"Ukrainas Venēcija"
Tik mā jī ga, klusa pilsē tiņ a!
Tas atrodas Donavā , tieš i pie robež as.
Kas tajā uzturē jā s vismaz vienu dienu,
Noteikti gribē sies atgriezties.
Tur ielu vietā plū st eriks,
Mā jas stā v uz balsinā tiem pā ļ iem,
Pavasarī zied agrā s ā beles,
Un Maija dienā vardes dzied.
Augstu kalnos, Vā cijas Š varcvaldē , saplū st divas kalnu straumes Breg un Brigach. Tā sā kas Donava, vienī gā upe Eiropā , kuras garums tiek mē rī ts nevis no iztekā m, bet gan no grī vas. Donavas deltas ainava un oriģ inalitā te, kā arī aizsargā jamā flora un fauna padarī ja š ī s vietas patiesi interesantas tū ristiem. Š o reģ ionu gribē ju apmeklē t jau ļ oti sen, un beidzot tas notika - nedē ļ as nogales laiks izrā dī jā s ne silts, ceļ ojuma pavadoņ i bija brī vi no ģ imenes nepatikš anā m, mana veselī ba bija stabili normalizē jusies, un nedē ļ as nogales programma bija interesanti. Tā nu ļ oti agrā sestdienas rī tā devā mies aizraujoš ā ceļ ojumā pa Besarā bijas plaš umiem. Viņ i saka, ka Grieķ ijai ir viss. Ar pā rliecī bu varu apgalvot, ka mums Ukrainā ir tas pats “viss”. Pat mana Venē cija. Š ī ir unikā la pilsē ta uz ū dens - Vilkovo, kas ir galvenā izeja uz Ukrainas Donavas deltu burtiski uz salā m, 19 km. no Melnā s jū ras.
Vispirms dosimies izbraucienā ar laivu pa Donavas atzariem vai, kā tos š eit sauc, pa Donavas atzariem. Jū ras ostā iekā pjam visus jū ras un upes elementus redzē juš ā laivā ar maigo nosaukumu "Ļ ebedinka".
Sacensī bā s ieņ emam vietas atbilstoš i č empionā tam, jo tā s nav norā dī tas uz biļ etē m, un dodamies kruī zā uz tā saukto "nulles kilometru", kur Donava ietek Melnajā jū rā . Š eit jū s varat redzē t dā rgo skaitli 19, kas nozī mē kilometru skaitu, kas mums jā pā rvar, lai redzē tu jū ru. (tas ir kuģ a kapteinis un vecā kais virsnieks vā rdā Reks)
Tuvumā cits kuģ is, kas acī mredzot atgriež as no Japā nas kara, maigi š ū pojas pa viļ ņ iem. Bet mē s noteikti nebrauksim uz tonebrauksim, jo pastā v liels risks, ka netiksim lī dz jū rai.
Jū ras stacija ir diezgan maza, drī zā k tā ir tikai piestā tne, kur pietauvojā s nepretenciozs vietē jais transports.
Nav nepiecieš ams nofraktē t lielu laivu, tur ir pilnī gi iespē jams kuģ ot ar laivu, tač u tikai viegls vē jiņ š apņ ems jū s ar visa cita, izņ emot š ampanieš a š ļ akatā m, un papildus ū dens procedū rā m pretcelulī ta lī dzeklis programma tiks pievienota, ņ emot vē rā sē dekļ u stingrī bu pusotras stundas gā jiena laikā .
Tas, protams, ir iespē jams ar motorlaivu, tač u mazā laivas ietilpī ba mums nav piemē rota.
Tā pē c labā kā iespē ja, lai nezaudē tu komfortu, ir izvē lē ties laivu.
Un tieš i no jū ras ostas, kur tika uzcelts Lipovanina piemineklis, es sā ku apgū t š o vietu vē sturi.
