus no projekta Dzelzs tilts, un par visu vienojā mies. Ierodoties mums tika izsniegtas anketas ar jautā jumiem par personī bu un "gadī jumos es nevienu nevainoju" (vai kaut kas tamlī dzī gs, labi neatceros). Pē c anketas aizpildī š anas sā kā s. . . Skatoties uz pā rē jiem "lē cē jiem" kļ uva arvien biedē još ā k, bet pat ar š o man gribē jā s lē kt arvien vairā k. Uzvilkā m ekipē jumu, uzkā pā m uz pakā piena, apskā vā mies un klā t ir - spē cī gā kā adrenalī na uzliesmojuma brī dis brī vajā kritienā ! ! ! Neaizmirstami! Acis sā pē ja no stresa. Bet pē c stundas viss bija beidzies. Pē c š ū poš anā s otrā di mū s filmē ja puiš u darbinieks, kurš uzbrauca ar laivu. Mē s to izdarī jā m! ! ! Pē c tam bija brī niš ķ ī ga pastaiga pa Horticas salu.