Izrā dā s, ka lipovā ņ i ir vecticī bnieki, kas š eit parā dī jā s 18. gadsimtā tē va Nikona reformas rezultā tā , kas noveda pie pareizticī go baznī cas š ķ elš anā s. Jauno pareizticī go vajā tie vecticī bnieki nekur nevarē ja atrast patvē rumu un bija spiesti apstā ties neizbraucamā s palienē s purvainā vietā . Pastā v vairā kas termina "Lipovans" izcelsmes versijas. Bet visvairā k man patika vietē jo variants: "Mū s sauc par lipovaniem, jo te bija daudz vaneku, skrē ja pie mums no liepu mež iem, un visi bija viltus. " Fakts ir tā ds, ka Vilkovā dzī vo ne tikai vecticī bnieki, bet arī pē dē jā Sič a kazaku pē cteč i. Un tā kā viņ iem ir daž ā di reliģ ijas virzieni un daž ā di uzskati par dzī vi, viņ i viens otru ī sti neciena. Un pat ja kā ds no pretē jā s nometnes aizklī stu citā pilsē tas daļ ā un lū gtu ū deni, tasi, no kuras viņ š dzē ra, nosauktu par "nejauku".
No kurienes cē lies vā rds Vilkovo? Un viss ir ļ oti vienkā rš i. Upe š eit ir sadalī ta trī s varenos zaros, kas veido dakš u. Tā s irKilijas, Ankudinovska un Oč akovskas filiā les. Lielā kais ir Ankudinovskis.
Pa labi meitene dodas uz Rumā niju
Mē s iegriež amies kreisajā piedurknē un dodamies uz Ukrainas gleznaino Donavas deltu.
Abā s piedurknes pusē s, uz salā m, ir mā jiņ as un sakņ u dā rzi. Daž iem vienkā rš i ir bū da uz vistu kā jā m, trausla laiva un grā vis apū deņ oš anai.
Citi izskatā s reprezentablā ki, un tiem jau ir motorlaiva
Turklā t pē dē jā laikā arvien lielā ku popularitā ti iegū st zaļ ais tū risms.
Daudzi Vylkovas iedzī votā ji savas vasarnī cas un dā rzus pā rvē rš par tū ristu nometnē m, vienā no kurā m mē s iegriezī simies atpakaļ ceļ ā , lai palutinā tu sevi ar gardu zivju zupu, kas pagatavota pē c senā m Lipovan receptē m. Lai gan jebkuras zivs pagatavoš anas recepte ir vienkā rš a - tai jā bū t tikko nozvejotai. Tas, ko mē s redzam, ir Donavas karpu tī rī š anas process mū su zivju zupai.
Mitrā ju teritorija ietilpst Donavas biosfē ras rezervā tā - ū densputnu biotopā . Un ir vairā k nekā.250 veidu!
Š eit ir pat rozā pelikā ns, ī paš i labs ir cirtainais pelikā ns. Man tā s izdevā s noņ emt tikai no attā luma
Bet es atradu cirtainā pelikā na fotoattē lu internetā
Rezervā ts, protams, ir unikā ls. Š eit aug 950 augu sugas, un kopumā tika saskaitī ti vairā k nekā.5 tū kstoš i dzī vnieku sugu, tostarp savvaļ as mustangi. Tač u tikš anā s ar viņ iem ceļ otā jam neko labu nesola, tā pē c tas, ka mē s viņ us nesatikā m, ir laba zī me.
Tač u nozī mī gā kie aizsargā jamā s teritorijas iemī tnieki ir zivis. Tā pē c gandrī z visi pilsē tiņ as iedzī votā ji nodarbojas ar makš ķ erē š anu. Ī paš i slavena ir slavenā Donavas siļ ķ e. Agrā pavasarī makš ķ erē š anas sezonā zvejnieki strā dā dienu un nakti, no jū ras dzī lē m iegū stot Donavas zeltu, kas pē c tam pabaros viņ u ģ imenes veselu gadu. Biež i sievas kopā ar vī ru dodas makš ķ erē t, darot, viņ uprā t, vieglā ko darbu, proti, airē š anu (š ī ziņ a mani iedzina stuporā ), jo vī rieš iem ir grū tā ks darbs, vajag izplatī ties, un tad savā kt smagus. tī kli ar lomu. Airē š anas lā pstiņ u smieklī gi sauc par "babyku". Tā pē c, ja vī rs slikti uzvedas, sieva viņ am draud ar babaiku. Bet š ī s vietas ir slavenas ne tikai ar siļ ķ ē m, Donavas ū deņ os ir daudz zivju, kas iekļ autas Eiropas Sarkanajā sarakstā - lasis, vā rpa, Atlantijas store. Un visi makš ķ ernieki gaida savu veiksmi - noķ ert nevis zelta zivtiņ u, bet ī stu stores, tad bū s iespē ja iegā dā ties jaunu laivu un uzlabot savu dzī vi. Un laiva vilkovietim nav tikai pā rvietoš anā s lī dzeklis, tā ir apgā dnieks, kas tiek lolots, remontē ts un lolots.
Donavas ū dens ir duļ ķ aini brū nganā krā sā , tač u tas nav saistī ts ar dabas piesā rņ ojumu, tas ir vienkā rš i dubļ aina dibena klā tbū tnes rezultā ts. Visur aug upes niedres, pie mums nepareizi sauktas par niedrē m, kas kalpo kā segums mā ju jumtiem. Š o niedru novā c uz vietas un pat eksportē uz Eiropu.
Mē s ierodamies vē rtī gajā zonā .
Nokļ uvuš i uz salas, kur Donava ietek Melnajā jū rā , ejam gar krastu ar vissmalkā kajā m perlamutra smiltī m. Un tad, iznā kot no leknā s veģ etā cijas dž ungļ iem, tas paveras mū su acī m, programmas akcents irsimbols "Par km" - Vilkovas nulle kilometrs
Vietē jie smaidot stā sta, ka zī me “apmē ram km” jau vairā kas reizes pā rcelta uz jū ras pusi, jo upe ik gadu rada daudz zemes, pagarinot salas. Bet mums tas nav svarī gi. Obligā ts rituā ls ir kā pt cauri "nullei" no jū ras puses, vienlaikus izsakot vē lē š anos un anulē jot grē kus.
Kopumā tū ristiem, kas apmeklē daž ā dus apskates objektus, lī dz š im nekas jauns nav izdomā ts, vai nu vē lē ties, vai noslaucī t putekļ us. Vispā r jau vienpadsmit reizes gā juš i jū ras virzienā un vienpadsmit reizes ieniruš i pa nulli, atgriež amies Ļ ebedinkā , kur kapteiņ a vecā kais palī gs, vā rdā Rekss, pā rbauda dokumentus.
Parā dī juš i Reksam ū sas un asti, mē s dodamies uz Green Harbor nometnes vietu, lai apmeklē tu lipovanieš us ausī . Mū s sagaida, paslē pusies Donavas palienē s, zaļ a klusuma un vē suma oā ze.
Smarž ī ga zivju zupa kū p katlā . Pē c svaiga gaisa, spilgtiem dabas iespaidiem jums ir garantē ta lieliska apetī te!
Sā ksim maltī ti ar ī stiem Lipovan gardumiem. Vispirms mums tiek pasniegts milzī gs š ķ ī vis saldi pikantas kū poš as Donavas karpas ar jauniem kartupeļ iem
Zī mī gi, ka pati auss tiek bē rta nevis š ķ ī vjos, bet krū zē s. Vispirms zivi bagā tī gi pā rlej ar salamur mē rci un pē c tam apē d, noskalojot ar zivju zupu.
Vakariņ ā s tiek pasniegts sausais vī ns no Novak vī nogu š ķ irnes, kas š eit aug visur. Š is ir franč u š ķ irnes "Noah" analogs, tač u, tā kā vā rds "novak" sasaucas ar lipovaniem, vī nogu š ķ irne tika pā rdē vē ta ar viņ u vieglo roku.
Ē diens ievilkā s, acī mredzot svaigs gaiss un garš ī gs vī ns darī ja savu, un mū su jaunā s dā mas gribē ja turpinā t banketu. Uz galda parā dī jā s š aš liku kebabs, kapuci un citi ē dieni. Sapratu, ka tas ir uz ilgu laiku, un devos izpē tī t teritoriju. Reksis brī vprā tī gi pieteicā s mani pavadī t, vai nu viņ š baidī jā s, ka es apmaldī š os, vai arī nolē ma strā dā t par gidu. Bet jebkurā gadī jumā man bija prieks par š ā du kompā niju.
Ostā ir liela zaļ ā zona atpū tai
Ir pat klostera pagalms ar nelielu koka baznī cu (aktī va)
Rekss aizveda mani uz zemeņ u lauku. Ak, labi darī ts! Tas ir skaistums! Kamē r manas jaunkundzes baudī ja bā rbekjū , es baudī ju smarž ī gā s, videi draudzī gā s zemenes
Un maltī tes noslē gumā saimnieki mū s cienā ja ar garš ī gu smarž ī gu zā ļ u tē ju, kas pagatavota pē c ī paš ā m klostera receptē m. Es nezinu, kas ir š ī s tē jas noslē pums, bet es nevarē ju piedzerties, es izlē ju visu un ielē ju sev nā kamo tasi no samovā ra.
Atpū ta noteikti ir laba, tač u ir pienā cis laiks un gods zinā t. Jo ī paš i tā pē c, ka vē l gribē jā m pilsē tu apskatī t. Mē s atkal kā pjam savā "Ļ ebedinkā " un sekojam lī dz Vilkovam, jo tikai tā mē s varam redzē t viņ a seju. Tač u, kā izrā dī jā s, pilsē tas seja nav ī paš i pievilcī ga. Agrā k, vē l padomju laikos, Vilkova bija slavena ar savu zivrū pniecī bu visā pasaulē , un tā s teritorijā atradā s piecas lielas zivju pā rstrā des rū pnī cas. Tagad galvenais augs vai drī zā k tā paliekas izskatā s pē c pē ckara drupas.
Pilsē tā ir pagrimums. Lai zem kā jā m bū tu vairā k vai mazā k cieta zeme, lai pasargā tos no plū diem, jā izrok kanā li, kurus te sauc par erikiem. Ē riki nepā rtraukti jā padziļ ina, apberot dibenu ar jaunā m dū ņ ā m. Š is ir darbietilpī gs un cī tī gs ikgadē js darbs, tā pē c pilsē ta izretinā s, paliek tikai veclaiki, un jaunieš i aktī vi pā rceļ as uz kontinentu, tuvā k civilizā cijas ē rtī bā m.
Š eit lī dz mū sdienā m mā jas tiek bū vē tas no niedrē m, kas pā rklā tas ar mā lu. Mā joklis ir silts un viegls, apsildā ms galvenokā rt ar malku vai oglē m. Un ogļ u mē ru nosaka nevis tonnā s, bet gan laivā s. Periodiski tiek celtas konstrukcijas, izbū vē ti pamati un likti atpakaļ . Pilsē tas vecajā daļ ā ejam pa š aurajā m ieliņ ā m. Drī zā k š eit nav nevienas ielas, ir tikai kanā li un mū ri.
Zeme š eit ir ī paš i vē rtī ga, tā pē c augi tiek stā dī ti trī s lī meņ os: zemenes, tad vī nogas un bumbieri ā beles virsotnē . Tas viss skaisti nobriest. Un pā rdoš ana - ar laivā m uz Odesu. Tā kā pagrabu nav, pirms ziemas jā paspē j visas preces pā rdot.
Iedzī votā ji dzī vo diezgan trū cī gi. Un, kā jau teicu, galvenā s nodarboš anā s ir makš ķ erē š ana, agro zemeņ u, bumbieru, ā bolu audzē š ana un mā jas Novak vī na gatavoš ana. Nu ziemā novā c niedru izveš anai. Arī viesi š eit dodas tikai ar laivu.
Tā kā vienā pusē vienmē r ir ū dens, bet otrā - zeme, pie mā jā m tiek likti tā sauktie mū ri jeb tilti.
Padomju laikos robež as tuvuma dē ļ Vilkova bija slē gta pilsē ta. Viņ i š eit tikai sā k pierast pie tū risma. Vecticī bnieki ļ oti ciena savas tradī cijas un regulā ri apmeklē templi. Zī mī gi, ka pilsē tā ir divas vecticī bnieku baznī cas, un tikai viena ir pareizticī go.
Un visbeidzot informā cija par apmeš anā s vietu. Autostā vvietai mē s izvē lē jā mies Lipovans - vecticī bnieku ciematu"Primorskoje", kas atrodas tikai 20 km attā lumā . no Vilkovas. Bā ze "Ukrainas Venē cija"sveicina mū s ar savu krā saino teritoriju un mā jī gajā m mā jā m.
Teritorijā ir rotaļ u laukums
Smarž ī gi ziedi visur
No rī ta mums uz terases tika pasniegtas svaigas brokastis. Bali pankū kas ar jā ņ ogu ievā rī jumu ir vienkā rš i maģ iskas.
Viss personā ls tautastē rpos, kas pieš ķ ir š armu un krā su.
Rū pī gi atsvaidzinā juš ies, sekojam kursam uz citu mū su ceļ ojuma objektu – uz Belgorodas pilsē tu – Dņ estru, lai apskatī tu Ukrainas senā ko cietoksni – Akkermanu. (turpinā jums). No stā stu cikla "Pā rsteidzoš ā Ukraina".
